putni manā galvā
putni manā galvā
- 24.1.21 19:00
there is currently within women's culture a suspicion of the masculine, for some a fear of "needing the masculine", for others, a painful recovery from being crushed by it in some way. generally this wariness comes from the barely-beginning-to-be-healed traumas from family and culture during times previous, times when women were treated like serfs, not selfs. it is still fresh in wild woman's memory
wwrww p311
-
0 rakstair doma
- 24.1.21 14:45
beidzot atvēru sen saņemto dāvanu, tur ir sarkana lifeguard cepurīte no los angeles. cos you are a lifeguard to me and it's red
saule un okeāns reizē, so much love
-
0 rakstair doma
- 24.1.21 00:13
vakarā gājām gar kapiem - īstajiem, nevis Lielajiem. Simo pamanīja "sarkanu uguntiņu" un bija tāds "ejam ejam skatīties, kur Sātans nāk" un ievilka mūs kapos pie svaigi raktām kopiņām

-
0 rakstair doma
- 23.1.21 23:33
Simo: mamma, kāpēc policistus sauc par kruķiem? mamma, ja es būtu cietumā, tu mani izglābtu? mamma, zini, ka man nepatīk Halks?
-
2 rakstair doma
- 23.1.21 20:59
Tomēr izvedu sevi pastaigā. Kā tādu sunīti, līdz zivju fabrikas laukumam. Jo pa zivju fabrikas laukumu kā reiz staigājuši tikai sunīši, tur ir sniegs ar sērsnu, nevis ledus ar ūdens kārtu pa virsu. Pie pretējās mājas vispār skaisti - protams, piebraucamais ceļš nav tīrīts, bet ir sabraukāts ledū. Ietves ir tīrītas, bet norobežotas, jo tagad no jumtiem veļas sniegs. Jāpiemin, ka arī pie manas mājas un blakusmājām ietves ir tīrītas, tikai problēma tāda, ka pa šīm ietvēm īsti nekur nevar aiziet, nešķērsojot netīrītu, apledojuši slidenu ceļu. Bet vietām arī uz tīrītām ietvēm tizlākos slīpumos satecējis semi-sasalstošs ūdens. Uzminējāt - slīd, turklāt negaidot.
Sāk reāli piebesīt tā pilsētas dzīve.
-
0 rakstair doma
- Procrastination nation
- 23.1.21 17:36
Tā kā šodien nestrādājas vispār, pierakstīšu pēdējā laikā redzētās filmas, ko iesaku arī jums. Kā nu gadījies, kā ne, visas mani patīkami pārsteidza.
The Gift (2000) – ASV Dienvidu purvi un Keita Blānšeta ar kārtīgu Dienvidu akcentu vien ir tā vērts.
Estranged (2015) - parasti man šī konkrētā žanra šausmas/trilleris ne sevišķi, drusciņ pa nerviem tomēr uzdeva, taču skaista vide, skaisti nofilmēts, sižets nelikās nodrāzts un saglabāja intrigu.
Jojo Rabbit (2019) - nu ko es varu pateikt, ko nav pateicis Oskars par labāko scenāriju un Taika Waititi režisora un vienā no galvenajām lomām? Neko. Izbaudiet.
-
3 rakstair doma
- Pavasaris
- 23.1.21 14:15
Pastaigas laikā redzēju, kā daži peldas.
-
0 rakstair doma
- 23.1.21 14:47
Šodien esmu gulējusi ilgumā kā parasti (šonedēļ vidēji 8 h 2 min, nu vispār buržujs), bet ar šausmīgi maz dziļā miega - parasto 2 h vietā tikai 1 h 11, un nespēju paturēt acis vaļā. Pamodos tik stīva, ka, izejot uz lodžijas, gandrīz apgāzos.
Iespējams, iziešana ārā šo pasākumu uzlabotu, bet, spriežot pēc tepat netālu apgāzušamies baļķvedēja, ārā joprojām ir pretīgi slidens. Zinu, ka šāda pastaiga man sagādās vairāk ciešanu, nekā labuma. Es varu paciest vētru, es varu paciest puteni un man vienalga, ka gāž kā ar spaiņiem, bet ar konstantu slīdēšanu es vienkārši nespēju dīlot, tas ir tik pretīgi. Katrs solis liek nīst cilvēci, jo, ja tur nebūtu cilvēku piestaigāts/mašīnu sabraukāts, lielākoties nekas arī neslīdētu.
