Man domās kārtējais juceklis. Daudz vis kaut kas jādara, kas vēl nav izdarīts,jo vēl nav īstais laiks,bet laiks tuvojas. Ja es uzrakstītu visu uz lapas,varbūt tad rastos kārtības ilūzija. Diez vai.
Laiks tuvojas arī miegam,lai gūtu neviena nesolītu, kvalitatīvu atpūtu, taču miegs nenāk, kaut arī tam būtu jānāk. Miera zāles ir apsēstas pirms stundas. Es gaidu Tevi,Miegs, arī Tevi,Miers. Un Tevi,Labsajūta. Harmonija ir nesagaidāma. Bet es jau neesmu gaidījusi pietiekami ilgi. Cik ir pietiekami, kad jāmet miers?Vispār, gaidīšana ir starptelpa,kurā nekas(tā gluži nevar apgalvot), nenotiek. Es gribu labi justies ,nelietojot AD. (Lai gan..nevar nenovērtēt. Tās ir izglābušas dzīvību...lai gan ,nē..dzīvību man glābj bailes. Arī virzību nodrošina bailes. Tā šķiet,dažreiz.)

***

Apņem manu augumu,
šūpo.
Lai no kreisās uz labo ,
no labās uz kreiso,
manas iekšas šūpojas.
Lai pagājušajā nedēļā pļautās pieneņu galvas
kņudina manu kājstarpi.

Manas domas šūpojas.
Lai zāles stiebri skūpsta manas pēdas.
Šūpojos.
Caur plakstiem skatos saules raibumus.

Manas kājas karājas pāri,
pāri Tavai malai.
Turi mani cieši.
Es gribu Tavu pieneņu galvu dziļi sevī,
iekšā.

Visums šūpojas manā korpusā ,
reibst galva.
Noskūpsti mani ar savu dziļo izelpu.

Ieelpa.
No kreisās .
Uz labo.
Iekšā uz palikšanu,
tagad .

/IVB/

Vienā pusē krāca un kāsēja A,otrā T. Kājgalī bija nometies suns. Biju iežogota starp karstiem, sasvīdušiem ķermeņiem,dīvāna šuvē.Esmu gulējusi varbūt 4h.
Man līdz galam nav saprotama mūsu dinamika. It iz ,vat it iz.
Parīt 12 gadi,kopš iepazināmies.

Visu dienu abi vācām māju,šķirojām bērnu drēbes,grāmatas. No atvilktnēm vācu divus gadus vecus, pierakstītu burtnīcu, krāvumus. Vēl palicis ļoti daudz darba,lai viss būtu spoži,pa vietām kā nākas. E pēc skolas zvanīja, pateicās man par kārtību kumodēs.

T mūs ap pieciem atveda atpakaļ,uz Rīgu. Ar vilcienu tas izmaksātu 10x lētāk, bet mes vedām daudz grāmatas un vel šo to. Pēc tam turpināju vākt dzīvokli. Kaķi bija nopietni atriebušies par veselas diennakts prombūtni. Skapja augša bija trekni noklucēta. Baltā kumode rotājās kaķu kaku ķepu nospiedumos. Segas sačurātas. Es biju puemirsusi, ka kaķi ir grūti.




Uz pārrunām iešu ar Austru, jo nav variantu.


Es saprotu,ka visam parasti ir kaut kādi atrisinājumi, bet esmu nogurusi no neziņas,bailēm, stresa, domām, skumjām. Es gribu laimīgi,pārticībā,mierā.

Gluži kā pirms gada:sēžu lidostā, līdz lidojumam - piecas stundas.
Nosnaudīšos.
Varbūt.
Smags nogurums,neizmērojams prieks.

Music for 18 Musicians
Musical work by Steve Reich


Šo klausos katru dienu,sava veida meditācija.

The moment I share my vulnerability, healing is happening.

https://open.spotify.com/track/5f73EH8020u0znMDJUYTMj?si=s1gX_BAsTlKrmuUk6KzZyg&utm_source=copy-link

Trauslais miegs ir atpakaļ.

Dzīve ar mani griež Vīnes valsi. :)

Pārdeklarēju bērnu pie sevis,arī pieteicu dārziņam. Vēl jānomaina ģimenes ārsts.
Neko vel neteicu T. Mēs, kad šo apspriedām, līdz galam nevienojāmies, bet es domāju,ka tur vairs nav ,ko gaidīt. Viņš būs ļoti nikns ,un sacīs,ka esmu impulsīva,un ka nedomāju ar galvu, un ,ka savu izvēli jau izdarīju pirms diviem gadiem, bet varbūt notiks brīnums, un man nebūs jādzird pārmetumi un samazgas.



/Es zinu,ka esmu impulsīva, un pārsvarā daru lietas, un tikai pēc tam kārtīgi analizēju... bet man šķiet, citādāk dzīve nevirzītos uz priekšu tā, kā man vajag./