putni galvā
putni galvā
- 21.1.26 20:11
Gunta var iznīcināt jebkuru, bet kārtējo reizi pierādīja sevi. Nav uzticamāka cilvēka pasaulē. Arī šodien, man daudz kas kaitināja viņā, bet praksē viņa pierāda nenormālu, stabilu muguru. Tā kā esam mīļi joprojām, kaut attāli, es neraudāju viņai uz pleca. Ļoti atturīgs. Mums to nevajag. Tāpat mīlestība ir jūtama.
-
0 rakstair doma
- 21.1.26 20:00
I am not sūda gang, but i live like criminal. i liked song, riding home with 2g amphetamine over Daugava, speeding with taxi. I envying my life. All good people came today on mom funeral was awesome I barely hanged on. I was off, and still knew, its only day i must be at 100% on. It can compare only to my child birth. At son birth I was in deep hangover, and woke after Gunta call "I am going at birth". I jumped on legs immediatelly. I am here. Waited hours. Met Jāzeps, with silent tears in my eyes.
/Paul van Dyk feat. Rea Garvey - Let Go/
-
0 rakstair doma
- 21.1.26 19:24
Man ir tik sūdīgi, ka kamēr Gunta aizgāja maksāt par bēru mielastu, es 3x pievēmu grīdu kafe. Atnāca "vai, škidrums!" Es teicu tas ir vīns [noklusējot, ka izvemts]. Bet nu nē – mēs nekad nemelojam ar Guntu. Jā, es 3x vēmu konkrēti uz grīdas. Gunta "o šit!"
Man jau palika slikti bērēs. N-redbull+mājas alko. Es gulēju tikai stundu šonakt.
Visas bēres nenovilku saulesbrilles. Manas acis nevienam, dēļ cieņas, nav rādāmas.
Bija ļoti auksti. Es knapā jaciņā. Man reāli nesalst. Un tad, kad jau 2h ārā, es jutu pizģec – joprojām nesalst, bet es tūlīt nogāzīšos oktobra apģērbā. Es nepārģērbjos. Esmu online pie datora, eju ārā -10, vai eju gulēt zem segas.
Esmu reāls kaķis, kažoks man ir viens, visam laikam
-
0 rakstair doma
- 21.1.26 16:05
Lasu viena cibiņa ierakstu. Tur, aprakstot līdzcilvēkus, minēti šādi apzīmējumi: maitu bars, lopi, īblis, dārzeņu bars, zombiju bars.
Man nav pilnīgi nekas pret šādu izrunāšanos, jo nav ko turēt sevī un cilvēki citreiz var būt nudien kaitinoši.
Tai pat laikā iepriekšējā ieraksta diskusijā tas pats cibiņš rakstīja, ka pēc psihodēliskās pieredzes ar sevi divus gadus esot strādājis un ieguvums ir "bagātināta dzīves pieredze, kas nogludināja manus ērkšķus, esmu iejūtīgāks un saprotošāks." Komplektā ar ierakstu par dārzeņiem un zombijiem tas izskatās komiski, ja šis nozīmē iejūtīgāks un saprotošāks, tad bail pat iztēloties kā bija pirms tam.
-
3 rakstair doma
- 21.1.26 14:25
šorīt braucu no spices sporta kluba, ārā bija joprojām mīnus 16, viss apsarmojis, balts, skaists un te - skrējējs šortos un bez krekla.
kāpēc?
kāpēc tā nodarīt savai ādai?
-
4 rakstair doma
- Ceturkšņi
- 21.1.26 13:54
Biju jau aizmirsusi, cik sarežģīti var pateikt pulksteņa laiku dažās valodās, piemēram, čehu. Ceturkšņus vēl saprotu, bet, ja vēl kaut kas no tiem jāatskaita vai jāpieskaita, tas taču prasa prāta piepūli, lai gan dzimtajā valodā droši vien tas ir tikpat automātiski, kā pakustināt roku.
„Lūdzu nerunājiet ar mani ceturkšņos!”
"Tā ir mana automātiskā aizsargreakcija, dzirdot, kā čehi jau atkal virpina savas vājprāta garās pulksteņa laika konstrukcijas agri no rīta.
