*

ārā ir pilnīga tumsa un liekas, ka varētu līst gultā, paskatīties kādu filmu un likties uz auss. bet pulkstens vēl nav pat pusseši, bļe

Es vispār atceros gadu, kurā sniegs uzsniga 26.10. un nenokusa līdz aprīlim. Vēl maija sākumā šur tur varēja atrast sniega paliekas ēnainās ceļmalās. Visdrīzāk tas bija 2010/2011. gada ziemā. Varbūt 11/12.

bet neskaitot prieku par rudens taurenēm, jūtu, kā manī par daudz ielaužas tumsa. saules nav vispār. ir auksts, slapjš, pelēks, vējains un man aizvien izteiktāk neko negribas. negribas darīt un būt un iet un kustēties. gribas tikai gulēt*. iedodiet, lūdzu, vismaz pāris zeltainrūsgansaulainas un jaukas rudens dienas. lai ir auksts, manispēc, bet man ļoti vajag dzīvu gaismu.

kolēģi uztaisījuši ļoti krutu izrādi. es pieslēdzos ļoti pašās beigās, jo šajā radošajā komandā neietilpu, bet tehniskā ziņā - šajā izrāde vispār nav rekvizītu, attiecīgi nebija ko tur ātrāk darīt. ļoti forši pēc ilgāka pārtraukuma atkal satikt un strādāt ar Gunu. par to ir tāda drusku nostaļģiska sajūta. un mums beidzot ir kases grāvējs. viss izpārdots un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. tikai žēl, ka visdrīzāk cilvēki nāk uz vārdiem Artūrs un Guna, nevis uz KVFR. piemēram, uz zombijiem, par spīti daudzām ļoti labi recenzijām, vispār nepērk biļetes. uz Pisties vai dzīvot arī nē.

*paldies, D vitamīnu cītīgi dzeru jau kopš mēneša sākuma un dzeršu vismaz līdz aprīlim.

ēdienkartē "oktobris"
* cepts kamambērs (ar olīveļļu, medu, ķiploku, čilī, rozmarīnu un timiānu) ar apceptām rudens taurenēm un grauzdētiem valriekstiem. pasniegts ar rudzu bageti.
* svaigs diy humuss, ar air fryerī sagrauzdētiem turku zirņiem, miltainu, cepeškrāsnī ceptu ķirbi, apceptām rudens taurenēm, grauzdētiem valriekstiem un sezamu, kinzu un grauzdētiem kviešu tortijas trīsstūrīšiem
* pasta ar rudens taureņu mērci - sīpols, puravs, ķiploks, rudens taurenes, rīvēts kūpinātais tofu, šļuka baltvīna, auzu krēms, grauzdēti valrieksti, rozmarīns, timiāns. pasniedz ar rīvētu granisteru
* pasta ar cepeškrāsnī ceptiem tomātiem, rudens taurenēm un burratu*
* kārtainās mīklas pīrāgs ar āboliem un avenēm

jes, kopš šī rudens rudens taurenes ir manas mīļākās sēnes. izcili aromātiskas. nav treknas. nav ūdeņainas un glumas. ir stingras un kraukšķīgas, bet nav sīkstas vai šķiedrainas. viegli lasīt, jo aug lielās plantācijās. viegli tīrīt - atritina vaļā un izkrata gružus.tārpu nav. diezgan ilgi stāv ledusskapī nebojājoties. labi kaltējas (kaltētajām aromāts ir mindblowing). pat vienkārši saceptas uz pannas olīveļļā, tikai ar sāli un pipariem, jau garšo pēc high end restorāna.

*varētu padomāt, ka kultūras darbiniekiem ar atalgojumu viss kārtībā, bet es tās burratas lasu no nocenoto produktu, kam beidzas termiņš, plauktiem. ņemot vērā nevalstisko teātru fiansēšanas īpatnības, nākamais gads rādās vēl drūmāks par šo. kaut kad drīz iesim runāt ar grāmatvedi, bet kopumā sajūta, ka jāmeklē kaut kāds "īsts" darbs. man ir diezgan liela ongoing trauksme par šo jautājumu.

* pagājšnedēļ pirmā salna. dilles ārā nenosala, bet nosala siltumnīcā ienestās dekoratīvās nātrītes.
* ceturtdien atcēlās treniņš, tāpēc aizbraucām panēsāties pa kalnainajām Niedrāja stigām. zirgs joprojām pilnīgi traks.
* esmu vairākas reizes nobraukusi garus gabalus ar Volvo intensīva lietus laikā ar apstāšanam pa vidu un elektro gļuks nav bijis. bet tā vispār es domāju, ka tas gļuks diezgan labi raksturo manu dzīvi - mēģinot uzsākt kustību histēriski vēzēt ščķotkas, bļaut - "bremžu defekts, apstājieties drošā vietā", bet uz priekšu nemaz nekustēties un nesākt darboties. es laikam diezgan bieži tā daru.
* vakar noskatījos Dead Man uz lielā ekrāna.
* man vispār patīk mārpuķītes, es viņas necenšos nekā baigi apkarot vai likvidēt no mauriņa, bet šoruden viņas ir nenormāli piesējušās pa visām dobēm. nekad tā nav bijis. diezgan besī.
* ēdienkartē "oktobris" - wannabe rāmens ar marinētām un airfrajerotām dižsardzenes šķēlītēm, kūpinātu tofu un avokado (buljons ar miso, wakame, puraviem un sēnēm), kā arī Minesotas savvaļas rīsu zupa ar rudens taurenēm, gaileņu pastēti (gailenes saceptas olīveļļā ar puraviem un sablendētas) un lielajām baltajām pupām. un vēl - apceptas sviesta pupiņas ar zilo sieru un valriekstiem.
* izskatās, ka esmu iesaistījusies kopienas teātra projektā Smiltenē.

