septembris

Posted on 2015.09.15 at 00:21
Tags: , ,
*) man nesen bija visai aktuāls jautājums par to kā saglabāt pašcieņu, cenšoties saglabāt pašcieņu. tas ir sarežģīti, īpaši, ja runa par robežsituāciju. es, protams, pieļāvu pāris kļūdas, bet kopumā manliekas tiku cauri visai pieklājīgi. interesanti skatīties, kā citiem pašcieņa vispār nav aktuāla, bet tas visai automātiski nozīmē, ka tāds cilvēks arī nespēj cienīt citus. man laikam liekas, ka pašcieņa ir miljons reizes svarīgāka nekā kaut kāds īslaicīgs gandarījums ievainotam ego;
*) es laikam nekad nesapratīšu to gudrās grāmatās pausto atziņu, ka no mīlestības līdz naidam ir viens solis. tāpat kā nesapratīšu kā var riebīgos vārdos apsaukāt un censties pazemot cilvēku, kuru tipa mīli/kurā esi iemīlējies/kurā tev liekas, ka esi iemīlējies. man tas liekas līdzvērtīgi kā apsaukāt pašam sevi. manliekas, ka mīlestība ir miljons reizes svarīgāka nekā kaut kāds īslaicīgs gandarījums ievainotam ego. un ja es mīlu, man liekas šausmīgi šo mīlestību (t.i. savas skaistākās jūtas) pašrocīgi apliet ar samazgām, pat, ja piemēram, neesmu saņēmusi gaidīto pretmīlu utt. (un tie nav tukši vārdi, es esmu to piedzīvojusi);
*) vēl man liekas, ka ir jāpriecājas un jāatbalsta jebkādi cilvēka centieni būt godīgam. pasaule ir tik pilna ar meliem un izlikšanos, tāpēc man liekas ļoti skaisti, labi un gaiši, ja kāds saņemas būt godīgs - pret sevi un citiem, pat, ja tas kādam nav ērti. nu un, ka tas var būt sāpīgi? tas taču ir normāli ka sāp. mēs visi esam ievainoti un tiksim ievainoti, bet godīgums ir miljons reizes svarīgāks nekā kaut kāds īslaicīgs gandarījums ievainotam ego. manliekas cilvēki mūsdienās reizēm izvēlas melot tieši tāpēc, ka baidās no iespējamās (pret)reakcijas viņu centieniem būt godīgiem. godīgums lielā mērā nozīmē arī uzņemšanos atbildību par savu dzīvi, būt pieaugušam un nobriedušam cilvēkam;
*) vēl es šodien daudz domāju (un mazliet diskutēju) par to, kur aug kājas cilvēku tieksmei tenkot. viens variants kas izskanēja, ir ka tenkas savā ziņā rada vērtību sistēmu. tipa, tas par ko tenko ir ārpus šīs vērtību sistēmas. bet es nezinu vai man ar šo skaidrojumu pietiek. man jāatzīst, ka man ir tāds guilty pleasure reizēm runāt par citu cilvēku dzīvēm. pārsvarā gadījumos kad kaut kādi notikumi kontekstē vai paralēlē ar notikumiem manā dzīvē un ir interesanti veikt tādu kā salīdzinošo analīzi. un es cenšos ļoti, ļoti rūpīgi izvēlēties cilvēkus, ar kuriem to darīt un nekad nerunāt neko tādu, ko vajadzības gadījumā nespētu pateikt/atzīt konkrētajam cilvēkam personīgi un acīs skatoties, bet vienmēr jau nesanāk tik skaisti un tīri, kā gribētos;
*) atgriežoties pie godīguma, man šķiet, ka cilvēks kas nav godīgs vai vismaz necenšas tāds būt, nevar radīt tiešām dziļu un patiesu un kvalitatīvu mākslu. es tagad negribu iedziļināties mākslas definīcijā, jo runa ir par manu personīgo izpratni par to, ko es uzskatu un izjūtu kā mākslu (manliekas, ka šis varētu būt arī viens no iemesliem kāpēc Alvim sanāk labas izrādes, bet Šmitam nē);
*) man viena no svarīgākajām lietām dzīvē ir godīgums. spēt skatīties acīs pašai sev. un bez pašcieņas, manuprāt, tas īsti nav iespējams. ar godīguma konceptu, es visai nopietni esmu nodarbojusies jau kādus gadus 10, ar pašcieņu mazāk. ir vēl kur augt un izplesties.

p.s. runājot par ievainotiem ego - es nekādā gadījumā neatbalstu šizotēriskos murgus, ka ego vajag likvidēt un, ka ego ir visa ļaunuma sakne utt. veselīgs ego ir neizbēgami nepieciešams, lai normāli eksistētu materiālajā pasaulē. bet brīži, kad tas tiek smagi ievainots ir ideāli piemēroti, lai mācītos atrast īsto pavadas garumu, kurā ejot ego ir funkcionāls un netaisa liekus sūdus. lai augtu un mācītos cilvēcību, šī vārda labākajā izpratnē.

