Sviesta Ciba |

ieva (

ieva) rakstīja,
@ 2007-12-03 17:58:00

jūs man pasakiet vienu, lūdzu: ja visi (ja ne visi, tad lielākā daļa) ar paceltiem karogiem atzīst, ka visas valodas būtībā ir veidojušās no kaut kādas kopējas pirmvalodas, tad kāda velna pēc šodien ar zobeniem rokās būtu jāsargā savas valodas robežas? es zinu, ka vienmēr runāju to pašu, bet ko darīt, ja mans viedoklis šajā jautājumā tikai nostiprinās. es, goda vārds, nesaprotu, kāpēc attīstība būtu jācenšas apturēt kaut kādā stadijā vai - kas vēl dīvaināk - jācenšas pagriezt uz otru pusi (tipa "valodas attīrīšana"). šādas utopiskas idejas takš ir par naivu šim gadsimtam. ak, ja es šovakar netīšām ieklīstu kādā bārā un tikpat netīšām satiktu tur kādu latvijas patriotu ar attiecīgu interešu ievirzi, tad gan šī nakts vēl izvērstos varen jautrā diskusijā. bet nav un nebūs, nav un nebūs ar ko man par to runāt šovakar. un rītvakar. un parīt, un aizparīt arī ne. viiiiiiiiiii!:(

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	yomaso 2007-12-03 18:27 (saite)
	valodai un videi ir noziime cilveeka domaashanaa. taas savstarpeeji pilnveidojaas. ja mees ieskatam savu mentalitaati shai videi atziistamu un saglabaajamu, tad attieciigi zobenu knaabii un uz priekshu. taads dzejnieks henderlins ir teicis, ka valoda muus ved pie juveniilaas upes. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

ieva
2007-12-03 19:12 (saite)

ok, sanāk, ka valoda, vide un cilvēka domāšana pastāvīgi mijiedarbojas. mentalitāte būtu kas - kaut kādas nostiprinājušās domāšanas struktūras? tātad tā pati domāšana vien ir. varbūt kļūdos, bet man sanāk, ka tādā gadījumā mentalitāti saglabāt (kā jūs sakāt) nav iespējams, jo vide taču mainās. būtu vien dabiski, ja "mentalitāte", kas veidojusies, piem., kādu senu bet ārkārtīgi spēcīgu notikumu ietekmē (latviešiem tās nelaimīgās okupācijas, piem.) laika gaitā pakāpeniski noārdītos, cilvēkiem turpinot mijiedaroties ar vidi, mainās arī viņu domāšana, tostarp šķīst novecojušas struktūras. my point is, ka doma par valodas "pasargāšanu" un "saglabāšanu" ir nejēdzīga, jo tā ir neiespējama. lieki izšķiests laiks un enerģija. izjaukt gramatikas struktūru nav nemaz tik viegli, ja tas vispār ir iespējams, tāpēc valoda var adaptēt gandrīz jebko. man vienkārši šķiet, ka tāpat kā cilvēkam nenāk par labu sterilitāte, arī šajā jomā tā tikai novājina dabiskās pretošanās spējas, jo tas viss jau tāpat palēnām veļas iekšā valodā, un būtībā šā procesa leģitimēšana ir vienīgais iespējamais nosacītas kontroles veids. savukārt, noliedzot objektīvas pārmaiņas, būs tikai pastirpināta šķelšanās starp valodas varietātēm, kas galu beigās var novest pie... bet par to stāstīsim rītvakar, draudziņ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	yomaso 2007-12-03 19:46 (saite)
	vai ku sarezgjiiti... viss mijiedarbojaas, piem. ja tev buutu mika dzhegera mute - tu uzvestos savaadaak. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

maimai
2007-12-03 19:07 (saite)

Varu ieteikt Tev savu latviešu valodas kultūras pasniedzēju. Viņa Tev paskaidrotu, kā ir "pareizi" :D

