Okej, bet tad vajag izteikt kaut kādu absolūtu, globālu publisku ne-okej VISIEM zinātniekiem, kas atļaujas publiski nodarboties ar ideoloģiski saistītām aktivitātēm. Arī tiem, kas mēģina popularizēt ateismu, nemaz nerunājot par lielāko daļu humanitāriju runasvīriem un sievām, kas muld par sociāliem konstruktiem n sheeit.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ē, ko? Ateisms nav pretrunā ar zinātniskuma principiem. Reliģiozitāte gan ir zināmā mērā problemātiska, un par šo tēmu ir bijušas daudzas diskusijas, cik ētiski vai nē ir zinātniekam aktīvi popularizēt savus reliģiskos uzskatus, kā nepārkāpt līniju, aiz kuras klausītājs to interpretē kā "zinātne ir pierādījusi, ka reliģijai x ir taisnība".

Par sociālajiem konstruktiem parasti populāri runā tie humanitārie pētnieki, kuriem tas ir vairāk vai mazāk tieši viņu pētniecības lauciņš. Nu, piemēram, Latvijā Aivita Putniņa, Klāvs Sedlenieks u.c. antropologi. Viņu izteikumi, nenoliedzu, dažādos aspektos var būt diskutējami, bet ne jau nepamatoti un maldinoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tu vēlētos, ka zinātnieki neaiztiek metafiziskas, epistemoloģiskas, ontoloģiskas u.c. lietas un vienmēr runā tikai par saviem zinātniskajiem atklājumiem, tad tev nevajadzētu rakstīt šo tirādi. "Nav pretrunā ar" ir diezgan stulba aizsardzība, jo arī ateisms ir metafizisks kleims, tā pat kā materiālisms kopumā, nemaz nerunājot ar tā subnodalījumu, scientismu. Nevienu no tiem nevar pierādīt vai pat pētīt zinātniski.
Izvēlies vienu starp diviem - visi zinātnieki ir brīvi izteikt savas interpretācijas par realitāti publiski; vai - neviens nedrīkst. Ko izvēlies tu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Straw man un vēl false dilemma piedevām.

Es nerakstīju, ka zinātnieki drīkst publiski izteikties tikai par saviem tiešajiem zinātniskajiem atklājumiem. Es rakstīju:
"Ja šo autoritāti izmanto, lai popularizētu nepamatotus vai maldinošus apgalvojumus, kritika no kolēģu puses ir nepieciešama."

T.i., ja ekonomikas profesors izsaka savu kritiku par nākamā gada budžeta sadalījumu, tas ir fine. Ja ekonomikas profesors izplata aplamus datus par nākamā gada budžeta sadalījumu, tas nav fine. Ja ekonomikas profesors saka, ka nākamā gada budžeta sadalījums ir ļoti slikts, jo astroloģiskās prognozes tā rāda, tas arī nav fine.

Man liekas vienkārši saprotams princips, nesaprotu, kādēļ tev smadzene uz šito uzkārās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju, ka ir pilnīgi normāli, ja kāds profesors izsakās, ka pēc astroloģijas konkrēts budžets ir slikts. Ja vien viņš, protams, necenšas apgalvot, ka astroloģija ir zinātne. Kāpēc lai viņš nedrīkstētu teikt lietas saskaņā ar savu ticību, kuras drīkst teikt citi? Vai tāpēc, ka viņa profesora autoritāte neizbēgami piedos viņam lielāku harizmu? Viņš ir nopelnījis šo autoritāti, un viņš var to izmantot, ja vēlas, kaut vai lai dibinātu jaunu reliģiju vai vienalga ko. Vienīgais, kas nebūtu ok, ja viņš krāptos un mēģinātu teikt, ka zinātne to pierādījusi utt. Kamēr viņš tā nedara, tikmēr viņa teiktajā nav nekā nepamatota vai maldinoša.