Piemēram, plkst. 9.40 čehiem ir bez piecām minūtēm trīs ceturkšņi pirms desmitiem (bez pět minut tři čtvrtě na deset)."
https://www.instagram.com/manacehija
-
2 rakstair doma
- 21.1.26 13:57
Šogad man ir maksimāli jāsakārto sava dzīve. Tā laikam arī būs tā mana gada apņemšanās šim gadam.
-
1 rakstair doma
- 21.1.26 11:46
Saaku skatiities Pluribus - it is EXACTLY like talking to Chatgpt.
-
0 rakstair doma
- 21.1.26 12:45
stāstu gpt:
tas bija ebreju muzejs. man bija jāieprogrammē planšetes rādīt briesmīgu filmu par ebreju holokaustu LV. es tur biju izlaidies uz paklāja, uz grīdas un nedaudz pārprogrammēju jau mājās salikto. bērns arī uz paklāja. viņš domāja, tēvs ir reāls hakeris.
tagad par ebrejiem. es skatījos to filmu (filma gara tikai minūtes) n-reizes. ārprāts. es zinu faktu, kad ebreju dievkalpojumā vācieši nobloķēja sinagogas durvis, un nodedzināja cilvēkus dzīvus iekšā. tas ir rammstein. nazi nekas nav piedots, kaut ussr bija vēl sliktāki
-
0 rakstair doma
- 21.1.26 12:05
Viena kodola procesors? Es līdz 2015 strādāju graf diz uz viena kodola, ar 3GB atmiņu.
Jūs varat iedomāties, kādas ciešanas bija griezt uz viņa Photoshop, vai Illustrator filtrus.
Esmu strādājis arī 15" CRT monitorā.
Aktuālā tehnika tikai tagad sāk novecot. 32GB ir vēl pietiekami, un vairāk par standartu, bet i5-4460 visas spēles sprauslā, izņemot mīļākas – Borderlands 2, Forza Horizon 4, Euro Truck Simulator 2.
Red Dead Redemption 2 neiet – met vislaik ārā.
Tagad ir 14. paaudze Intel procesoriem, man joprojām tikai 4.
p.s. Nu labi es nopirku GTX 1080 pagājušajā vasarā. Ļoti labā stāvoklī. Tas spēlēm dikti patīk
-
0 rakstair doma
- 21.1.26 09:18
surogasija un artificial wombs man šķiet tīrs ļaunums un beyond deranged. es neiešu par šīm tēmām strīdēties n-tajos komentāros, katrs, kuram ir internets var pats pameklēt un izdarīt secinājumus, esmu par to lasījusi daudz un savus esmu izdarījusi.
-
2 rakstair doma
- 21.1.26 10:22
Manam telefonam ir astoņi gadi, joprojām normāli strādā. Jo trešo daļu no šī perioda (naktīs) ir bijis izslēgts.
Gemini iesaka bez vajadzības vairs neatjaunināt nevienu lietotni un drošības labad visu nodublēt.
Tagad dzīve piespiedusi turēt telefonu pa nakti "Netraucēt" režīmā. Būtu jāsalīdzina, kas aprij vairāk baterijas – ieslēgšana vai snauda, jo mākslīgajam intelektam nav stingra viedokļa par turpmāko optimālo taktiku aparāta dzīvildzes uzturēšanai (ja nebūtu tā dzīves diktāta, kas izlemj manā vietā).
Izslēgšana taupa bateriju. Neizslēgšana taupa mātesplati. Droši vien nākamajam telefonam jāskatās, kas vārīgāks.
-
7 rakstair doma
- 21.1.26 09:46
JAUNS.LV Satura veidotāja Doloresa Onzule [...] publicēja video, kurā Maestro apsveica pati savā manierē – ar sēžamvietu trinkšķinot klavieru taustiņus. Ieraksts izraisīja plašu sašutuma vilni. Daļa šo sveicienu uztvēra kā klaju necieņas izrādīšanu – gan pret instrumentu, gan pret pašu Raimondu Paulu. Žurnāla "Kas Jauns" sazvanīta, Onzule skaidrojusi, ka viņas sekotāji viņu pazīstot tieši šādā stilā.
