Oktobris 7., 2015
| 09:31
|
Comments:
Pāvila 1. vēstule korintiešiem, 13:8 8 Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.
From: | unpy |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 12:49 |
---|
| | | (Link) |
|
Vai tad tā nav mīlestība uz Dievu domāta, nevis tā eksistenciālā cīņa starp miesaskārību apmierināšanu un svešiem matiem tavās ziepēs, par ko tu runā?
es vienmēr biju sapratusi, ka laicīgā mīlestība ir tā kā kristīgās mīlestības atspulgs zemes virsū (vismaz man svētdienas skolā deva lasīt Zālamana augsto dziesmu un vilkt paralēles... kas bija patiesībā nenormāli kruta, ņemot vērā to, ka man bija kādi 10 gadi)
From: | unpy |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 12:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Par to jau stāsts, ka tikai štrunta atspulgs:))
vait' pseidobudistiem doma par atspulgu nešķiet kaut kas gauži naturāls?
From: | unpy |
Date: | 7. Oktobris 2015 - 12:58 |
---|
| | | (Link) |
|
Pseidobudistiem, kuri interesējas par reliģiju vēsturi? Kristietībā nešķiet, nē :))
nu paga, tajā pašā vēstulē šī ideja ir tiešā tekstā uzrakstīta: "12 Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts."
lai gan, protams, kristietību mēģināt skatīt kā kaut ko viengabalainu arī ir diezgan mission impossible; es, zin, te runāju par mīlestību un līdzjūtību, un tu par bērnu krusta gājienu.
tā ir domāta Dieva mīlestība uz cilvēku, kas iet caur (tam līdzās esošu) cilvēku, tostarp pieciešot matus ziepēs |
|
|
|
Sviesta Ciba |