Mums ir ticību brīvība un kādam nav jāslēpj šīs ticības tikai tāpēc, ka viņš autoritāte kādā zinātnes jomā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, tas nav normāli, jo tas ir neētiski. Ja ekonomikas profesors par ekonomikas jautājumiem izsakās balstoties uz astroloģiju, tad viņš nedrīkst sevi pozicionēt kā ekonomistu, jo tā ir negodīga, maldinoša savas autoritātes ekspluatēšana. Viņš, protams, tad var sevi pieteikt kā Jāni Krūmiņu, astroloģijas entuziastu, bet ne kā autoritāti ekonomikas jautājumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja viņš ir plaši pazīstams, tad jau ar viņa vārdu vien visiem būs skaidrs, kas viņš ir. Tituli (kā Dr. utml.) ir nopelnīti, un cilvēkiem ir visas tiesības tos lietot arī ārpus savas profesionālās darbības (atkarībā no valsts likumiem, protams).

Es nekā neētiska tajā neredzu, jo ja cilvēkam ir tiesības sludināt savas ticības (par kurām viņš noteikti domā kā pozitīvām), tad būtu muļķīgi viņam neizmantot savu slavu šo pozitīvo mērķu sasniegšanai.

Problēma ir tikai tajā, ka citiem viņa ticības neliekas pozitīvas. Loģiskākais būtu iesaistīties diskusijā par šīm ticībām, nevis mēģināt viņu apklusināt uz tā pamata, ka viņš ir arī zinātnieks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu slikti, ka nekā neētiska tajā neredzi. Joprojām mācies par farmaceitu? Jums tur ir tikai profesionālā izglītība, nekas par profesionālās jomas ētiku nav?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Likumi un ētika ir ļoti svarīga farmaceita programmas daļa. Nu ko lai dara, ja eksperti šeit māca atšķirīgi no tavām ticībām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai jūsu programmā māca, ka farmaceitam skaitās ētiski, izmantojot savu profesionāļa statusu, popularizēt dažādus "snake oil" variantus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ha, kā tu atšķirsi snake oil no noderīgām zālēm, kuras tu uzskati par snake oil?

Nu, piemēram, vitamīni ir noderīgi vai vienkārši naudas izmešana vējā? Varbūt kā nu kuram? SSC interesanti rakstīja par pētījumiem, ka multivitamīni uzlabo sekmes nabadzīgo amerikāņu bērniem. Tagad tu esi aptiekā, un pie kases nabadzīgi vecāki pērk vitamīnus. Tu viņiem pārdosi vai tomēr pastāstīsi, lai netērē savu naudu? Kurai versijai tu ticēsi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir gana daudz "snake oil", ko no noderīgām zālēm ir elementāri atšķirt. Kafijas klizmas vēža ārstēšanai, piemēram. Vai būs ētiski, ja profesionāls farmaceits visur popularizēs, lai vēžinieki atmet visas zāles, lai tik ārstējas ar kafijas klizmām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oj nu labi neturi citus par lohiem, ir bioķīmija, ir zināms kādās rekaciju ķēdēs un ciklos kādi vitamīni piedalās, var aiziet izlasīt iemācīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es arī domāju, ka gan ateisms, gan kristietība ir vienlīdzīgas ticības, tāpēc pēc idejas zinātne nedrīkst pamatot ne vienu, ne otru. Aizspriedumi ir visur manāmi, tāpēc arī laikam ir šāds konflikts daudzu prātā.

Izskatās, ka psiholoģija azvien vairāk apstiprina, ka cilvēku domāšana nav gluži zinātniska, tai ir dažādi gļuki, lai neteiktu vairāk. Visdrīzāk reliģijas ir kompensējošs mehānisms, kā noturēt šo domāšanu labvēlīgākā gultnē. Tai ziņā, ka cilvēki sevi apmāna tā vai citādi, tāpēc labāk ievadīt šo apmānu tādā gultnē, kas dod labumu, nevis grauj. Tieši tas pats princips ir psihoterapijā, it īpaši KBT – vairot domas, kas dod pozitīvus rezultātus, nevis analizēt to patiesīgumu. Protams, kā jau viss cilvēku radītais, reliģijas mēdz korumpēties un pārstāt dot labumu. Bet tas nenozīmē, ka tām nebija pozitīva loma noteiktā brīdī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No zinātnes viedokļa nav vienlīdzīgas. Ateisma apgalvojumi nekur nenonāk pretrunā ar zinātnes atziņām, kamēr visas iespējamās reliģijas ir gan pretrunā.

