19.. Maijs, 2026 | 23:16
Kate. Mans kaķis, ne Lauras. Mēs nodzīvojām 19 gadus kopā. Arī bija stāsts ar milzīgu alko. Es vedu viņu katru dienu, nedēļu uz vet, turēt pie sistēmas. Viņa mira, bet es mocīju viņu, tinu dvielī, un baroju no špricītes, veselu nedēļu. Viņa bija pārbījusies, kad gāju ar viņu somā, iemidzināt. Viņa šausmās skatījās no somas ārā. Mēs reāli mīlējām viens otru. Viņa aizgāja, kad atradu Lauru. Beidzot mans cilvēks ir sastapis kādu, un es drīkstu nomirt.
Tur bija stāsts, ka vnk dzēru, klausījos NIN vājprāta skaļumā, skatoties uz saldētavu, kurā vēl nedēļu gulēja viņas ķermenis.
Es runāju ar Gati. Man nav idejas kā viņu apglabāt. Es teicu, uztaisam plostu, aizdedzinam, un palaižam Daugavā. Gatis teica, ideja ir hujova. Protams, tavā stilā. Vikingi. Bet tas vnk beigsies ar municipāļiem, un knapi apdegušu kaķa ķermenīti.
Gatis teica, jo viņam ir māja ar dārzu, aprokam manā dārzā. Es puņķos, asarās raku bedri pie ābeles.
Tur bija stāsts, ka vnk dzēru, klausījos NIN vājprāta skaļumā, skatoties uz saldētavu, kurā vēl nedēļu gulēja viņas ķermenis.
Es runāju ar Gati. Man nav idejas kā viņu apglabāt. Es teicu, uztaisam plostu, aizdedzinam, un palaižam Daugavā. Gatis teica, ideja ir hujova. Protams, tavā stilā. Vikingi. Bet tas vnk beigsies ar municipāļiem, un knapi apdegušu kaķa ķermenīti.
Gatis teica, jo viņam ir māja ar dārzu, aprokam manā dārzā. Es puņķos, asarās raku bedri pie ābeles.