- Galvassāpes
- 13.8.26 00:39
Nesaprotu, kāpēc visu dienu tik neciešamas galvassāpes. Vai tas būtu jauns melanholijas paveids, kam šodien nebija vietas, kur izpausties? Lai gan patiesībā tas nav nekas jauns, kad apzinies visu nepareizo, visas kļūdas, visas paveiktās muļķības, bet labākais, ko vari darīt ir ļaušanās šīm skumjām, jo jebkādai citai rīcībai vairs nebūs nozīmes,neko tā nemainīs, varbūt pat visu padarīs tikai vēl sliktāku.
Bet varbūt šis noskaņojums kaut ko pasaka par manām problēmu risināšanas prasmēm un tieksmi aizpeldēt no tām?- Mūzika: Vashti Bunyan - Against the Sky
- 0 rakstair doma
- 12.8.26 16:45
Saules aptumsuma dziesma
https://youtu.be/hynu6z86d-I- 0 rakstair doma
- tid
- 12.8.26 13:29
te ir darbs
pats Bergu Normunds iesaka:
https://www.linkedin.com/jobs/view/4449576170/
"Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA) aicina darbā STARPTAUTISKO PROJEKTU VADĪTĀJU.
Meklējam kolēģi, kurš/-a pievienotos LETERA komandai starptautisku projektu īstenošanā, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, prasmju attīstību un sadarbību starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un starptautiskajiem partneriem.
augstākā izglītība (vēlams inženierzinībās, ekonomikā, vadības zinībās, projektu vadībā vai tiesību zinātnē);
konkurētspējīgu atalgojumu EUR 2 000 – 3 600 bruto mēnesī (atkarībā no pieredzes un kompetences."
/Latvija var!- 0 rakstair doma
- Vientuļo siržu maskarāde (stāsts par zaļajiem karogiem attiecībās)
- 12.8.26 11:34
Atceros, ka pirmā draudzene man bija bērnudārzā. Es biju bērns, kurš 4-5 gadu vecumā, lielākoties, gribēja risināt matemātikas uzdevumus. Dienasvidu negulēju gandrīz nekad. Kamēr citi gulēja, es stāvēju pie bērnudārza loga, gaidīju piecus, kad mamma nāks pakaļ, un raudāju, ja nebija uzdevumu. Ja bija, tad risināju. Kāda meitene no manas grupiņas, redzot, ka man nepatīk spēlēties ne ar rotaļu auto, ne ar lellēm, spēlēja ar mani paslēpes un tad izrādījās, ka mums abiem patīk arī dziedāt.
Kad septiņu gadu vecumā bija jāstājas skolā, es ļoti, ļoti pārdzīvoju, ka viņa netika tajā pašā skolā, kur es.
Kopš tā laika es uzskatu, ka dziedāšana duetā ar otru cilvēku ir zaļais karogs attiecībās. Man vienmēr patikušas meitenes ar skanīgu balsi, kas nekautrējas dziedāt solo vai duetā.
***
Nākamā draudzene man bija šaha skolā. Viņa bija par 3 gadiem vecāka. Mani ļoti interesēja, ko tajā 1.ģimnāzijā māca, kas ir algebra un trigonometrija. Tāpat mani interesēja programmēšana. Viņa to visu varēja pastāstīt, jo gāja programmēšanas kursos, tāpat kā es. Vēl man ļoti patika, ka viņa trenējas sporta vingrošanā. Jo veselā miesā vesels gars. Es jutos ļoti pagodināts, ka ar mani vispār sarunājas meitene, kas mācās tādā skolā un ir vecāka par mani. Man pašam tad bija 11 gadu.
***
Vidusskolā draugiem.lv kādā no literatūras domubiedru grupām sāku sarakstīties ar meiteni no Kauguriem. Viņa rakstīja dzeju un epifānijām līdzīgus tekstus. Mēs sarakstījāmies divus vai trīs gadus, kamēr viņa teica, ka vajadzētu arī satikties. Vispār jau Rīga ir diezgan tuvu Kauguriem, ja brauc ar vilcienu. Tikai daudz vēlāk sapratu, kāpēc viņa bija neizpratnē, ka man bija interesanti sarakstīties, taču tikties neinteresēja. Tā nākamais zaļais karogs ir tas, ka sieviete prot rakstīt garus, strukturētus e-pastus. Viņai ir laba valodas izjūta, viņa pārvalda literāro valodu.