neliela daļa no tā, ko esmu uzzinājusi pēdējās dienās:
* Smiltenes pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos mani pazīst. No Depo laikiem un hārdkora scēnas. es viņu diezko neatceros. bija tāds neveikls brīdis tikšanās ar viņu laikā. nē, nu jauki, ka domē strādā kāds no hārdkora scēnas.
* pirmo reizi vakariņoju Smiltenes vienīgajā restorānā Brūzis. tur ir ļoti jauks viesmīlis, bet gaileņu gruboto bija teiksim tā, 5 no 10. es taisu daudz labāk. viņš vispār nebija krēmīgs. un kāpēc sēņu gruboto ir jāliek ļoti daudz un milzīgi paprikas gabali? kāpēc?
* ja maznodrošināts pensionārs krustvārdu mīklu konkursā laimē 100 eur, tad viņam uz 3 mēnešiem atņem maznodrošinātā statusu par šiem te milzīgajiem papildienākumiem.
* biju ciemos pie kundzes, kura 60. gadu sākumā ir strādājusi Smiltenes aptiekā (t.i. kopā ar manu vecomammu) un pēc tam pedāļkastu rūpnīcā "Abuls" (t.i. kopā ar manu vecopapu).
* Smiltenē dzīvo persona, kas vairākus gadus dienējusi Kosovā kā snaiperis. tagad mīl apmeklēt balles. Klondaikā un citur.
* ukrainim no Mariupoles, kas dzīvo Smiltenē 2 gadus, Vecais parks liekas skaistāks par jebkuru parku Mariupolē. viņiem vienkārši tur nekā tāda neesot bijis.
* sestdienu rītos Smiltenes centrā izrādās ir ļoti daudz caurbraucēju no visvisādām vietām.

* baigā tā vētra. nu jau ilgāk nekā diennakti visu laiku pūš un šņāc un kauc un auro un dārd. liekas, ka pūš cauri mājas sienām. naktī modos augšā no tā cik nikni lietus tiek triekts logos. jā, lietus arī gāž gandrīz nepārtraukti. vējš norāva gar zemi vīnogu. viņa ir liela un dzīvoja pie tāda kā koka rāmja pie mājas dienvidu sienas. ļoti ceru, ka nav pavisam nolauzta. man negribējās iet tuvāk skatīties, jo es vienatā tāpat nespēju viņu piecelt augšā un nav arī jēgas celt, ja uzreiz kaut kā nenostiprina.
* biju jau paspējusi ļoti noraizēties par kaķi. viņš ap pusčetriem naktī izlauzās ārā vētrā un aizgāja. kopš tā laika nebija rādījies. nebija ne brokastīs, ne vakariņās. ik pa brīdim gāju saukt, bet nebija. tikai negaidīti daudz mazputniņu visu laiku rosījās dārzā. visādu veidu zīlītes, dzilnīši, melnie strazdi u.c. brīnos, ka viņi šādos apstākļos vispār spēj palidot.bet kaķis tikai tagad beidzot pārvilkās. briesmonis tāds.
* nolasīju plūškoka ogas. ļoti maz šogad. viena bļodiņa. viņš laikam apsala maija salnā. kaut kāda drusciņa sīrupiņa jau sanāks. varbūt jāpieliek klāt avenes.
* apgriezu savas podā izaudzētās mārsmilgas (sweetgrass) un sapinu bizes. sanāca viena normāla un viena maza bizīte. viņa smaržo debešķīgi. ceru, ka pārziemos un nākamgad būs jau vairāk.
* biju tepat KC noskatīties Labra namu. man patika. forša pieredze. baigā matemātika.
* ēdienkartē "oktobris" - wannabe rāmens ar kūpinātu tofu, avokado un marinētām (sojas mērce, medus, olīveļļa, citronu sula, ķiploks, čilī) un airfryerī apkraukšķinātām saulsardzeņu šķēlēm. buljoniņš ar sēnēm, wakame un puraviem, grauzdētu sezamu.
* es laikam nekad nenokļūšu Grab koncertā

