Hesus! Take the wheel!

June 23rd Silva vs Franklin II. jōōōōōōmajo, cik ilgi Ričs nebija cīnijies. Ļoti ceru uz ilgu viņa karjeras turpinājumu.

+++

7. Jūlijs
Anderson Silva (c) vs Chael Sonnen
Forrest Griffin vs Tito Ortiz
Cung Le vs Patrick Côté
Dong Hyun Kim vs Demian Maia

Ibal, kā šitos divus gaidu!

Es no augstskolas vistālāk metu zābaku. Par dāvanu karti nopirkšu nazi.
Vēl mūsu komandai tika 2. vieta un 5latu dāvankartes krogā. Nodzeršu pēc diplomdarba pabeigšanas.
Šodien maratonā pārstāvējām Dobeles dzirnavnieku, Maķītī drive trū stāvējām ar mašīnām, lowest point of my life. Bet tad atbrauca busiņš ar somiem un padarīja sevi par vēl lielākiem idiotiem.
Esmu iededzinājis kaklu. Šodien aši iešu gulēt.

Rīt ar komandu ejam paņemt augstskolas sporta dienu!

Esmu pieradis pie skriešanas. Vairs nepukstu, kad vajag bizot lielākus gabalus. Vakardien naktī 12km sanāca un tīri normālā tempā. Šovasar bija tāds muļķīgs mērķis - noskriet pusmaratona distanci. Tāpat vien, bez īpašas vajadzības.

Izskatās, ka competitive kaušanās sezona man beigusies. Organizatori tā arī nepiezvanīja un neko nepaskaidroja.
Tagad varēs nodarboties ar treniņiem vieglā režīmā un citu cilvēku trenēšanu. TIK daudz laika dzīvei! :D

Bijām Tūjā, padzīvojāmies pa skaistām mājām, pirtīm, jūrasmalu. Bija awesome. Monopolā visus izvaroju un smējos ļaunos smieklos. 40 miljoni izmaina pasaules uztveri tomēr. ;)



Noskatījos nu jau vecu filmu Murderball (2005). Filma par (kā tulkojas parapeligic latviski?) par wheelchair rugby. Diezgan laba. Baigi ievilka. Empātiju izraisoša dokumentālā. Dodu 7,5.

Vakardienas filmēšana ļoti patika. Esmu pretty pārliecināts kā šis materiāls būs ļoti izmantojams. Paldies terrifyer par kameras darbu, es taču kā izcils sportists un operators nevaru atrasties 2 vietās vienlaicīgi. xD
Anyways,  baigi priecīgi gaidu  nākamās filmēšanas epizodes. Līdz tam noteikti jādabū platlenķa lēca un jāizfiško kā veiksmīgi filmēšanas sliedi uztaisīt. Starp citu, ar skeitbordu, izoleni un statīvu nav nemaz tik sūdīgi.

Klac-klac... pa jebalu-klaccc!

Jau labu laiciņu atpakaļ biju domājis par treniņu izdevumu nosegšanu pats trenējot cilvēkus. Lieta tāda, ka šajā pilsētā neviens neko lauzties (cik es zinu) un tad nu ir pieprasījums. Savas zāles atvēršana mums nesanāca taiminga dēļ. Un es jau sen esmu domājis, kāda trenera tēlu es izvēlētos. Viens lasītājs, kuram patīk vilki, gribēja uzzināt par manu humoru treniņos. Nu, nevaru es bez replikām. Piemēram, kad man saka, ka es situ pārāk lēni un laiks iet, un līdz cīņai palicis maz, sāku dziedāt "Dzīve skrien kā stirnas". Mācot žņaugšanas tvērienus, situāciju, atrodoties aiz muguras, varu noraksturot kā mēģinājumu pieklusināt dāmu, kas negrib saukt pie sevis uz tēju. Vai arī, nespējot satvert rokas kā vajag, komentēju, ka vajag kādu ar mazākiem bicepsiem, kas to parāda, ne mani. Nu, es klaunojos. Ne vienmēr, bet gribās. Kad tos daudzos gadus trenējies un pierodi pie tā, ka noteiktā brīdī monotoni jāatkārto vienas kustības, lai iegūtu ātrumu un precizitāti, vajag kaut kā izkrāšņot to stāvokli.
Tātad, piedāvāju - ( Hesus pašaizsardzības treniņu metodes )

Starp citu, es tagad esmu treneris. Mācu jauniešus piektdienās (T_T) lauzt ekstremitātes un apturēt cilvēku elpošanu. Pašlaik manas trenera spējas ir
,bet tā kā tos čaļus nepaķer mans sūdīgais humors, tad pagaidām derēs, kā ir. Nebūtu šodien trenējis, vakariņām naudas īsti nebūtu. :D