***
Jauniešu forumā ankh.lv arī bija dzejas sadaļa, un tur līdzīgi es iepazinos ar meiteni, kas rakstīja dzeju. Viņa, tāpat kā es, bija no Latgales. Es no Latgales biju tādā ziņā, ka Šnepstu ciemā, kas ir starp Krāslavu un Preiļiem, dzīvoja mana vecvecmāmiņa. Sešpadsmit gadus vēlāk es uzzināju, ka ar šo meiteni man bija uz mākoņu maliņas sarunāts, ka šajā dzīvē būsim pāris.
Taču dzīvē bija skaista draudzība, un es viņu saucu par māsu. Jo man bija sajūta, ka viņa man ir ļoti tuvs cilvēks. Mēs braucām ekskursijās, pārgājienos, gājām svētceļojumos. Varējām sveces gaismā runāt par filozofiju divdesmit stundas no vietas. Tas izveidojās par stabilu zaļo karogu – ja sarunas vedas, ja ir jautri, tad ir vērts draudzēties. Man tad bija 21.
***
Līdzīgi iepazinos cibā ar sievieti, kas bija beigusi literāro akadēmiju. Viņa teica, ka viņai patīk mani teksti. Tas bija liels pagodinājums. Viņa bija tulkotāja. Diezgan intelektuāla, estētiska. Viņa speciāli no Cēsīm atbrauca satikties uz Rīgu, esot slima, lai parādītu, ka tā nav, ka viņa atrunājas, ka netiek uz tikšanos. Es viņai aiznesu sarkanas rozes, un mēs tikāmies grāmatnīcā, kurā bija arī maza kafejnīca. Dzērām tēju un runājām par grāmatām. Viņai bija ļoti pūkains džemperis gaiši zilā krāsā. Tas bija piesūcies ar kāda mīļa cilvēka uzmanību. Vēlāk izrādījās, ka viņas mammas adīts, viņa tikai negribēja atzīties.
Es diezgan ātri sapratu, ka ar viņu draudzība nesanāks. Lai arī viņa rakstīja fantastiskus e-pastus un papīra vēstules, viņai bija ļoti smags raksturs un nosliece uz pašnāvību. Es pats tajā brīdī biju otrās grupas invalīds un sapratu, ka tas ir bezjēdzīgi – vienam nabadziņam vilkt otru nabadziņu, kā kāda gaišreģe par mums abiem daudz vēlāk pateica.
Interesanti, ka tieši viņa kādā vēstulē aprakstīja attiecību formu, ko nodēvēja par beznosacījumu draudzību.
Taču es sapratu, ka cilvēkam ir jāveido attiecības no spēka pozīcijām. Ja Tu esi vientuļš, Tu esi ņēmējs. Attiecībās jābūt devējam arī.
Visās draudzībās, kas iepriekš minētas, es sevi uzskatīju par talantīgu, daudzsološu cilvēku. Taču 29 gadu vecumā man bija otrā invaliditātes grupa, nepabeigta izglītība, ienākumi no privātstundām apmēram 100 eiro mēnesī. Labā ziņa bija tā, ka mana veselība uzlabojās. Iemīlēšanās var atvieglot depresiju vai māniju, ja jūtas ir abpusējas. Taču viņa piedāvāja tikai draudzību, ko man tobrīd nevajadzēja, jo kāda astroloģe bija paredzējusi man, ka tajā rudenī atradīšu attiecības, un es tam biju noticējis.
Pagāja septiņi mēneši regulāras saziņas ar papīra vēstulēm un e-pastiem. Regulāras ciemošanās pie manis Rīgā un viņas Cēsīs. Viņa sāka biežāk rakstīt vēstulēs par savu bērnību, skolas gadiem. Viņa bija 5 gadus vecāka, tāpēc daudz kas bija mazliet citādāk, ja sāk iet skolā vēl PSRS laikā.
Taču smagums nepazuda. Es tajā laikā, 2017.gadā, dabūju muguras traumu, un viņa mani pēc tās kopa, ja tā var teikt. Pēc traumas es varēju paiet labi, ja puskilometru bez atpūtas. Viņa pacietīgi staidzināja mani. Gājām uz mākslas izstādēm. Braucām ekskursijās. Viņa centās atrast darbu Rīgā.
Pagāja vēl pusgads, un atklājās, ka viņa par kādu ļoti svarīgu lietu man ir samelojusi. Tas bija smagi, jo viņa teica, ka sameloja, jo baidījās, ko es par viņu padomāšu, ja izrādīsies, ka viņa ir mazāk pieredzējusi, nekā man šķita.
