Liekas, ka pareizākais Marlīnes būšanā būtu - atslābt. Bet tas nav tā kā vieglākais, jo naturālā reakcija uz "viss ir traki" tomēr ir automātiskas domas par iespējamiem "risinājumiem". Bet nu laikam tam jāmet miers un jāatslābst. Nez, varbūt uzradīsies kaut kas, ē, mazāk traks, bet tāpat lielisks.

This is me - atslābjot.

Pavadīju lielisku dienu, tiku atkal pie melniem, šķībiem (smuki) matiem, papļāpāju ar Mr P un Džonu. Mēs ar Džonu vispār lieliski pavadījām pēcpusdienu. Got on like a house on fire. Parunājām arī par iespējamu basģitāras mācīšanos. Bet nu, let's take it slowly, it's Džon. Un bijām taju vegānu ēstuvē. Atnācu mājās un mani sagaidīja samiegojies mazkaķis. Tik mīļa viņa ir. Noskatījos epizodi Jack Taylor (omg, jā, wtf, seriously?), pasvaipoju tinderi, pa vidu mazkaķa mīļošanai. Tagad ar labi pavadītas dienas sajūtu baidos gulēt.

Ā. Rīt iešu uz darbu, skatīties, kas noticis. Kā dzīvot, kā būt. :)

Mazkaķis šņāc man pie vēdera, dzīvesbiedrs krāc otrā istabā, telefona apps brēc, ka man esot jāiet gulēt.

Rīt mēģināšu uzrakstīt dzejoli.