citās ziņās:
* septembra priekšpēdējās dienas pēcpusdienā aizbraucu uz darbu šortos, pa ceļam iebraucot nopeldēties. šī vasara bija gara. paldies par to. šobrīd liekas, ka tāpēc būs drusku vieglāk pārciest tumsas un šļuras laiku. bet varbūt arī nebūs.
* aizvakar pirmo reizi šosezon iekurinājām plītu. vakar drusciņ, drusciņ krāsni. ne aukstuma, bet mikluma dēļ. joprojām nav iztīrīts skurstenis.
* aizvakar izvācu no siltumnīcas tomātus. gurķi, paprika, baklažāns un bazilks vēl palika. izstādīju rindiņās arī pašsasējušos salātus. moš izaugs. moš neizaugs.
* kaimiņiene iedeva mango kociņu, man gan liekas, ka viņam pie manis nepatiks.
* jumta cilvēki pazuda, kad K aizbrauca tūrē. ir palikusi viena nepabeigta maliņa aizšķūnijā, nav apzāģēti dēļu gali, te mētājas viņu trepes, varbūt vēl kaut kas. klausuli neceļ un neatzvana.
* kādu pusotru mēnesi jūtos kā pārtikas pārstrādes un ražošanas cehā. visu laiku ir kaut kas, kas kaut kādā veidā jāpārstrādā, lai nesabojājas un tam visam vēl klāt es pielasu sēnes.
* bet es nesaprotu arī teicienu, ka jāaudzē tik cik var apēst/patērēt, jo tu jau nekad nezini kas un cik izaugs. man ir bijis, ka iestādu 3 kabačus, bet visus nograuž gliemeži. vai gurķi - viņiem nepatīk pārstādīšana, iestādi 10 stādus un puse nobeidzas. šogad pirmās sviesta pupas ko es iesēju nograuza nezinkas. palika tikai tādi stumbenīši. sēju pa jaunam kaut kad jūnijā. laistīju, viņas nīkuļoja, bet mitrajā vasaras otrajā pusē saņēmās un vēl joprojām kaut ko drusku ražo. es esmu iemācījusies nevergot dārzam tādā nozīmē, ka, ja ir pilns krūms ar ērkšķogām un man viņas neinteresē, tad es neapgrūtinu sevi ar lielapjoma zapšu vārīšanu, kuras gadiem skumji stāvēs pagrabā. bet, ja tas ir kaut kas, kamī esmu ieguldījusi daudz darba, laika un enerģijas (piemēram, vasaras sākumā divus mēnešus staigājot pa visu dārzu ar lejkannu) un, kas man arī ļoti garšo. tad negribas gluži ļaut tam visam sapūt. es nezinu, ko es darītu, ja vīramāte nebūtu atdevusi lielo saldētavu.
* zirgs šausmīgi resns. ja būtu cits gadalaiks un/vai viņš būtu jaunāks, es sāktu raizēties. bet tagad labi vien ir. būs rezerves, ko tērēt, kad paliks auksts. pēdējā laikā esmu zirgam veltījusi ļoti maz laika un jūtos par to slikti.
* darba daudz, naudas maz.
* grupusaišu prezentācijas pasākumā Aleponijā satiku spiritualized (kāds atceras viņa lieliskos bilžu stāstus?)
(* K tikko teica, ka, ja es ilgi sēžot istabā, es paliekot grumpy. šodien tā ir, jā)

mežs mani atkal visu laiku sauc un man īstenībā to vien gribas, kā būt mežā. bet es pretojos un neatsaucos, jo nav laika bla bla bla. vakarvakar, braucot no staļļa, aizbraucu līdz aizNiedrāja mežam. par spīti tam, ka jau krēsloja, mazliet lija un cēlās migla. man likās, ka es gribu nokļūt citā meža sektorā, bet kā izkāpu no mašīnas, tā mani ātrā gaitā vilka konkrētā virzienā. ar baltā truša steidzīgumu. it kā es kavētu. tā es nokļuvu mitrā, ar kritalām pārbagātā un brikšņainā ielejā - vietā, kur robežojas vecais mežs ar jaunaudzi. iepriekš nebiju tur bijusi. tas nebija nekur šausmīgi dziļi mežā, es sapratu, kur atrodos un netālu no turienes biju daudzkārt staigājusi un sēņojusi, vienkārši nebija gadījies konkrētajā vietā ielīst. tur bija plantācijas ar dažādām sēntiņām (piedodiet, atvainojiet, es viņas baigi labi neatpazīstu). pelēcīgajā gaismā tās izskatījās pēc kodamām no princeses Mononokes. bija arī zaļās mušmires un daudz citu sēņu, kā arī milzīgs melns krituša koka stumbrs ar ļoti skaistām koraļļu dižadatenēm. ik pa gabalam sūnās, kā lākturi, spīdēja milzīgas gailenes. milzīgākās, kādas esmu satikusi. pielasīju ar tām mazo groziņu. tā es tur kādu laiku mīcījos, līdz vienā brīdī vai punktā izslēdzās kā ar slēdzi. sajūta, ka man kaut kur steidzami jābūt un jāatrodas kādā konkrētā vietā pazuda. es izelpoju, sajutos ļoti, ļoti nogurusi un sāku vilkties atpakaļ uz mašīnu. vakars bija silts, mikls, miglains un vējains. no vienas puses likās, ka varētu palikt mežā mūžīgi, no otras - gribējās ielīst gultā zem segas un izrubīties. diemžēl nebiju atlikusi fordā atpakaļ dežūrdvieli, tāpēc nenopeldējos.
kad mežs mani sauc, man parasti ir aptuvena sajūta uz kurieni. nav tā, ka man der jebkurš mežs, jebkurā vietā. piemēram, aizvakar ļoti vajadzēja nokļūt vietā, kas ir netālu no Smiltenes pagrieziena, drusku uz priekšu pa Gulbenes ceļu. pie Rauzas. tā nav man ļoti pazīstama un tuva vieta. divas reizes esam ar K gājuši gar Rauzu un viņreiz, kad bijām sēņot ar mammu un kaimiņieni, bijām tur iebraukušas. tad nu aizvakar ar K turp aizbraucām un es tur jutos ļoti priecīga un pacilāta. man ļoti patika tur būt. mežs mani iepazīstināja ar rudens taurenēm un parādīja 2 lielas čagas, kurām vēl kaut kad jāaizbrauc pakaļ.
tīri tehniski tie meži un vietas, kas mani sauc ir viens mežs. tajā ir gan Niedrājs, gan Spicieris, gan Ieejas takas, gan nostūris, kur braucu sēņot, gan arī Rauza un vēl viskaut kas. tas ir viens liels mežu masīvs, ko cilvēki sašķēlējuši ar ceļiem un lielceļiem un šosejām un dažiem nelielu ciematu puduriem.
droši vien kādā no paralēlajiem universiem šīs manas sarunas un komunikācijas ar mežu ir labāk un skaidrāk artikulētas un es saprotu, kas notiek un varu vairāk iesaistīties, bet šajā universā pagaidām ir vienkārši šādi.

joprojām turpinu katrā reizē satikt pa kādam kaulam. vakar gan nebija kaulu, bet bija apēsta putna paliekas. čupa ar melnām spalvām.