Mēs bijām tādā kā starpstāvoklī. Viņas vecāki jautāja, vai mēs esam pāris vai paziņas. Manās acīs mēs bijām ļoti tuvi paziņas. Kā minēju, divi slīcēji nevar būt draugi, tas parasti beidzas slikti. Man dzīve 2019.gadā uzlabojās. Atsāku iet uz meditāciju centru. 2020.gada rudenī vairs neuzskatīju sevi par invalīdu. Pabeidzu studiju kursu.
Taču šīs attiecības, kuras it kā karājās gaisā jau trīsarpus gadus, tā arī palika gaisā. Tā nebija draudzība, jo viņa regulāri man meloja par it kā mazām un ne tik mazām lietām. Tās nebija pāra attiecības, jo tuvību viņa ar mani negribēja. Dziednieki teica, ka viņai ir iespēja sadziedēt savu dvēseli, savas neirozes, tad viņa darbu atradīs Rīgā. Kas bija viņas lielais mērķis visus šos gadus no 2016. līdz 2022.gadam. Taču darbu viņa neatrada, vismaz ne tādu, ar ko varētu apmaksāt pusi no īres, ēšanas un komunālo maksājumu.
2022.gada pavasarī viņas dvēsele atstāja šo Zemi.
Tad gan es sajutos vientuļi. Jo bija sajūta, ka laime ir tik tuvu. Viņai tikai pašai jāgrib dzīvot. Kas bija viņas problēma 2016.gadā, kad viņa teica, ka bijusi vistuvāk pašnāvībai.
***
2022.gada rudenī meditācijas centrā iepazinos ar kādu sievieti, kas man atgādināja nesen aizgājušo cilvēku. Viņa arī nodarbojās ar mākslu, arī zīmēja akvareļus, arī dziedāja. Arī tulkoja, prata vairākas valodas. Kā izrādījās, viņa pat dzīvoja netālu no Cēsīm – Valmierā.
Taču es biju satriekts un kluss. Lai arī bija skaidrs, ka cilvēks ar noslieci uz pašnāvību var to kuru katru brīdi izdarīt, tomēr veids, kā viņa aizgāja, bija ļoti tizls. Dziednieki cēlās 5.00, lai aizbrauktu uz Rīgu un dziedinātu viņu. Viņa bija pamodusies un piecēlusies no gultas. Es teicu, ka mums jābrauc, viņa pati bija šo reizi sarunājusi pa telefonu. Kāds spēks viņai neļāva ne aizbraukt uz dziedināšanu, ne ar godu to atcelt. Viņa tikai kliedza, lai viņu liekot mierā. Tas bija milzīgs kauns.
Es dziedniekiem samaksāju par nenotikušo dziedināšanu un no sirds atvainojos, ka viņa nav spējusi pārvarēt iekšējo pašsabotāžas būtni.
Kaut tā nebija mana vaina. Es kā vīrietis to uzņēmos.
Tomēr atpakaļ uz 2022.gada rudeni. Šī sieviete mani veda uz rudens saulstāvju pasākumu. Tas pasākums bija skumjš, jo tajā bija pāru aktivitātes, un es biju palicis viens. Pat ja es arī pirms tam nejutos kā pārī vienmēr, vismaz man bija kas vairāk par cisu maisu.
Es viņai izkratīju sirdi, sakot, ka esmu darījis visu, ko varēju, taču redz – mans potenciālais pārinieks ir aizgājis. Viņa man daudz ko mierinošu pateica. Daudz ko izrunājām tajā braucienā no Rīgas uz Lielvārdi. Tas bija diezgan dziedinoši.
Mana vientulība mazinājās. Novembrī šai sievietei bija dzimšanas diena, un es uzdāvināju viņai papīru ar domu, lai uzzīmē, rada sev labāku dzīvi. Vēl es uzrakstīju vēstulē, ka mīlu viņu kā cilvēku.
Sekojošajos gados mana vienīgā vēlme bija, lai viņa sadziedē savu dvēseli, lai ir ar mums, lai iet gaismas ceļu, lai ir laimīga. Ja to var saukt par platonisku iemīlēšanos, kad Tev paliek labi no tā, ka otrs cilvēks Tev regulāri uzsmaida un nav pakāries, tad es noteikti atceros, ka kādā nometnē viņai teicu: “piedod, es zinu, ka tas ir neērti, ka ar acīm Tev sekoju vienmēr”.
Taču pagāja gadi, un, lai arī šī tikšanās bija sākumā ļoti, manuprāt, egoistiska, lai tikai man paliktu vieglāk, lai man būtu kāds cilvēks, kas atgādina aizgājušo, es ar laiku sāku no sirds priecāties, ka viņai dzīvē daudz kas sakārtojas.