Ja nopietni, valoda ir viena no tautas pazīmēm, bez kuras tauta praktiski nevar pastāvēt. Tas nav jautājums par valodu, bet gan par tautu kā tādu. Te jau mēs nonākam dziļākā dīķītī- a nafig vispār tautība vajadzīga? Tas tikai atvieglo iespēju manipulēt ar cilvēkiem un taisīt spēlītes "mūsējie labie, viņējie ļaunie".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ieva 2007-12-03 19:13 (saite)
	bet tieši tā, nacionālā identitāte taču ir makslīga konstrukcija. āmen. tāpēc jau es mīlu diskutēt ar patriotiem;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	smejmoon 2007-12-03 19:14 (saite)
	gaumes lieta; manaa ausii ir starpiiba starp koptu un nekoptu valodu. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ieva 2007-12-03 19:20 (saite)
	grūti definēt, par ko tieši es mēģinu runāt, bet noteikti neaģitēju par "bļaģ" un "nahuj" atzīšanu de jure;) par struktūrām laikam jau vairāk un, jā, arī par attieksmi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

smejmoon
2007-12-03 19:52 (saite)

tiesh jau struktuuru smalkums tas gruutaakais :)

man piemeeram lieks, ka ir dazhas lietas, kas vecos latvieshos saglabaajushaas un ir labas, kaa piemeeram noteikto un nenoteikto iipashiibas vaardu lietojums. "manam miiljam draugam" vs. "manam miiljajam draugam", u.tml.

gruutiibs ir arii tajaa, ka populaaraas valodas ir analiitiskas un latvieshu ir sinteetiska. es nezinu vai kautkur ir liidzsvara punkti, bet ja latvieshu valodaa atteiktos no sinteetiskaam nianseem, zustu taas priekshrociibas kompaktumaa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	engelitis 2007-12-03 21:03 (saite)
	No kaadas pirmvalodas? Vini taksh ar to Baabeles torni visu sachakareeja, tad nu saprotamies kaa varam! ;))) (Atbildēt uz šo)

	prmsvaloda kants 2007-12-04 11:49 (saite)
	Šitā hipotēze nu jau ir novecojusi, nav nekāda pirmavaloda bijusi. Tāpat pastāv arī valodas, kuras ir tikai starptautu saziņai, bet nevienam nav dzimtā valoda. Iespējams, ka tieši tāda sākotnēji bija indoeiroopiešu valoda, tāpēc viņa atstāja sekas daudzās citās. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: prmsvaloda

ieva
2007-12-07 14:11 (saite)

tā vai citādi, bet bērniem skolā valodu koka principu vēl aivien pasniedz kā biblisku patiesību. tas, ka diskusija smalkajās aprindās ir bagātinājusies un daļēji mainījusi virzienu, ir cits jautājums. turklāt šeit es gribētu iestarpināt savu skepsi, sakot, ka latvju valodas tēvi un mātes (un ar to domājot lielāko daļu to ļaužu, kas sevi uzskata par Latviešu Filologiem un nekaunas par to runāt skaļi) labākajā gadījumā šobrīd ir puslīdz paguvuši izprast iepriekšējo koncepciju, protams, apgraizot kā pašiem ērtāk, tāpēc ir nevietā runāt par kaut ko, kas notiek attīstītajā pasaulē, jo mums līdz tam vēl gaismas gadi ejami, ņemot vērā to, ka pamatprincips šajā valstī un jo sevišķi ar nacionālo saistītās jomās ir ar visiem spēkiem censties palikt uz vietas. un es no sākta gala runāju par latviju, ja kas.
savukārt ar pidžinvalodām un kā nu tur tās otras vēl sauca (kaut gan neko baigi daudz par šo jomu nezinu) bilde nav nemaz tik vienkārša, jo tās ar laiku mēdz kļūt arī par dzimtajām valodām, kas daļēji ir pilnīga mistika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: