|
Oktobris 7., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 09:31
Atklāju vēl vienu latento kristietības gļuku, tb domu, ka īsta mīlestība gaida nekad nebeidzas
Kas pat nav akurāt nepatiesi, bet aumež nezinātniski
Droši vien kaut kur krīpīgajos amerikāņu self-help grāmatu blāķos ir grāmatiņa ar nosaukumu "Learn To Love Today: how to grow and spend more love than you could ever imagine", kurā ir aptuveni tāda shēma
1) mīlestība varbūt ir neizsmeļams vai varbūt atjaunojams resurss, hujzina, bet tas nav neierobežots resurss
2) atslēgas punkts varētu būt rezervuārs/akumulators un tā ietilpības palielināšana (lai ienākošā m. neaiziet postā) => pieņemu, šeit ienāk visādas garīgās prakses, ētikas studijas, meditācija, literatūra, māksla, vārdsakot, viss, kas kaut kādā veidā paplašina tavu iekšējo telpu
3) ienākošās mīlestības plūsmas palielināšana
4) izejošās mīlestības plūsmas menedžēšana, a.k.a. "vai man nonest mīļotajai zvaigzni no debesīm vai katru dienu visa gada garumā pieciest to, ka ziepēs ir ielipuši viņas mati? jo enerģijas abiem točna nepietiks" un "tu neesi ievērojis, ka savai nežēlīgi pretīgajai kolēģei, kuru tu visu laiku centies paciest un saprast, tu iztērē vairāk mīlestības nekā savam bērnam?" [un cilvēki būtu greizsirdīgi nevis uz tiem, kurus viņa partnerim ir viegli mīlēt, bet uz tiem, kurus ir grūti, nu tipa "oooo, tev ir jauna mīļākā? tad jau man arī būs puķes un končas, jeij!" un "bļaģ, ja tu vēl vienu reizi nakts vidū atbildēsi uz priekšnieka e-pastu, jei bogu olas nogriezīšu"]
Un, ja nav šitādas grāmatiņas, točna vajadzētu, tikai tādu maksimāli creepy, ja
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |