Jau krietnu laiku man visu laiku viss trīc. Nojaušu no kā tas, bet tā īsti neko tā labā nedaru. Liekas, ka ķermenis neatbalsta pats savu esību. Nu, kā ir, tā jādzīvo laikam. Neies tak... nu jā, pat nezinu, ko reāli un racionāli te var izdarīt. /parausta plecus/
Vispār, jāsaka, ka Randris nupat sāk besīt arī tiem, kuri viņu intervēja un tātad pieņēma darbā. Būtu smieklīgi, ja vien nebūtu besīgi.
Daudz domāju. Nogurstu. Dzeru. Daudz domāju.
Pierast pie realitātes vai tiešām saņemties un beidzot spert soļus nezināmajā. Problēma, ka daļu no zināmā vispār gribētos paņemt līdzi.
Šovakar dzeršanu aizstās spāņu valoda.
Upd.: āāāāā!!!