*

par kaķiem, es noteikti nedomāju tādus, kuriem kaut kāds ne tik gaišs bakgraunds, ar tiem jau visādi. tāpat arī nedomāju, ka āra kaķi nav rotaļīgi, protams, ir, tikai viņu rotaļas liekas ievērojami pašpietiekamākas un nopietnākas (kā nekā starp dažādiem objektiem ir arī īsti putni un peles, kuri mēdz tikt arī daļēji apēsti), nekā istabas kaķiem.

man ir arī pieredze ar kaķi, kuru man kā mazu kaķēnu uzdāvināja, kad vēl dzīvoju Rīgā, Tērbatas ielā. dzīvoklī viņš bija visnotaļ neciešams, visu demolēja, gāza, līda, likās tāds kā bezmaz jucis. kad pārvācāmies uz Salaspili un šams sāka iet ārā, nomainījās kā diena pret nakti, joprojām bija rotaļīgs, bet ievērojami relaksētāks, jaukāks, iekšā vairs neko nedemolēja un negāza, kā arī zaudēja interesi par iepriekš aktuālajām mantiņām.
ir arī interesanta pieredze ar draudzeni ar 4 istabas kaķēm, kurām parādījās iespēja iet ārā, bet ko man stāstīt svešus stāstus, ja gribēs, atnāks pati izstāstīs :)

katrā ziņā negribu džadžot, ka istabas kaķi slikti/āra kaķi labi vai, ka vieni vai otri ir/nav rotaļīgi. bet manā pieredzē atšķirība kaut kādā mentālā briedumā ir novērojama un, manuprāt, šo atšķirību rada iespēja pieredzēt vairāk un plašāku pasauli un mācīties tajā būt.