Oktobris 7., 2015
| 09:31
|
Comments:
bāc, es riktīgi nesaprotu to nošķīrumu starp iemīlēšanos un mīlestību-kā-pienākumu (nu, drīzāk atbildību+gribas aktu), man šķiet, ka tās ir viena procesa divas puses un to mīlestības monogāmiju arī nesaprotu (nu tb ja tu riktīgi mīli, tad tā mīlestība taču šļakstās uz visām pusēm, un mēģināt to novirzīt kaut kādam vienam cilvēkam ekskluzīvi ir baigi dīvaini) (zato seksu un mīlestību mēdzu diezgan nošķirt)
(šis arī ir tas, kamdēļ es droši vien darītu prātīgāk, ja beigtu runāt par to, ko jūtu pret citiem cilvēkiem, ibo tā interpretācija "ahhh, tu taču esi iemīlējusies => tev taču ir "romantiskā mīlestība" a.k.a. pie pirmās izdevības mēģināsi ievilkt gultiņā => bet nedrīksti taču, jo tev jau ir vīrs!" manī izraisa pilnīgu wtf visos punktos, bet es esmu mazākumā, jo lielākajai daļai cilvēku tas liekas loģisks domu gājiens)
Taisnība par divām pusēm, teoloģijā pēdējos 2000 gados laiku pa laikam ir uzpeldējusi atziņa, ka mīlestība īstenībā ir kas vienots, viena un mēs nevaram tā viennozīmīgi sadalīt mīlestību dažādos plauktiņos, arī klasiskā erotiskā mīlestība šajā ziņā ir diezgan dievišķa (nesatricināma ticība, ticīgā attiecības ar viņa dievu ar visām šaubām, pārbaudījumiem savā ziņā ir diezgan līdzīgas erotiskajai mīlestībai) lielās mīlestības daļa vai izpausme, teologi saka, ka god simply is the best lover. Kristietībā jāmīl tuvākais, un tuvākais var būt jebkurš, ikviens, tikai tā ir tāda kā non-preference mīlestība, kurpretī monogāmiskā ir preference love, tikai šeit atgādina, ka nedrīkst abas sajaukt, jo augstāka lieta ir non-preference love, kaut gan arī preference love erotiskajā izpausmē nav noraidāma (te mēdz atsaukties uz genesis stāstu, kur pirmais, ko dievs par cilvēku teicis: nav labi cilvēkam būt vienam, un radījis sievieti), vienkārši non-preference love darbojas kā katalizātors un pievienotās vērtības faktors arī erotiskajā preference love, jo bieži vien atgādina, ka preference love var būt noslieces uz visādiem gļukiem.
nu zem šitā es atkal varētu parakstīties :)
nu, piemēram, ka daudziem cilvēkiem ir vieglāk aiziet uz "mīlu viskautko", ja iet caur "mīlu šo vienu konkrēto", un drīzāk ir tā, ka cilvēks, kas *saņem* tikai non-preference love, un pats ir ar savām cilvēciskajām problēmām, var nejusties mīlēts, ka tam var būt nepieciešama preference love. tb ja man bērns prasa, vai es viņu mīlu, tad viņš grib dzirdēt "jā, es mīlu tieši tevi", nevis "yeah, es mīlu visus savus bērnus, un tu esi viens no viņiem". bet, protams, ir grūti pāriet no "mana mamma!" uz "mamma man un arī māsai/brālim"
bet tur tai teoloģijā ir sarežģīti ar to mīlestību. ja neko nejaucu un pareizi atceros, tad tur bija trīs veidi - eross, agape (?) un fīlija? un tas ka mīlestība nekad nebeigsies vienā sprediķī tikai skaidrots 'apmēram kā enerģijas nezūdamības likums' ka visu laiku mainās un cirkulē, bet neizbeidzas un nerodas no jauna, jo jau ir
kādā ziņā tu nesaproti to mīl.monog.? tā, ka var mīlēt tikai vienu vīrieti (sievieti) un vispār neko citu, ne nodarbi, ne parādību? vai mīlēt to vienu tā, ka nemīlēt nevienu citu (romantiski, erotiski) cilvēku, bet just mīlestību un labestību pret cilvēkiem kā tādiem vai konkrētiem indivīdiem.
es nezinu vai saprotu to, ko tu omā ar mīlestības monogāmiju, bet es to izjūtu apmēram tā, ka tu tik ļoti mīli to vienu cilvēku, ka nevienu citu (vīrieti š.g.) vnk nav kapacitātes mīlēt. tai pat laikā redzot kādu citu cilvēku tu viņu drusciņ mīli, bet tas nekādi neattiecas uz to iepriekšminēto mīlestību jo tā ir liela daļa no tevis un ir kaut kas fundamentāls, ja tā var teikt. un tas, ka tu redzi un uz brīdi mīli kādu citu cilvēku (piemēram, krutu pasniedzēju ar tādu talantu, ka wow!) uzreiz nenozīmē, ka gibi viņu ievilkt gulta
vot to "nav kapacitātes mīlēt" arī nesaprotu. nu labi, ir kaut kāda viena fāze, kurā Visa Pasaule Ir Šī Viena Cilvēka Paplašinājums (bet arī tādā gadījumā tu mīli visu pasauli), bet tā es stāvokli "es spēju mīlēt tikai vienu konkrētu cilvēku un nevienu citu ne" uztveru drīzāk kā nepatīkamu un, cerams, īslaicīgu pauzīti. un "romantisko mīlestību" kā cieši saistītu ar erotisko arī nesaprotu, mierīgi var mīlēt visādi un negribēt ievilkt gultā
mīlēt vienu cilvēku un nemīlēt neko citu, ne nodarbi, ne parādību, vot tā jau būtu patoloģija/depresijas pazīme
es drīzāk domāju 'nav motivācijas'. nez. grūti izstāstīt. bet tas domāts posmā, kad brilles nokritušas :D
a par to pēdējo gan jau ir arī patoloģija. kaut kāda maniakāla mīlestība
nu es pieņemu, ka ir cilvēki, kam tiešām "nav motivācijas", good for them. *man* tas šķiet dīvaini/skumji, tipa.
From: | pet |
Date: | 8. Oktobris 2015 - 22:33 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu kristietība vismaz daļēji uz to skatās kā tai pašā Pāvila rakstītajā korintiešiem ar fragmentu, ka "cilvēkam labāk sievieti neaizskart ... bet (pārfrazēju) ja nu galīgi bez tā nevar, tad lai stājas Dieva svētītā laulībā" - ar domu, ka labi būtu dzīvot askēzē vispār bez romantiskās mīlestības bet tikai ar garīgo, bet tā ka to uzstādīt kā nosacījumu masām vienkārši nav iespējams, nu tad piedāvājam labi regulētu monogāmu heteroseksuālu uz-mūžu savienību kā risinājumu / zibensnovedēju netiklībai.
From: | pet |
Date: | 8. Oktobris 2015 - 22:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Korintieši 7. nodaļa: "1 Bet attiecībā uz to, ko jūs man rakstījāt: Ir labi cilvēkam sievieti neaizskart. 2 Bet netiklības novēršanai lai katram ir sava sieva un katrai savs vīrs! [...] 8 Bet es saku neprecētajiem un atraitņiem: labi viņiem būtu, ja viņi paliktu tā kā es. 9 Bet ja viņi nav atturīgi, lai precas; jo labāk doties laulībā, nekā degt kaislībā." |
|
|