Ja viņš ir plaši pazīstams, tad jau ar viņa vārdu vien visiem būs skaidrs, kas viņš ir. Tituli (kā Dr. utml.) ir nopelnīti, un cilvēkiem ir visas tiesības tos lietot arī ārpus savas profesionālās darbības (atkarībā no valsts likumiem, protams).

Es nekā neētiska tajā neredzu, jo ja cilvēkam ir tiesības sludināt savas ticības (par kurām viņš noteikti domā kā pozitīvām), tad būtu muļķīgi viņam neizmantot savu slavu šo pozitīvo mērķu sasniegšanai.

Problēma ir tikai tajā, ka citiem viņa ticības neliekas pozitīvas. Loģiskākais būtu iesaistīties diskusijā par šīm ticībām, nevis mēģināt viņu apklusināt uz tā pamata, ka viņš ir arī zinātnieks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu slikti, ka nekā neētiska tajā neredzi. Joprojām mācies par farmaceitu? Jums tur ir tikai profesionālā izglītība, nekas par profesionālās jomas ētiku nav?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Likumi un ētika ir ļoti svarīga farmaceita programmas daļa. Nu ko lai dara, ja eksperti šeit māca atšķirīgi no tavām ticībām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai jūsu programmā māca, ka farmaceitam skaitās ētiski, izmantojot savu profesionāļa statusu, popularizēt dažādus "snake oil" variantus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ha, kā tu atšķirsi snake oil no noderīgām zālēm, kuras tu uzskati par snake oil?

Nu, piemēram, vitamīni ir noderīgi vai vienkārši naudas izmešana vējā? Varbūt kā nu kuram? SSC interesanti rakstīja par pētījumiem, ka multivitamīni uzlabo sekmes nabadzīgo amerikāņu bērniem. Tagad tu esi aptiekā, un pie kases nabadzīgi vecāki pērk vitamīnus. Tu viņiem pārdosi vai tomēr pastāstīsi, lai netērē savu naudu? Kurai versijai tu ticēsi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir gana daudz "snake oil", ko no noderīgām zālēm ir elementāri atšķirt. Kafijas klizmas vēža ārstēšanai, piemēram. Vai būs ētiski, ja profesionāls farmaceits visur popularizēs, lai vēžinieki atmet visas zāles, lai tik ārstējas ar kafijas klizmām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis pat nav ētikas jautājums, bet zāļu reklamēšanas likumu aktu noteiktais.

Ētikas jautājums ir iepriekšējais, uz kuru tu neatbildēji. Varu piedāvāt vēl interesantāku. Virgina rabit žēlojās, ka viņai iesmērēja homeopātijas klepus zāles bērniem. Patiesībā visas atļautās klepus zāles bērniem ir placebo – tikai dažas ir reģistrētas kā zāles ar aktīvo vielu, bet citas nav, taču nevienai nav pierādījumu par to efektivitāti (lasi: visdrīzāk nav efektīvas). Homeopātija ir pat labāka, jo tai ir vismazāk blakusefektu.

Placebo efekts gan ir diezgan spēcīgs. Ja pacientam pasaka, ka nekādas zāles bērnam dot nevajag – lai labāk dzer tēju ar medu, tad apmierinātība ir mazāka, un lielākas izjustās ciešanas. Vai pie šādiem nosacījumiem pārdot homeopātiju ir ētiski vai nav?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Šis pat nav ētikas jautājums, bet zāļu reklamēšanas likumu aktu noteiktais."

Kādā veidā? Tas farmaceits tak nereklamē un nepārdod paša gatavotas klizmas, vnk praktizē savu ticības brīvību un visur stāsta, ka kafijas klizmas lieliski ārstē vēzi, labāk par visām tur ķīmijterapijām, kas tikai sagandē organismu. Ticības brīvība. Ētiska rīcība? Tas taču tā pat kā ar mūsu ekonomikas profesoru - astroloģijas entuziastu, par kuru tu teicu, kas viss ok, ētiski esot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja tā ir ticība, tad nav problēmu.

Ir cilvēki, kas pie progresējuša vēža izvēlas iet cauri visam kursam, lai iespējami paildzinātu dzīvi par dažiem mēnešiem, ir citi, kas vienkārši izrakstās no slimnīcas, lai mierīgi ātrāk nomirtu. Grūti pateikt individuālā gadījumā, kura pieeja ir labāka.

Katrā ziņā, ir jādomā par pacienta labumu. Bet kas kā redzams, nav tik triviāli nosakāms. Gadījums ar Alfie arī ir tieši tāds pats ētiski apšaubāms gadījums, kas bija bērna interesēs. Lai gan augstākā tiesa par to lēma, domāju, ka tas nesaskanēja ar daudzu mediķu ticībām.

