Oktobris 7., 2015
| 09:31 Atklāju vēl vienu latento kristietības gļuku, tb domu, ka īsta mīlestība gaida nekad nebeidzas Kas pat nav akurāt nepatiesi, bet aumež nezinātniski
Droši vien kaut kur krīpīgajos amerikāņu self-help grāmatu blāķos ir grāmatiņa ar nosaukumu "Learn To Love Today: how to grow and spend more love than you could ever imagine", kurā ir aptuveni tāda shēma 1) mīlestība varbūt ir neizsmeļams vai varbūt atjaunojams resurss, hujzina, bet tas nav neierobežots resurss 2) atslēgas punkts varētu būt rezervuārs/akumulators un tā ietilpības palielināšana (lai ienākošā m. neaiziet postā) => pieņemu, šeit ienāk visādas garīgās prakses, ētikas studijas, meditācija, literatūra, māksla, vārdsakot, viss, kas kaut kādā veidā paplašina tavu iekšējo telpu 3) ienākošās mīlestības plūsmas palielināšana 4) izejošās mīlestības plūsmas menedžēšana, a.k.a. "vai man nonest mīļotajai zvaigzni no debesīm vai katru dienu visa gada garumā pieciest to, ka ziepēs ir ielipuši viņas mati? jo enerģijas abiem točna nepietiks" un "tu neesi ievērojis, ka savai nežēlīgi pretīgajai kolēģei, kuru tu visu laiku centies paciest un saprast, tu iztērē vairāk mīlestības nekā savam bērnam?" [un cilvēki būtu greizsirdīgi nevis uz tiem, kurus viņa partnerim ir viegli mīlēt, bet uz tiem, kurus ir grūti, nu tipa "oooo, tev ir jauna mīļākā? tad jau man arī būs puķes un končas, jeij!" un "bļaģ, ja tu vēl vienu reizi nakts vidū atbildēsi uz priekšnieka e-pastu, jei bogu olas nogriezīšu"]
Un, ja nav šitādas grāmatiņas, točna vajadzētu, tikai tādu maksimāli creepy, ja
|
Comments:
From: | nulle |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 10:21 |
---|
| | | (Link) |
|
Man pietika ieraudzīt TO vārdu -- šīs ieraksts būs populārs!
| From: | src |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 10:43 |
---|
| | | (Link) |
|
latento, olas, aumež vai kristietība?
From: | nulle |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 10:47 |
---|
| | | (Link) |
|
Puķes.
| From: | src |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 10:38 |
---|
| | | (Link) |
|
bet ar šito tu tak varētu nopelnīt daudz mīlestības. bestsellers.
un tūlīt pat visu nopelnīto padirst, cīnoties ar fanu un heiteru pūļiem :)
| From: | src |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 10:42 |
---|
| | | (Link) |
|
nevajag cīnīties, vajag ziņot, ka meditē kkur tibetā un tikmēr godīgi $ nodzert. Protams, autora fotogrāfijai labāk būtu nākt no kāda stockphoto krājuma.
//"tu neesi ievērojis, ka savai nežēlīgi pretīgajai kolēģei, kuru tu visu laiku centies paciest un saprast, tu iztērē vairāk mīlestības nekā savam bērnam?//
No šejienes praktiska stratēģija: izbļaustīties (vēlams poģelu, protams, labāk vispār ne bet enīvej)) drīkst
a) darbā b) uz vadību
nekad ne uz tuviniekiem, nekad ne uz padotajiem.
es ilgi domāju, un nonācu pie banāla secinājuma, ka īsta mīlestība iespējama tikai pret bērnu, pārējais ir tupa ziņkārība un kautkāda pašizdomāta tufta
aizdošu tev savu pusaudzi uz nedēļu, varēsi pārvērtēt savus optimistiskos secinājumus :D
nu, vienmēr tak var drudēt ar brošūru "Kā mīlēt pusaudzi", kā kristmāmiņa māra darīja, tīri fiziski :)
tā, starp citu, bija ļoti jauka sērija.