-
6 rakstair doma
- 21.1.26 09:22
ASV prezidenta Donalda Trampa tehnisku problēmu dēļ lidmašīna atgriezusies bāzā
(c)
Trampam tehniskas problēmas jau ir sen...
-
1 rakstair doma
- cilvēku skaits
- 21.1.26 09:17
Te bija vairāki apsvērumi par tēmu ka cilvēku, konkrēti eiropiešu kļūst par maz un tas esot risks.
Tika piedāvāti risinājumi iz sērijas atteikties no kontracepcijas.
Šāda risinājuma mīnuss: Liels skaits nevienam nevajadzīgu bērnu no kuriem izaug psihiski traumētas personas.
Labāku risinājumu komplekss:
1) Attīstīt un novest līdz lietošanai šīs tehnoloģijas:
https://en.wikipedia.org/wiki/Artificial_womb
2) Jaunu cilvēku audzināšanu definēt par profesiju. Par to maksāt.
Bez tam pie augsta tehnoloģijas un automatizācijas līmeņa cilvēku skaits var būt mazāks. Te gan ir vairāki apsvērumi kāpēc to samazināt ir riskanti: a) mazās populācijās pie dabiskas reprodukcijas metodes notiek deģenerācija b) tā kā mēs neprotam producēt ģēnijus un viņu rašanās ir reta, pietiekamam ģēniju skaitam vajag pietiekamu populācijas izmēru.
Abas problēmas protams ir risināmas ar ģenētisko inženieriju ja saprotam kā strādā ģenētika un epiģenētika.
Nu un protams mums vajadzēs daudz vairāk cilvēku tajā momentā kad sāksies reāla kosmosa apgūšana.
-
6 rakstair doma
- 21.1.26 06:51
Visvieglaakais veids uzlabot demograafiju buutu aizliegt kontracepciju un abortus. Is that hate speech maybe? Bet honestly, that would additionally unfuck female minds, jo gan jau ka maaksliigie hormoni speelee savu lomu, plus cilveeki pieietu attieciibaam ar lielaaku reveranci, which would be extra morality points.
-
45 rakstair doma
- 21.1.26 07:39
tā kā pārroku visus plauktus, un skenēju attēlus, pie viena 1997. gada U2 koncerta biļete. es tā to gaidīju. mēģināju Londonā dabūt hash. nēģeri aptīrija mani vienā setā, bet koncertu redzēju. tas nekas, ka nebija kur nakšņot.

-
0 rakstair doma
- nav interesanti
- 21.1.26 00:05
Man tiešām šķiet, ka lāči nav pārāk interesanti dzīvnieki.
-
2 rakstair doma
- 20.1.26 21:44
"Kristietis ir atbrīvotais cilvēks - atbrīvots no mīta, no Okeāna cirkulācijas, no psiholoģiskās eksistences, no nepieciešamības dzīvot momentā. Gīgeriha interpretācijā atbrīvošana jāuzskata kā trauma, kā iras ievainojums, jo Golgātas ērkšķu vainaga smaile tagad ir iedzīta vietā, kur čūska aprij savu asti, līdz ar to Tēva Okeāna (Laika) slēgtais aplis ir ticis pārlauzts un iztaisnots. Laiks ir pārtapis par līniju, kas abos virzienos iesniedzas bezgalībā vai, kā to vācu kristīgie teologi mēdz teikt, laiks ir lineāra pestīšanas vēsture. Tikai tagad ir iespējams kļuvis spekulēt kopā ar K. Jaspersu par "vēstures sākumu un galu", ar Treijāru de Šardēnu par evolūciju no alfas punkta uz omegas punktu un izlauzties no tagadnes momentānā apļa virzienā uz nākotni (viņsaules cerība, utopijas, Blohs) vai uz pagātni (historicisms, restaurācija, konservatīvisms, nostaļģija)."