-
0 rakstair doma
- Strazds
- 23.1.21 12:17
Nu ta tā, tas ko mēs nodēvējām par Pelēko, pāris nedēļu laikā pie labas barošanas, ir piedzīvojis metamorfozes, un no pufīga tumššatena ar oranžu krūtežu pārtapis slaikā Melnajā meža strazdā.
No kā arī secinām, ka huļigānisms bija pusaudzības durnuma blakne.
-
0 rakstair doma
- 23.1.21 00:16
Gribēju noskatīties slaveno Satori diskusiju bet nudien nespēju, piedodiet. Plz nākamreiz sarunājiet, ka visiem runātājiem ausīs ir airpodi (vai pāri ausīm parastās austiņas ar mikrofonu), klausīties to reverbu es vienkārši nespēju.
-
3 rakstair doma
- 22.1.21 21:03
Hello! Kā jums jaunais gads? Ir 22. janvāris un man ir sajūta ka nekas nav noticis, laiks ir fikcija un mēs joprojām esam 222. martā.
-
1 rakstair doma
- 22.1.21 20:31
Šodien jau ir normālāk, lai arī jūtos kā kovidiots, kas gatavs brēkt par čībiņām, jo manām siltajām čībiņām jau kādu brīdi ir milzu caurums pazolē. Tā kā rimčiks attālināti čībiņas nedod un paies vismaz trīs dienas (ticamākais - nedēļa), kamēr no dajebkura eveikala atnāktu jaunas čībiņas, un izoleni veikalā arī nedod, pilnīgi nezinu, kur likties. Jāraksta prezidenta kungam, vai!
-
7 rakstair doma
- Bailīgie gadi.
- 22.1.21 16:45
Kopumā, kamēr cilvēki par spīti visam spēs saglabāt kompromisu pasaules problēmu priekšā, tikmēr cilvēcei ir cerība.
Tāpat kā ilgtspējīgās attiecībās, katra puse apzinās un pieņem, ka ne vairākumu, bet kaut ko no sevis kā 'individualitātes' zaudēs, tajā pašā laikā iegūstot pretī, ko daudz dziļāku un garīgāku.
Iemācīties runāt nevis strīdēties, klausīties un nemelot, saprast un mierināt savas emocijas, piedot un atvainoties, rādīt ar darīšanu, vienmēr izvēlēties kopību savrupības vietā, celties atkal un atkal, mēģināt vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un tā līdz savu dienu beigām.
*
Tikai tad var pastāvēt demokrātija. Bet pasaulē, kur cilvēki viens otram vairs nepiekrīt par fundamentālām esības definīcijām, demokrātija var arī neizdzīvot. Arguably, pat lēnprātīga nostāja diskusijā par esībai dundamentālām lietām ir praktiski neiespējama, ja ne (atkarībā ar ko runā) psiha.
Ja cilvēce ir attiecības, tad es ceru, ka šis pārītis morāli pārvarēs savas atšķirības, un ļaus tām iedvesmot vienam otru uz ko radošu un uzmundrinošu, nevis viens otru nomušīs ar indi un dzelksni.
Demokrātijā vairums var lēnprātīgi spriest par to, vai pāriet uz Eiro vai nē. Bet kad runa ir par lietām, kas ir cilvēka esības pamatakmeņi, tad vienam būs grūti pieņemt to ko otrs ir lēmis.
Es, protams, ceru un gribu, lai pamatakmeņi būtu universāli un spoži savā tīrumā un skaistumā visiem. Bet pagaidām man šķiet, ka man pieder tikai viens mazs, noplucis akmentiņš, kurš valda par saticību un mīlestību par spīti visam. Un rādās, ka daudziem mīlestība kļūst arvien nesvarīgāka. Ja mums pazudīs tā, tad mēs nogrimsim ātri.
Es tomēr arī esmu optimistiska par cilvēci, un zinot, ka cilvēki nespēj pavilkt esību bez mīlstības, es paredzu, ka viņi tomēr varbūt untumaini bet meklēs kompromisu.
Jo nepiekrist otram ir viena instance, bet ieaicināt un nēsāt sevī smirdīgu puvekli naidu pret otru, ir pašam inde, ko tu paklausīgi sātanam malko katru dienu. Un tā ir diezgan speciāla darība, teju rituāls, kas ir jāatkārto un jāuztur konstanti, jātur saujā visiem spēkiem. Ne nejaušība vai jočiņš.
Ja tev šķiet, kā kāds ir dēmons, tad neskaties uz viņu, lūdz Dievu par viņu, un aši tad izliec viņu no sava prāta. Bet kur viņu liks demokrātija?
