- Maija
- 16.12.25 01:43
Hinduisma tradīcijā, tāpat kā Budismā, svarīgs ir ilūzijas jēdziens.
Maija ir daudz kas, tā ir materiālās pasaules pārejošā daba.
Labāk rakstīt par to, kas nav Maija:
*Maija nav Visuma pirmkustinātājs, radošais spēks visumā, kas ir par iemeslu, ka rodas jaunas galaktikas, planētas, zvaigžņu sistēmas
*Maija nav dvēsele, kas ir mūžīga
*Maija nav kosmiskie likumi, kas stāv pāri pagātnes/nākotnes/tagadnes lineārajam laikam.
Likumi, kas ir pārlaicīgi un visuresoši
*Maija nav vārdi/darbi/domas izteiktas mīlestībā.
*** Praktiski padomi:
Lai atbrīvotos no Maijas, ir jāskandē Dieva vārds, jāatgādina sev katru dienu, ka Tev ir mūžīga dvēsele, Tu esi vienmēr esoša esība.
Tevī ir dievišķais, Tu esi pēc Dieva līdzības radīta esība.
Ir jāpraktizē savas apziņas tīrība. Ir jāvaktē savas domas visas diennakts garumā, tai skaitā sapņos.
Savukārt uz domām, ko sūta sirds, kas aicina uz aktīvu darbību, kas balstīta kalpošanā, ir jāreaģē.
Kalpošana palīdz atbrīvoties no ego, veicina pateicības fizisku jušanu ikdienā par visām "mazajām" lietām, ko līdzcilvēki mums dara, uzlabojot mūsu dzīves kvalitāti.
Ierobežo vēlmes. Pasūti tik ēdiena, cik varēsi apēst. Tērē tik, cik nopelni. Cieni savu laiku un enerģiju.
Lūdzies par saviem tuvajiem, sūti tiem labas domas. Visi, kas ir atļāvuši par viņiem aizlūgt un lūdz par Tevi, ir savējie - vienots gaismas audums ar katru cilvēku kā centru.
Dziedi skaļi un bieži dziesmas, kurās Tu slavē visu, kas Tev palīdz piedzīvot šī brīža dzīvi tādu, kāda tā ir. Praktizē visa pieņemšanu ar pateicību. Izsaki šo pateicību skaļi.
Saki patiesību draudzīgā balsī, rīkojies taisnīgi, visus uzskati par sev līdzvērtīgiem visās situācijās. Mēs visi esam Dieva daļa.
Apzinies, ka dvēsele (Atma), kura apgūst pieredzi, ir mūžīga. Ķermenis, prāts un pasaule ir pārejoša un mainīga.
Sai Baba saka, ka pietiek praktizēt kaut vienu no šiem padomiem katru dienu, lai sasniegtu apziņas stāvokli, kurā Tu spēj skaidri
nošķirt patiesi svarīgo, mūžīgo no pārejošā, iluzorā, Maijas.
No neirozinātnes viedokļa, šādi pārprogrammējot smadzenes, mēs pārstājam izjust stresu par ļoti daudzām lietām, jo tās ir sīkas, pārejošas viļņošanās, kuras kaitina mūsu ego, bet
dvēseli neskar.