***
Manai māsai bija teiciens, ka draudzība ir daudz, daudz vērtīgāka par romantisku sakaru. Tāpēc ir cilvēki, kas uzskata mani par draugu, taču es, ja attiecības ir bez iepriekš minētajiem zaļajiem karogiem, viņus uzskatu par tuvākiem vai tālākiem paziņām.
Tomēr psihologi saka, ka draudzība nozīmē katru mēnesi vismaz pusstundu kopā veikt dziļas sarunas vai brīvā laika aktivitātes.
Vēl atliek parunāt par maskarādi. Vai mēs gribam attiecības, jo mēs sevi nemīlam un gribam aizmukt paši no sevis? Vai mēs gribam attiecības, jo gribam bērnus? Vai tāpēc, lai būtu pārinieks Rudenājos (rudens saulstāvjos) ? Vai tāpēc, lai būtu, ar ko iet uz dziedināšanu kopā, jo pārus pieņem kopā? Vai tāpēc, lai varētu veikt čenelingu divatā?
Vai tas ir ego, kas grib attiecības, jo nejūtas pabarots? Vai arī tā ir dabiska vēlme pēc ģimenes, pēc kopības, ko kopt kā rožu dārzu?
Kā cilvēks var justies vientuļš, ja visu dara caur Svēto Garu, caur apziņas noskaņotāju, caur saviem sargeņģeļiem, caur savu dvēseli, ja ir pastāvīgā savienojumā ar visaugstāko?
Kā tajā dziesmā: “Tu mani dari tuvāku augstākajam, tāpēc es gribu būt ar Tevi”.
Manās pirmajās attiecībās es gribēju ar sievieti kopā vadīt atbalsta grupu indigo bērniem. Manās otrajās attiecībās es gribēju kopā garīgi augt un trenēt ekstrasensorās spējas. Varbūt esmu maksimālists. Varbūt sākumā jāiemācās runāt par laikapstākļiem. 😊- 0 rakstair doma
- 12.8.26 03:42
Ak Dievs! Dabūju “The Garden of Earthly Delights” absurdā izšķirtspējā. Wikimedia Commons ir pieejams fails apmēram 30 000 × 16 927 px, ~238 MB
Saite: https://commons.wikimedia.org/wiki/File%3AThe_Garden_of_Earthly_Delights%2C_ ca._1480-1505.jpg?utm
Jāskatās, kur ir links Original file.
Oriģinālais triptihs ir apmēram 3,9 × 2,2 m.
(via MI)
Ievilkšu fotošopā un pētīšu katru kvadrātcentimetru.
Kā es gribētu redzēt kaut vai labas reprodukcijas. Noliktu beņķīti, un stundām pētītu.
Te samazinātais:
- 0 rakstair doma
- Irāna, svaigi
- 11.8.26 21:17
https://wncri.org/2026/08/09/marzieh-na
yyeri-executed-in-qazvin/
Agrākās slepkavības:
https://wncri.org/2026/07/31/july-2026-report-death-sentences-women/ - 0 rakstair doma
- Stulbas spēles => stulbas balvas
- 11.8.26 19:08
https://jauns.lv/raksts/arzemes/723396-lietuvu-satricina-pedofilijas-skanda ls-baznica-jaunakajam-cietusajam-vien-12-g adi
Nekā jauna.- 2 rakstair doma
- jnb
- 11.8.26 11:07
https://db.lv/zinas/tehnisko-profesiju-specialistu-deficits-apdraud-latvija s-rupniecibas-konkuretspeju
"Latvijas darba tirgū jau ilgstoši jūtams kvalificētu darbinieku trūkums, taču rūpniecībā un vides apsaimniekošanā šī problēma kļūst arvien izteiktāka. 2024. gadā ar dabaszinātnēm, informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību saistīto programmu absolventi veidoja tikai aptuveni piekto daļu no visu Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu kopskaita.
Uzņēmumiem trūkst ķīmiķu, mehāniķu, inženieru, iekārtu operatoru un citu tehnisko un aroda speciālistu. Tie nav amati, kurus iespējams aizpildīt dažu nedēļu laikā. Darbam nepieciešamas profesionālas zināšanas, praktiska pieredze, precizitāte un ļoti augsta atbildības sajūta.