Medicīna ir praktisks piemērs, kur ar nozares ētiku nekādi neierobežota ticības brīvība būs uzskatāmi kaitīga. Vai tu gribētu, lai par tavu veselību rūpējas ārsts, kurš uzskata, ka tava slimība ir dieva rokās, un nekas tur īpaši nav jāārstē? Mani bērnībā šitāda ārste "aizlaida" līdz astmai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

srsly? LV 21gs ārste ar taaaaada izmēra rel. gļukiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas bija manā bērnībā, t.i. 90.tie + jauniegūtā ticības brīvība. Bet jā, ķip cienījama pediatre gados, strādāja mana rajona poliklīnikā, ne jau tur kaut kādā "privātpraksē". Mani ikgadējie bronhīti bija jau nonākuši līdz klepus/elpas trūkuma lēkmēm, kad viņa manu māti mēģināja nomierināt ar teikumu, ka viss taču ir dieva rokās, nevajag satraukties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ujbļā.... Mjā viena lieta ko psrsā tiešām darīja pareizi - tā bija oficiālā attieksme pret šo te ticību. Vēlīnajā psrsā, es domāju, agrīnajā bija perebors, gluži šaut nost/ mest cietumā jau nevajag, bet attieksme `` tie ir dīvainīši`` bija pareiza, sorry ka es vecs komuņaga :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šaut nost vai mest cietumā nevajag, atņemt viņiem baznīcas arī nevajag, lai jau izklaidējas savā pulciņā. Bet skarbāku attieksmi pret visādu ticību praktizēšanu nevietā gan vajag. Francija laikam bija tā, kura skaitās gana sekulāra valsts, kur ticības brīvība ir tīri privātās dzīves padarīšana, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, šveice arī. Vispār Eiropā ir gana veslelīgs klimats vairumā vietu, īrija, polija, rumānija klibo. Starp citu ASV neskatoties uz bible belt jociņiem arī federālā līmenī ir stingri sekulāra.

(Reply to this) (Parent)

Ateisms jau nu nekādi nav ar zinātni pierādāms.

Mani galīgi netraucētu ārsts, kurš uzskatītu, ka veselība ir Dieva rokās.

Tas nenozīmē, ka ārsts drīkst nepildīt savus pienākumus, un pie attiecīgajiem simptomiem neuzstāda atbilstošo diagnozi. Ar ticību tam nav nekāda sakara, ar nolaidību vai iespējams ar nezināšanu gan.

P.S. Līdz astmai nevar aizlaist. Tā nu vai ir, vai nav. Nav tāda pirsms-astmas stāvokļa, kurš būtu jāārstē. Lai gan arī šobrīd astma ir gan pārmērīgi, gan nepietiekami diagnosticēta. Iespējams, ka tev bija slikta ārste, bet varbūt vienkārši tā bija nejauša kļūda, kas katram var gadīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Ateisms jau nu nekādi nav ar zinātni pierādāms."

Salmu vīrs. Es tā neteicu.

Par pārējo - nemuldi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jautājums ir, kam tu tici?

Ja tu netici, ka ateisms ir ar zinātni pierādāms, tad tas nav saderīgs ar zinātni.

Ja tu netici medicīnai, tad arī tās ir tavas tiesības. Bet pēc tā izskatās, ka tu netici arī medicīnas zinātnei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es rakstīju: "Ateisma apgalvojumi nekur nenonāk pretrunā ar zinātnes atziņām, kamēr visas iespējamās reliģijas ir gan pretrunā."

Kas tev šeit nav saprotams?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es minēju par to, ka tu netici medicīnas zinātnei. Tā arī ir ticība. Protams, tu nevari zināt visas medicīnas zinātnes zinības, tāpēc ikdienā izvēlies ticēt vai neticēt – un tas ir ok. Visi tā dara. Vienkārši tas, ka ikvienam ir kādas ticības.

(Reply to this) (Parent)