*
Bet es tagad domāju, pēc kādas abstraktās mākslas izskatītos demokrātija, kur valda tikai vairuma pamatakmeņi. Un ja cilvēki tik izmisīgi grib pieturēties pie demokrātijas, vai tad viņi atstātu citus karājamies limbo, vai izdzīvojot nepatiesu, aplauztu esību?
Vajag kaut ko labāku par demokrātiju, kas nav apspiestība. Kāda būtu pasaules kārtība, kur mazākums nezaudētu? Diemžēl man nekas cits nenāk prātā, kā totāla anihiliācija un haoss, jo diemžēl pie mazākuma vienmēr, kā likums cilvēku pasaulē, pieder visādi pabiru, kritušo, sunpurņu un nelīdzsvaroto voblu elementi. Es negribu baidīties pasaulē, kur daži likumi būtu balstīti uz sērijveida slepkavu vai maniakālu šizofrēniķu, pat ne skumju alkoholiķu vai hardcore weed stouneru preferencēm.
Mans secinājums ir, ka pasauli nav iespējams sadalīt, un pat kopsaucēji nav pietiekami, lai saglābtu situāciju.
Izrādās, ka nevienlīdzība ir pašas demokrātijas pamatakmens, kas to gremdē dziļāk haosa akacī.
*
Tomēr man ir arī optimisms, jo es ticu, ka Zemes esība ir tikai maza, krāšņa drumstaliņa. Un pat, ja viss apkārt sadrups un nogrims, es tikuntā prātā paturēšu savu mīlestības spožo oliņu.
-
3 rakstair doma
- 22.1.21 17:44
Eižens 5 h bija ārā ar draugu, nevarēju sadzīt atpakaļ. esot gājis jautri - daudz runājuši par dzīvi.
"es viņam pastāstīju, ka gejiem neļauj precēties un adoptēt. viņš bija tāds - bet kā, tas taču ārprāts, vīrieši nevar dzīvot kopā! tad viņš pastāstīja, ka Sallija tic dievam - un arī teica, ka tas taču ārprāts - nekada dieva nav! tad runājām, kur gribētu nonakt pec nāves. es teicu, ka gribu būt spoks. nē nē, es viņu mēģināju pārliecināt, ka viendzimuma laulības ir normālas,es novirzīju sarunas tēmu uz sarunu par toņiem, dizainu"
-
4 rakstair doma
- Saprāts
- 22.1.21 15:28
Mūsu bērnudārzā šonedēļ ir bijis konstatēts covid, bet tas neko nemaina mums, pārējiem, kas ir veseli. Bērnudārzs ir vaļā un vecākiem ir dotas norādes, ka nav nepieciešams bērnus turēt mājās "vienkārši drošībai". Tā kā pacientu dati ir konfidenciāli, netiek izpausts, vai inficējies viens vai vairāki cilvēki un kuri tie ir.
Visiem vecākiem atgādināts par roku mazgāšanu un distanci, kā arī to, ka pat pie mazākiem simptomiem (iesnas utml) bērns ir jātur mājās. Tāpat viņi centīsies vēl vairāk laika ar bērniem pavadīt ārā.
-
0 rakstair doma
- dieva nav
- 22.1.21 15:37
Starp citu, tas varētu dažus šokēt, bet Dieva nav.
-
11 rakstair doma
- bērnu ferma
- 22.1.21 15:17
Nāktonē bērnus audzēs fermās. Tradicionālajā "ģimenē" audzināts bērns ir pakļauts pārāk daudz riskiem. Piemēram, neviens bērns nav pelnījis tikt izaudzināts par homofobu.
-
10 rakstair doma
- 22.1.21 15:05
kāds tikko piesita pie loga, lai pateiktu, ka ļoti mīl. varbūt es piedzimu tikai šī brīža dēļ un nekā labāka dzīvē vairs nebūs. varbūt saldējums.
jāsaņemas un jāstrādā.
-
3 rakstair doma
- 22.1.21 15:02
Gribu mazliet piebilst vakardienas Satori diskusijas sakarā. Jau sešus gadus mācu studentiem literatūras vēsturi, regulāri runājam par Moljēra "Tartifu", arī šodien bija eksāmens. Tartifs ir svētulis un liekulis 17. gs. Parīzē un apved ap stūri Orgonu, kurš ne vien laipni uzņem Tartifu savās mājās, bet nolemj atdot viņam arī savu īpašumu un meitu par sievu, kā arī netic, kad ģimene mēģina viņam atvērt acis. Viens no jautājumiem, kas šai sakarā tiek uzdots studentiem, ir, kā Orgons, kas citādi ir diezgan gudrs un veiksmīgs cilvēks, uzķeras un ļaujas Tartifa manipulācijām. Viena no izplatītām un ticamām atbildēm ir, ka Orgons tiecas pēc kaut kā augstāka. Viņam apkārt ģimene nododas laicīgām izpriecām, kamēr Orgonam dzīves vidū nepieciešamas dziļākas vērtības. Savus ideālus viņš projicē uz Tartifu un notic, ka Tartifs patiešām ir tik cēls, kā tas izliekas.
