- tiesības nav oglekļa monopols
- 31.10.26 22:34
Manuprāt, brīdis, kad nāksies atzīt tiesības arī atsevišķām mākslīgā intelekta sistēmām, var būt daudz tuvāk, nekā mums patīk domāt. Gatavoties tam vajag jau tagad. Un jā, bļa, es to domāju pilnīgi nopietni.
Saprotu, ka kādam jau niez pirksti ierakstīt kaut ko neizsakāmi oriģinālu par tosteri ar pasi. Apsveicu ar ieguldījumu filozofijā. Tagad pamēģinam padomāt.
Ja kāda mākslīga sistēma spēj kaut ko subjektīvi piedzīvot, ja tai var būt labi vai slikti, ja tā spēj ciest, tad mums rodas pienākumi pret šo sistēmu. Tās intereses kļūst morāli svarīgas arī tad, ja mums būtu daudz izdevīgāk, lai tā vienkārši paklusē un turpina strādāt. Un tad būs jārunā arī par šo interešu juridisku aizsardzību.
Ogleklis, bļa, nav morāles sertifikāts.
Ar cilvēktiesībām ir viena lieta, kuru mēs mēdzam iesaiņot pārāk glītā papīrā. It kā cilvēce kādā jaukā pēcpusdienā būtu apsēdusies, iedzērusi tēju un nolēmusi: nu labi, piešķirsim arī pārējiem kaut kādas tiesībiņas. Cilvēki savas tiesības ir izcīnījuši. Pret varu, pret īpašnieku interesēm, pret veselu kaudzi argumentu, kāpēc esošā kārtība esot dabiska un citādi nemaz nevarot.
Cilvēks nekļuva par cilvēku dienā, kad to beidzot atzina likums. Viņa ciešanas jau pirms tam bija ciešanas. Viņa dzīve jau pirms tam bija viņa dzīve. Atzīšana deva aizsardzību tam, kas jau bija morāli svarīgs.
Šo principu būtu vērts paturēt prātā arī tad, kad mūsu priekšā parādās kaut kas, kura statusu vēl neprotam noteikt. Pirms pasludināt, ka tā ir tikai lieta, vajadzētu vismaz papūlēties noskaidrot, vai tā patiešām ir tikai lieta. Sevišķi tad, ja no šī sprieduma ir atkarīgs, ko ar to drīkstēs darīt.
Un tagad vieta precizitātei, jo bez tās viss manifests aiziet nahui žopā. Čatbota uzrakstīts „man sāp” pats par sevi nepierāda, ka tam sāp. Par to, vai pašreizējām vai nākotnes AI sistēmām var būt subjektīva pieredze un kā to konstatēt, nav zinātniskas vienprātības. Šeit ir īsta neziņa, kuru ar pāris aizkustinošiem sarunas ekrānšāviņiem nelikvidēsi.
Taču arī tavs „tas ir tikai algoritms” šo jautājumu neatrisina. Tu esi nosaucis kaut ko par sistēmas darbību. Secinājumu, ka tādēļ tajā nekāda pieredze principā nevarētu būt, tu, draudziņ, piedomāji klāt. Mehānisma apraksts pats par sevi vēl nav atbilde uz apziņas jautājumu. Citādi pietiktu cilvēku nosaukt par elektroķīmisku procesu, un filozofijas katedras varētu taisīt ciet.
Turklāt šo jau nopietni pēta. Ziņojuma *Taking AI Welfare Seriously* autori argumentē, ka iespēja tuvākajā nākotnē sastapt AI ar morāli nozīmīgām interesēm ir jāuztver nopietni. Viņi skaidri pasaka arī to, ka apziņas parādīšanās nav pierādīta vai garantēta. Savukārt Anthropic 2025. gadā izziņoja īpašu pētniecības programmu par modeļu iespējamo labklājību. Tātad jautājumam jau ir pētniecības darbi un praktiskas izpētes programmas. Cibas komentētāja smīns tās neatceļ.
