*

Manliekas, ka trū godīgums pret sevi redz cauri ego aizvainotībai. Tu vari to iekšēji paņemt klēpī un samīļot, ja vajag. Atzīt emocijas, arī dusmas, aizvainojumu un vilšanos protams ir godīgi. Bet nav jau neiespējami to darīt nezaudējot pašcieņu. Un ļoti bieži problēmas rodas tāpēc ka mēs no kāda gaidām to ko viņš nav spējīgs dot. Mūsu vēlmju projekcija nesaskan ar realitāti, notiek krašs, bet šādos gadījumos godīgi būtu sev to atzīt un saprast, ka pats vien esi piedalījies katastrofas ražošanā. Mīlot kādu, kurš nav godīgs droši vien jānodarbojas ar jautājumiem, vai netiek no mīlestības objekta gaidīts tas, uz ko viņš nav spējīgs vai tas, kā viņam gluži vienkārši nav. Un jāapjautājas pašcieņai, ko viņa par to domā. Jāmēģina cik vien godīgi iespējams, paskatīties acīs sev. Kaut kādai atbildei tur noteikti jābūt. Katram jau tā ir savādāka