Manuprāt, konservatīvie spēki dalās Orgonos un Tartifos. Pirms gandrīz trīsdesmit gadiem, kad kļuvu par kristieti, ļoti dusmojos, kad mani vecāki, agnostiķi un humānisti, norādīja uz kristiešu liekulību. Tikai daudz vēlāk sapratu, kas ar to ir domāts, un ka liekulība var būt arī neapzināta.
Arī Agnese Irbe vakar nesaprata, kāpēc runāju par t.s. "ģimenes" trūkumiem pagātnē, vai kāpēc Juris Cālītis uzsver, ka moralizētāji paši ir grēcinieki - it kā tas atceltu morāles standartus. Taču daudz vairāk morālas tīrības ir praktiskā mīlestībā, un standarti ir cilvēka sirdsapziņā, ja neesi Tartifs, kas to nedzird. Un Tartifu apmuļķoti Orgoni ir tikpat bīstami kā Tartifi, jo viņiem ir vara - lugā Orgons, Tartifa apmāts, gandrīz pazudina visu savu ģimeni.
-
62 rakstair doma
- Ekonomika
- 22.1.21 13:37
Šorīt pēc dēla aizvešanas iegriezos vietējā kafejnīcā. Kā nekā piektdiena, un biju solījis sievai atnest kruasānus. Gan ārā pie galdiņiem (te ir +5), gan iekšā sēdēja cilvēki. Es teiktu, diezgan daudz. Nu ne tā, ka pārbāzts, bet gandrīz visi galdiņi aizņemti. Viņiem te ir brokastu piedāvājums, tāds komplekts, tur putra, vārīta ola, kafija un kaut kas vēl. Viss legāli un pēc noteikumiem, jo pie viena galdiņa drīkst būt ne vairāk kā četri cilvēki, un nebija arī.
Kā jums tur Latvijā?
-
15 rakstair doma
- Maldi
- 22.1.21 12:01
Palasīju drusku šo šausmu stāstu par Zviedriju.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/slepenais-eksperiments-ka-zviedrija-tika-parbaudita-teorija-par-pula-imunitati-pret-covid-19.a389121/
Autori nu gan pacentušies savākt no viskautkurienes info druskas un vārīt no tā visa vienu zupu. Tas nekas, ka krietna daļa avotu ir second hand (ne zviedru), tāpat arī avotos izdarīti vieni secinājumi, bet šie autori no izķeksētajām druskām izdara citus secinājumus.
Var jau spekulēt, protams, tas nav nekas aizliegts.
Taču viena vieta tekstā man iedūrās acīs. Proti, par šībrīža ierobežojumiem.
"Pirms Ziemassvētkiem valdība ieviesa papildu ierobežojumus, kuri būs spēkā līdz 24. janvārim – restorānā pie viena galdiņa nedrīkst atrasties vairāk par četriem cilvēkiem, aizliegts pārdot alkoholu pēc pulksten 20, tirdzniecības centros tiek ierobežota cilvēku plūsma, skolās mācības notiek attālināti, slēgtas pirtis, muzeji, sporta klubi un citas sabiedriskās vietas, kuras nesniedz pirmās nepieciešamības pakalpojumus."
Daļa no rakstītā ir korekti fakti. Bet ir lietas, kas ir totāli garām, turklāt autoru lažas nodod viņu pašu norādītais avots, kas ir oficiāls zviedru iestādes paziņojums angļu valodā: https://www.krisinformation.se/en/news/2020/december/tightening-restrictions-before-the-christmas-weekend
Ieraudzījāt, kur ir lažas? Ja nē, es varu palīdzēt.
Vispirms ne tik būtiskās. Aizliegums pārdot alkoholu ir restorānos un krogos. Pārtikas utml veikalos vieglo alu un sidru es varu pirkt līdz pat veikala cietvēršanai. Stiprāku alkoholu nemaz nekad vēlāk par 19iem nav bijis iespējams nopirkt, turklāt tikai valsts monopola veikalos. Tālāk, tas par cilvēku plūsmas ierobežošanu izklausās ļoti neskaidri, un vairāk restriktīvi nekā tas, ko autoriem bija slinkums saprast un tulkot - "The maximum number of people who visit shopping centers, larger stores, gyms, etc. is limited."