Ja farmaceits tiešām tic noteiktām neefektīvām zālēm, un nepārkāpj nekādas profesionālās vadlīnijas vai likumus, tad viņam ir tiesību to darīt. Jā, tas ir ekstrēms piemērs, kas pat neatbilst tam, ka budžeta labums (kas vispār ir tālu no precīzi definējamiem kritērijiem) ir nosakāms pēc astroloģijas. Es pat domāju, ka brīvība uz šo ticība ir fundamentāli vajadzīga progresam. Protams, būs daudzi, kas kļūdīsies, bet kādreiz tas radīs pamatu jaunam atklājumam. Ir taču ne mazums ķecerīgu domu, un pēc notikušā jau vienmēr liekas, kas tas bija citādi. Bet nebija jau.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies par atbildi. Teikšu godīgi, nekad negribētu aptiekā pirkt zāles pie farmaceita, kurš par ētiski/neētiski kategorijām domā tā, kā tu. Kaut kā grūti uzticēties, ziniet. Šitā jau beigās var caurejas zāles pie iesnām ieteikt, jo "ticība tāda". :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te arī mēs nonākam pie tā, ka arī tev ticība ir ļoti svarīga. :)

UK šobrīd ļoti daudz musulmaņu studē medicīnu. Reizēm viņi ir tik stingri, ka pat eksāmeni ir jāpārceļ, lai nebūtu ramadāna laikā.

Bet nu protams, ikviens jau var izvēlēties balto ārstu. Lai gan NHS to reizēm uzskatītu par rasismu.

(Reply to this) (Parent)

Es gribētu, lai tu atbildētu uz jautājumiem par tām divām ētikas situācijām, kuras es uzdevu. Citādi diskusija nav simetriska, ka tu uzdod jautājumus, bet nekad neatbildi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es uzskatu, ka homeopātisku preparātu pārdošana tīri placebo nolūkos būtu ētiska tikai tad, ja to cena būtu atbilstoša produktam: ūdens vai cukurs + iepakojums + plus normālais peļņas procents. Šobrīd hom.prep. tiek tirgoti apmēram tikpat dārgi, cik īstas zāles, un tā ir krāpšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies!

Es neko nezinu, cik maksā homeopātiskās zāles, bet droši vien, ka cena ir daļa no placebo efekta. Arī tas, ka piegāde, iepakošana utt., jau normāli sastāda lielāko daļu cenas jebkurām zālēm. Arī paracetamols, kas UK lielveikalā maksā 17 pensus, Latvijā maksā 3-4 eiro. Man būtu grūti pateikt, pie kādas peļņas robežas sākas vai beidzas ētiska rīcība.

Mans personīgais viedoklis, ka homeopātija ir nevajadzīga. Es tā arī pacientam pateiktu. Taču es apzinos, ka mana komunikācijas prasmes ir vājas, un visdrīzāk pacientam radītais efekts būtu negatīvs (tajā ziņā, ka es vai nu viņu nepārliecinātu, vai arī viņu pārliecinātu, bet viņš justos slikti, ka nav dabūjis nekādas zāles). Savukārt prasmīgs farmaceits, kurš uzķertu, ka pacients tiešām to grib, būtu spējīgs viņam pārdot homeopātiju tā, lai pacients justos labi, kā arī finansiāls ieguvums aptiekai. Šādos apstākļos es nespēju to vērtēt kā neētisku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Īstām zālēm daļu cenas veido arī izmaksas, kurām jāsedz ieguldītie līdzekļi to izstrādē un visos pārbaudes procesos. Homeopātiskajiem preparātiem, cik zinu, tie pārbaudes procesi nav ne tuvu tik skrupolozi un laikietilpīgi kā zālēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Homeopātiskie jau ir tikai ūdens, tur nav ko pārbaudīt. Tikai process jāievēro. Bet farmācijas tirgus ir ārkārtīgi sarežģīts. Ir zāles, kuru izmaksas ir daži centi, bet tirgo par simtiem dolāru...

(Reply to this) (Parent)

Oj nu labi neturi citus par lohiem, ir bioķīmija, ir zināms kādās rekaciju ķēdēs un ciklos kādi vitamīni piedalās, var aiziet izlasīt iemācīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neviens jau parasti nemēra, vai konkrētajam cilvēkam bez īpašiem simptomiem ir vitamīnu deficīts vai nav. Zināšanas par bioķīmiju vēl neļauj paredzēt, kā praksē zāles vai vitamīnu darbosies. Iespējams, ka nabadzīgie amerikāņi tiešām lieto ļoti vienveidīgu uzturu (junk food), ka daudziem ir neliels šo vitamīnu trūkums. Bet arī to nevar zināt katrā individuālajā gadījumā.

(Reply to this) (Parent)