Uzņēmumi var ieguldīt modernās iekārtās, automatizācijā un ražošanas efektivitātē, taču arī vismodernākajām tehnoloģijām nepieciešami cilvēki, kuri spēj tās vadīt, uzraudzīt un pilnveidot. Automatizācija neatceļ vajadzību pēc tehnisko profesiju speciālistiem. Gluži pretēji, tā palielina prasības pret viņu zināšanām. Darbiniekam jāspēj analizēt procesus, pieņemt atbildīgus lēmumus un reaģēt nestandarta situācijās.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2030. gadam darbaspēka iztrūkums ar profesionālo vidējo izglītību var sasniegt aptuveni 45,7 tūkstošus, īpaši inženierzinātņu un ražošanas jomās. Tas nozīmē, ka trūkums skars ne vien augstākās kvalifikācijas speciālistus, bet arī mehāniķus, iekārtu operatorus un citus aroda profesionāļus, bez kuriem rūpnieciskie procesi nevar darboties."
/ jau trešo gadu desmitu laika dzirnas maļ, un dziesma par speciālistu trūkumu nebeidz beigties...
// savukārt algas nozarēs kā neceļas, tā neceļas (tb ceļas, bet zem inflācijas līmeņa)...
/// īpaši iepriecina teiktais par iekārtu operatoru trūkumu - mosh vnk vajag apmācīt? savulaik tā mēdza darīt, pie tam mēdza apmācīt ne tikai uz vietas, bet sūtīja ārpus LV, ja bija nepieciešams.
//// LV nav vientuļa savā dziesmā, es UK dzirdu to pašu dziesmu, tikai angliski, un tieši tāpat nejūtu algu pieaugumu virs inflācijas līmeņa.- 9 rakstair doma
- 11.8.26 12:24
- 0 rakstair doma
- Spānijas iekšlietu ministra atbilde dombravam ar tunci
- 11.8.26 11:37
Jūsu vēstuli saņēmu dienā, kad Seūtā vēl skaitīja mirušos. Jūs tajā atklātību piesakāt piecas reizes, pirms to lietojat; es to lietošu bez brīdinājuma.
Spānija Savienības ārējo robežu Āfrikā sargāja jau tad, kad Latvijas robežu vēl apsargāja cita valsts. Divās diennaktīs mēs uzņēmām, apgādājām un lielākoties atgriezām vairāk cilvēku, nekā Jūsu dienesti ir novērsuši piecos gados. Es nelūdzu par to atzinību — es tikai iesaku piesardzību ar Jūsu pašu loģiku: ja zemākais skaitlis ir vislabāk aizsargātās robežas zīme, atgādināšu, ka Jūsu citētie 48 000 attiecas uz četru valstu robežām kopā. Dalīsim godīgi.
Legalizācija ir Spānijas suverēns lēmums, ko pieņēmis mūsu parlaments un vērtējušas mūsu tiesas. Es neatceros, ka Madride būtu sūtījusi Rīgai vēstules par Jūsu robežas likumiem, par kuriem starptautiskās institūcijas izteikušas nopietnas bažas. Mēs klusējām nevis tāpēc, ka mums nebūtu viedokļa, bet tāpēc, ka cieņa pret partneri nav "nacionālā izņēmuma luksuss" — tā ir Savienības darba valoda. Iesaku to apgūt pirms nākamās vēstules.
Par solidaritāti runāsim precīzi. Spānijas karavīri šodien dien Ādažos — Latvijas aizsardzībai. Viņi neieradās ar pavadvēstuli par Latvijas "pašizraisītajām" drošības problēmām un nejautāja, vai Jūsu politiskie lēmumi austrumu kaimiņu attiecībās ir bijuši nevainojami. Ja solidaritāte Jūsu izpratnē pienākas tikai tiem, kas krīzi nav "pelnījuši", gaidīšu dienu, kad pēc šī standarta vērtēs Latviju.
Jūsu tehnisko konsultāciju piedāvājumu pieņemšu tad, kad Jūsu robežu vienā dienā mēģinās šķērsot piecdesmit tūkstoši un Jūs to pārvaldīsiet, nezaudējot ne cilvēkus, ne savaldību. Līdz tam iesaku vēstules par citu valstu iekšpolitiku saskaņot vismaz ar savu valdību — kā noprotu, arī Jūsu Ministru prezidents to būtu novērtējis.
Lūdzu, pieņemiet, ministra kungs, manas visdziļākās cieņas apliecinājumu — tieši tādā nozīmē, kādā Jūs rakstījāt man.