ēdienkartē "septembra beigas - oktobra sākums"

* aromātiski franču sieri, kas vēl vairākas dienas izturēti Tesas busā. tik aromātiski, ka aromāts ne tikai ledusskapī un pieliekamajā, bet pat caur ledusskapja un pieliekamā durvīm - virtuvē. ar Normandijas sidru.
* aromātiski franču sieri ar K ceptu fokaču un joprojām Normandijas sidru.
* dezinformācijas un apstākļu sakritības dēļ saņēmu pasūtījumu pasniegt vegāniskas vakariņas svētdienas vakarā Smiltenē. par maksu, protams. pakasīju aiz auss un piekritu. ēdienkartē bija - cepeškrāsnī ceptu tomātu zupa, fokača, humoss. saldajā - ābolu - aveņu kārtainās mīklas pīrāgs, ar vegan putukrējumu un svaigām avenēm. + ābolu sula. sanāca labi, viesi bija apmierināti. runājot par putukrējumu, es vispār esmu skeptiska par visādiem šādiem izstrādājumiem, bet šis produkts tiešām labi un stingri saputojās un pārpalikumi dzīvojoties ledusskapī arī nākamajā dienā nebija atsulojušies.
* vakar bijām pastaigāties gar Rauzu. K riebjas sēņot, bet es biju paķērusi līdzi mazo groziņu. satikām lielu plantāciju ar rudens taurenēm. patiesību sakot, vairākas. nebiju iepriekš viņas lasījusi, pielasīju grozu ar kaudzi un šīs tagad viennozīmīgi ir manas mīļākās sēnes. ideāla konsistence, nenormāli aromātiskas, viegli lasīt un tīrīt. https://foragerchef.com/the-horn-of-death-black-trumpet-mushrooms/
- vakar tīri degustācijai sacepu olīveļļā ar mazliet sīpolu, šļuku baltvīna un drusku drupinātu zilo sieru. pasniedzu ar pilngraudu spageti (un Normandijas sidru).
- šodien rudens taureņu un puravu gruboto, kas pasniegts ar stracciatellu un garnēts ar cepeškrāsnī ceptiem ķirštomātiem un ciedru riekstiem
- daļu vakar uzliku uz padzisušas plīts kaltēties - viņas kaltētas smaržo debešķīgi
- rīt mēģināšu uzvārīt zupiņu ar rudens taurenēm un baby parastajām un sekstainajām gailenēm
* tikko izvilku no cepeškrāsns gaileņu pīrāgu

kaķis lasa manu cibu. pasūdzējos, ka šams nedzīvo pa māju un viņš jau trešo dienu visu laiku guļ nojumē. vēl manu cibu lasa algoritmi. uzrakstīju, ka sāp dibens no pārbraukšanās ar auto un man tīklos visu laiku rādās voltaren un dolmen reklāmas.

vakarnakt miglas okeāni un žilbinošs pilnmēness. šodien neticami maiga divdesmitastotā septembra diena.

