- 30.9.26 10:56
"Recent reports point to a surprising local surge in Christian interest and youth engagement in Sweden and France."
- 2 rakstair doma
- 30.9.26 08:52
Es nejūku prātā, vismaz ne vairāk kā parasti, man šodien darbā agrā dežūra - pusē septiņos, vēl tramvajā sēžot, iespraudu sērkociņus acīs, lai neaizkrīt, un sāku rukāt.
- 0 rakstair doma
- 30.9.26 07:45
Saistībā ar pēdējā laikā aktuālo ziņu par āpša un eža kautiņu, kuru izšķīra policija, atcerējos, ka nesen redzēju kaut kādu sievieti, kura stāstīja, kas tajā dienā bijis ziņās Austrālijā. Tur bija vairākas ziņas - viena par to, ka Austrālijā veikalos parādījušies aparāti, ar kuru palīdzību var noteikt, pēc cik dienām būs gatavs avokado. Otra ziņa - ka kaut kādā mazā pilsētiņā cilvēkiem, kurus pārbauda ar alkometru, bet kuru rādītāji ir pa nullēm, iedod kaut kādu kuponu kādu pārdesmit dolāru vērtībā, tad tuksnesī izveidota vieta, kurā savvaļas dzīvnieki un putni var padzerties un klāt pielikta kamera. Man ļoti patiktu, ja ziņās būtu kaut kas tāds no šīs sērijas.
- 4 rakstair doma
- 30.9.26 05:26
tā, veči, nav kompūtergrafika. tas puisis un notikumi ir īsti, kaut kas ārpasaulīgs
pats reddits šeit: https://www.reddit.com/r/Damnthatsinteresting/comments/1wo5zo7/estonian_slackli ner_jaan_roose_sets_world_record/
un gugle pilna ar citām neticamām viņa gaisa pastaigām- 1 rakstair doma
- 29.9.26 23:24
man nav nekādu izcilu ideju septītajam dienas ierakstam, bet šī horeogrāfija ir amazing
https://www.youtube.com/watch?v=x6_mbnsh6VU&t=270s - 0 rakstair doma
- 29.9.26 21:57
te uzrakstīšu kko vēl garlaicīgāku par ielas novērojumiem - savu pagājušās nakts sapni (i know, #notallhumans, ir, kam patīk lasīt, ko citi redz uz ielas un citu sapņus, esmu starp tiem)
ar vienu paziņu, kurš man ne visai patīk, kkur gāju un es mazliet aizdomājos par to - kādā sakarā - jo labprātāk nekur ar viņu neietu, bet mēs tumsā nonācām pie drāšu žoga aiz kura bija lielizmēra koijoti un hiēnas, kas rūca un viņiem spīdēja acis. kādu brīdi tos aplūkojām un tad devāmies tālāk, līdz nonācām pie aizsaluša dīķa. to pētot atklājās, ka ledū ir iesalis tāds kā ģitāras atveids un paziņa prasīja vai varu nosaukt tās make & model un es nosaucu vienu no tiem pareizi.
tad tikai atceros, ka atrados uz kāpnēm, kuras no abām pusēm ietvēra klāti galdi ar viesiem, kāds ļoti smalks pasākums šaurā trepju tunelī, kurš bija aizņēmis visu, atstājot tikai šauru taciņu pa vidu. man šķita, ka ejot lejā pa šo taciņu starp galdiem un cilvēkiem, kas pie tiem apsēdušies, es tikšu prom, bet taciņas galu bija aizšķērsojis vēl viens noformēts galds ar svinētājiem, kas pie tā piesēdušies, uz viņu apģērba bija visādas lentes un ordeņi - un es sapratu, ka vienīgais ceļš ir atpakaļ un kāda sieviete man māja ar galvu like - nu beidzot tev pieleca. un es devos atpakaļ līdz nonācu pie citas izejas, kas mani aizveda uz nelielu metālapstrādes workshop, kurā atradās viens īgns aziāts. viņš man parādīja kā tikt laukā no šī labirinta, bet pie reizes arī pateica, ka man vajadzētu aiziet pie ārsta. viņa minētais iemesls ārsta apmeklējumam bija ārkārtīgi nejauks, bet neatceros kāds.- 11 rakstair doma
- 29.9.26 20:44
pamanīju, ka BBC raksts par manikīru, kuru nesen te ieliku, vairs neeksistē. manuprāt, nevajadzēja dzēst, just own it. and if u think u made a mistake - say it. mēs visi, BBC ieskaitot, izplatām vibrācijas un, ja BBC uztaisa rakstu, kura pirmajā pusē tiek implicēts, ka caurspīdīgi nagi liecina par balto pārākuma ideoloģijas standartiem, bet otrajā saka, ka 'it's actually not that deep' un kāpēc mēs vispār šo rakstījām.. well, i guess there was a reason after all. to write it. and then to delete it.- 0 rakstair doma
- 29.9.26 18:42
vakar noskatījos Cowboy Bebop 5. sēriju un beidzot man ir skaidrs kādēļ tik daudzi joprojām atceras šo 1998. gadā radīto mākslas darbu. space western sci fi nevienā citā metrikā nav man iecienīts žanrs, bet šis kaut kā pavilka, ka tiku pat līdz pat 5. sērijai un tad šī aina.. i was speechless [is that so..?]