Sagatavots pēc Satja Sai Babas mācību materiāliem.- 0 rakstair doma
- Garāmgājēja efekta teorija
- 16.12.25 01:44
- Laikam jau šajā žurnālā ir mana saulainākā ekstravertā daļa. Bija reiz cits žurnāls, kur rakstīju savas drūmākās pārdomas, bet to izdzēsu, jo neredzēju jēgu rakstīt divos žurnālos vienu un to pašu (tātad manas domas par pasauli ir uzlabojušās vai vienkārši nav tik sakāpināti melnas, kā kādreiz?).Pirms nedēļas izlasīju Viktorijes Hanišovas grāmatu "Smilšu kastes dektetīvs. Rekonstrukcija". Tās iespaidā visu nedēļu cīnījos ar lielu nomāktību. Nav brīnums, ka atgriezos pie grāmatām par runājošiem kaķiem grāmatnīcās un bibliotēkās. Pēc tam redzēju video par psiholoģisku eksperimentu Londonā — trīs dažādi cilvēki tēloja, ka uz ielas viņiem kļuvis slikti un acīmredzami vajadzīga palīdzība. Pirmais "cietušais" bija vīrietis parastās drēbēs. Pagāja 20 minūtes, bet neviens klāt nepienāca. Psihologs šo skaidroja, ka daudzi pūlī paļaujas uz citu palīdzību, jo apkārt ir tik daudz cilvēku. Var jau arī pieļaut iespēju, ka cilvēki kaut kā nojauta, ka cietušais ir aktieris un patiesībā nekādu palīdzību viņam nevajadzēja, lai gan bieži ir sanācis dzirdēt par cilvēku vienaldzību uz ielas šādās situācijās. Otrais "cietušais" bija sieviete parastās drēbēs. Daži cilvēki apstājās, taču vilcinājās iesaistīties, jo visi pārējie gāja garām. Līdzko kāds piedāvāja palīdzību, arī svārstīgo cilvēku uzvedība izmainījās, jo jutās iedrošināti. Trešais cietušais bija vīrietis glaunā apģērbā. Bija jāgaida tikai sešas sekundes, lai kāds no garāmgājējiem pienāktu pie viņa. Zem video bija komentārs šādā stilā: "Ja gribi palīdzību uz ielas, atceries smalki un eleganti saģērbties."Laikam tikai vienu reizi esmu apstājusies, lai kādam palīdzētu, bet tas īsti neskaitās, jo apkārt neviena cita nebija un man šķita cietsirdīgi atstāt kādu tur guļam, pat ja piedzēries. Tātad man nevajadzētu justies dusmīgai par šo. Līdzsvaram pameklēšu pētījumu un pierādījumus par cilvēka altruisma spēju.( Cerams, ka reiz pienāks tāda diena, kad varēšu teikt, es sapratu )
- 0 rakstair doma
- 15.12.25 22:48
man šodien piezvanīja cilv, kurš tikko bija pabijis vienā lielā izgāztuvē, kur pamanījis atkritumos fotogrāfijas ar kādiem svešiem bērniem, vecvecākiem, mazbērniem un kaķiem uz dīvāna un tas esot ļoti atgādinājis attēlus no viņa bērnības un viņš pēkšni ir apjautis, ka visa viņa dzīve beigsies izgāztuvē. es mēģināju iebilst, sakot, ka iemūžinātie momenti nav pati dzīve - neviena dzīve nevar nonākt izgāztuvē, jo tā nav materiāla lieta. taču kaut kādā mērā jau tā ir taisnība, visas lietas uz ko es tagad skatos šajā istabā arī nonāks izgāztuvē, nemaz nerunājot par tām kaudzēm bilžu, kas ir noglabātas cietņos un nevienam neko neizteiks jau pēc kādām 2 vai 3 paaudzēm.
- 5 rakstair doma
- 16.12.25 00:43
bet ir tie daži brīži, kad viss ir, drūmmežs ķiršu ziedu pakājē, siena pļavā ūdens burciņa, kūleņi, kad maziņš pamodās un pastiepa rokas pretī, jāņu nakts, skatoties zvaigznēs, rudens naktis, skatoties zvaigznēs, ziemas naktis, skatoties zvaigznēs, pavasara naktis, skatoties zvaigznēs, rokas.
- 0 rakstair doma
- 16.12.25 00:20
tev bija taisnība, bet man nešķiet, ka tu par to priecātos, drīzāk skumtu, it kā es tevi būtu pievīlusi. bet man vienkārši nebija taisnība. es kļūdījos. piedod.- 0 rakstair doma
- 15.12.25 23:45
tikai pa vasaru puķes liet- Šo ierakstu nevar komentēt.