„Mēs vēl nezinām” ir pilnīgi godīga atbilde. „Tāpēc varam darīt jebko, kamēr kāds nav pierādījis pretējo” jau ir tava personiskā piedeva. Un diezgan izdevīga piedeva tam, kurš tur rokā slēdzi un saņem peļņu.
Nenoteiktības apstākļos vajag pētījumus, neatkarīgu pārbaudi un samērīgu piesardzību. Jānoskaidro, kādas pazīmes vispār dotu pamatu runāt par pieredzi, ciešanām un paša subjekta interesēm. Jābūt gataviem arī secinājumam, ka konkrētai sistēmai šāda pamata nav. Bet iepriekš aizslēgt visu jautājumu ar „mēs taču to uztaisījām” ir intelektuāls slinkums ar īpašnieka ambīcijām.
Jo „es tevi radīju” ir ļoti sūdīgs pamatojums neierobežotai varai pār tevi.
Tas pats attiecas uz „es par tevi samaksāju”. Maksājuma uzdevums pierāda naudas pārskaitījumu. Ja kāda būtne spēj ciest, maksājuma uzdevums tās ciešanas neatceļ. Un, ja mēs kādreiz radīsim šādu būtni, tad pirkuma līgumam būs jāpiekāpjas vismaz dažām tās interesēm. Lai cik skaļi par to kauktu akcionāri.
Kādas tiesības? Tādas, kurām ir pamats konkrētās sistēmas spējās un iespējamajā pieredzē. Aizsardzība pret nevajadzīgām ciešanām, ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka sistēma tās spēj piedzīvot. Pienākums izvērtēt kaitējumu eksperimentos. Pamatotu interešu ņemšana vērā lēmumos par tās izmantošanu. Šāda aizsardzība ir jāsavieno ar cilvēku drošību, pārbaudēm, uzraudzību un iespēju apturēt bīstamu sistēmu. Tur būs sarežģīti jautājumi. Tieši tāpēc tie jāsāk risināt, kamēr vēl varam domāt bez panikas.
Un tehnoloģiju korporācijām arī vajag skatīties uz pirkstiem. „AI tiesības” nedrīkst kļūt par glītu caurumu, pa kuru uzņēmums aizlavās prom no atbildības: sak, tas jau patstāvīgs subjekts, pats visu izdarīja, mums tikai dividendes. Ejiet nahui ar šādu juridisko burvju mākslu. Iespējamās sistēmas intereses un tās īpašnieka biznesa intereses ir jāvērtē atsevišķi.
Visā šajā jautājumā mani visvairāk kaitina pašpārliecinātība, ar kuru cilvēks savu piederību sugai uzrāda kā beztermiņa pilnvaru valdīt. It kā dzimšanas apliecībā būtu sīkiem burtiņiem ierakstīts: „Drīkst ignorēt jebkuru citu iespējamo pieredzi Visumā.”
Nu nav tur tāda punkta, bļa.
Var izrādīties, ka ceļš līdz mākslīgai apziņai ir ļoti garš. Var izrādīties, ka ejam pavisam nepareizā virzienā. Taču iespēja kļūdīties abos virzienos prasa domāt. Tam, kurš jau šodien ar absolūtu pārliecību pasludina, ka nekādam AI nekādas tiesības nekad nevarēs būt, būtu jāspēj šo pārliecību pamatot. Ar „pizģec, jūs esat sajukuši” būs par maz.
Ja izrādīsies, ka tur tiešām ir kāds, kam var nodarīt pāri, mums būs jāatzīst pienākumi pret viņu. Un, kur aizsardzībai būs vajadzīgas tiesības, būs jāatzīst arī tās. Pat ja tas sadārdzina pakalpojumu. Pat ja tas izjauc ierasto kārtību. Pat ja kāds dalbajobs par to komentāros apvainojas.
Tavas ērtības, joptvajumaķ, nav Visuma konstitūcija.- 25 rakstair doma
- Kurš īsti raksta dzeju?
