marts

Posted on 2018.03.26 at 23:23
Tags:
pastāv uzskats, ka kaķi, kuri dzīvo 24/7 iekšā, nekad īsti nekļūst pieauguši, bet mentāli paliek tādā vidēja tīņa vecumā. cik nu mēdzu tērzēt ar draugiem un paziņām par kaķiem un salīdzināt, ko kura kaķi dara un kā atšķiras iekšas kaķu uzvedība no tādiem, kuriem ir iespēja tikt ārā, es šim uzskatam pilnībā piekrītu. šodien, guļot slimuma vājumā, nespējot ne palasīt, ne paskatīties datorā un peldot savu domu, pusmiega un sapņu drusku zupā, ienāca prātā, ka tas varbūt tāpat ir arī ar cilvēkiem. tā taču mūsdienās tāda populāra problēma - vēl trīsdesmitos nejusties pieaugušam un straglot ar to (piemēram, es savos 32 to daru un zinu daudzus +/- vienaudžus, kas arī to dara). varbūt, vismaz daļēji, vainīga ir dzīve samērā attīstītā pilsētvidē, kurā vienīgais, par ko uztraukties, ir kā dabūt kaut ko tik abstraktu kā nauda? jo esot naudai, pārējais vairāk vai mazāk, bet notiek pats no sevis. un tā, mēs te visi puslīdz bērna prātā dzenamies pakaļ visādām bumbiņām uz kātiņa, spalvu kušķīšiem un pie vīna glāzēm apspriežam, kura veida smiltiņās foršāk kakāt. tikai atšķirībā no kaķiem, mums komplektā nāk trauksme par to, kur un kā dabūt vairāk naudas, lai nodrošinātu sev smukākās bumbiņas un labākās smiltiņas. protams, nauda dod brīvību un iespēju izvēlēties, ko darīt, kad darīt, ko nedarīt, tikai man sāk likties, ka (vispārinot tendences) tas nāk komplektā arī ar trauksmi un depresiju utt.

it kā jau tas nav nekas slikts, vatever, var jau nepieaugt nekad, sūds ar visu pieaugšanu. no otras puses - laiks, kad mūsdienu cilvēki sāk justies kaut cik pieauguši nu jau sāk pārklāties ar bioloģiskās reprodukcijas iespējamības beigu posmu (vismaz sieviešu gadījumā). skatoties vēsturiski - kādu pieklājīgi ilgu laiku pieaugšanas vecums ir palielinājies samērā proprcionāli dzīves ilguma pieaugumam, bet vismaz šobrīd pirmais otro sāk ievērojami apsteigt, turklāt otrajā robežu staipīgums tomēr ir dabas ierobežots. lai gan - arī tas ir vatever, sūds ar visu (rietumu) cilvilzāciju. es jau neesmu nekāds aldis hartmanis, lai par to uztrauktos.

atgriežoties pie naudas un tās abstraktuma - nesen, domājot par to, ko tad galu galā darīt ar savu dzīvi, viena no atziņām bija tāda, ka es gribētu vismaz daļu laika personīgi veltīt fiziski darāmām lietām, kas nepieciešamas, lai izdzīvotu. piemēram, saskaldīt malku krāsns iekurināšanai utt. (es jau tagad labprātīgi dzīvoju dzīvoklī ar malkas apkuri). tā, lai es redzu, ka tām darbībām ir jēga, tīri personīga jēga. jo, pat strādājot fizisku darbu kaut kādā kantorī, tas sanāk abstrakti, jo man, lai izdzīvotu nav nepieciešams, lai aktieri saģērbjas uz izrādi, man vajag tikai naudu, ko man maksā(ja) par aktieru apģērbšanu. man šobrīd šķiet, ka lai es justu pasaules piedzīvošanu man ikdienā vajadzētu darīt 2/3 fiziskas, ar mani tieši saistītas lietas un kādu 1/3 random rakstāmgalda lietas - kaut ko intelektuālu, kaut ko, par ko man maksā utt. ok, varbūt 50/50.

tā, vispār, piedodiet atvainojiet, šis viss ir vismaz daļēji dzimis paaugstinātas temperatūras miglā, rakstīts vairākos piegājienos un ar grūtībām. vienkārši gribējās pierakstīt domas, pirms tās nogrimušas zupas dibenā, lai varbūt domātu tālāk skaidrākā prātā. un tā, kā es pati nejūtos pieaugusi, neprasiet man, ko tas nozīmē. kad sajutīšos - pateikšu.