- 15.12.25 22:48
all i need nenospēlēja, bet videotape gan. un beigu no surprises. bučas visiem
- 0 rakstair doma
- Interesanta ideja
- 15.12.25 23:34
https://en.wikipedia.org/wiki/MEDUSA_(w
eapon)
cilvēka organisma daļas darbojas kā detektors.- 0 rakstair doma
- saņēmu Mišelin zvaigzni
- 15.12.25 20:18
-Bērnudārzā mums šitāds bija negaršīgāks. Nr3 par šodien manis vārīto žāvēto augļu ķīseli (mamma pasūtīja, iestājoties slimnīcā aizvedu viņai divas mazas burciņas)
Vīrs saka varu vērt vaļā savu restorānu..- 0 rakstair doma
- 15.12.25 14:39
Vakar trolejbusā ielec divi narkomāni, katrs paķēruši pa kastei ar kādu skaistumkopšanas aparātu – fēnu, masāžas pistoli vai ko tamlīdzīgu. Viens no viņiem tūdaļ, drudžaini plosīdams, sadīrā iepakojumu, lai novērtētu, kas tur ir iekšā, otrs, skaidrākais, sāk rāties - kam tu tagad to pārdosi, ja kasti esi saplēsis? Pirmais nolamā kasti, biedru un situāciju un atslien pret sienu kājas, atklādams pasaulei zilumainos stilbus.
Un es domāju – nez ko viņi tik veiksmīgi tādi nepieķerti ir apzaguši un par to, cik patīkami tomēr braukt ar velosipēdu. Un treškārt nodomāju – ja es būtu profesionālāka rakstītāja, tad būtu nopētījusi gan to, kas patiesībā ir tai kastē, gan kas viņiem mugurā, gan kā kurš izskatās, gan novērtētu balss tembru utt. Detaļas piešķir tekstam garšu.- 1 rakstair doma
- 14.12.25 10:08
Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.
Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.
Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.
Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.
p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.
PiF PAF
Prieks jūs redzēt!
P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.- 48 rakstair doma
- 15.12.25 04:52
Everyone I know, goes away in the end.
/NIN - Hurt/
Tā ir reāla pieredze, un visa mana dzīve ir šī dziesma.
"you can have it all, my empire of dirt".
Magnolia ir teikusi Cibā "ja jūs to spēsiet izturēt, džeks ir totāli to vērts", jau kad bija beigušās attiecības.
Bet neviens nespēj izturēt.- 0 rakstair doma
- 15.12.25 03:53
Bauskas iela 16. Varbūt nebūs liela vīnu izvēle, bet gan jau kāds lētais būs. Iedzert stabili, visas zortes no dzērieniem. Pats esmu pircis tikai koncentrētos, vīnus nepētīju.
Zivs garantē. Regulāri pārbaudīts. Ņem taxi.
Rēķinies, ka ielies plastmasas glāzē. Citādi viņi nevar pārdot, nepārkāpjot likumu. Paņem trauku un piltuvi.
Tur ir smuki. Cietuma interjers. Restes, nodrošinājums pret urlām, auksta dienasgaisma, viss alko spīd plauktos.
Tas ir viens, maza izmēra, individuāls ķieģeļu veikaliņš, ar 2 ieejām. No vienas puses pārtikas nodaļa, un backdoors otrā pusē namiņam, kur ir tikai alko. Neapmaldīsies.- 0 rakstair doma
- 15.12.25 02:32
Reiz zvanīju pālī, dirsties, ka man muita konfiscēja kaņepju sēklas.
Es stāstīju bez bailēm, ka godīgi audzēju mājās, ne pārdošanai, tikai sev, un kas tagad tāds uzpisiens.