Vai tad kristietības robežas nav 10 baušļi? Kas ir mīlestība vispār?
Nu beidz, kristietībai ir ļoti daudz metastāžu. Attiecībā uz mīlestību, Pāvila vēstulē korintiešiem attiecīgi ir viss:
PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM
13. nodaļa
Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. 2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. 3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. 4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. 5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. 6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. 7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. 8 Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. 9 Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. 10 Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. 11 Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. 12 Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. 13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
Labinieks. Man gan pietiek ar 10 baušļiem ... nu OK ar pēdējiem 8 ... pārējais ir tikai pastāsts ko negrasos lasīt, jo visi mēģinājumi rezultējušies ar komai līdzīgu miegu pēc pirmajām 4 rindiņām.
Alerģija pret jebkādas formas un satura reliģiju laikam.
Mīlestība ... abstrakts jēdziens bez īstas un praktiskas nozīmes.
From: | unpy |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 11:50 |
---|
| | | (Link) |
|
Kur tad kristietībā ir tā doma, ka īsta mīlestība nekad nebeidzas?
Pāvila 1. vēstule korintiešiem, 13:8 8 Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.
From: | unpy |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 12:49 |
---|
| | | (Link) |
|
Vai tad tā nav mīlestība uz Dievu domāta, nevis tā eksistenciālā cīņa starp miesaskārību apmierināšanu un svešiem matiem tavās ziepēs, par ko tu runā?
es vienmēr biju sapratusi, ka laicīgā mīlestība ir tā kā kristīgās mīlestības atspulgs zemes virsū (vismaz man svētdienas skolā deva lasīt Zālamana augsto dziesmu un vilkt paralēles... kas bija patiesībā nenormāli kruta, ņemot vērā to, ka man bija kādi 10 gadi)
From: | unpy |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 12:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Par to jau stāsts, ka tikai štrunta atspulgs:))
vait' pseidobudistiem doma par atspulgu nešķiet kaut kas gauži naturāls?
From: | unpy |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 12:58 |
---|
| | | (Link) |
|
Pseidobudistiem, kuri interesējas par reliģiju vēsturi? Kristietībā nešķiet, nē :))
nu paga, tajā pašā vēstulē šī ideja ir tiešā tekstā uzrakstīta: "12 Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts."
lai gan, protams, kristietību mēģināt skatīt kā kaut ko viengabalainu arī ir diezgan mission impossible; es, zin, te runāju par mīlestību un līdzjūtību, un tu par bērnu krusta gājienu.
tā ir domāta Dieva mīlestība uz cilvēku, kas iet caur (tam līdzās esošu) cilvēku, tostarp pieciešot matus ziepēs
Beidzot cibā kaut kas pret kristietību pec būtības, nevis akcidentālā. Jo tas tiešām ir viens no kristietības stūrakmeņiem, ka mīlestba nekad nebeidzas (aizkustinoša ir mormoņu kā krist. derivāta ideja par t.s. celestial marriage, viņi apprecas un tiek apzīmogoti šeit, taču viņi apprecas un dibina laulību uz mūžību), ar ko kristietība polēmiski iekabina visādām pasaulīgajām mīlestībām, utt, saka "esi uzticīgs līdz nāvei, tad es tev došu dzīvības vainagu" un Kristus kā prototips to principā parādīja, jo tā kā Kristus ir vienlaikus patiess dievs un patiess cilvēks, tas nozīmē, ka teorētiski šī nebeidzamā mīlestība ir pieejama arī cilvēkiem. Praksē kristietība to atrisina tā, ka pasaka "mīlestība ir pienākums" vai uzdevums, kas ir krasā pretstatā romantiskajai vai iemīlēšanās mīlestībai, un pagāniem tas ir kaut kas nesagremojams, viņi mīlestību un pienākumu vienā teikumā redz kā oksimoronu. Lai gan realitātē šī nebeidzamā mīlestība darbojas kā visu citu mīlestību sanktificējošais elements, piemēram, cilvēkam ir sava erotic love interest, un kristīgā mīlestība to apzīmogo ar mūžības zīmogu, utml.