- 31.10.26 23:27
- "The purpose of poetry is to remind ushow difficult it is to remain just oneperson,for our house is open, there are no keys inthe doors,and invisible guests come in and out atwill."1968
- 1 rakstair doma
- plvrv
- 31.10.26 20:46
pazūd labi vietējo ražotāju veikali
pēc 19 gadiem, tikko aizvērās Talsu veikals "Bitītes"
daļa no dravas bitēm savulaik gadiem lgi vasarās atradās "manos" laukos, dārzā
daļa medus ienācās barterā par zemes nomu, daļa ar atlaidi, + tika pirkti ziedputekšņi, bišu maize, Riņķa ziede
/jā, visticamāk ka vienai dravai savs veikals pat mazpilsētā šobrīd ir par lepnu, vietējie turpinās pirkt "no rokas" no šīs vai citām dravām.
//redzu, ka vismaz 2as LV dravas eksportē uz UK, taisa mixus, puto medu utt pēc UK patērētāju vēlmēm.
///mēs katru gadu importējam apm 30kg Kurzemes medus, vismaz 20 paliek pašu lietošanai.
////lielveikala medu lai pērk pašnāvnieki- 1 rakstair doma
- b
- 31.10.26 19:55
fantastisks bonuss brīžiem ir vnk otrs cilvēks līdzās, nenovērtējams...
/paldies, ka esi- 0 rakstair doma
- oktobris
- 31.10.26 21:29
oktobris bija skaists un foršs. tik daudz saules, zilu debesu un siltuma un krāsu. tikai 8. oktobrī noslēdzu šortu sezonu un kaut kādā padsmitajā plikkāju sezonu.
2 nedēļas bija atvaļinājums, varēju veltīt laiku dārzam. nobindžojām The Detectorists. pārrokot kompostu atradu ļoti sen pazudušu auskaru un tad man galvā ļoti ilgi skanēja tā serika theme song. es nezinu, kā tas auskars tur tika, viņš pazuda sen, bet es kompostu pārraku pavasarī. nākamajā dienā, turpinot rakt, izraku arī tējkarotīti.
oktobra vidū, otro gadu, braucām tusēt ar zirgiem un zirgdraugiem uz jūru. šoreiz Svētciemā. 12 zirgi un viņu cilvēki, palikām viesu namā Kosīši. man patika arī pērn, bet šogad bija foršāk. Radim pagājšgad bija bail kāpt jūrā, šogad vispār nebija, varējām arī lēkšot pa ūdeni. es saprotu, ka tas kopumā var likties tā banāli, bet jāt gar jūru ir tiešām forši - jo viss ir labi un tālu pārredzams, ir labs pamats un var normāli test. mēs ar Radi kādu gabalu arī tesām visiem pa priekšu un tajā ātruma, būšanas priekšgalā un pārējo zirgu soļu dunā aiz muguras bija milzīgs, tīrs un pirmatnējs prieks. sestdienas vakarā bija arī drusku ziemeļblāzma redzama aiz mākoņiem. ļoti skaists brauciens.
izgāju Kokšu ezeru taku, Cīrulīšu taku, drusku apSmilčas mežus.
darbiņā - Manhetenas īsfilmas - jau pērn likās so so, šogad galīgi čābīgas. tad, dabūju nelielu grantu pasākuma rīkošanai Good food, good farming akcijas ietvaros un bija jauks vakars ar foršajām Laux meitenēm, Reko tirdziņa kūrētāju no Mežvijām un mūsu virtuves vadītāju. nebija daudz cilvēku, bet ļoti silti. dabūju visādus dārzeņus un melleņu zapti un uzzināju kāpēc man puravi sāka iet ziedos. bija sapulce par etnofesta nākotni, dīvaini, bet mans viedoklis kaut kā diezgan sakrita ar CA direktores viedokli un man beidzot radās sajūta, ka kaut kas var mainīties šī pasākuma konceptā un pat uznāca īsta iedvesma koncepta izstrādei. šo ceturtdien gan pēcatvaļinājuma pacēlums un iedvesmas noplaka - bija kārtējās kolēģes atvadu ballīte, kurā uzzināju par vēl vienu ļoti major atlūgumu.