* bezgalīgi garš augusts. joprojām neesmu izvilkusi nevienu silto drēbi vai apavu un vienīgā virsjaka, ko esmu uzvilkusi ir lietusjaka dažas reizes. joprojām ražo āra gurķi un sviesta pupas. joprojām ārā stāv daļa istabas puķu. joprojām neesmu kurinājusi ne plīti, ne krāsni. daikons un pakčojs šajā karstumā aizgāja ziedos. toties siltumnīcā izdīdzis ingvers, kuru iebāzu zemē kaut kad maijā. es nesaprotu, ko viņš domā.bet dārzs, lai arī zaļš un ziedošs, sāk izskatīties aizvien vairāk paguris. es viņu saprotu. nav nemaz tik viegli būt bezgalīgi garā augustā. nezāles gan nepagurst. man joprojām ir ļoti daudz tomātu. ir āboli un gurķi un kabači. vīnogas un avenes. bet daudz pārtieku no treša, jo vienkārši nav laika gatavot. un kad ir laiks, tad veltu to visa tā, kas taisās sapūt, grūšanai saldētavā.
* esmu ļoti nogurusi no ilgas braukšanas ar auto. nezinu vai vecums vai Volvo, bet sāp dibens, smeldz ceļi un mugura. neatceros, ka tā būtu bijis daudz braucot ar Fordu, lai gan Volvo it kā šķiet ērtāks. septembrī esmu nobraukusi ļoti, ļoti daudz kilometrus. pārsvarā Smiltene, Rīga, Valmiera, Salaspils, bet piektdien nobraucu arī Saļiks - Lūznava - Smilča.
* visur ļoti daudz notriektu āpšu.
* piektdienas naktī ap pusnakti atbraucu no Lūznavas. uzvilku šortus, gulēju ārā, šūpuļtīklā un skrollēju telefonu. deviņpadsmit grādi. divdesmitotrais (jeb diudestotrais, kā saka kāda no Smiltenes Maximas pārdevējām un daudzi citi, kas nākuši no Alūksnes puses) septembris.
* nekādai īpašai rudens saulgriežošanai nebija spēka. bet Smiltenē bija svecīšvakars. man tā likās rudens ekvinokcijai ļoti piemērota garīgā prakse. aizgāju jau tādā krietnā krēslā uz kapiem. bija rudenīgs pelēks un smalki smīlāja lietus, bet bija silts un visur dega svecītes. apsēdos uz salijušā beņķīša pie vecvecākiem un klusi apraudājos.
* runājot par raudāšanu - nesen pamodos no sapņa, kurā bezgalīgi ilgi un bezdibenīgi izmisīgi raudāju, turot cieši sev piespiestu zirga galvu. it kā rotaļu, it kā mana zirga.
* Zola Jesus bija burvīga. uz iesildītājiem nepaspēju, jo vakar stallī bija pansijas slēgšanas ballīte. ēdām kliņģeri un izrādes rasolu. daļa privāto zirgu dodas prom jau ar oktobri, daži vēl paliks līdz ganību sezonas beigām.
* kādu vakaru, jau pēc saulrieta, aizbraucu uz Niedrāja centrālo peldvietu. tajā brīdī neviens cits nepeldējās, bet mašīnu bija pulka - cilvēki pastaigājās, sportoja. kad biju jau beigusi peldēt un ģērbos, man blakus uz soliņa nometās divas dāmas. varētu būt māte un meita, vecumā ap 70 un 50. nebija modeļu miesasbūves. abas noģērbās plikas, gāja peldēt un garāmejot atvainojās. teica, ka cer, ka man nebūs trauma, bet viņas jau pa dienu bijušas peldēt un neesot gribējies vilkt slapju peldkostīmu. es arī gribētu tā varēt un darīt.
* pēdējā laikā ļoti daudz vēža visapkārt.
* ja vasaras vidū bija posms, kurā kaķis dzīvoja pa māju. bija vislaik redzams, sastopams, atrodams, tad nu jau kādu laiku es nezinu, kur viņš dzīvo. mājās ir vairāk kā parādība. parādās, pagrozās, pazūd. kad vakaros atbraucu no Rīgas, atnāk uz motora skaņu atrādīties un atkal aiziet. kaut kad ļoti agri no rīta iekāpj pa logu, drusku paguļ man pie kājām un prom ir.
* zirgs joprojām traki azartisks. ceturtdienas treniņā lecām metru desmit. viņš gribēja vēl un vēl.
* ļoti gribas uz mežu. bet darbs dzen darbu. grauž vainas sajūta, par darba datordarbiem, ko atlieku uz katru nākamo vakaru, bet nedaru. un - ja es aizbraukšu uz mežu, tur būs sēnes un es nespēšu viņas neņemt un nenest mājās, bet man totāli nemaz nav laika, ko veltīt sēņu tīrīšanai un pēcapstrādei.
* visu laiku notiek ziemeļblāzmas, bet man visu laiku nāk miegs.
* dienas kļuvušas jau daudz par īsām. tumsa tin savos tīmekļos.

* ir septembra otrā puse. joprojām ražo sviesta pupiņas. joprojām ražo āra gurķi. un pat viens āra tomāts. viss ir zaļš un ziedošs. nu, gandrīz viss. staigāju basām kājām un šortos un peldos vairāk nekā jūnijā. tikai tā tumsa. tā agrā un biezā tumsa.
* jumta cilvēki ir gandrīz, gandrīz, gandrīz pabeiguši. ja pareizi saprotu, tad palikusi ir vēl kkāda maliņa aizšķūnijā. šodien neatbrauca.
* vakar bija sēņu svētdiena. mans plāns bija aizvest mammu no rīta pasēņot, tad braukt uz stalli, tad rosīties dārzā. bet rezultāts bija 14 h ar sēnēm. 4h mežā, atlikušās 10 tīrīšana un daļēja pārstrāde, kas turpinājās vēl šodien (šodiena nav tajās 14h iekšā). un drusku turpināsies vēl rīt. paralēli vēl jātiek galā ar tomātu kvantumu, avenēm un vēl visko.
* no kaut kādām random sēnēm, kuras vairs nezināju, kur likt (visādas bekas un gailenes, kas neielīda kaltētājā) uztaisīju sēņu garšas pastiprinātāju - sacepu, iemetu blenderī, piemetu klāt svaigus zaļumus, šļuku olīveļļas. sablendēju, saliku mazās kastītēs. iztēlojos, ka būs forši mest klāt zupām un risoto utt.
* mežā atradu stirnas žokli. laikam atsākusies kaulu satikšanas tendence.
* kolēģei kovids.

man ir viena lieka biļete uz Zola Jesus (24.09. 18:00 Hanzas perons) pa 25 eur. Kāds negrib?
man pašai nav koncertapmeklēšanas buddy, varam arī iet kopā, bet tas ir mazsvarīgi. man no prob apmeklēt pasākumus vienai.