https://www.youtube.com/watch?v=ksfx8hhY8ds
šodien visu dienu galvā skan tā mūzika- 0 rakstair doma
- 29.9.26 17:14
Es nesaprotu cilveekus, kas briivi runaa internetaa, saakot ar politiskaam paarlieciibaam liidz pat mom content Instaa..
Ja senaak es saaku rakstiit ierakstu un tad izdomaaju, ka vinjsh nav pietiekami angsty un eksistenciaals, tad tagad es biezhi nepabeidzu un izdzeeshu ierakstus, kas ir paaraak patiesi prieksh muusdienu 2+2=5 balliites.
Big brother / AI is always watching, so vieniigaa vieta (for the time being) kur pateikt kaut ko patiesu vai sirdiigu ir mazaa blocinjaa istabas stuuriitii. Vai varbuut lietot vobliigas metaforas un edgy epitetus, my favourite.
Vai arii to uzziimeet? Vai ziimeet veel driikst? Bez teksta?- 6 rakstair doma
- 29.9.26 18:28
Tik daudz darba, ka man jau ir sajucis septembris ar oktobri un oktobris ar novembri. Nemaz negribu domāt, kā būs ar decembri.
Un vēl tie mani principi. Biedējoši svarīgi. Reizēm gribētos kādu nolikt malā, lai vieglāk iet. Bet bail - ja nu tieši tas smagums ir tas, kas mani tur taisnu.- 0 rakstair doma
- 29.9.26 17:58
Naids pret krieviem latvietim jāredirektē uz darbu ar krieviem, palīdzot viņiem apgūt latviešu valodu. Vai vismaz angļu.
(Aiztaisi muti, ja gribi rakstīt, ka negrib mācīties; negrib, jo noteikti nevēlas sastapt tevi)- 0 rakstair doma
- 29.9.26 17:40
Raksts tapis ar mērķi veicināt atklātus, intīmus dialogus un aizstāt novecojušo teoriju par "smadzeņu ķīmisko disbalansu" ar holistisku, uz kustību un komunikāciju vērstu izpratni par realitāti.
Katram garīgi slimajam ir pienākums pret sevi - atrast citu garīgi slimo, ar kuru izveidot attiecības ar mērķi palīdzēt vienam otram transcendēt savu garīgo kroplumu, izmantojot pilnīgu transparenci par traumas ģenēzes cēloni, kopīgu darbu un savstarpēju pieskatīšanu. Pirms emocionāli reaģējat uz teikto, aicinu izlasīt līdz galam manu, kā Junga skolnieka, analīzi par mūsdienu „dekonstruēto“ sievieti un vīrieti.
Sievietes, kuras pārņem viņu animus puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar vīriešiem, jo šī dvēseles disbalansa dēļ viņu apziņā notiek nepārtraukta analīze par netaisnībām. Tas ir tas, ko sauc par principa prevalēšanu pār saprātu. Sieviete bioloģiski, un tāpēc arī vēsturiski, ir izteiktāks aprūpes spēks (a force of nurture). Tāpēc, atraujoties no vīrišķības, kuru viņas vēsturiski piedzīvoja kontaktā ar pretējo dzimumu un savienībā ar ko dabiski tika realizēta viņu sievišķā puse, viņas izjūt neaizpildāmu tukšumu. Ikdienā atrautas no sava vēsturiskā stāvokļa (ģimenes, kur blakus vienmēr bija pretējais dzimums), viņas šo tukšumu organiski līdzsvaro, injicējot vīrišķību savā realitātes uztverē: domās un darbībās.