Garlaikoti noklausījās.- 0 rakstair doma
- 15.12.25 02:15
Tas ir norm, ka tu dzer. Šī iekārta ir tā būvēta, lai tu dzertu.
Jā un nē. Ne visi dzer. Bet ziepenē sēžot uz apmales, lāpoties, pirmdienas rītā, tu redzi – no šņabenes nāk ārā apkrāvušies ar alko.
Alko, kā maksāja pirms 5 gadiem, tikpat maksā šodien, kaut viss pārējais reizinājies vismaz ar 2.
Plānota nodzirdīšana, jo valsts ir depresijā. Neviens te nav laimīgs, un tā ir pūļa atturēšana no masu psihozes.
Kad dzīvoju rietumos, es jutos labi bez vielām- 0 rakstair doma
- 15.12.25 01:38
Par redit jautājumu, vai meitenei ir ok, pirmajai uzrunāt. Ja Laura nebūtu aicinājusi pirmā, es joprojām nezinātu par viņu.
Es neesmu mīslis, bet apzinos savu vietu.
Es vēroju, apbrīnā, katru viņas kustību tajā sū..a ex-pienā. JRT es vispār neko nesapratu, nevēroju, neskenēju. Ir noticis kas neticams.- 0 rakstair doma
- 15.12.25 01:17
Laura dzīvo pie manis jau mēnešus. Nelietoju neko, zāle neskaitās.
Kaņepei ir labāk, ja ieliec skapī bunduli ar rūgstošu cukuru un raugu. Vajag CO2.
Es vnm izleju podā, kad rūguma process ir beidzies. Bet devil, tik ilgi būt skaidrā.
Es filtrēju to šļuru caur marlēm, pacietīgi gaidot līdz izfiltrēsies, lēju glāzē.
Sēdēju virtuvē, lēnām dzēru. Cik nenormāli stiprs alko, tā štirī, bet sūdīgs reibums, kā laikam odekolons.
Laura pēc stundas, divām atnāca, vairs nesaprotot, kas ir noticis.
Tuvu noģība – pizģec, džeks ar bunduļiem, marlēm lok šļuru.
Momentā zvans tēvam, ex-alkoholiķim "kas notiek ar cilvēku, ja dzer necaurspīdīgu, diezin ko?"
Tēvs pajautāja, kurš tā dara? Armands? Easy, nekas nebūs.
Laura aizvācās prom ar visām mantām jau no rīta.
Attiecības sabojātas. Viņa satika mani kad atmetu, un te lūk – nepalīdzēja pat klātbūtne.
Mēs esam jokojuši:
Laura parādīja FB memi – džeks ar meiteni kraujas malā, saulriets, sola "es izdarīšu visu tevis dēļ". "tiešām? tad pārstāj dzert."
Nākamais kadrs – ar kājas spērienu meitene tiek nomesta no kraujas.
Smieklīgi? Nē. Skumji- 0 rakstair doma
- 15.12.25 00:46
- 2 rakstair doma
- 15.12.25 00:18
Es vsp nerunāju ar viņu. Viņa šobrīd ir atvērta man. Esmu tajā, ko jau var lasīt. Es nepieskaros ar savām virtuāli apmīztajām rokām. Viņa ir pure gaišums. Nelien tur, miskaste.
Bija teksti email, pat zvans viņai, no kura neko neatceros, pirms nedēļām. Pārlasot skaidrā, man kauns tādu sviestu redzēt. Viņa nelieto pilnīgi neko, pāris reizes uzvilkusi manis audzēto, atzinusi par ļoti labu, bet nē. Kā gan varētu saprasties, ja viens redz crystal clear, un otrs fano par izdemolētu istabu? Uzdevums ir sevi dabūt ārpus elles, lai nostātos līdzās, stabili, un nepieviltu. Fantastikas līmeņa uzdevums.
