Burgerītis
Bezmiegs
Nogurums
Bezmiegs
Nogurums
Bezmiegs
Guļu embrijā, skatos uz pārkrauto somu, un raudu sevi ārā.
Seja ir pretīgi pietūkusi.
Es negribu nekādus stacionārus,nekādus medikamentus.
Esmu nogurusi. Es gribu aizmigt un pamosties,kad viss manī ir skaisti. Pamosties un sevi pieņemt.
Kāpēc tam jābūt tik sarežģīti. Kāpēc (būt) ir tik foken sarežģīti. Vatafakvatafakvatafak,aaaaaaaaaagggggghh
8.00
Dodos mājup.
Darba diena beigusies. Gandrīz visas sagataves jau bija, darbu bija maz. Ļoti fiksa darba diena. Rīts. Nakts.
Priekšā trīs brīvdienas. Dosimies pie ED vecākiem aizvadīt svētkus. Viņš man palūdza izcept kūku. Nav tā, ka esmu sajūsmā mājās kaut ko cept,man pietiek cepšanās darbā,bet par spīti tam, es tomēr piekritu. Man jāmācās teikt nē.
Es gribu šodien rakstīt, bet vai tas notiks? Decembrī plānoti pāris stendapi, bet es laikam tikai Skapī. Mans sets jau ir gatavs,(jau vasarā bija gatavs)bet es gribēju pietamborēt pieredzi no stacionāra.
Vēl es gribu Strāvai iesūtīt darbus,bet iekšējais sukulis brēc,ka nekam goži tie mani dzejoļi.
Tramvajā ož pēc kāju sēnītes un skumjām.
Protams, ka nenāk miegs.
Drīz ausīs saule.
Mēness izskatās pilnīgs.
Vakars izvērtās spontāns un skaists.
Cilvēki nāca klāt un vaicāja, kur var lasīt manis rakstīto, un pateicās, ka dalos un priecājās...un es priecājos.
Ļoti, ļoti laba un mierīga sajūta bija lasot. Nevar salīdzināt ar vakardienas runājamo kurā es galīgi šoreiz izgāzos.
Savukārt, kāds cits dalījās ar secinājumiem, kas veikti kopā ar citiem cilvēkiem, ka mums ar ED nekas neiznākšot. Viņam vajagot sievu,bet es neesmu īstā...man pārāk patīkot baudīt dzīvi.
04.15.
Laterna ir izslēgta..aust.
Gribētos tagad roltonu. Nav. Mož vnk kubikbuljons jāpadzer. Ar ķieģeļa margarīnmaizi piekožamajā.
Smaržo kastaņziedi un ceriņi.
Es smaržoju pēc pusnaktī dzertā vīna.
3h miega.
Esmu iemīlējusies.
Sevī. Un Viņā.