Trash panda

Nezinu pat, kā lai pastāsta par weekendu. Bija tik ļoti labi. Apelsīnu džins ir kaut kas, ko vajag pamēģināt pašai iestāvināt (fruit salad forever). Masku balle bija vispār mega pasākums. (Ak es un manas melnās kleitas) Spārni gan salūza ap pusnakti un tad uz tiem bija fake (I hope) blood un ko nu vairs, atstāju pie skatuves. Pie maskas vispār pieradu. Izskraidījāmies un izbaudījām visu. Sīpolu istabu gan neatradām. Toties es aplēju gan neoplasm (mēģinot high 5-ot pie griestiem piekārtu roku), gan brittany, kuru aplēja arī karavīrs, ar viņu pašu džiniem. Viss kā jau ballītē. Nu un tie pērēji arī diez gan smieklīgi. Šķiet, ka to pērēju beibi neaizmirsīšu, kā viņas lateksa miņuki šūpojās. Err, ok. Nu, un pārmaiņas pēc mega paģira bija man.

Pārējais weekends arī bija fantastisks. Jūzerneima brittany gulta tika atzīta par labāko restorānu ar krutāko servisu un gardāko pārtiku un pidžampārtijs ar gultasbiedrenēm. Ārpus tās (gultas, nu) bija gan kultūra, gan vjetnamiešu vieta, gan Bridžbārs, gan arī fancy pants restorāns un pastaiga pa Brick Lane. Tajā fancy restūzī gan viesmīle totāli uztaisīja o_O, jo viss galdiņš pieprasīja veģetāro meņū. Austriešu restūzī, haha. Potato! Anyway. Ciba, we thank you for these amazing people.

Bet nu, moving on, vakar tiku mājās un mazkaķis neatstājās no manis visu vakaru. Luteklis. Atpūtos. Šovakar uz citu ballīti, jo sen nav ballēts. :)

viss ir ar melniem glitteriem, viss, es jums saku. manā istabā točna viss, pārējā mājā arī šur un tur. pēc šī vakara baidos, ka arī kaķis būs. nu ok. ko nu vairs.

aizdomājos, trakums tāda baiga lieta vispār. un nu, nesavaldīgā daba kombinācijā ar nīgrumu, tas viss. ir aizdomas, ka tieši tāpēc lielākā daļa visu manu šito te potenciālo afēru pazūd nebūtībā. hehe. tikai nu, nevēlos relationship šobrīd. hehe. tas gan netraucē uzsākt šīs afēras.

ir aizdomas, ka mazkaķim tiešām ļoti patīk Nick Cave & The Bad Seeds. vēl viņa šorīt made a guest appearance on my video call with my team. tēloju Bonda villain sākumā, bet mazkaķis bija dikti mīlīgs un visi kolēģi sagribēja sev tādus klēpja lutekļus.

domāju par to, ka gribu rakstīt lietas atkal. dzejoļus un stāstus. par visu ko, gan emocijām, gan politiku, gan sabiedrību, gan arī to, ka trakie ir daudz normālāki par "normālajiem". bet jau kādu laiciņu šķiet, ka viena no lietām, kura bremzē mani, ir grafomānija cibā (un kā lai to neieraksta cibā, ta?). bet ir jāņem Skaistās uzdāvinātais notebook un vienkārši jāraksta tur tas pirmais stāsts, kurš jau gadiem stāv nepabeigts. I can do better now.

gribas uzrakstīt visu ko par asinsradinieku lietām, bet drusku liekas, ka nevajag. daudziem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi. nē nu, man arī kaut kādā mērā, tikai ar raksturīgu devu pohuja.

tā vietā pastāstīšu jums, ka man brīvdienā būs jāceļas agrāk nekā es visu nedēļu modos uz darbu. MP sola, ka ļaus lidmašīnā gulēt, naturāli neticu. viņi tur visi būs pamodušies un dzīvelīgi. visu nedēļu nesaprotu, kāpēc es piekritu vispār doties ar viņiem uz citu salu uz vairākām dienām. un būt atkarīga no MP kā šofera. jāiet pagūglēt kā viņiem tur ir ar takšiem.

kas lika paskatīties pulkstenī un secināt ne pārāk iepriecinošus faktus. mazkaķis jau sen čuč man te piespiedies blakus. bet man drusku gribas ballīti, nevis. bet rīt agri jāceļas. un mazkaķim sāk besīt televizors un viņa tagad mani spārda.

P.S. pateikšu arī jums, ka pie mums (haha) teļikā dziesmu Black Betty izmanto, lai reklamētu Actimel.

nav īsti skaidrs, kāpēc, bet viens no kaķiem kļūst izteikti aktīvs Nick Cave mūzikas iespaidā.

upd.: nu jau abām nav miera. dzenājas pa māju.

šodiena būs pagājusi kaķu zīmē. un pārsvarā migā. ar kaķiem.
rīt uz darbu un spāņu valodu.

un TripAdvisor nupat uzzīmēja notification, prasa kā man gāja pēdējā tripā. jānovāc tas nelaimīgais apps no telefona, to vairs nevar izturēt.