bāc, es riktīgi nesaprotu to nošķīrumu starp iemīlēšanos un mīlestību-kā-pienākumu (nu, drīzāk atbildību+gribas aktu), man šķiet, ka tās ir viena procesa divas puses un to mīlestības monogāmiju arī nesaprotu (nu tb ja tu riktīgi mīli, tad tā mīlestība taču šļakstās uz visām pusēm, un mēģināt to novirzīt kaut kādam vienam cilvēkam ekskluzīvi ir baigi dīvaini) (zato seksu un mīlestību mēdzu diezgan nošķirt)
(šis arī ir tas, kamdēļ es droši vien darītu prātīgāk, ja beigtu runāt par to, ko jūtu pret citiem cilvēkiem, ibo tā interpretācija "ahhh, tu taču esi iemīlējusies => tev taču ir "romantiskā mīlestība" a.k.a. pie pirmās izdevības mēģināsi ievilkt gultiņā => bet nedrīksti taču, jo tev jau ir vīrs!" manī izraisa pilnīgu wtf visos punktos, bet es esmu mazākumā, jo lielākajai daļai cilvēku tas liekas loģisks domu gājiens)
Taisnība par divām pusēm, teoloģijā pēdējos 2000 gados laiku pa laikam ir uzpeldējusi atziņa, ka mīlestība īstenībā ir kas vienots, viena un mēs nevaram tā viennozīmīgi sadalīt mīlestību dažādos plauktiņos, arī klasiskā erotiskā mīlestība šajā ziņā ir diezgan dievišķa (nesatricināma ticība, ticīgā attiecības ar viņa dievu ar visām šaubām, pārbaudījumiem savā ziņā ir diezgan līdzīgas erotiskajai mīlestībai) lielās mīlestības daļa vai izpausme, teologi saka, ka god simply is the best lover. Kristietībā jāmīl tuvākais, un tuvākais var būt jebkurš, ikviens, tikai tā ir tāda kā non-preference mīlestība, kurpretī monogāmiskā ir preference love, tikai šeit atgādina, ka nedrīkst abas sajaukt, jo augstāka lieta ir non-preference love, kaut gan arī preference love erotiskajā izpausmē nav noraidāma (te mēdz atsaukties uz genesis stāstu, kur pirmais, ko dievs par cilvēku teicis: nav labi cilvēkam būt vienam, un radījis sievieti), vienkārši non-preference love darbojas kā katalizātors un pievienotās vērtības faktors arī erotiskajā preference love, jo bieži vien atgādina, ka preference love var būt noslieces uz visādiem gļukiem.
nu zem šitā es atkal varētu parakstīties :)
nu, piemēram, ka daudziem cilvēkiem ir vieglāk aiziet uz "mīlu viskautko", ja iet caur "mīlu šo vienu konkrēto", un drīzāk ir tā, ka cilvēks, kas *saņem* tikai non-preference love, un pats ir ar savām cilvēciskajām problēmām, var nejusties mīlēts, ka tam var būt nepieciešama preference love. tb ja man bērns prasa, vai es viņu mīlu, tad viņš grib dzirdēt "jā, es mīlu tieši tevi", nevis "yeah, es mīlu visus savus bērnus, un tu esi viens no viņiem". bet, protams, ir grūti pāriet no "mana mamma!" uz "mamma man un arī māsai/brālim"
bet tur tai teoloģijā ir sarežģīti ar to mīlestību. ja neko nejaucu un pareizi atceros, tad tur bija trīs veidi - eross, agape (?) un fīlija? un tas ka mīlestība nekad nebeigsies vienā sprediķī tikai skaidrots 'apmēram kā enerģijas nezūdamības likums' ka visu laiku mainās un cirkulē, bet neizbeidzas un nerodas no jauna, jo jau ir
kādā ziņā tu nesaproti to mīl.monog.? tā, ka var mīlēt tikai vienu vīrieti (sievieti) un vispār neko citu, ne nodarbi, ne parādību? vai mīlēt to vienu tā, ka nemīlēt nevienu citu (romantiski, erotiski) cilvēku, bet just mīlestību un labestību pret cilvēkiem kā tādiem vai konkrētiem indivīdiem.