Man tiešām vajag viņu blakus. Kad bijām kopā, es nelietoju neko, biju the vīrietis bez lielas piepūles. Viens es grimstu.- 0 rakstair doma
- 14.12.25 23:52
Man vēl bija sīki parādi, 90'ajos, tikai simtos, un es baidījos. Darbu izpildītāji, 2 dzērāju pāris, teica "nekad nedomā par parādiem, tas ir troksnis. Man ir pielikuši bandīti pistoli pie ceļa "tu nekad vairs nestaigāsi"" Vnk nedomā par to".
Vēl viņi teica, kad jau biju sācis pīpēt zāli, un teicu "man ir atvēries, man pastāvīgi gāžas iekšā domas. tā negribu to pazaudēt", vecis atbildēja "ja tas ir sācies, tu nekad vairs to nepazaudēsi". Gudri, bet nodzērušies līdz kliņķim. Darbu vēl spēja izdarīt.- 0 rakstair doma
- 14.12.25 23:02
Zakss ir merkantīlija, truls turpinājums uz sausu miršanu, mašīnas reģistrēšana CSDD.
Esmu bijis drauga kāzās, zaksā. Labāk nomirt, ja tā sākas laulība. Tālāk šņabis rasoli. Mēs gaidījām, viesi, vēl kādu brīdi, pirms atveras durvis uz cienasta zāli. Kad durvis atvērās, uzvēdīja ēdienu smārds. Pārāk labi šo esmu redzējis.
Mūsu kāzās nebūtu liecinieku. Vecāki, vēl dzīvi esošie, dēļ pateicības. Jaunībā es domāju, ka tikai mēs divi.- 0 rakstair doma
- 14.12.25 22:52
- 0 rakstair doma
- 14.12.25 22:46
- 0 rakstair doma
- 14.12.25 22:41
klausos #dodpieci diseni un dejoju [cik nu to var nosaukt par dejošanu, tirinos un kratu galvu]
- 0 rakstair doma
- 14.12.25 22:25
Cēlonis ir ģimene, kur tētis solīja, nespējot noturēt solījumus. Viss. Cauri, uz visu dzīvi. Es sapratu, ka lielākais murgs ever. Jau pieaudzis es spļauju sejā ar "es nekad nesolu, nekad neprasi man to", cenšoties izdarīt, ko gaida. Un normāli, ka nesanāk un sanāk.- 0 rakstair doma
- 14.12.25 22:02
Es vēl ticēju, ka mūsu laulāšanās baznīcā būs kaut kas neticams – es pilnīgi panku klozēs, noplēstos šortos, ar kādu cieņas elementu pāri visam, un Gunta ar unikālu galvas rotu, līdzīgu kā Cranberries video, krāšņā tērpā. Tas bija pirmajā mūsu gadā.
Gribu ticēt, ka mans "jā" tiešām nozīmē "jā".
Es dzirdēju mūziku prātā, domājot par G.
Visi zina, ka nekad neesmu precējies. Es turēju līdz pēdējam, ko es darītu tikai vienreiz dzīvē, un sapratis, ka nekā cita nebūs, un esam reģistrēti kopā, biju ar mieru savā prātā vienreiz lūgt Guntu pie altāra, jau dekādes pazīstot. Viss beidzās, mani izmetot no mājas un attiecībām.- 0 rakstair doma
- 14.12.25 21:34
Vēl tikai 3 dienas, un būs pensija. Es nemaksāju par neko. Telefons un internets ir vienīgie, ko cīnos nomaksāt, un telefons nav maz – esmu ņēmis ierīces dāvināt bērnam, ne sev. Pusbandīti ar 2K kredītu jūdzās, un draud. Nav 90's, kājas nepārlauzīs.
Kopumā ir ap 10K parādos. VID lielākais – 6K eiro, jau ir tiesu izpildītāji. Mani čoms mierināja – zem 20K viņiem vnk nav interesanti.- 0 rakstair doma