Hi, my name is kaķ. I live with two cats.
I am a shitty wannabe poet.
apart from that, I have no idea what is this life that I'm supposed to be living.
and that's kind of shitty too.

starp citu, es atradu cashew milk Waitrosē. win. iešu taisīt kafiju tikai tāpēc :D

ā, nu. trakums, ja? bļa. esmu atklājusi, ka man ir vairāku veidu trakumi. viens ir, kad smadzenēs tiek izslēgta gaisma. un tad mani pārņem totāla histērija, kurai patīk rakāties pa kasti tur zemapziņā, kas ir labelled "drūma huiņa, kas nemaz nav īsti īsta, bet kaut kad citā trakumā ir padomāta". un tad ir un poco pizģets. bet ir arī citi trakumi. par tiem citreiz. tagad laikam jāpabaro kaķis, citādi viņa nupat jau būs apēdusi visu imagināro. un kas mēs būsim par household bez imaginārā?

un Mazkaķis arī mums jautrs. atnāca apostīt to manu vīna glāzi. palika uz pauzes, kad sāka skatīties seriālu caur vīna glāzi. totāli var saprast.

Liekas, ka pareizākais Marlīnes būšanā būtu - atslābt. Bet tas nav tā kā vieglākais, jo naturālā reakcija uz "viss ir traki" tomēr ir automātiskas domas par iespējamiem "risinājumiem". Bet nu laikam tam jāmet miers un jāatslābst. Nez, varbūt uzradīsies kaut kas, ē, mazāk traks, bet tāpat lielisks.

This is me - atslābjot.

Pavadīju lielisku dienu, tiku atkal pie melniem, šķībiem (smuki) matiem, papļāpāju ar Mr P un Džonu. Mēs ar Džonu vispār lieliski pavadījām pēcpusdienu. Got on like a house on fire. Parunājām arī par iespējamu basģitāras mācīšanos. Bet nu, let's take it slowly, it's Džon. Un bijām taju vegānu ēstuvē. Atnācu mājās un mani sagaidīja samiegojies mazkaķis. Tik mīļa viņa ir. Noskatījos epizodi Jack Taylor (omg, jā, wtf, seriously?), pasvaipoju tinderi, pa vidu mazkaķa mīļošanai. Tagad ar labi pavadītas dienas sajūtu baidos gulēt.

Ā. Rīt iešu uz darbu, skatīties, kas noticis. Kā dzīvot, kā būt. :)

Mazkaķis šņāc man pie vēdera, dzīvesbiedrs krāc otrā istabā, telefona apps brēc, ka man esot jāiet gulēt.

Rīt mēģināšu uzrakstīt dzejoli.

kopš tās ciemošanās pie Neō, esmu sapratusi, ka arī brīvdienās ir jāēd brokastis. tas padara dienu daudz labāku :)

apsveru domu pastrādāt. viens darba epasts neliek mieru. bet varbūt tomēr ne, kāpēc sabojāt pirmdienas sasteigtu satraukumu.

Voldis lūr pa logu ārā, mazkaķis lūr sienā. hmm.

Noskatījos šorīt vēlreiz to 97. benzīna gada video ar Bowie, kur viņš dod padomus būšanā par ārtistu (čista slinkums caur telefonu bakstīt linkus). Atcerējos vienu neuzrakstīto stāstu. Tas joprojām ir spilgti iespiedies manā galvā, galīgi vārdos neuzrakstīts. I need to go out of my comfort zone.

Vēl vakar gandrīz pierunājos doties uz vienu festivālu Islandē. Vainoju pie tā Marlīnes pēkšņo paziņojumu par neierašanos. Dzīvesbiedrs un MP abi aizdevušies savos braucienos prom. Nesaprotu, kāpēc kaķīšu bļodiņas bija piebērtas ar kaudzīti. Un, ē, jā, nu, baigi vispār gribas uz to festivālu Islandē. Un Jūdžīns vakar piesolīja, ja nu man būšot vīza vajadzīga, lai paliktu te, šis sākšot vākt naudu caur saviem mītapiem, par ko man to vīzu apmaksāt. Muahahā!

jāsaka milzu paldies dzīvesbiedram. tikai tagad ir divas skrūves palikušas pāri. hmm. nu, bet toties var just ventilatora darbību.

piektdien toties vareni iemalkoju dažādus dzērienus, tiku pat pie dāvanām un poster signed by David Tennant. sajutos mazliet deliriously happy. vakar bija vegānu alus fests un tas arī bija sasodīti priecīgi. tikai pa nakti ar gulēšanu bija tā mazliet nejēdzīgi, modos ik pa stundai, pusotrai un biju diezgan pusmiegā pārējo laiku. bet tas nekas. tas ir diez gan normāli man. tad atzvanīju MP un pateicu, ka nu neiešu lančā ar MP un VP. tagad gan aizdomājos par to, ka kaut ko būtu jāapēd beidzot.

ak jā, Voldiņš guļ uz mana naktsskapīša, bet, kad es pieceļos un izlienu no gultas, tad viņa ieņem savu vietu manas gultas vidū.

Atzīšos, kaut arī šogad savu dz d tiešām gaidu, ir sācies parastais pre pizdjets galvā. Nu, drāma, drāma un vēlreiz drāma. Dramakvīns nevaid miris un es nekad nepieaugšu. Eksistenciālā krīze un viss tas arī. Bezmaz kāpt kalnā un dzīvot alā. Tāda tā pirmā jūlija puse parasti ir.

Vēl sapratu, ka mazkaķi nevar pārvākt uz citu valsti. Mazkaķim ir pārāk bail no visa. And I mean - visa. Viņa nepārcietīs procesu.

jāsaka, ka tas ir uzjautrinoši. mokos ar bezmiegu pusstundu, stundu, vārtos pa gultu, traucēju kaķiem gulēt (lai gan Voldim ir jauna guļvieta - uz dvieļa, kas stāv uz mana naktsskapīša), bet aizmiegu tieši pēc domas, ka jāceļas augšā, nav ko.