es nezinu vai saprotu to, ko tu omā ar mīlestības monogāmiju, bet es to izjūtu apmēram tā, ka tu tik ļoti mīli to vienu cilvēku, ka nevienu citu (vīrieti š.g.) vnk nav kapacitātes mīlēt. tai pat laikā redzot kādu citu cilvēku tu viņu drusciņ mīli, bet tas nekādi neattiecas uz to iepriekšminēto mīlestību jo tā ir liela daļa no tevis un ir kaut kas fundamentāls, ja tā var teikt. un tas, ka tu redzi un uz brīdi mīli kādu citu cilvēku (piemēram, krutu pasniedzēju ar tādu talantu, ka wow!) uzreiz nenozīmē, ka gibi viņu ievilkt gulta
vot to "nav kapacitātes mīlēt" arī nesaprotu. nu labi, ir kaut kāda viena fāze, kurā Visa Pasaule Ir Šī Viena Cilvēka Paplašinājums (bet arī tādā gadījumā tu mīli visu pasauli), bet tā es stāvokli "es spēju mīlēt tikai vienu konkrētu cilvēku un nevienu citu ne" uztveru drīzāk kā nepatīkamu un, cerams, īslaicīgu pauzīti. un "romantisko mīlestību" kā cieši saistītu ar erotisko arī nesaprotu, mierīgi var mīlēt visādi un negribēt ievilkt gultā
mīlēt vienu cilvēku un nemīlēt neko citu, ne nodarbi, ne parādību, vot tā jau būtu patoloģija/depresijas pazīme
es drīzāk domāju 'nav motivācijas'. nez. grūti izstāstīt. bet tas domāts posmā, kad brilles nokritušas :D
a par to pēdējo gan jau ir arī patoloģija. kaut kāda maniakāla mīlestība
nu es pieņemu, ka ir cilvēki, kam tiešām "nav motivācijas", good for them. *man* tas šķiet dīvaini/skumji, tipa.
From: | pet |
Date: | 8. Oktobris 2015 - 22:33 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu kristietība vismaz daļēji uz to skatās kā tai pašā Pāvila rakstītajā korintiešiem ar fragmentu, ka "cilvēkam labāk sievieti neaizskart ... bet (pārfrazēju) ja nu galīgi bez tā nevar, tad lai stājas Dieva svētītā laulībā" - ar domu, ka labi būtu dzīvot askēzē vispār bez romantiskās mīlestības bet tikai ar garīgo, bet tā ka to uzstādīt kā nosacījumu masām vienkārši nav iespējams, nu tad piedāvājam labi regulētu monogāmu heteroseksuālu uz-mūžu savienību kā risinājumu / zibensnovedēju netiklībai.
From: | pet |
Date: | 8. Oktobris 2015 - 22:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Korintieši 7. nodaļa: "1 Bet attiecībā uz to, ko jūs man rakstījāt: Ir labi cilvēkam sievieti neaizskart. 2 Bet netiklības novēršanai lai katram ir sava sieva un katrai savs vīrs! [...] 8 Bet es saku neprecētajiem un atraitņiem: labi viņiem būtu, ja viņi paliktu tā kā es. 9 Bet ja viņi nav atturīgi, lai precas; jo labāk doties laulībā, nekā degt kaislībā."
cik es saprotu, neizsmeļamais uzpildīšanās avots ir pieejams (arī) ar lūgšanu palīdzību
Varbūt uzraksti tādu grāmatiņu, nebūtu komerciāla?
aha, "nerealizējusies rakstniece bez izglītības nevienā no relevantajām nozarēm - precīzāk, bez izglītības vispār - un ar sirdslūšanas reitingu reizi pusgadā sniedz padomus mīlestībā!", sounds legit :D
Ak, nu to taču var pagriezt arī savādāk.
nu, man tikai saprast kaut ko no non-fic un, ēēē, nu jā. nē. scary shit. |
|
|