Sameklēt šo Roberta Mūka tekstu man lika doma par 'bērniem kā nākotni' un 'pārvērtēto nākotni', kas izpaužas dzimstības lejupslīdē, kam droši vien ir neskaitāmi iemesli. Lineārais laiks man kādreiz, dumpīgajā periodā, šķita kaut kas draņķīgs, pretstatā cikliskajam un pretstatā kaut kam tik daiļam kā 'mūžīgā atgriešanās'. Tagad, protams, man abi apvienojas, jo spirāle vērpjas augšup. Man kādreiz šis Mūka darbs palīdzēja iztēloties, kā būtu bez linearitātes, bez šādas nākotnes un pagātnes izpratnes, būt ieslēgtam savā liktenī, kurā neko nevari mainīt - citējot Raini: hell nah, it'd suck.
-
46 rakstair doma
- 20.1.26 23:25
Man ir cita loma. Redzams, ka mēdzu šokēt, un rīt 60 smagas tabletes, zvanīt Guntai "ka es mīlēju tevi, ja vairs netiekamies" (reanimācija reāli izdarīja. iespējams es vairs nebūtu. paldies Guntai).
es esmu kaķis, Gunta ir kaķis, dēls ir kaķis
bet tādu, ka stāvēt uz 9-stāvenes, centimetros pāri malai, vai nopūtīs vējš zemē, nu pizģec. Matīsam ir iekšas
/The Doors - People Are Strange/
-
0 rakstair doma
- 20.1.26 22:53
oh, Govs powered me up.
tagad es baidos no augstuma. bet agrāk man bija po. es sadevos rokās ar nepazīstamu meiteni (jo bija jālec pa 2), un easy kritu gumijās pret zemi. es zināju, mēs esam drošībā, un tikai skaists drošs kritiens.
nu, 6-stāvu mājas gan bērnībā, gan jaunībā, reāli labi apavi. es staigāju kā kaķis pa tik slīpiem jumtiem pilnīgi brīvi. 0% fear. un es nebiju dumjš. es elpoju reālu dzīvi. tā bija multene. es vnm dzīvoju kino.
viens mans čoms stāvēja uz 9-stāvenes jumta, uz pašas malas. man ecstasy nedaudz nomierināja. citādi es būtu nenormāli pārbijies. tur paliek tikai nieka svars turp vai šurp. es redzēju, ka nebūs turp. bet nu tik scary shit. es cenšos tā nekad nedarīt citiem. ok, grieztas rokas, rītas 60 tabletes. tas ko Matīss darīja ir far beyond. Viņu pat vējš varētu nopūst lejā
-
0 rakstair doma
- 20.1.26 22:14
No augstuma tikai 52-os man ir bail. Es reiz teicu Andim, kad pālī gulējām uz ļoti slīpa jumta, un tinām kāsi "davai ejam nekavējoties iekšā". Man kļuva bail, ja mēs pālī un ar joint, sēžam izlaidušies uz ļoti slīpa jumta, kas notiks tālāk. Mēs kāds varam aizmigt, un easy ripot lejā. Sīkās barjeras jumta beigās neko nepalīdzēs.
Man nav bail, bet es negribētu piedzīvot Andi nokrītam no 6-ā stāva, un negribu arī sevi. Abos gadījumos mēs būtu nelaimīgi
-
0 rakstair doma
- 20.1.26 21:34
Gadiem ir sekundāra nozīme. AP 2000 man uzradās jauns draugu loks. Varu teikt, pats labākais no visiem draugiem ever. Es augu ar viņiem, es plauku, dzīvoju. Tā bija reāla inteliģence. Man bija ap 28, viņiem ap 20. Es jutos drusku vecs, salīdzinājumā, bet mani ļoti turēja cieņā. Tādu kā vecāku, nobriedušāku.
Nenoliedzu bērnības draugu. Vienu. Ivo. Mēs kopā ar Ivo darījām tādu šit, ka visas mammas noģībtu, un arī milicija.
Piemērus?
To gan es darīju viens. Ekipāžas ar ugunsdzēsējiem. Milicija. Visa iela nobloķēta. Detalizēti jau stāstīts.