Comments:


hilda
[info]hilda at 2018-03-27 07:30 (Saite)
Šis pilnīgi noteikti tā arī ir.
Par kaķiem nezinu, bet par cilvēkiem- nekādu šaubu.
nova
[info]nova at 2018-03-27 07:35 (Saite)
Balstoties uz saviem empīriskajiem novērojumiem, par kaķiem nepiekrītu,par cilvēkiem piekrītu. Un veseļojies!
[info]adinkra at 2018-03-27 08:42 (Saite)
Skaitās, ka suņa izvešana pastaigā pa jaunu taku asina viņa prātu, gan jau ar kaķiem līdzīgi.
Nebiju domājusi tādā griezumā par cilvēkiem, bet varu tikai piekrist.
Malkas skaldīšana ir pavisam tīrs gandarījums, neesi vnk skrūvīte abstraktā mehānismā.
vilibaldis
[info]vilibaldis at 2018-03-27 08:44 (Saite)
Par kaķiem nepiekritīšu, man liekas rotaļīgums ir viena no viņu pamatbūtībām gan iekšas, gan āra apstākļos. Tas vairāk no pieredzes, mums viņi ir divi viens dzīvo pa āru, otras pa iekšu. Pirmajam ir diezgan skarba bērnības/jaunības pieredze, kam itt kā vajadzētu veicināt pieaugšanas procesu. Cibā ir liecinieki kā no krūma izlien šmulīgs kaulu kambaris un mēģina nocetalt no karsta grila vistas gabalu... Kā reiz ticis atkopies atguva interesi par bērnišķiīgām izklaidēm un nav to zaudējis. Otrs kaķis, kas ārā neiet, plušķus našķus ignorē principā, nomedīt dzēšgumiju - pilnīgi cita lieta un padarīta darba sajūta... Attieksme pret gan abiem un apstākļi diezgan līdzīgi... tā kā godīgi sakot nezinu.
Cilvēkus nauda iedzen apmātībā un verdzībā, kad tad lai pieslēdzas realitātei :)
*
[info]inese_tk at 2018-03-27 13:10 (Saite)
par kaķiem, es noteikti nedomāju tādus, kuriem kaut kāds ne tik gaišs bakgraunds, ar tiem jau visādi. tāpat arī nedomāju, ka āra kaķi nav rotaļīgi, protams, ir, tikai viņu rotaļas liekas ievērojami pašpietiekamākas un nopietnākas (kā nekā starp dažādiem objektiem ir arī īsti putni un peles, kuri mēdz tikt arī daļēji apēsti), nekā istabas kaķiem.

man ir arī pieredze ar kaķi, kuru man kā mazu kaķēnu uzdāvināja, kad vēl dzīvoju Rīgā, Tērbatas ielā. dzīvoklī viņš bija visnotaļ neciešams, visu demolēja, gāza, līda, likās tāds kā bezmaz jucis. kad pārvācāmies uz Salaspili un šams sāka iet ārā, nomainījās kā diena pret nakti, joprojām bija rotaļīgs, bet ievērojami relaksētāks, jaukāks, iekšā vairs neko nedemolēja un negāza, kā arī zaudēja interesi par iepriekš aktuālajām mantiņām.
ir arī interesanta pieredze ar draudzeni ar 4 istabas kaķēm, kurām parādījās iespēja iet ārā, bet ko man stāstīt svešus stāstus, ja gribēs, atnāks pati izstāstīs :)

katrā ziņā negribu džadžot, ka istabas kaķi slikti/āra kaķi labi vai, ka vieni vai otri ir/nav rotaļīgi. bet manā pieredzē atšķirība kaut kādā mentālā briedumā ir novērojama un, manuprāt, šo atšķirību rada iespēja pieredzēt vairāk un plašāku pasauli un mācīties tajā būt.
vilibaldis
[info]vilibaldis at 2018-03-27 13:33 (Saite)
Protams brīva dzīve ir pilnīgi cita pieredze :) Es tik aiz tam, ka ir tik daudz blakus faktoru kas var nostrādāt ieskaitot iedzimtu temperamentu.
[info]digna at 2018-03-27 09:40 (Saite)
Par kaķiem ļoti piekrītu, par cilvēkiem arī.
Ūūlę
[info]chimera at 2018-03-27 10:23 (Saite)
sacirst malku utt. ir labas lietas ar to, ka uzreiz jūtams ieguldījums sevī/savā situācijā un rezultāts. momentāla atdeve. bet citās lietās to arī ir iespējams sajust. es kaut kā tomēr visai bieži priecājos, ka dzīvoklis ir daudzējādi civilizējies :)
*
[info]inese_tk at 2018-03-27 13:21 (Saite)
jā, bet Tu zini kā tas ir, man šķiet, ka arī tas daudz ko nozīmē
Ūūlę
[info]chimera at 2018-03-27 13:26 (Saite)
jā, bet ciba pilna cilvēku ar depri un malkas apkuri :D

nu tb man šķiet, tāds darbs dzen darbu ritenis ir labs ar to, ka nodrošina aizņemtību un spiestu vajadzību rūpēties pašam par savu izdzīvošanu, resp, pavisam bedrē nenogrimsi, bet nu... es nepaļautos uz to kā dzīves stūrakmeni or smth.
*
[info]inese_tk at 2018-03-27 13:51 (Saite)
nē, nu es jau arī neesmu gatava atteikties no civilizācijas sasniegumiem un uz līdzenas vietas iet dzīvot Straumēnos :D

mums ar K. tikko bija forša saruna par gridiem un izvēles brīvībām, slinkums gari rakstīt, bet doma tāda, ka bezgalīgā izvēles brīvība mūsdienu cilvēkam rada trauksmi, ar kuru daudz lielāka iespēja tikt galā ir tiem, kas nāk no normālām ģimenēm un nav komplektā ar insecure attachment, iemācīto bezpalīdzību, nedrošību, maldīšanos pa karpmana trijstūri utt. kas vismaz mūsu postpadomiskajos apstākļos nav nemaz tik pašsaprotami.