P.S. Vēstule, protams, nav īsta.- 4 rakstair doma
- 11.8.26 09:00
Salīdzinot ar telefona klātbūtnes biežumu ikdienā, sapņos tas parādās relatīvi reti (par to man nav nekādu iebildumu!), šonakt sapnī redzēju tel 2x un abas tādā pašā situācijā - tas iekrita traukā ar ūdeni un to es pamanīju tikai tad, kad ūdens bija sācis vārīties un domāju, redz kā, nemaz nezināju, ka tel ir tāda opcija - uzvārīt ūdeni.
Tad vēl - nezinu vai šis īsti ir vai nav cirslīšstāsts, bet vakar, kad jau bija izslēgtas gaismas un uz plaukta pie gultas dega svece, atnāca kaķis un ieritinājās uz manis un tad, protams, kustēties ir stingri aizliegts - bet vēl uz plaukta palikusi tā degošā svece. Es mēģināju, pēc iespējas mazāk kustoties, aizsniegt to ar roku, nocelt, nopūst un nolikt atpakaļ. Nocelt un nopūst izdevās, bet, kad liku atpakaļ, neuzmanīgi sasvēru to uz sāniem kā rezultātā man pār pieri un vienu uzaci pārlija vasks.- 8 rakstair doma
- :) / :(
- 11.8.26 10:47
Tas ir pārsteidzoši, jo man ir pretēja sajūta. Es raudu, kad var raudāt, un raudu vienatnē. Raudu katru reizi, kad ir iespēja. Jo vienkārši paliek vieglāk.
Man šķiet, ka tās ir monētas divas puses. Abos gadījumos gribas izturēties dabiskāk, tāpēc vismaz vienatnē.- 0 rakstair doma
- 10.8.26 23:38
sestdien biju īstā pirtī ar meitenēm un tā bija patiešām īpaša sajūta - ar pašas bērniem un pa īsto - plikām, ar karsēšanos, skrubi no vecām tējām (un cidonijām, kas palikušas pēc sukādēm un kokosa eļļu un sāli) un svaigi grieztām pirtsslotām un pēršanos un dzesēšanos dīķī un tēju un skuķiem arī patika un nebaidījās, jo draudzenīte arī gāja
un Staldzenes stāvkrasts šodien ļoti vējains un Ventspilī jau kā parasti - riktīgi forši, tik, ka līst- 0 rakstair doma
- Bailes no nāves kā bailes no nepilnīgas dzīves
- 10.8.26 22:09
- "Tāpēc bailes no nāves varētu aprakstīt kā bailes no tā, ka neizdosies kļūt tādam, par kādu esi plānojis kļūt."Paskāls Mersjē "Nakts vilciens uz Lisabonu"
- 8 rakstair doma
- 10.8.26 21:28
Atvēru (atšķērdu) pelmeņu paku ar špakteļa lāpstiņa.
Feelin masculine.- 1 rakstair doma
- 10.8.26 14:58
Šī man šķita diezgan interesanta intervija. Tiek intervēti puisis un meitene, meitene identificējas kā nebinārā un puisis kā sieviete. Tagad par iemesliem: meitene stāsta, ka aptuveni 14 gadu vecumā sapratusi, ka būt kāda meitai, sievai, mātei vai draudzenei nav tās lomas, ko viņa vēlas spēlēt, ka viņa nejūtas, ka varētu īstenot sabiedrības ekspektācijas šajās jomās. Savukārt puisis stāsta, ka viņu vairāk interesē un saista 'womanhood' un ar to viņš saprot sabiedrības priekšstatus ko tā piedēvē sievietēm un pats min piemērus ar kleitas valkāšanu un mātes palikšanu mājās ar bērniem. Tātad - meitene, kuru atgrūž stereotipi, kurus, viņasprāt, sabiedrība uzliek sievietēm un viņa no tiem atsakoties 'vairs nav sieviete'; kā arī puisis, kuram patīk sabiedrības uzliktie stereotipi sievietēm un viņš tos pārņemot 'kļūst par sievieti'. Vai jūs saskatāt problēmu? Es ļoti ceru, ka jā.
Te ir redzams, ka transaktīvisms/dzimšu ideol. ir sava veida konservatīvisma mutants, kurā konservatīvi sabiedrības stereotipi par sievieti tiek uzskatīti par sievietes esenci - pretstatā klasiskajam feminismam, jo tajā stereotipi tieši tie arī ir - stereotipi - un sieviete var vai nu tos pieņemt un justies tajos labi vai arī no tiem atsacīties un tas viņu necik nepadarīs mazāk par sievieti, bet transaktīvismā ir pilnīgi otrādi: ja tu pārņem šos stereotipus, tu esi sieviete, bet, ja ne - tad neesi, tad tu esi nebinārā or smth else entirely.