*tā kā naktī solīja lietu un nezināju cikos K būs atpakaļ no Tallinas ar klabošo Fordu, es vakarnakt, pārbraucot no Rīgas, dekonstruēju nojumes atpūtas zonu, lai nojume varētu pildīt garāžas funkcijas mitrumneizturīgajam Volvo. K ar klabošo Fordu atbrauca visai laicīgi, bet kad taisījos braukt uz treniņu vēl (un vairs) nelija, tāpēc izbraucu jau Volvo ārā, bet tad sāka gāzt lietus un es izvēlējos tomēr doties savās gaitās ar klabošo Fordu. bet es to visu rakstu tāpēc, lai pastāstītu, ka vēlāk ieradās jumta cilvēki un paši iekārtoja nojumē atpakaļ atpūtas zonu. viņi jau zina, kā jābūt. kā ir pareizi. izlika galdiņu un krēslus un iekārtojās. un joprojām nav pabeiguši jumtu.
*runājot par braukšanu uz treniņu - tas dzīvnieks tiešām ir pārēdies attālu. šodien ielādējām treilerī Valensi un es uz mirkli palaidu vaļā striķi, kas mani savienoja ar manu zirgu, lai aizvērtu bomīti aiz Valenša dibena. un mans zirgs vienkārši ņēma un aizlaidās atpakaļ uz ganiem. zirgs, kuru Valmiermuižā varu atsoļot bez nekā uz galvas (t.i. viņš rātni staigā man pakaļ, bez apaušiem un striķa). skrēju pakaļ un saucu, bet šams dieba prom atpakaļ neskatoties. mums līdz šobrīdējiem ganiem gandrīz kilometrs pa grantinieku. noķēru jau gandrīz pie ganu vārtiem. nokavējām treniņu par pusstundu. bet Reinis priecājās cik Radis labi izskatās un cik azartiski kustas. es, protams, arī priecājos, kamēr vien viņš nesankcionēti nediebj prom pa ceļu.
*kaimiņi jau paspēja appludināt mūsu jauniegādāto dzīvokli, pie kura remonta nemaz vēl neesam paspējuši pieķerties.
*es jūtos ļoti nogurusi no visa. kaut kā jāsaņemas pabeigt un iesniegt kvfr kākāefs. nav jau vairs nekas daudz tur palicis, ko darīt. bet es laikam šovakar vairs nespēju. vēl ir laiks rīt. toties joka pēc atkal iesniedzu Līgu Introvertos Jāņus - tā kā tas neprasīja no manis neko vairāk kā copy paste un nomainīt laika plānu. to pašu projektu, kas jau 2x noraidīts. kā saka - trīs lietas labas lietas.

p.s. kaut kā jāpievalda vībotnes tējas dzeršana. tie sapņi tiešām ir fun, bet es reāli nejūtos izgulējusies - jo visu nakti esmu ganījusi alni vai klīdusi pa svešām pilsētām vai risinājusi kaut kādas kosmiskas problēmas. bet kā nāk vakars, es eju ārā tumsā, iešķinu sauju pāraugušas vībotnes, ieštaukāju krūzē, uzleju vārošu ūdeni un triecu iekšā. šovakar nē, šovakar esmu Saļikā un mammai neliekas fun dārzā audzēt vībotnes. bet es jau jūtu, ka gribas to tējiņu.

nē, nu jauki jau tā, ka septembra vidū vienpadsmitos vakarā ārā ir plus deviņpadsmit grādi. pa dienu ir karsti šortos un lencīškrekliņā, bet naktī prasās gulēt bez segas. tas gan nekādi nepalīdz kkf dedlainam, kas ļoti strauji tuvojas. jo gribas izmantot jauko laiku āra darbiem, nevis sēdēšanai pie kompja. aaaaaa.

p.s. ēdienkartē "septembris" šodien - airfrajerī viegli apkraukšķinātas (iepriekš blanšētas) sviesta pupiņas, ar pavisam svaigu bazilika pesto, drupinātu zilo sieru un mazliet cepeškrāsnī ceptiem tomātiem (čīkaliņa, kas vakar neielīda saldējamajā kastītē). te vēl labi piedienētos apgrauzdēti valrieksti, bet izrādījās, ka man mājās ir viss uz pasaules, izņemot valriekstus. klāt salāti no svaigiem gurķiem, mazsālītiem gurķiem, redīsiem, lokiem un dillēm. debešķīgi. un vēl tas, ka gandrīz viss no mana dārza, svaigs un tvirts.

* 6dien dabūjām 4. vietu Valmiermuižas kausā, 80 cm maršrutā. Reinis teica, ka tas bija labākais, ko viņš no manis esot redzējis. aizraujoši, jo pusi vasaras nebiju jājusi + pēdējā laikā bija izkrituši vairāki treniņi. lēmumu piedalīties pieņēmu tikai 4d, kad pēc 2 ned pārtraukuma aizbraucām uz treniņu un izrādījās, ka zirgs ir ārkārtīgi līksms, azartisks un enerģisks. tāpēc likās, ka ir vērts pamēģināt.
* vakar biju uz O. un Gilla band koncertu. man laikam iesildītāji patika pat labāk. vispār bija ļoti foršs koncerts, bet es jutos nogurusi, melanholiska, bēdīga un mēnešreižaina un man bija grūti. un tas pallādiums likās ļoti nemīlīgs.
* sports trackeris par šodienas apvidus izjādi teica "fastest horseback riding this year". zirgs attālā noēdies galīgi traks. ne tikai grib, bet arī var. likās nenokausējams.
* deviņos jau ir pilnīga tumsa. man liekas, ka vēl tikko saule rietēja 21:18. bet nekā. šovakar 21:18 pliki peldējām Niedrājā pilnīgā tumsā. paldies, tev, septembri, ka esi tik silts, ka joprojām var neviebjoties gulēt uz muguras ūdenī un skatīties zvaigznēs. kad izlīdām no ūdens, turpinājām skatīties zvaigznēs ar Star Walk 2 appu. iesaku.
* cenšos peldēt katru dienu. Mūrmuižā ir viss - drausmīgi auksts ūdens. Sauriešu karjerā piektdien bija neticami silts un glāsmains, nu tāds, ka negribas līst ārā. Klievī un Niedrājā ir normāli.
* ēdienkartē "septembris", pēc nedēļas ar džankfūdu, cepeškrāsnī ceptu tomātu zupa. sacep tomātus tā, kā aprakstīts ne pārāk daudzus ierakstus atpakaļ, bet piemet klāt arī papriku un dažus nelielus sīpoliņus. kad gatavi pārmet katliņā, pielej paciņu auzu krēma, sablendē un uzvāra līdz uzmet burbuli. pārkaisa ar smalki rīvētu Granisteru, svaigu baziliku un piekož grauzdētas tomātmaizītes.
* skrienu pa dārzu. šodien novācu gandrīz visus ķirbjus. viņiem bija galīgi sabrūnējušas un neveselīgas lapas. nav baigi daudz šogad. sacepu kārtējo tomātu porciju saldēšanai. es šobrīd slīkstu tomātos. un laikam atkal sākas tomātu alerģija. novācu sviesta pupas. lillā atkal bija paspējušas pāraugt. sāku vākt arī lobāmās pupas. briseles kāpostus apsēduši kāpuri. es jau pēc savas iniciatīvas no kāpostaugiem audzēju tikai keilu, bet kaimiņiene pavasarī iegrūda stādus, nolēmu pamēģināt. baklažānam kaut kas tomēr ir izaudzis. nu vairāki mazi baklažāniņi. un viņš izskatās smuki. tas baklažānaugs. tā, ka varbūt izklaidējošos nolūkos tomēr audzēšu vēlkādreiz.
* jumta cilvēki turpina rosīties. viņiem atkal liekas, ka šī būs tā nedēļa, kad visu pabeigs. nu redzēsim. viņiem tā likās jau aizpagājšnedēļ.