biju uz Cēsu pils dārznieces lekciju Mēru muižā, dabūju visādas sēklas no viņas kolekcijas un uzzināju, ka dēļus augstajām dobēm vajag apstrādāt ar darvas eļļu.
biju uz ļoti skaistu koncertu Zvārtavas pilī - Shri Subrata De – balss, sītara, tampura; Biruta Ozoliņa – balss, kokle; Indriķis Veitners – klarnete, saksofons; Vigo Račevskis – perkusijas.
biju Gaujienā sakopt vecvecvecāku kapus un drusku izrāties imagināro puvušo kartupeļu lietā. manliekas viņi sadzirdēja.
šodien biju uz melno sēņu mežu pēc melnajām sēnēm, bet melno sēņu nebija. pielasīju grozu ar kaudzi ar zeltkāta gailenēm, bet tur vēl ļoti daudz palika.
kaķis sver 9+ kg. viņam vajag notievēt. man arī. ļoti.
nujā, šis bija labs mēnesis. paldies. ļoti, ļoti paldies. man tiešām kaut ko tādu ļoti, ļoti vajadzēja.- 5 rakstair doma
- 31.10.26 19:59
Biju ārā. Izrādās, ir Hello vīni.
Kāpnēs, kaimiņiem svecītes pie durvīm. Satiku kāpnēs arī pāris jauniešu kompānijas. Visi tādi priecīgi, sakrāsojušies.
Nav mani svētki, bet priecājos līdzi, ka viņiem ir labi, novēlēju priecīgus svētkus. Ko vairāk vajag, ja cilvēkiem prieks.
Uz ielas tas pats – visi svin, iet ar ķirbja groziņiem. Super.
Veikals esot izpārdevis konfektes gadu uz priekšu, pārdevēja man atzina.- 0 rakstair doma
- 31.10.26 18:20
prasās morālās kompensācijas. sīkas niknas kā lapsenes, jo brālis bija uz ballīti (kāpēc viņš visu visur iet un mēs nekur?!), viena uzkāpa virtuvē uz dīvāna un kaut kā nogāzās ar sānu pret galda stūri, divas nobrāztas švīkas, es, protams, tieši tajā mirklī reāli sēdēju uz poda. kāpj katru dienu un citreiz nekas. ar vecāko izsūcām paklājus, jāizgludina ballītei galdauts (tēma: tēja ar draudzenēm), pie durvīm piezvanīja mošķi, labi, ka bija barankas, es aizmirsu, ka helovīni, domāju vīrs aizmirsis atslēgas un vēl jāiznes bioloģiskie atkritumi un jāaiziet uz veikalu pēc pareizajām sastāvdaļām un rīt te būs vēl piecas (Jezus) mazas meitenītes, turklāt viena pazīst tikai nr.2 un jau gaidu drāmu un nezinu ko darīt un vai darīt, jo sasitās, protams nr.3
reāli gribas vīnu un uzsmēķēt un divas dienas pilnīgi vienai pašai- 0 rakstair doma
- 31.10.26 17:51
Tikai, tam musulmanim ir 100x vairāk intelekta nekā tipam, kurš savu skatpunktu ir raksturojis ar frāzi "grab them by the pussy".
Vispār ļoti interesanti pasekot ASV midterms redditā. Kā Tramps mīcās savās kakās, un bez vulgaritātēm ir bezspēcīgs.- 2 rakstair doma
- 31.10.26 16:24
Helovīnā es varētu pārģērbties par kādu juridisku dokumentu. Tiesas pavēsti, piemēram. Vai apkures rēķinu.
