*

par spīti anksietijam u.c. psihprob un hroniskam naudas trūkumam, man ļoti, ļoti liekas, nē, es esmu droša, ka vēlāk atceroties šo laiku, šo pirmo rudeni un ziemu Āgenskalna dzīvoklī, man tas asociēsies ar lielu laimīgumu, mājīgumu un omulību.

( disko logi un ziema tur ārā )

ko jau ir paspējis atnest 2017. gads?

1 gab alerģisku dermatītu uz sejas. man. nav zināms, no kā (paldies, šodien liekas ir jau labāk)
1 gab operāciju sunim. Radžai. rīt. pa ~250 eur
1 gab mazliet, mazliet applūdušus griestus virtuvē (bēniņos uzlikts sūdīgs krāns, kas bija ilgstoši pilējis)
1 gab prātā sajukušu wc skalojamo kasti (sīkāk lasīt pie K.)

izskatās, ka cīņā par hegemoniju tomēr uzvarējis ir novembris

( vēss miklums )

šī bija home socializācijas nedēļa. 1dien pie mums uz vakariņām bija Kārļa ex-grupasbiedrs ar dzīvesbiedri un Kārlīti (2 mēneši), 4dien pie manis izdzērām 3 pudeles vīna ar kaimiņmeiteni, 5dien bijām uz draugu pusdienām, tepat Āgenskalnā, kur tradicionālajai kompānijai bija pievienojies Jēkabiņš (4 mēneši) un šodien bija 1. sālsmaize šajā dzīvoklī ar manām zirgbiedrenēm un Markusu (suns).

viss jau jauki un forši, bet ir jūtami pacēlies social anxiety levelis. tagad, līdz aktīvam zsv sezonas sākumam, varētu iepauzēt ar mājas tusiņiem un direct socializēšanos. tā vispār gribētos pazust šeldonā.

Svētdien biju paklimst pa rajonu putenī.

( Āgenskalns. Flora, fauna un faktūra )

dzīve pilsētā vieno ar dabu pavisam negaidītos veidos. mītot koka ēkā ar malkas apkuri un 5 gab vecajiem koka logiem, kuri visi ir uz vienu pusi, izrādās ļoti svarīgs kļūst vēja virziens. kamēr pūš no rietumiem vai ziemeļiem, dzīvoklī ir silts kā dieva ausī un jākurina ritīgi maz. bet, kā iegriežas spēcīgs austrenis vai dienvidaustrenis, tā situācija vairs nav tik mīlīga. jāatzīst, ka jutos diezgan priecīga un atvieglota, kad izlasīju, ka mūsu zemītē valdošie ir rietumu vēji.

no iepriekšējās nedēļas nogales pastaigas

( Āgenskalns. Flora, fauna un faktūra )

malkas apkure ir ļoti forši, izņemot tad, kad visiem ir drausmīgas paģiras

čupiņa vecas no vasaras, čupiņa jaunas no rudens

( Āgenskalns. Flora, fauna un faktūra )

(part I)

mans pirmais rudens Āgenskalnā neizbēgami asociēsies ar Big Bang Theory.

dzīvokļa durvju actiņai vakar bija pielikta priekšā sērkociņkārbiņa un pretī durvīm pieslēgtajam ritenim noskrūvēti lukturīši.

pirmoreiz nopeldējos Ušakova pludmalē. tumsas aizsegā bij diezgan mierīgi un forši. ūdens silts un gaismiņas smukas.
vēl esmu diezgan iedzīvojusies piemājas bārā. pagājšpiektdien dzērām tur aiz slēgtām durvīm, pīpēdami iekšā, līdz ~5iem no rīta. bet, šodien skatījos tur filmu.

ne dienas bez pārsteigumiem. pieceļos, eju mazgāties. nav ūdens.

velkom tu āgenskalns. zvilnēju dīvānā, lasīju jauno RL, dzirdu kkādi jocīgi knikšķīši kāpņutelpā. pārņēma nelāga sajūta. paveru durvis - apklust. paņemu lukturīti, sāku spīdināt augšā - kur pretim bēniņu durvīm pieslēgti mūsu riteņi. stūrī atspīdēja divi purni. kamēr skrēju pie, jau guļošā, Kārļa, viņi paspēja notest lejā un pazust. mentiem piezvanīju, bet, ko nu tur noķers. abiem riteņiem saslēgi visai saknaibīti, bet pušu vēl nebija.
mums vispār parādes durvis ir slēdzamas. kaimiņš, kurš dzirdot jezgu izskrēja kāpņu telpā, teica, ka pirms 40min nācis mājās un bijušas ciet.

faaak, nezinu, kur tagad bāzt adrenalīna rašu. labi, ka bija aliņš ledītī.

jāpērk beisbolene un kriptonīta saslēdzēji.

jē, dzīvoklis nu ir pilnībā iesvētīts - a) šodien bija atbraukuši ciemos mani vecāki un suns; b) durvīs bija iebāzta Jehovas liecinieku reklāmas lapiņa.

dzīvoklī ir tik karsts, ka ieejot istabā, kurā smaržodams vīst ozollapu Jāņu vainags, liekas, ka esmu iegājusi pirtī.

pa vidu visam pēdējā laikā ārprātam, centos sevi mazliet iepriecināt, metot mazus līkumiņus maršrutā dzīvoklis-Talsene-dzīvoklis un apošņājot rajonu. bet nu vakar savedām pēdējās lielās mēbeles, tā kā var drusku uzelpot.

( Āgenskalns. Flora, fauna un faktūra )

tikko, pēc garās dzīves, izmetu loku caur jauno āgenskalna maksimu. tur bija visai daudz cilvēku un gandrīz visi pirka katlus un/vai pannas. piemēram, jauniešu bariņš kopā ar kaudzi aliņu bija paņēmuši 3 dažāda izmēra un krāsu pannas, bet krievu pāris rindā pirms manis ņēma 2 katlus un 2 pannas, utt.
skatījos apkārt un gandrīz sāku justies neomulīgi, jo nepirku ne katlu, ne pannu, ne arī alkoholu.

Biedri, Āgenskalna noslēpumu zinātāji - pastāstiet, lūdzu, ko man šeit dzīvojot vajadzētu zināt? Vietas (piemēram, kur ir smuki, kur var labi iepirkties un labi veģetāri/vegāniski paēst) un apskates objektus - jebko. Pagaidām es zinu gaužām maz. Es zinu JRT Talseni, zirglietu veikalu (un kafeni ar ļoti garšīgām un ļoti dārgām bulkām blakus zirglietu veikalam), kristiešu humpalu bodi un Delīsneku. Vēl es zinu, ka gandrīz tūlīt uz manas ielas tiks atvērta Čomska filiāle. Tas arī īsumā viss. Ā, nē, es kaut kad nakts melnumā esmu bijusi arī Lapā.