Cits. Ar Ivo nopirkām simtiem metru vadus, mest pāri jumtiem, dabūt telefonu. Daudz izdomājām, maz izdarījām. Mēs ar Ivo dzīvojām niecīgu attālumu, ar kādiem 300m pietiktu, ja mēs pārmestu vadus pāri visām ēkām.
p.s. Pa Ivo 6-stāvu mājas jumtu staigājām brīvi, bet sapratām, ka pārmest vadus, ir reāla loģistika. Pārķert vadus no otras 6-stāvu mājas, pat ir idejas kā. Tas viss bija tik drūma, nereāla ideja, ka mēs atteicāmies
-
0 rakstair doma
- 20.1.26 21:09
Bijām ar to 17 gados iebaroto kokaīnu, Oskaru.
Es tiešām nezināju, ka viņš nav pat zāli smēķējis. Uzzināju tikai pēc mēnešiem.
Man bija nenormāli naudas. Es vilku viņu pa geju klubiem. Sēdēja ar mani uz kādām centra kāpnēm, 5-os no rīta, vasarā, kad mums ecstasy tā per "tik nenormāli krutu džeku vēl nebiju saticis, kā tu"
Es biju Rīga, visā lieliskākajā iesaiņojumā, paaudzēm rīdzinieks. Viņš bija Talsi. Mazpilsētām parasti kompleksi, kaut džeks ir reāli spējīgs.
Arī Busulis bija mūsu kompānījā, no Talsiem. Paskat, kā puisis izsitās.
-
0 rakstair doma
- 20.1.26 20:25
Auto starmešos šovakar dzirksteļoja sniegs
-
1 rakstair doma
- 20.1.26 17:06
Buutu interesanta vispasaules, vai visrietumu vai vismaz visvalsts aptauja tiem cilveekiem kas izveeleejushies radiit beernus - kaads tam bija iemesls?
Mani ljoti amizanti bet arii no sirds sajuusminaaja Agneses Irbes rakstiitais, ka (senaak) "absolūtam vairumam tomēr ļoti pievilcīgs šķiet pretējais dzimums, viņiem šīs pievilcības rezultātā gluži dabiski dzima bērni, kurus kaut kā nebūt tomēr uzaudzināja, ļaujot paaudzēm nomainīties." Es nekad neesmu sapratusi tos paarus, kas var gadiem nodziivot bez beerniem, bez gjimenes veidoshanas. Un esmu jau vairaakkaart varbuut naivi rakstiijusi, ka ja vien man buutu nauda (un tagad arii varbuut veel jauniiba) tad apbeernotos ne pa jokam. Viens no pashiem skaudraakajiem aspektiem manaa dziivee man ir bijusi nemitiigaa nepiecieshamiiba izvairiities no gruutnieciibas. Tas vienmeer ir shkjitis kaa attieciibu truukums kaut kaads bez maz vai, taa it kaa es nedziivotu pilniibaa, bet izvairiitos un apdaliitu savu esiibas noluuku. Un protams, veel viens skaudrs aspekts, peec tam kad ir beerni ir, ka nav neviena apkaart no tavas gjimenes kas par vinjiem priecaatos, kas vinjiem maaciitu lietas.
Vismaz manai paaudzei jau no beerniibas / pusaudzhu gadiem maaciija, ka galvenais ir individualitaate, karjera un personiigi panaakumi - gjimeni neviens nekad nepiemineeja. Taapeec izveeloties gjimeni un beernus, lai arii tu it kaa zini ka it's the right thing to do, you also feel like you are failing your potential. Basically you feel like you are failing in both areas constantly, because you have two competing knowledges.
Man shkjiet rietumi ir neatgriezeniski individuaalistiski, agnotiski un zudushi. Ja vien tu neesi taads pats neglaabjams romantikjis, kam beerninjsh vienkaarshi shkjiet kaa miilestiibas turpinaajums par spiiti apstaakljiem vai sekaam, tad demograafija nekaadi neuzlabosies.
Ja vien valdiibas nesaaks maaciit cilveekiem, ka personiigi panaakumi un individuaalisms nav nemaz tik svariigi - how likely is that..
-
21 rakstair doma