*

otrā nakts dzīvoklī. rīt pēdējais eksāmens. tagad sākšu mācīties.

sēžu un skumji bīdu mēbeles uz rūtiņu papīra. nesaprotu, kā lai jaunajā mītnē jēdzīgi ievieto manas skaistās pūra mēbeles vienlaikus nepārvēršot dzīvokli par mēbeļu noliktavu. man, piemēram, ir vecvectēva - revolucionārā darba ļaužu aktīvista, ļoti buržuāzistiskā ulmaņlaiku riekstoka imitācijas kabineta iekārta (cienījama izmēra rakstāmgalds + dokumentu bufete, kuras vidējais plaukts ir ideāli piemērots vinila kolekcijas uzglabāšanai), cita vecvectēva rokām taisīta kumode, milzonīgs grāmatplaukts (kurā jau tagad nepietiek vietas visām manām mīļajām grāmatām), gulta, Kārļa klavieres, drēbju stanga... - nav jau nekādas padomju skaiduškas vai JYSK lamināti, kurus nebūtu nekādu problēmu pamest. un pēc maniem aprēķiniem virtuvē nav vietas ledusskapim (jo tur ir 3 logi)... karoč, grūti būt par proletārieti ar izteiktām buržuāzistiskām nosliecēm.

labvakar, mani sauc Inese un es drīz dzīvošu Āgenskalnā.

pēdējās pāris dienas bijušas tādas savādas. piemēram, aizvakar no 21:00 - 22:00 bija pēkšņo slikto ziņu stunda. vakar bija ļoti briesmīga darbdiena, toties pēc tam es piedzēros un tresījos (jocīgā kompānijā) pa deju grīdu Kaņepē. kaut kas tāds nebija noticis tik sen, ka man jau bija salicies, ka tas nemaz nav iespējams, pat, ja ļoti gribas. jocīgi, ka man šodien nav paģiru, tikai nāk miegs, jo pirmspusdienā bija jābūt Rīgā.

vēl man liekas dīvaini, ka es drīz dzīvošu Daugavas nepareizajā pusē. tas ir apmēram tikpat dīvaini kā tas, ka pilnīgi visi man zināmie senči un radi ir cēlušies no pareizās Daugavas puses.

tā vispār šovakar Tesiņa Valmiermuižas vēstniecībā, bet es jūsu vietā labāk ietu uz Atitūdēm Spektrālēm un Salt Wound Aptiekā. par sevi man ir aizdomas, ka neiešu nekur.

*esi sveicināts novembri. zemenes un pojenes ir sakapātas un izšķaidītas, kumelītes tējai arī nepaspēju novākt. viss dārzs ir vienā lielā putrā;
*pirmdien biju ar dažām garderobes kolēģēm Ulubelē staidzināt suņus. tur bija savādāka noskaņa nekā Mežavairogos. un tiešām tas ir tiesa, ka ar katru nākamo reizi, paliek emocionāli vieglāk;
*Rīga ir brīnišķīga. vakar gaidot, kad beigsies darbs, klīdu pa Pārdaugavu. vējā sadzirdēju skanam "Dindaru, dandaru, ozoliņi". sekoju vējam un nokļuvu Vācieša muzejā, kur notikās kkāds saulgriežu pasākums ar Skandiniekiem un ugunsplosta laišanu Māras dīķi. Žēl, ka tik vēlu uzklīdu, gandrīz uzreiz bija jāiet atkal atpakaļ, lai paspētu uz Garās dzīves beigām;
*no nakts tirgus pazdušas lētās poļu zemenes, bet parādījušās dārgas it kā vietējās zemenes. un saradušies krietni vairāk un dažādāki dārzeņi;
*tikko paēdām PERFEKTAS saulgriežu laika pusdienas - vārītus jaunos kartupelīšus ar svaigu linsēklu eļļu, lapu salātiem un vegan mandeļu-ķimeņu sieru. saldajā mana pagājšnakts zemeņu-kokospiena kūka un bērzu sulas vīns (vīns mums nostāvēja ledusskapī vairāk nekā gadu - kopš pērnā Brīvdabas muzeja gadatirgus. bet tas ir patiešām ļoti labs);
*šodien pēdējā šīs sezonas izrāde un priekšpēdējā darbdiena. pēc svētkiem vēl būs jāaiziet novākt izmazgātie kostīmi. vēl šodien ir sezonas noslēguma pārtijs;
*nav labāka muzikālā pavadījuma šai dienai, kā Billija Halideja.

( ilustrācijas )