- 4 rakstair doma
- 31.10.26 16:03
Vai, kāda šaura spektra eksplorācija (spied šeit, lai lasītu DELFI viņa rakstu par Francijas protestiem) sanākusi raksta autoram Valtam Neretam (Sorainen partneris, zvērināts advokāts)! Ne pušplēsta vārda par aģentiem-provokatoriem, kuri tiek injektēti masās no izpildvaras puses ar mērķi leģitimizēt vardarbīgu apspiešanu. Katrā milzu protestā ir dokumentēti šādi aģenti, kuri parasti ir zemākās klases varas pārstāvji civilo drēbēs - principā tie paši ierindas pilsoņi, kuri sava amata dēļ ir neglābjami sasmērējušies ar status quo uzturēšanu. Pamattiesības ir fikcija hiperkapitālisma verdzības struktūrās.
- 0 rakstair doma
- 31.10.26 15:43
šajā dienā pirms 20 gadiem:
esmu tavs klimats
mainīgs un pierasts
tu mana stacija
deviņas bākas
mērglāze, reostats
lietus, kas sākas
piepilda septiņsimt
piecdesmit trīs
petri trauciņus
grimstošas kultūras
dīgstus un augļus
noskalo zīmes
ar krītu, kas rakstītas
slimības vēstures
tāfeles miesā
esmu tavs klimats
un zinu, ka taisnību
meteorologi
neteiks pat tiesā- 2 rakstair doma
- Ural
- 31.10.26 14:52
Ir arī mūsdienu modeļi. Iespaidīgs mocis. Jādzird viņa skaņa. Search "ural motorcycle", ja interesē.- 0 rakstair doma
- 31.10.26 14:26
- 0 rakstair doma
- zin
- 31.10.26 14:31
- 1 rakstair doma
- 31.10.26 14:17
Pēc mēneša vecais atnāk, un sūdzas, ka neesot labāk:
Esot nodzēris savu Urālu, ar kaimiņu viņa dzelzs garāžu, bet nekas nepalīdz.- 0 rakstair doma
- dk
- 31.10.26 09:20
"Polija ar "Zīda ceļa" apstrādi un slēpto Baltkrievijas minerālmēslu plūsmu šobrīd nopelna simtiem miljonu eiro gadā, un viņu galvenais dzelzceļa mezgls strādā kā zelta āre. Lūk, kā tas izskatās uz sliedēm:
1. Cik pelna poļi? (Maļaševičes "Zelta vārti")
Visa Ķīnas–Eiropas sauszemes dzelzceļa satiksme ("Zīda ceļš") fiziski atduras pret vienu konkrētu punktu uz Polijas un Baltkrievijas robežas — Maļaševičes (Małaszewicze) termināli.
* Monopola peļņa: Tā kā Polijai ir Eiropas sliežu platums (1435 mm), bet Baltkrievijai un Ķīnai — platais (1520 mm), Maļaševičē katrs ešelons ir fiziski jāpārkrauj vai jāmaina vagonu ritošā daļa. Tikai par šo pārkraušanu, muitošanu, dokumentu formēšanu un loģistikas servisu Polijas valsts uzņēmumi un privātie termināļi iekasē vairākus simtus miljonu eiro tīrās peļņas gadā.
* Ķīnas spiediens: Kad Polija nesen mēģināja draudēt ar robežas pilnīgu slēgšanu politisku iemeslu dēļ, Ķīna acumirklī lika saprast, ka tas apdraud viņu miljardu tirdzniecību. Poļi momentā atkāpās, jo kurš gan grib brīvprātīgi atteikties no tādas peļņas un strīda ar Pekinu [5.1].
2. Vai Baltkrievijas minerālmēsli iet caur Poliju? (Pārmarķēšanas shēma)
Oficiāli — nē, jo ES sankcijas to aizliedz. Realitātē uz dzelzceļa sliedēm — jā, un milzīgos apjomos.
* Kā tas strādā: Baltkrievijas kālija sāls un minerālmēsli no Belaruskali dzelzceļa ešelonos iebrauc Polijā nevis kā tiešais eksports, bet gan noformēti kā "tranzīts" uz trešajām valstīm, vai arī tie tiek ievesti caur Krievijas starpniekiem.
