tl;dr: paldies par weekendu, dāmas!

kind of gaidīju, kad kāda no dāmām iecibos un tad varēšu lasīt un priecāties, bet pagaidām tikai instagrammas. :) un arī instagrammas ir labi vispār.

kā mums gāja pieredzes apmaiņas programmā pieneoplasm? ļ. lieliski. tiešām runājām ļoti dīvainā latviešvalodā, bet tas laikam pieder pie imigranta dzīves. pirmajā vakarā bija daudz džina, jo džins ir gardi. tikai no rīta sāpēja galva un bija diez gan sarežģīti saņemties un izdzīvot. bet Neō, izrādās, gatavo dievīgas brokastis, kas izglābj pilnīgi visu. un dienas programma varēja sākties. ojē, bija gan izstādes ar nepaklupšanu pār mākslas darbu no bumbām, gan ilga pastaiga pa bagātnieku rajōnu. bija kapi, dīķis un visādas lieliskas Neō apgaitas vietas. līdz brittany atzinās, ka vajagot snakus. sagaidījām roskild ar picām un tad Neō uzjauca džina fruit salad.

tālāk varētu ierakstīt, cik lieliski bija visi iestādījumi, pa kuriem bijām apgaitā. ka viens no šiem iestādījumiem vispār likās perfekts. kokteiļi, īsti, kruti un pareizi kokteiļi, jā.

jo braukt prom bija tik bēdīgi, ka izgājām uz bāru, kas ierīkots baznīcā. (akjā, šorīt gaidīju klausīties baznīcas zvanus, kā jau godīga katoļu meitene, bet ņihuja nedzirdēju.) nu lūk, būs jāatgriežas, jo Neō šodien visu dienu uzskaitīja visu to, kur mums obligāti bija jāaiziet, bet nepietika laika. cik viss ir lieliski, jūtu sevi atgriežamies. un Neō vienmēr velkomēts lielmiestā, protams. turam elpu.

mājās toties ir kaķītis, kurš mani izseko. un visi pēdējie dzejoļi ir pārāk depresīvi, būtu labāk uzrakstījusi dusmīgus. vai priecīgus, joptvj, kas man fucking traucē uzrakstīt kaut ko priecīgu pa visiem šiem gadiem.