sacirst malku utt. ir labas lietas ar to, ka uzreiz jūtams ieguldījums sevī/savā situācijā un rezultāts. momentāla atdeve. bet citās lietās to arī ir iespējams sajust. es kaut kā tomēr visai bieži priecājos, ka dzīvoklis ir daudzējādi civilizējies :)
jā, bet ciba pilna cilvēku ar depri un malkas apkuri :D
nu tb man šķiet, tāds darbs dzen darbu ritenis ir labs ar to, ka nodrošina aizņemtību un spiestu vajadzību rūpēties pašam par savu izdzīvošanu, resp, pavisam bedrē nenogrimsi, bet nu... es nepaļautos uz to kā dzīves stūrakmeni or smth.
nē, nu es jau arī neesmu gatava atteikties no civilizācijas sasniegumiem un uz līdzenas vietas iet dzīvot Straumēnos :D
mums ar K. tikko bija forša saruna par gridiem un izvēles brīvībām, slinkums gari rakstīt, bet doma tāda, ka bezgalīgā izvēles brīvība mūsdienu cilvēkam rada trauksmi, ar kuru daudz lielāka iespēja tikt galā ir tiem, kas nāk no normālām ģimenēm un nav komplektā ar insecure attachment, iemācīto bezpalīdzību, nedrošību, maldīšanos pa karpmana trijstūri utt. kas vismaz mūsu postpadomiskajos apstākļos nav nemaz tik pašsaprotami.
es domāju, ka tāpēc masu kultūra un tas viss šits ir tādos mērogos, jo sniedz cilvēkam 2 būtiskas lietas - piederēt pie kaut kā (pūļa, hehe) un samazināt obligātās izvēles - vieglāk taču ir, ja kāds cits vismaz kaut ko izvēlas tavā vietā
bezgalīgā izvēles brīvība mūsdienu cilvēkam rada trauksmi ---> šis jā. sensenos laikos, kad vēl krāsojos, es pirku skropstu tuša tikai biotēkā, jo tur bija tikai viena skropstu tuša :D
nu i vispār neko nepērku, lietoju lietas padsmit gadus un vienā džemperī staigāju visu ziemu - šitam arī kājas aug no tā, visticamāk.
nu tb man šķiet, tāds darbs dzen darbu ritenis ir labs ar to, ka nodrošina aizņemtību un spiestu vajadzību rūpēties pašam par savu izdzīvošanu, resp, pavisam bedrē nenogrimsi, bet nu... es nepaļautos uz to kā dzīves stūrakmeni or smth.
mums ar K. tikko bija forša saruna par gridiem un izvēles brīvībām, slinkums gari rakstīt, bet doma tāda, ka bezgalīgā izvēles brīvība mūsdienu cilvēkam rada trauksmi, ar kuru daudz lielāka iespēja tikt galā ir tiem, kas nāk no normālām ģimenēm un nav komplektā ar insecure attachment, iemācīto bezpalīdzību, nedrošību, maldīšanos pa karpmana trijstūri utt. kas vismaz mūsu postpadomiskajos apstākļos nav nemaz tik pašsaprotami.
es domāju, ka tāpēc masu kultūra un tas viss šits ir tādos mērogos, jo sniedz cilvēkam 2 būtiskas lietas - piederēt pie kaut kā (pūļa, hehe) un samazināt obligātās izvēles - vieglāk taču ir, ja kāds cits vismaz kaut ko izvēlas tavā vietā
mūsdienu cilvēkam rada trauksmi ---> šis jā. sensenos laikos, kad vēl krāsojos, es pirku skropstu tuša tikai biotēkā, jo tur bija tikai viena skropstu tuša :D
nu i vispār neko nepērku, lietoju lietas padsmit gadus un vienā džemperī staigāju visu ziemu - šitam arī kājas aug no tā, visticamāk.