Vīrieši, kurus pārņem viņu anima puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar sievietēm, jo kļūst pārmērīgi sentimentāli un nes savu vientulību visur, kur iet. Viņi kļūst sociāli raustīgi: sabiedriskās vietās, starp svešiniekiem, stabilas runas vietā plūst nopūtas un citi izsaucieni, jo šāda vīrieša apziņa ir piesātināta ar sevis žēlošanu. Tas var izpausties dažādi, arī kā akls materiālisms, kurā vīrietis dvēseles tukšumu mēģina aizpildīt ar lietām. Un to visu paātrina laikmeta vadošais gars un ekonomikas doma par „the art of the deal“, nepārtrauktu efektivizāciju - neesošas, neīstas vērtības ģenerēšanu no nekā.
Ja dzīve kapitālisma verdzības sistēmās (atvainojos par izteicienu), kur cilvēks tiek ieslodzīts kubikulā kopā ar citiem tādiem pašiem apjukušajiem, kurus vada asinskāri un no sava gara atsvešināti cilvēki, lai ģenerētu ciparus (burtiski - digits) no nekā par neko (reklāma, apdrošināšana, banka - visas tās sistēmas, kas sagrūtu, atkal iestājoties dabiskajam stāvoklim: ēst, patverties, vairoties, nogalināt), netiek līdzsvarota ar fizikalitāti, piedzīvojumu, skaistuma meklēšanu un, atļaušos teikt, zināmu dzīvnieciskumu, tā nogalina spēju būt asam. Tā nogalina spēju būt cilvēkam.
Skumjākais ir tas, ka psihiskās veselības aprūpes personāls lēni seko zinātnes secinājumiem: oficiālais kurss joprojām ir ķīmija un vientulība/izolācija, nevis, teiksim, fizikāla rutīna un biedrība, kopīga jēgas ģenerēšana. Cilvēki, dzīvodami šādās neefektīvās un ikdienā neorganiskās sistēmās (neorganiskās, salīdzinot ar to, kā realitāti pieredzēja cilvēks lielākajā daļā no homo sapiens evolūcijas laika - kad kustība, biedrība un kopīga jēgas rašana, izdzīvojot, bija katras dienas galvenā tēma), instinktīvi apzinās, ka psihiskās veselības ārstēšanas metodes ar ķīmiju un uzspiestu vientulību vairumā gadījumu ir pupu mizas (rakstu „vairumā gadījumu“, jo, ja cilvēks ir novests tik tālu, ka vairs nespēj domāt un savienot savas darbības ar dzīvības uzturēšanu, zāles un uzspiesta vientulība IR īslaicīgs risinājums). Tāpēc nav ticības, tāpēc apdziest liesma, jo rodas sajūta, ka dzīvē viss ir bezcerīgs. Jo netiek praktizēta jēgas ģenēze. Jo nenotiek kustība kopā ar citiem cilvēkiem.
Ar zālēm nevar izārstēt to, ka tu nefunkcionē tā, kā funkcionēja tavi senči. To nevar izdarīt arī ar līdzjūtību. Tikai ar viedu, kontrolētu komforta noārdīšanu, tikai ar maskulīnās piedzīvojumu kāres atgriešanu vīriešos, tikai ar sieviešu berzi ar šādiem vīriešiem! Kaut vai vienatnē, bet eksplorācijai jābūt tieši tādai, kādu to atceries no bērnības! Jo tad tu zināji, kas ir pieņemams un kas nē: gāji un strādāji kopā ar citiem puišiem un meitenēm (ja vien tev nebija traģiska bērnība un tu tiešām nespēj atskatīties uz laiku, kurā efektīvi funkcionēji - tādā gadījumā atvainojos; lūdzu, piedod, ja liku tev justies slikti).
Ķīmiskā disbalansa teorija ir zinātniski novecojusi - to atzinusi pati zinātne*. Lai dzīvo desensitivizācijas terapija, lai dzīvo fiziskā terapija, lai dzīvo dziļa, patiesa, atklāta saruna bez jebkādām pretenzijām starp vīrieti un sievieti. Un starp visiem cilvēkiem vispār.
* https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S266656032200038X - 0 rakstair doma
- Es te skatos
- 29.9.26 17:15
Uz gājienu par dzīvību, tipa aborti slikti un viss šitas.
Man ir viens kautrīgs jautājums:
Vai racionālāk nav vispirms iztukšot bērnu namus (vismaz no klīniski veselajiem bērniem) un pēc tam aģitēt par to ka tipa katrs bērns vērtība tautai utt. ?
Citādi tas drusku atgādina idejiskos vegānus un tml publiku, tipa mēs te drusku paspiedīsim uz emocijām, moš ievēlēs. A par lietu nekā.