ziniet, jau divas zombiju izrādes vienā dienā ir grūti, bet 6 zombiju izrādes 3 dienās ir pizģec. nesaprotu un apbrīnoju, kā to var izturēt aktieri, kuriem no rītiem vēl ir Arāja atmēģi. jūtos ļoti nogurusi. vēl šovakars jāizdzīvo. uz izrādi 21:00, starp citu, ir vēl 4 biļetes.
vēl laikam esam uzzombējuši kaut kādu elektrozombiju, kas piedalās izrādē. katru reizi pārbaudām visas elektroierīces pirms izrādes un viss strādā. bet izrādes laikā notiek visādi brīnumi. kad pēc izrādes atkal pārbaudām - viss ir pilnīgā kārtībā un darbojas. mums tās ierīces daudz tur ir. tosteris, čaiņiks, popkorna mašīna, maģis, kasešu diktofons, kasešu pleijeris, ipods, austiņas, dūmmašīna, ventilators, varbūt vēl kkas.

* staļļa bezdelīgas sola mums siltu un jauku rudeni. otrais perējums vēl svētdien sēdēja ligzdā. šodien bija izlidojušas
* zirgam toties strutains caurums kājā un tūska. es nesaprotu, kas viņam tā par problēmu svītru
* vakar Jancis pabeidza manu vībotni. man ļoti, ļoti patīk. tam par godu jau vairākus vakarus dzeru stipru vībotnes tēju un skatos vībotnes sapņus
* nezinu, kā lai paspēj visu dārzā. septembrī mums ir mega daudz izrāžu un K drīz brauks tūrē
* aizvakar Mūrmuižas dzirnavezerā jau likās, ka ūdenim klāt ziemīgs stingums. šodien Niedrājā tomēr vēl šķita pietiekami silts, lai gulētu uz muguras un skatītos debesīs
* kad šorīt braucu uz stalli, jumta cilvēki sēdēja nojumē. kad pēc vairākām stundām atbraucu no staļļa, jumta cilvēki sēdēja nojumē. rīt esot kaut kāds īpaši svarīgs basītis, tad gan jau arī sēdēs nojumē un skatīsies to. tā vēl ir palicis šķūņa jumtam vienā galā plēves apgriezt un apsist maliņu, mājai random vietās kores savienojumi un lūka skursteņa tīrīšanai. varbūt vēl kaut kādi sīkumi. kad viņi beidzot pabeigs un vairs te nebrauks, būs jātaisa kaut kādas mega svinības. divu nedēļu darbs 4 mēnešu garumā...
* vīramāte ļoti grib braukt ciemos. nezinu kā lai izdara tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva

Braucu busā uz Smilteni. Aiz muguras sēž čalis, kas brauc uz Alūksni. Viņš vai nu visu laiku runā pa telefonu vai skaļi klausās “ruki verh radio”
4. saruna. Iepriekšējie bija parastie zvani, šis ir videozvans ar Sauļuku (pirms tam bija ar Mīļuku).