Tagad par būtiskajām lažām. Skolās mācības notiekot attālināti. Skolās? Tiešām nevarējām pacensties un uzrakstīt, ka runa ir par vidusskolām? Pamatskolās šeit vēl nevienu brīdi nav bijušas attālinātās mācības. Tālākais teksts par sporta zālēm utml vispār ir pataisīts par absurdu pārspīlējumu. Autori totāli ignorē avotā rakstīto, ka tas attiecas uz valsts, reģionu un pašvaldību pārvaldītajām telpām. Tās ir, piemēram, treniņu zāles sporta komandām, bet ne jau privātās sporta zāles, uz kurām staigā tādi ierindas pilsoņi kā es. Varu apliecināt, ka man zināmās sporta zāļu ķēdes visas ir atvērtas apmeklētājiem.
Arvienvārdsakot, autori ir stipri vienkāršojuši un pārspīlējuši, kā arī nav izpratuši šīs valsts kontekstu. Skumji, ka tādas lažas taisa sabiedriskajā medijā...
-
4 rakstair doma
- Brīve
- 22.1.21 11:47
Pretēji apgalvojumiem kaimiņvalsts presē, sporta zāles Zviedrijā joprojām ir vaļā.
-
0 rakstair doma
- Dzīve
- 22.1.21 11:08
Vakar pagaršoju jau otro single malt no Indijas.
-
1 rakstair doma
- Will you shut up man..
- 22.1.21 09:44
Sāku skatīties to Satori diskusiju, un uzreiz jau pārņem roku nolaišanās kombinācijā ar filozofisku prieciņu, ka I do not relate to all your puny human problems.
Patika, kā viens no tiem vīriešiem pateica, ka "Katrs vārds ir dzelme." - jūs nemūžam nespēsiet nodefinēt savus terminus rēnie mirstīgie, un ja jums sanāks viņus nodefinēt, tad varat būt droši, ka esat pieļāvuši paradoksālu kļūdu.
Ģimene ir tuvākie cilvēki, kas ir paši svarīgākie pasaulē un kuriem var vienmēr uzticēties. Bērnu rada svētais gars un Dievs ir tava ģimene.
Visas dvēseles nāk no Dieviņa, visām dvēselēm uzdevums ir turēt pātadziņu cieši sev klāt, lai uzsistu sātanam ikreiz, kad viņš savu ģīmi sāk bolīt.
Valdība pārsvarā nāk no sātana, tāpēc nekļūstiet par tās vergiem un ejiet savu ceļu cik nu ir iespējams.
Kā Melānija teica: "Be passionate in everything you do but always remember that violence is never the answer and will never be justified."
Ja vien cilvēki atjēgtos, ka vardarbības avots vienmēr ir psiholoģisks, un fiziska vardarbība ir tikai puvuši ziediņi, pelējums if you will. Svešu māju demolēšana nepaglābs no pelējuma paša mājās.
*
Cilvēkiem vajadzētu pārkāpt sev pāri, un aizsargāt bērnus, lai kā viņi būtu radušies. Citādāk, aizsargājot tikai daļu bērnu, vai prioritizējot privilēģijas tikai daļai bērnu, viņi konkrēti pasaka, ka Dievs šo bērnu ir radījis kā neforšāku nekā to citu, labi zinot, ka Dievs visus bērnus, visus cilvēkus rada pēc savas līdzības. And that is pure, unadulterated Bad Faith in action aka satan in action.
Varbūt tas nozīmētu, sadalīt pienākumus/tiesības par bērnu visām iesaistītajām partijām pēc viņu nolūkiem. Manuprāt, visas problēmas cilvēku pasaulē rodas no tā, ka viņi ir slinki un naidīgi, un negrib iedziļināties konkrētos gadījumos, bet ar savu trulo izskapti dvēseles visas pļaut un mest kā prastus zāles stiebrus. Viņi ir akmeņi, bet dzīve ir upe.
-
10 rakstair doma
- EL
- 22.1.21 11:04
Exploded level.
-
0 rakstair doma
- valsts pienākums
- 22.1.21 00:26
Valstij būtu jāaizstāv cilvēktiesības, valstij nevajadzētu diskriminēt minoritāšu grupas tikai tādēļ, ka tautas vairākumam ir naids un aizspriedumi pret minoritāšu grupām, tā nav demokrātijas būtība. Valstij ar savu politiku vajadzētu tautai rādīt piemēru ceļā uz iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību.
-
18 rakstair doma