P.S. Nē aborti lav laba ģimenes plānošanas metode jo bojā organismu.- 4 rakstair doma
- mx
- 29.9.26 16:36
Manuprāt, mehāniskās tastatūras un to modificēšana ir diezgan cienījama lieta, bet neesmu paredzējis tam veltīt daudz laika un uzmanības. Atdevu vecākajam bērnam Anne Pro 2 ar brūnajiem slēdžiem un pasūtīju sev vēl vienu Keychron C1 Pro ar sarkanajiem slēdžiem – tieši tādu, kāda man ir darbā. Spēļu datoram ir 8BitDo retro tastatūra ar kaut kādiem klikšķīgajiem slēdžiem. Man ļoti patīk mana darba Keychron C1 Pro – gan pēc izskata, gan skaņas, gan sajūtas.
- 5 rakstair doma
- eba
- 29.9.26 15:57
Vēl mēs noskatījāmies Akira, kā arī Ghost in the Shell un Cowboy Bebop filmas.- 0 rakstair doma
- pilsētas velosipēdu
- 29.9.26 15:30
- 0 rakstair doma
- liela velosipēda nelaime
- 29.9.26 15:11
- 0 rakstair doma
- 29.9.26 15:17
psihiatrs izdzirdējis manas bedres, un ka "es jau pārsvarā skaidrā, tikai ik pa laikam iekrītu uz nedēļu", saķēra matus, ka tā ir galvenā problēma. "Lūdzu aizejiet vismaz uz konsultāciju".
Mkē- 4 rakstair doma
- 29.9.26 12:35
- 2 rakstair doma
- 29.9.26 12:00
tā kā mana frendliste smagi agonizē, es to kompensēšu, meģinot šodien sasniegt maksimālo ierakstu skaitu kāds jebkad ir bijis manā cibā.- 2 rakstair doma
- 29.9.26 11:10
Tikmeer, mani braukshanas kursi notiek Wood Green, kas ir viens no fantastiski multikulturaalaakajiem rajoniem Londonaa. Vakar es tur braucu ar 29 autobusu un ierubiijos, ka esmu vieniigais baltais pasazhieris autobusaa. Taapat arii pashaa rajonaa - ja es redzu kaadu balto cilveeku, tad ir taa 'Ooo, cik interesanti, ka te ir arii kaads baltais, interesanti vai iemaldiijies, vai te dziivo.'
Reaali taada jau arii buus Latvijas, vismaz Riigas naakotne, neizbeegami.
Un pat ne paarmetot nebaltajiem, jo lielais vairums no vinjiem ir vienkaarshi cilveeki, kam svariiga ir gjimene, saticiiba un likumu ieveeroshana. Bet pats fakts, ka baalelinju kultura izpleenees un buus tikai a rare instance of curiosity amongst the sea of others.- 18 rakstair doma
- 29.9.26 09:42
https://www.noemamag.com/the-mythology-of-conscious-ai/
tālāk daži fragmneti
( ... )- 2 rakstair doma
- : birthdays
- 28.9.26 21:38
- nu ko, jaunatne. kā teica viens mans draugs ar īpatnēju takta izjūtu - šodien tu iesoļo piektajā gadu desmitā!ar to arī mūs visus apsveicu.
- 17 rakstair doma
- septembris
- 28.9.26 20:31
lasi.lv: Ap plkst. 2.25 policija tika informēta, ka Raiņa bulvāra 5. nama kāpņu telpā iekļuvuši meža zvēri. Sākotnēji saņemtajā informācijā bija teikts, ka ēkā atrodas divi āpši, taču, policistiem ierodoties notikuma vietā, pirmajā stāvā viņus sagaidīja āpsis un ezis.
Izrādījās, ka abi dzīvnieki bija iesaistījušies savstarpējā ķīviņā. To radītais troksnis bija pietiekami skaļš, lai traucētu nama iedzīvotāju naktsmieru.- 5 rakstair doma
- 28.9.26 06:52
W0qc) un to turpināju skaitīt un cīnījos attaisīt acis no visa spēka, līdz man beidzot tas izdevās. taču šis bija diezgan maigi, citas reizes bija daudz pretīgākas. - 0 rakstair doma
- 28.9.26 01:56
- Mana mīļākā albuma dziesma ir "Gaisma (Jāņa 8:12)"Jāņa evanģēlija 8. nodaļas 12. pants:Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas nevairosies tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma."Šai mūzikai ir tik savdabīgs hedrūms, ka, klausoties to, ir sajūta, ka smadzenes tiek at-pie-sār-ņo-tas. Un dzimst jauni neironu tīkli.
- 0 rakstair doma