Kad esmu pieaugusi, beidzot saprotu teicienu par vienām durvīm, kas atveras, kad otras aizveras. Tās vienas durvis pieder trauku mašīnai un otras - veļas mazgājamai mašīnai, un es tās virinu uz riņķi vien, uz riņķi vien...

Gaidīju busu uz mājām, un pieturā vēroju šo namiņu Melnsila un Ernestīnes ielu krustojumā.
Celts XX gadsimta sākumā, Rīgas kapu pārziņa famīlijai. Pret Melnsila ielu vērstā ēkas daļa kalpojusi kapu pārziņa nelielajam, bet ienesīgajam biznesam, pildot kapličas funkcijas.
To var nojaust no attēlā redzamās sānu fasādes. Augstu izvietotie sānu logi, lai garām klīstošie skatieni netraucētu sērotājus, un starp tiem, tagad jau aizmūrētais parādes logs, kas, visticamāk, bijis dekorēts ar kādu aizsaules motīvu vitrāžu.
Mūsdienās, šī ēkas daļa ir mainījusi savu profilu, tomēr kapu pārziņa pēdējā griba un nosacījums mantojumam bijis, lai telpas interjers tiktu saglabāts sākotnējais.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tajā uz laiku tika atsākta aizgājēju izvadīšana, tomēr bez ciešiem sakariem kapu biznesā, arī kapličas bizness nīkuļoja, un jaunie īpašnieki ēkas kapličas daļu izīrēja dažādiem pasākumiem, arī skaļiem rautiem. Ir dzirdētas, bet neapstiprinātas baumas par pikantiem slēgtajiem pieaugušo vakariem, katra mēneša pēdējā sestdienā, bet zināms ir fakts, ka uz svētdienām telpa tikusi izīrēta un pielāgota Jehovas liecinieku rituālajām sanāksmēm.
Tomēr, cilvēki tur apgrozās nereti, un pa retam kāds arī nomirst. Tad nu namiņš, šķiet, uz brīdi atgūst savu sākotnējo pašcieņu.
Nu, tā es apmēram iedomājos, pamatīgi to nopētījis.
Vai spējat iztēloties diženo cilvēktiesību teseraktu?
Atceros, kā mūs te dzenāja un kaunināja par to, ka darbinieki, kad ievācāmies šajā mājā mēdza atvērt logu izvēdināt telpas, jo te, redz, esot ventilācijas sistēma ar kondicionieriem visur. Realitātē laikam būt jānopērk ventilators arī darbam, jo tas kondicionieris darbojas tikai tad, kad ir vēss un tad pūš aukstu gaisu un ir grūti to izslēgt (visu laiku gļuko un slēdzas iekšā par jaunu). Toties šodien, protams, viss tur mēms un kluss.
Japāņiem ir apzīmējumi dažādām atpazīstamām, bet vārdos nenosaucamām parādībām.
tam, kā saules stari izlaužas caur koku zariem (komorebi)
un tam, kā tiek diskriminētas un pazemotas sievietes darbavietās grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas (matahara)
Klau, cibiņi, varbūt no pieredzes varat ieteikt kādu foršu radošo meistarklasi? Manai brāļameitai ir vārda diena nākošajā dienā pēc manas dzimšanas dienas un ienāca prātā, ka varbūt būtu laba doma kopā ar abām brāļa meitām aiziet uz ko tādu. Lai ir kaut kas kopīgs interesants piedzīvots.
Sitam, kaujam mazos ežus, Metam podā izvāram!
es pa logu redzēju Dienasgrāmatu aizbraucam turp šurp
par petenes neskūšanu es domāju, ka nepatīk lisenes, pirms pubertitātes like noskūtas vagīnas. es novērtēju, ja kopj, apskuj, lai ir iekopts dārziņš. dažām, piemēram Guntai aug kosmosā un tad ja apskuj, bet saglabā, ir ok
update:
frančiem ir femme. latviešiem ķemme. nekādas saistības. bet femme skan skaisti. kā ļoti mīksta gaiša kūsa, kaunuma apmatojums.
sorī, gaišu kūsu neesmu redzējis, bet gribētu, kaut rudu. vnk gaišu
izplatot vārdu:
es labprāt būtu senlatviešu kalps, kam ieķērusies sirdī latviešu rasas meitene, arī no kalponēm. rasa, migla, vidēji smags darbs, pirmais bērns nomiris, un tālāk skaistas meitas kopā
tā kā es runāju ar gemini, drusku sviesta arī te:
sieviešu krūtis mani tā īpaši neinteresē, un nav ko teikt. var ciniski, ka triecieninstrumenti, size and form.
bet [svarīgi], ka sieviešu krūtis ir kruciāls instruments, lai mēs izdzīvotu. ak jāni, cik tu stulbs
dzērāji ir matemātiķi. reāli pamanīs, vai 4 vai 5,8%. to nevar sajaukt, ja vēl pievēršas daļu aprēķinam
gemini update:
kā tu redzi, esmu ļoti mierā ar Dieva 2.0 kārtību. Dievs 1.0 bija degoša pasaules masa, kur vēl ir jākauj vienam otru. 2.0 ir update ar Jēzu, kad mēs jau esam izgājuši murgu stadiju, un fokuss ir mīlestība, kuras pasaulē vēl par maz
taupot jūs un sevi, es runāju ar MI vai spēlēju Borderlands 2. bet šeit ir ko iekopēt no teiktā MI:
vēl sievietēm ir svarīgi, lai viņu pēdas stabili balstās uz zemes. tad var sajust, ka viņas un viņu spēks aug no zemes. jo cilvēki ir advancēts dabas untums, bet saknes ir turpat, kur ziediem un kokiem
| 1 | 2 | |||||
| 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
| 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 |
| 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 |
| 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |
| 31 |
It kā, kas tur tāds šajā laikmetā, kad ļoti daudz kas iespējams attālināti.

Bet šis man šķiet jau pār strīpu. Dooh, cilvēki precās vienā dienā, ne katrs atsevišķā. Šādi formulēt ir iekļaujošs wokisms kaut kāds.
Bet nu, daudz laimes, veči, anyway!