Ko lai saka. Sēžu lidostā un pie sevis domāju visādas dīvainas domas. Jāsaka, ka lidostas ir lieliski piemērotas tam. Starptautiskie cibas tusi ir FTW un viss tas. Baigi kruti, ka var pēc snaudiena pastāstīt, ka snaudiena laikā tika risināti jautājumi par to, kā medniekam piesiet sarkangalvīti pie koka tā, lai vilks domā, ka ir piesieta, bet patiesībā nav. Un it kā pat nav pārāk izbrīnītas tās reakcijas.

Vēl vakar tik baigi vajadzēja tās pankūkas, ja? Nemaz nezināju, uz ko parakstījos pasūtot pankūkas picērijā. Domāju, ka tas, ko man tur atnesa, vēl ilgi murgos rādīsies. Bet nu izdzīvojām. Vispār pēc tam mazliet pastaigājāmies, bet nācās skumji secināt, ka ir tik baigi mentāli nogurdinoši visu laiku nenokrist un tikt uz priekšu. Nekas, toties paskatījos kino. Un nu, tad jau bija laiks ballītei.