Afgoye to Mogadishu 2.

English (Latvia).

Svētki ir lieliska izdevība atslēgties no ikdienas.

Jāatceras savlaicīgi iemarinēt gaļu pirms Līgosvētkiem. Es vienmēr marinēju ar etiķi, sīpoliem, ķiplokiem, sāli un pipariem.

nra.lv "Dramatiski samazinās alkohola ražošana un patēriņš. Kas tas par vājprātu?"

Lepnu alkoholiķu valsts, kurai ir būtiski īstermiņa mērķi budžetā no nodzertām, lost sejām, dzīvēm, prātiem.

Sapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst.

Labprāt iegādātos kaķu barību ar Krakovas desas garšu. Bīnei šī gaļas izstrādājuma smarža totāli liek zaudē prātu.

Diendusas sapnī bija aizdomīgi zemas cenas saldējumiem:
Baltija konusiņš – 0,40
Snikers king size – 1,25
Ben&Jerry's – 5,49

Sapnis laikam uzņemts 90-o beigās

Stc, rimi Ben&Jerry's tagad ir atlaide. Maksā 3,49 un par zorti ar cepumu, mīklas un šokolādes gabaliņiem – 4,99. Wow

Pašas zivs nav žēl? Bija viena vardarbības epizode pirms nedēļām. Citādi, neviens viņus neaiztiek. Tikai ja lien istabā, uzbļauj.
Man reāli nav miera no rītiem. Baloži iekārto manu dienas grafiku. Ja neturētu pa gabalu, nebūtu miera visu dienu.

Baloži ir tik dumji. Vai putni vispār?
Pamodos no diendusas drausmīgā troksnī. Tā stulbā vista atkal istabā. Tas nekas, ka reiz vardarbīgi patriecu prom viņas bērnu. Rūc, ne dūdo, savu riesta dziesmu pilnā rīklē.
Tagad, kad lodžiju nofiksēju max atvērtu, tā laikam tika uzskatīta par uzaicinājuma zīmi. Bija arī viens pielūdzējs ārā, noticējis viņai.

Vardabība ir fui, pat pret viszemākajām būtnēm. Nelepojos, ka toreiz nervi uzdeva.
Rūpējoties par savu mieru un telpu, esmu pilnībā aizbarikādējis lodžijas virsmas, lai nav iespējams veidot ligzdu.
Un ko vista? Ir nākusi ar mani runāt, ka viņai nav kur dēt. Atlido un skatās man virsū, ieklukstas, kad aizvākšu grabažas. Dooh, tak tā tas arī domāts.

Izskatās, ka citu vietu viņa netaisās meklēt. Tikai katru rītu šausmīgi skaļi un izmisīgi rūc. Asinis sauc dēt, kaut vietas nav, un neviens nenāk pie viņas, jo vietas tanau.
Ko stulbam putnam padarīsi. Paliks šovasar bez cāļiem, un es bez miera.

Ir arī labā puse šim stāstam. Dēļ viņas es mostos kā "normāli" cilvēki – pirmo reizi 6-os no rīta, un pilnībā – sākot no 8 līdz 10. Ar diendusu pa vidu ir izturami.

Izrādās, kā tagad nav iespējams pasutīt, lai piegadā alu uzreiz uz mājām, jāgaida sešas stundas. Tā nu vienas alus bundžaa vietā es tagad esmu iztrejtarējusi puspudeli mājas aveņu vīna, ko nopirku Bīriņos. Tā kā es nedzeru īpaši bieži, jūtos viegli noreibusi.

Čatā ar brāļiem pateicu, kā esmu ar mieru esošajam izraisītajām piemineklim, lai tikai tas būtu uzlikts. Bet viens brālis grib papildus rotājumus, otrs grib vispār pārtaisīt. Kaut viņi par mūsu dzīvo mammu rūpētos tikpat cītīgi kā par to pieminekli.

Bet nevienu nevar izglābt, ja viņs negrib tapt izglābts. Tāpēc mammai, visticamāk, tā arī nāksies dzīvot bez siltā ūdens turpmāk. Ja viņa visas savas vēlmes izsaka tikai divatā ar mani, tad nu tā ir viņas izvēle.

Bēdīgi ir ne ar tautām, bet ar cilvēkiem kā sugu. Latvieši ir viens no paraugiem debīlām tautām. Arī par ukraiņiem neesmu augstās domās, bet viņus sit vate, un tāpēc čomi. Jo kas pret vati, tas čoms.

Šodien vienkārši atguvu enerģiju vienatnē. Pamazām atgriežos pati savā ādā.

Pēc nedēļas vecākajai brāļa meitai izlaidums devītajā klasē- kā skrien laiks. Diez, ko tagad dāvina uz izlaidumu? Es biju domājusi aploksni ar naudu un skaistu kartīti. Bet varbūt tomēr vēl papildus arī kādu grāmtu? Bet tas tajā gadījumā, ja tikšu no darba, viņai izlaidums piektdienā desmitos. Agrāk taču izlaidumi bija sestdienās, kopš kura laika tos rīko darba dienās? Tāpat tās eglītes ar obligāto vecāku piedalīšanos darba laikā? Kurš strādājošais vecāks vispār uz tādām tiek?

Par smēķējamās kaņepes legalizāciju.
Mani it kā tas sen vairs neskar, ko viņi tur ņemas ārpus manas telpas. Bet ir garie periodi, kā šobrīd, kad nav, un vasarā audzēt bez kondicioniera nav iespējams. Tā kā, tuvākie būs tikai Ziemassvētki, babe, tikai Ziemassvētki.
Lūk, šādā situācijā, legalize noderētu, vaļaspriekam un sevis mentālai uzkopšanai.
Dīleru zāle nav ne prieks, ne garīgais resets, jo tauta prasa lai dolbī. Tās ir īpašas šķirnes, kas nedolbī, bet uzslauka sārņus un ceļ, kuras izvēlos audzēt.
Ja būtu nopērkama tējas veikalā, būtu cilvēka cieņu neaizskaroša izvēle

Varētu jautāt, kas TĀDS ir Avotu konditorejā uz Bruņinieku un Avotu stūra, ja ļoti bieži tas ir objekts sapņos.
Tikko atkal diendusā biju rajonā, un nodomāju, ka beidzot tur jāiegriežas, ja tik bieži sapņos redzu.
Taču tāpat skaidrs – sapņu pils bērnībā, un redzēta garāmejot katru dienu, 18 gadus, līdz aizdegradējām uz Ziepeni.

Nez, joprojām vēl pastāv? Speciāli braukt būtu pārspīlējums.

Pasaulē lielākās mušas.

Succumb to the sulfur.

Mans pulkstenis nerāda pareizu laiku.

Šodien jaunākais brālis aizbrauca atpakaļ uz Rīgu. Reizēm man liekas, ka es esmu neredzama. Un reizēm es jūtos kā suns, kuram sit pa galvu ar pātagas kātu.

Mamma šodien lūdza mani palikt ilgāk, jo viņai vajag manu palīdzību ar darbiem.

No vienas puses - es izjūtu pienākuma sajūtu pret mammu. Bet es gribu mieru.

Gribu uzrakstīt testamentu, lai pēc manas nāves nestātos spekā likumiskā mantošana. Vēl es gribu uzrakstīt nosacījumu, lai mani kremē un manus pelnus izkaisa. Negribu gulēt mūsu dzimtas kapos. Un lai mans jaunākais brālis pēc manas nāves nenāk uz manām bērēm.