Tāpēc bieži izskanējusī doma, ka vīrieši, kas sevi uzskata par sievietēm kkādā veidā paplašina feminismu, laužot sieviešu dzimtes stereotipus - ir pilnīgi ačgārna, viņi precīzi dara pretējo, viņi šos stereotipus atdarina, tādējādi 'performējot sievieti'. Ja kāds lauž jebkādus sabiedrības sieviešu stereotipus, tad tās visdrīzāk ir lesbietes, nevis vīrieši brunčos.
Principā par to var būt vienalga, kamēr kāds stereotipos balstītas identitātes neieraksta likumā, pieškirot tām tādu pašu vai lielāku statusu kā dzimumam. UK patiesībā iet relatīvi labi, bet citās valstīs ir viens keiss pēc otra, kur sievietes tiek sūdzētas tiesā vienk par to, ka viņas norāda uz realitāti (jau rakstīju par Franciju http://klab.lv/users/black_robin/401633.html#cutid1), Austrālijā ir vairākas lietas, bet te gribu norādīt uz britu feministi Magdalēnu Bērnsu, kura par šo brīdināja jau pirms gadiem un pie tam par vienu konkrētu personu, par kuru viņa sacīja, ka tādi cilvēki ir 'out for your blood and won't settle for anything except total compliance' - šis cilvēks par kuru viņa brīdināja vēlāk pievienojās sieviešu futbola komandai un sievieti, kura norādīja, ka viņš ir vīrietis un nelietoja viņa izvēlētos vietniekvārdus, iesūdzēja tiesā un pērn uzvarēja, sievietei ir viņam jāatvainojas un jāmaksā $90 000.
Magdalēnai diemžēl ir pilnīgi taisnība, kad viņa sacīja you will lose your rights to name reality Kad vajag kādu skaidrības un sajēgas devu šajos jautājumos, Magdalēna ir atstājusi noderīgu mantojumu, lai viņai vieglas smiltis.- 3 rakstair doma
- 10.8.26 13:52
- dzīve valmieras festivālā ir tāda, ka uz kojām ved ar limuzīnu
(valmierā ir limuzīnu serviss, auksti rekomendējū) - 0 rakstair doma
- Apņemšanās jaunajā nedēļā
- 10.8.26 00:41
- 2 rakstair doma
- Diferencēti nodokļi
- 9.8.26 23:32
http://klab.lv/users/extranjero/419404.html?mode=reply
Man šķiet ka pasākumu var vēl precizēt:
Neaplikt ar augstiem nodokļiem jebkurus biznesus un kapitālus bet tikai tos biznesus un kapitālus/ to īpašniekus kuri nav derīgi zinātniski tehniskajam progresam.
Piemērs:
Tu esi miljonārs - privātu klīniku īpašnieks => tev nepaaugstina nodokļus.
Tu esi miljonārs - kazino īpašnieks => tev paaugstina nodokļus.
Katram biznesam piemērojam derīguma koeficientu - augstāks derīguma koeficients => zemāki nodokļi.
Pamatojums:
1) Derīgu biznesu veicināšana, kaitīgu bremzēšana => selekcija.
2) Resursu un varas koncentrācijas saglabāšana un veicināšana ja mērķis ir labs.
Labs definējas kā ZTP veicinošs.- 4 rakstair doma
- augusts
- 9.8.26 23:16
gaidīju, kad pietumsīs, lai varētu braukt plika peldēt Niedrājā. pietumsa, braucu, peldēju un man pašā degungalā nokrita pirmā perseīda.
tūlīt aizlidos svīres.- 1 rakstair doma
- 9.8.26 20:33
"Shave that fugly beard and spend three years doing weekly estrogen injections and then we talk". Absurduma pakāpe ir gluži komiska, it kā viņš ar savām estrogēna špricēm un noskūto bārdu būtu kaut par gramu vairāk sieviete nekā bārdainais sportists lol. Kā būtu ar - izaudzē olnīcas un menstruē ~40 gadus and then we talk.- 0 rakstair doma
- 9.8.26 19:30
upd. speak of the devil..