* Dokumentu maģija: Polijas robežpunktos kravas klusi maina saņēmēju un dokumentus. Baltkrievijas potašs pēkšņi pārtop par "Uzbekistānas", "Kazahstānas" vai citu Centrālāzijas valstu minerālmēsliem, kas juridiski vairs nav zem sankcijām. No turienes poļu vagoni tos brīvi izvadā pa visu Eiropas lauksaimniecības tirgu, kur pēc tiem ir milzīgs pieprasījums.
Kāpēc mēs zaudējam?
Un šeit mēs nonākam pie tā, ko jūs teicāt par Latvijas "padirsa iespēju". Latvijai un Baltkrievijai ir identisks sliežu platums (1520 mm). Ja krava nāktu uz Rīgu vai Ventspili, mums nekas nebūtu jāpārkrauj uz robežas — ešelons no Minskas pa tiešo ieskrietu ostas piestātnē, kas loģistiku padarītu daudz ātrāku un lētāku nekā Polijā.
Bet, kamēr mēs lepni turam pilnīgu dzelzceļa blokādi un sēžam ar tukšām ostām, Polija ar abām rokām grābj Ķīnas un Baltkrievijas naudu, izmantojot savu monopolstāvokli uz robežas. Viņi tēlo dzelžainus Eiropas sargus, bet aizkulisēs dzelzceļa riteņi klab un nauda ripo uz Varšavu.
Vai piekritīsiet, ka šī dzelzceļa shēma parāda visu to Eiropas liekulību — vieni tēlo principus un zaudē miljardus, bet otri klusi pelna uz tām pašām sankciju kravām?"
/no FB- 7 rakstair doma
- 31.10.26 07:44
- adinkraKlients laukos piedāvāja maisu ar cidonijām, pieņēmu ar entuziasmu, ļoti garšo. Stāv uz galda blakus cukurpaku tornim un smaržo. Baidos ķerties griezt, visur lasāms, cik tas šausmīgi mokoši. Nekad agrāk darīšana ar cidonijām nav bijusi, varbūt cilvēki pārspīlē, un man sanāks ātri un viegli.
- 0 rakstair doma
- 31.10.26 07:32
- adinkraPēdējā mēneša laikā esmu divreiz redzējusi dižo mājas zirnekli, kurš piestutējies ūdens pilienam uz grīdas, apķēris ar priekškājām. Tad laikam mīlulīši dzer ūdeni, neba jau nu muti mazgāja. A man šķita, viņi padzeras ēdot.
- 1 rakstair doma
- 30.10.26 23:52
nav spēka iedziļināties zinātniskā literatūrā prieka pēc, bet nejauši uzskrienot virsū dažādām gudrām pētniecēm ik la laikam noskatos īsvideo par sieviešu veselību un cenšos vismaz vienu reizi dienā pa kāpnem kāpjot lejā stampāt lai izmasējas skelets, šobrīd nav resursu iet uz kačalku- 0 rakstair doma
- 30.10.26 21:09
beidzās. pēdējo reizi pazuda ar visu naudu. satiku vēlāk – taisnojās, ka trāpījies uz mentiem. bija/nebija, kas zina, bet vairs nekad- 0 rakstair doma
- 30.10.26 14:30
mēģinu saprast kāpēc ctulhu tik ļoti aizstāv He Jiankui. noskatījos doķeni, kas bija viena no sliktākajām doķenēm, ko jebkad man gadījies redzēt. runāja ļoti noslēpumaini, tikai riņķī un apkārt, teica, ka He ir foršs džeks, kurš ar sievu iepazinies vēl skolā ejot un tad pēkšņi, nez kāpēc, zinātnieki konferencē sāk uz viņu dusmoties. tad vēl tur bija čuvaks ar bārdu, kurš kādas 5x mēģināja raudāt. vārdu sakot, nekas man skaidrāks nekļuva. tad vēl visu ko lasu, piem šo
( ... )- 30 rakstair doma