* pastāstīja Sauļukam, ka neatbalsta mūzikas klausīšanos austiņās
* tad rādīja Sauļukam, kur braucam -
Sauļuks: “O, re kur Juglas ezers. Tur var noslīkt. Tad būs lielais Depo. Ā un pagrieziens uz bijušā vīra darbu.”
Sauļuks gribējis Personu un Aivaru sūtīt mežā aiz lielā Depo sēņot. Sauļuks pats tur ir gājis sēņot, reiz pat aizgājis līdz Langstiņiem un atpakaļ.
* Persona: “Sauļuk parād kko, tu zini ko”
Sauļuks “neee, tu autobusā brauc, tev sacelsies, ko tad?”
* persona: “Ak tu šļuriņa sīkā!”
Sauļuks “Ak tu pēdējais padauznis”
* personai ir termoss ar nenormāli stipru šķīstošo kafiju. Man no smakas vien ir kofeīna trauksme un kuņģa čūla
Sauļuks: “Nedzer daudz kafiju, gribēsies mīzt”
Persona: “Es domāju ka mēle man mutē ir, es izkruķīšos”
Sauļuks: “Jā, aizej uz aizmugurējā sēdekļa”
Persona: “Jā, tur sieviete guļ. Laidīšu virsū”
* saruna ar Sauļuku tiek pārtraukta, jo personai zvana Norčiks. Izrādās Norčiks nav varējis sazvanīt Sauļuku. Persona parunā ar Norčiku un atkal zvana Sauļukam
Sauļuks: “piezvani tam Norčikam un pasaki kaut ko. viņš man piš smadzenes”
Persona: “Sauļuk, beidz runāt ar tādiem vārdiem, es autobusā braucu.”
*Sigulda un es jau zinu par personas dzīvi vairāk nekā par daža laba drauga dzīvi.
*Persona pārtrauc sarunu ar Sauļuku, lai mēģinātu sazvanīt priekšnieku. Priekšnieks neceļ. Atkal turpinās saruna ar Sauļuku.
*Sauļukam vajag pārsiet kāju. Nav kas pārsien. Aivars varētu, bet tad jàvelk bikses nost. Persona negrib, lai Sauļuks sēž puskails Aivara priekšā.
*Smilčā būšu 20:45. Vēl pusotra stunda

Upd
* persona: “Tev ķēdīti nopirkt? Zelta? Es to zeltu neatzīstu. Man zelts ir lūznis. Krievu zelts bija labāks. Es sev gredzenu pa 600 eur nopirku. Man cena neinteresē. Es Tev visu nopirkšu. Es 12 tūkstošus varēju mènesī iztērēt.”
Sauļuks: “sudraba. Man kuloniņš ir. Visu ko tu pērc - tu pērc man. Telefonu, pulksteni.”
Persona: “Nevar kā Natālija, kas nodzer pensiju un nàk mums prasīt kartupeļus”
Sauļuks: “Nē es toreiz pret makaroniem iemainīju.”
Persona: “Nē, viņa tajā reizē 6 kartupeļus paņèma. Piedo, atvaino es esmu vīrietis, man jàrūpèjas par sievieti. Cilvēkiem jāsaprot, ka tev jauna dzīve sākusies”
* Sauļuks: “ak Tu vecais marazmātiķis”
Persona: “ak tu sīkā šļuriņa. Ko es ar tevi izdarīšu, kad atbraukšu”
* Sauļuks: “tūlīt atnàks Aivars un uzvilks man maisu”
Persona: “maisu uz galvas”
Sauļuks: “krāsos man matus”
Persona: “bet tu viņam pasaki ka, ja tev būs netīra seja, tad viņš atbildēs. Domā man viegli, ka cits vīrietis krāso tev matus? Lai viņš baidās un trīcošām rokām krāso.”
* saruna ar Sauļuku pārtrūkst. Zvana kāds cits
Persona: “es tagad braucu uz Alūksni. Man rītdien tiesa”
Persona: “gāju pie Lauras, atkal kaut kāds vīrietis priekšā. Viņa prasa vai nevar viņu ņemt darbā. Nu ko es tur ņemšu - ar pudeli rokā?”
Persona: “es Laurai telefonu nopirku. 500 eur iedevu, vēl 500 pazuda no maka. Man pofig par naudu bļeģ. Es tagad ar sievieti dzīvoju, es nevaru vairs tā ar naudu mētāties. Es savai sievietei gredzenu pa 500 nopirku.”
Persona: “pagai stop man kaut kas zvana”

Upd
*Sauļuks zvana. Šoreiz parastais zvans. Dzirdu tikai personu
Persona: “Es biju Anglijā, es biju Francijā, es biju Vācijā. Man nekad nav tās pilsētas patikušas. Mēs māju varam nopirkt. Es negribu pilsētā dzīvot. Tai narkomānu rajonā.”
Persona: “O, Bērzkrogs, es skrienu pīpēt. Bučas Sauļuk” noliek klausuli, ieslēdz tumbā ruki verhi raģio un pats izkàpj pīpēt. Tā teikt, lai citiem nav garlaicīgi.
* man gribas alkoholu
* iekàpj atpakaļ busā, zvana Sauļukam
Persona: “Sauļuk, es nopirku divus aliņus. Es gribu, lai tu zini.
Persona: “kas ir Sauļuk, Koļam zobi izsisti?”
Persona: “Zigis???!!!! Viņš nezin ar ko ir sapinies. Kas jums tur notiek? Tiklīdz esmu projām, tā jums tur visi tie narkomàni… es nesaprotu. Ja es esmu darbà - jums i problēmas, ja es esmu projàm - jums ir problēmas. Esu màjās - vis i mierīgi. Tu nelien tur iekšā”
Persona: “viš ir sēdèjis, viņš ir policistu nogalinājis. Bet viņš atbildēs par to”

Upd
*persona kādas 10 min klausās ruki verh raģio. Zvana.
Persona: “kur tu tik ilgi biji Sauļuk?”
Sauļuks: “es ar brāli runāju. Paga es uzzvanîšu Aivaram, es nesaprotu viņš uz menteni aizbrauca vai uz veikalu aizgāja”
Persona: “labi, bet uzreiz zvani atpakaļ”
* Sauļuks izklausās ierāvis
* Persona: “mīļum, nelamājies. Es visu saprotu. Es tevi saprotu un viņus saprotu."
Sauļuks: “nomet! Nomet!!”
Persona noliek klausuli. Skan ruki verh raģio
Mēs iebraucam Smiltenè