https://www.youtube.com/watch?v=d_OXDV0vOBs - 0 rakstair doma
- kii 2
- 9.8.26 18:31
ts viesistaba
visu nost līdz ķieģelim un tīrai smiltij
builder skip, oļi un smiltis, kustošo sienas ķieģeļu mūrējuma ķīmiska striprināšana,
jauns bay window uz ielas pusi, nosiltināts jumtiņš, līmēta koka palodze,
flīzēta krāsns vieta, skursteņs plāksne, metāla skursteņa caurule (vēl nav ielikta, gaida rindā),
skaņas izolācija griestiem, finieris un ģipškartons,
hardwall apmetums un multifinish sienām,
izolācijas plāksnes zem grīdas,
jaunas brusas, finieris un grīdas dēļi, grīdlīstes,
iekšējās durvis ar aplodu,
3kārtējais vertikālais radiators un kapara caurules,
papildus kontakti un mainīta gaismas slēdža pozīcija,
sienas / grīdu slīpmašīna ar ripām,
krāsa / laka,
krāsnsveida elektriskais sildītājs,
sīkumi.
pieraksti nav pa rokai, bet domāju, ka iekļāvās 5k naudās, ieskaitot apmetēju.
vēl jāiebūvē mantu krātuve zem grīdas un jāpabeidz nišu mēbeles (nestandarta izmēri, donori atviktņu blokiem ir iepirkti, priede).- 3 rakstair doma
- kii
- 9.8.26 17:02
ts ēdamistaba, ar izeju uz dārzu:
- 6m3 konteiners, kurā sametās vecās durvis, izraktā zeme, zem grīdas esošie celtniecības materiāli, apmetums uc - 350,-
- brusas uc materiāli mantu glabātuvei dārzā - 150,-
- 1m3 ar oļiem un 1m3 ar smilti ar piegādi - 150,-
- bīdāmās durvis uz dārzu, PVC - 900,-
- lietoti imperiālie ķieģeļi durvju ailei un krāsns ailes atjaunošanai - 150,-
- krāsns ailes flīzes / līme / skursteņa plāksne - 250,-
- kaļķa mūrjava - 200,-
- vate skaņas izolācijai, 5mm finieris griestiem - 100,-
- skaņu izolējoša ģipškartona loksnes griestiem - 150,-
- kapara caurules, lodējamās kapara pārejas, trīskāršais vertikālais radiators, deglis, gāze - 500,-
- duvju aploda un durvis uz māju - 100,-
- kaļķa java / apmetums - 150,-
- izolācijas loksnes grīdai / vīna pagrabam - 150,-
- saplāksnis "melnajai" grīdai - 200
- saplāksnis "pagaidu grīdai - 75,-
- brusas grīdai un grīdas dēļi ar piegādi - 550,-
- hardvall apmetums un multifinish špakteļmasa - 600,-
- apmetēja darbs (8 dienas, cash deal) - 1320,-
- krāsa sienām / laka grīdai - 100,-
- malkas krāsns / skursteņa metāla caurule - 750,-
- eņģes, atslēgas pagrabam, grīdas līstes - 150,-
- kārbas kontaktiem, kontakti (8x dubultie), kabelis, slēdzis - 150,-
- degviela materiālu transportēšanai, daži instrumenti, cementa bloki, skrūves, sīkumi, utt - 500,-
kopā - 7695,- (un tas bez agrāk piesauktā 6.4k beigu fāzes (apmetums, flīzes, pamatne grīdai) piedāvājuma), un neskaitot visus instrumentus, ka jau bija, un ģimenes laiku un darbu.
izplēsās viss līdz ķieģelim un tīrām smiltīm istabā un dārza pusē.
ir līdzīgi pieraksti arī par citām istabām un garāžu (nonesās vecā, uzcēlās jauna). vēl priekšā mājas šuvošana, coal shed pārbuve par utility room / downstairs tualeti, jauna veranda / nojume dārza pusē, noliktava zem trepēm, koridora grīda, virtuves uzlabojumi...
/un cik jums izmaksā remonti?
//aizmirsu mēbeles - 900mm oša virsma, zem virsmas 2x saldētavas un skapīši, nišā iebūvēts ledusskais un skapīši, nišā iebūvēts ofisa darba stūrītis (dock station, monitors, printeris) un skapīši, nišu izmēri pagaidām nezināmi, jo apmetējs vēl strādā.- 6 rakstair doma
- 9.8.26 16:57
- Blakus garažai, ko pārveidoju par DIY ierakstu telpu, uzziedēja rododendrs.Man tēva sievas mamma šodien pastāstīja, ka 08/08 datums skaitās "enerģētiskā" gada 1. diena (nekāda sakara ar kalendāro gadu)- tad esot vislabāk uzsākt jaunu enerģiju plūsmas. Neanalizēšu šo info, jo kāpēc gan.Rodo foto:
- 0 rakstair doma