Comments:


usne
[info]usne at 2015-09-15 01:02 (Saite)
paldies
*
[info]inese_tk at 2015-09-15 01:07 (Saite)
paldies, par paldies un, paldies, par ierakstu par laimi
in a river of teas
[info]teja at 2015-09-15 07:49 (Saite)
Labs
in a river of teas
[info]teja at 2015-09-15 07:56 (Saite)
Tas par ego izzušanu - manuprāt ir diezgan garš cełš lai to saprastu. Es arī vēl nesaprotu līdz galam, bet ego nedrīkst būt negatīvs, tikai veselīgs ego var izzust, un tā vietu tad ieńem beznosacījumu mīlestība un gudrība
*
[info]inese_tk at 2015-09-15 12:27 (Saite)
Manliekas, ka ego nav jābūt ne pozitīvam, ne negatīvam. Tam vajadzētu būt neitrālam un paklausīgam - klausīt mīlestībai un gudrībai un godīgumam.
Kamēr esam savā fiziskajā ķermenī un šajā pasaulē, tikmēr ego ir nepieciešams lai dzīvotu un izdzīvotu, tā ir viņa funkcija un tāpēc viņš mums ir iedalīts, iebūvēts utt. Kas notiek tālāk es protams nezinu.
in a river of teas
[info]teja at 2015-09-15 12:43 (Saite)
nu ja, neitrálais ego ir 0 ego?

*
[info]inese_tk at 2015-09-15 12:53 (Saite)
Neitralitāte jau nenozīmē neesamību, ja ar to Tu domā 0. Konceptu par ego ir daudz, mani līdz šim visvairāk ir uzrunājis vēdiskais koncepts par ahamkaru.
Kas attiecas uz netralitāti, es taču varu mēģināt palīdzēt nogludināt konfliktu starp diviem draugiem - vienkārši esot tur, nenostājoties neviena pusē, apzinoties ka viņu konflikts nav mana darīšana un vienkārši pieņemot situāciju rīkoties izejot no mīlestības pret šiem draugiem. Ar ego vajadzētu būt tāpat - viņam vajadzētu iemācīties vienkārši pieņemt lietas, bet lēmumu pieņemšanu atstāt mīlestībai, gudrībai, godīgumam.
in a river of teas
[info]teja at 2015-09-16 18:33 (Saite)
vai tas ir mūsu pienākums, cauri kāda cita cilvēka nepārtraukti iekaisušajam ego kas izpaužas kā neiecietīga, konkurējoša diršanās un otra pazemošana pie mazākās izdevības, saskatīt cauri nemirstīgu dvēseli, kas ir pelnījusi žēlsirdību? pat ja pašas žēlsirdības koncepts šim ievainotajam ego būtu pazemojums?
vai arī nekāda šāda pienākuma nav un man (manam ego) ir tiesības un profilaktiski rekomendēts vienkārši aiziet projām un vairs neielaisties nekādās darīšanās?
*
[info]inese_tk at 2015-09-16 20:04 (Saite)
Kāpēc gan lai būtu tāds pienākums un kas to varētu būt uzlicis? Aiziet prom un saskatīt nemirstīgo dvēseli jau viens otru neizslēdz. Neviens jau neliedz arī atbildēt ar to pašu, bet man personīgi liekas, ka tas pazemo vēl vairāk. Man grūti sev acīs skatīties, ja kādreiz kam līdzīgam ļaujos.
Bet nu jā - pienākumus sev uzņemas katrs pats un tad nu izturas pret tiem kā sirdsapziņa, ētikas vai pašcieņas izjūta liek. Manliekas, nav nekā tāda, ārēja, kas liktu pienākuma pēc pazemoties, ļaut lai pazemo utt.
Maya
[info]maya at 2015-09-15 08:37 (Saite)

Bet kā Tu atšķir godīgumu no ievainota ego spontānas apvainošanās sekām, kuras taču arī pēc savas būtības ir godīgas? Un, ko darīt, ja mīli kādu, kas nav godīgs? :)

Par Šmitu piekrītu, bet arī Hermanim ir godīgās un melīgās izrādes.
*
[info]inese_tk at 2015-09-15 12:22 (Saite)
Manliekas, ka trū godīgums pret sevi redz cauri ego aizvainotībai. Tu vari to iekšēji paņemt klēpī un samīļot, ja vajag. Atzīt emocijas, arī dusmas, aizvainojumu un vilšanos protams ir godīgi. Bet nav jau neiespējami to darīt nezaudējot pašcieņu. Un ļoti bieži problēmas rodas tāpēc ka mēs no kāda gaidām to ko viņš nav spējīgs dot. Mūsu vēlmju projekcija nesaskan ar realitāti, notiek krašs, bet šādos gadījumos godīgi būtu sev to atzīt un saprast, ka pats vien esi piedalījies katastrofas ražošanā. Mīlot kādu, kurš nav godīgs droši vien jānodarbojas ar jautājumiem, vai netiek no mīlestības objekta gaidīts tas, uz ko viņš nav spējīgs vai tas, kā viņam gluži vienkārši nav. Un jāapjautājas pašcieņai, ko viņa par to domā. Jāmēģina cik vien godīgi iespējams, paskatīties acīs sev. Kaut kādai atbildei tur noteikti jābūt. Katram jau tā ir savādāka
*
[info]inese_tk at 2015-09-15 12:28 (Saite)
Par to, ka Alvim ir arī sūdi es piekrītu. Es te tā ļoti vispārināju, iemetu virspusēju piemēru, lai mazliet ilustrētu savu domu.
Previous Entry  Next Entry