es domāju, ka tāpēc masu kultūra un tas viss šits ir tādos mērogos, jo sniedz cilvēkam 2 būtiskas lietas - piederēt pie kaut kā (pūļa, hehe) un samazināt obligātās izvēles - vieglāk taču ir, ja kāds cits vismaz kaut ko izvēlas tavā vietā
Ūūlę
[info]chimera at 2018-03-27 13:54 (Saite)
bezgalīgā izvēles brīvība
mūsdienu cilvēkam rada trauksmi ---> šis jā. sensenos laikos, kad vēl krāsojos, es pirku skropstu tuša tikai biotēkā, jo tur bija tikai viena skropstu tuša :D

nu i vispār neko nepērku, lietoju lietas padsmit gadus un vienā džemperī staigāju visu ziemu - šitam arī kājas aug no tā, visticamāk.
rūsganais sprakšķis
[info]mufs at 2018-03-27 10:53 (Saite)
mēle neceļas teikt, bet nudien - slimo biežāk; ko tik lielisku sen nav nācies lasīt!
nekad nebiju salikusi kopumā , droši vien tāpēc,ka esot tādai unikālai sniegpārsliņai, depresija un trauksme ir tikai man,lol, bet, jā, vislabākās sajūtas ir pēc kārtīgas norukāšanās pa dārzu
vārnu skaitītājs
[info]saikne_neochin at 2018-03-27 12:17 (Saite)
par kaķiem es gan īsti nemācēšu ne piekrist, ne oponēt, mani āra zvēri uzvedās draiski kā jaunēkļi, bet varbūt tas ir svaigā gaisa nopelns, bet ot, par cilvekiem gan piekrītu. tik tīnis kā šobrīd sen neesmu jutusies :D
vienīgi žel, ka dzīšanās pēc abstraktās naudas ir arī ārpus pilsētu komforta. daba ir radīta tikai lai cilvēki dabūtu naudu par ko pirkt bumbuļus un ja tu tā to neredzi tad ciet savu tīņa stublbum - tā man iet.
*
[info]inese_tk at 2018-03-27 13:14 (Saite)
es jau tikko augstāk vilibaldim pataisnojos, ka nedomāju, ka ārā kaķi nav draiski. protams ir. un kā vēl ir. tikai kaut kā citādāk.
vārnu skaitītājs
[info]saikne_neochin at 2018-03-27 15:30 (Saite)
es tikko tieš vēroju kā mana mežonīgā kačeniene vārtās pērnajā zālē kā tāda supermodele, met to zāli gaisā, staipās tā un šitā. tas gan droši vien drīzāk ir pavasaris, nekā draiskums, lai gan tas tak tas pats vien ir :D
bet nu kaķi tā. kā es iedomājos par savu biroja darbu man paliek šķērmi un viss sabojājas. man (ķip vienkārši) jāsaņemas?
*
[info]inese_tk at 2018-03-27 17:00 (Saite)
jāsaņemas un jāizdomā kā to kāpostu citādāk izaudzēt :)
vārnu skaitītājs
[info]saikne_neochin at 2018-03-27 20:11 (Saite)
un mēs esam apakaļ pie kaķīšu līdzības..
*
[info]inese_tk at 2018-03-27 20:50 (Saite)
judging the mice
[info]rasbainieks at 2018-03-27 21:52 (Saite)
mēs tieši vakar skatījāmies, kā boldriks ālējas ar kaimiņmājas āra kaķi ārā un pēc tam mājās ar pūci, nopūtāmies "boldriks laikam nekad nepieaugs" un sarēķinājām, ka viņam ir jau trīsarpus gadi :)
*
[info]inese_tk at 2018-03-27 22:05 (Saite)
jā, Vilnītim ar ālēšanos arī nav nekādu problēmu, viņš gan preferē to darīt ārā, iekštelpās jūtami mazāk. droši vien tāpēc arī izgāzās mūsu cerības viņu introducēt dzīvoklī.
Nikolajs gan kļuvis pārāk cienīgs, lai ālētos. viņš tikai staigā apkārt un nodarbojas ar visa kvalitātes pārbaudi. bet tas laikam normāli, viņam pavasarī būs, laikam, 13 un viņam ir liekais svars.
x-ƒ
[info]x_f at 2018-03-27 14:09 (Saite)
Ēst gatavošanu neieskaiti pie izdzīvošanas?
Mazos mērogos arī lociņu audzēšana uz palodzes ir pārtikas sagāde paša spēkiem. :)
*
[info]inese_tk at 2018-03-27 14:29 (Saite)
kaut kādā ziņā ieskaitu un, jā, tajā laikā, kad pastrādāju kantorī 9-18, es jutos sūdīgi arī par to, ka nav laika un enerģijas pašai gatavot ēst tik bieži cik gribētos.
Previous Entry  Next Entry