Kreisā sejas puse gan ir zila, viss torso sašķaidīts ar nagiem, bet uzvarējis un laimīgs.
Vispār stāsts interesants. Visi lielie fani un skatītāji kā parasti piepisa. Daļa tādēļ, ka mašīnas nedarbojas, daļa - jo vienkārši ir melīgi lopi. Žeņa arī norūc par šito un, tā kā man nav neviena, kas varētu būt sekundants, braucam ar autobusu.
Zālē neviens nesmaida un mani nomoka šī atmosfēra. Visi draudīgie čaļi ir acīmredzami nobijušies, ko pēc tam cīņās var redzēt, daži cīņās griež muguru un tolkom vispār nevar savākties. Pretinieks tiešām ir 80kg, pāris simtus gramu pāri, lieliem pleciem, nopietns un manāmi vecāks vīrietis. Noteikumus atnāk apspriest ar treneri un ir ļoti nopietns, treneris tāds jautrs un nedaudz ņirgājas par mani un manām bažām, ka viņa audzēknis ir lielāks par mani. Visu nedēļu man borēja, ka viņš nāk no viena no labākajiem Rīgas kikboksa klubiem un, lai Dieva dēļ nemēģinot apmainīties sitieniem stāvus, turpat uz grīdas arī palikšot. Un tad mani mocīja spītība. Pirmkārt, liela daļa nemaz nezin, ka esmu diezgan sucessful grapleris. Tie, ar ko trenējos, zin, ka esmu diezgan labs, bet viņi nezin, kāda man josta un kādi panākumi. Sasodīts, drīzāk tam kikbokserim būtu jābaidās.
Skipping all the hujņa - karoče esmu pasākuma headlainers. Wow. Kruti.
Sadzenu sevī adrenalīnu un aiziet cīnīties. Pēc pirmā raunda Žeņa sakliedz, lai es neturu rokas lejā kā lohs. Viss raunds principā paiet stāvus cīņā. Dabūju pa seju tā ka noplakšķ vien. Izslēgties netaisos, tuvcīņā viņš veiksmīgi izvairās. Nu ok, stāvēs. At kājām sanāca tīri labi pastrādāt. Otrajā raundā pateicoties viņa svaram, viņš netiek nomests uz galvas, mountoju viņu un, kliedzot un raujot no visa spēka, dzirdu kā viņš sāk gārgt un velku, līdz tiešām var saprast, ka viss - game over.
Rarr. Ļoti laba sajūta. Kāpjot nost orgs man paziņo, ka manā īpašumā nonāk fucking boksa maiss. HAHA, mums jau tā nav transporta, tagad vēl boksa maiss 150cm augstumā jānogādā mājās. Nu neko, labi, ka kursabiedrs bija skatīties. Riktīgi liels paldies, ka aizveda līdz mājām, hoķ tas viņam liels līkums sanāca.



Nu ko, esmu still undefeated MMA disciplīnā un gatavojos nākamajam pasākumam. Noteikti došu sev un dabūšu par to, kā es rokas turu un, lai gan cīņa jau bija skatāmāka, man ir shitload of stuff, ko mācīties. Ir arī video safilmēts. Un beidzot manas cīņas sāk atmaksāties balvu veidā. Tagad jāizdomā, kur to milzīgo maisu likt lolol :D pagaidām tā ir lieliska mēbele istabā, kas noder ciemiņu uzņemšanai. ;D

Par saviem panākumiem gribu pateikties trenerim Jurim, kas ar mani intensīvi strādāja nedēļu un tam Kungam par gara spēku.

Labs džudo+sūdīgs kikbokss > labu kikboksu.
Peace!

Nepacietība. Rīt pretī kikbokseris, esot diezgan labi trenēts. Rīdzinieks laikam. Vecuma ziņā varētu būt mans tētis un ir kilogramus 6 smagāks. Visticamāk - semipro MMA noteikumi bez elkoņiem un ceļgaliem. Bet ir spēlēts arī ar sliktākām kārtīm.
Šodien jāiet izkustēties un morāli nogatavoties.

Jau trešo vakaru, ejot gulēt, pozitīvi domāju - RĪT BŪS PRODUKTĪVA DIENA. Bet nav. Nu nav un viss. :D
Sēžu un kaut ko tur bakstu Writer dokumentā, atskatoties vispār neliekas, ka kaut kas būtu uzrakstīts. Tāds foršs flows. Lai arī programmēt neiemācījos, savā ziņā saturīgs man tas grāds būs.
Vispār manas un istabasbiedru studijas perfekti ataino šī meme. Man tiešām likās smieklīgi, jo dažas nu tik ļoti var attiecināt uz mums. ^^





Pāris dienas mēģināju sevi pieradināt pie Starcraft 2. Bļed, nu tāds elles izdzimums... Itkā wariku tač spēlēju un tā, bet man tāāāā riebjas tie fucking tanki un space tēmas. Plus, tur viss balstās uz - dabū daudz resursus, dabū daudz purnus un kā urāls iznes pretinieku. Nu, un jo labāk spēlē, jo lielāks urāls. Vienlīdzīgiem pleijeriem sanāk milzu gopņa, kad savākti daudz purni - tipa bars pret baru. Nē, nav priekš manis.
Un, ja jau datorspēles ņeprokaķilo, pastaigāšu laiciņu uz Muay Thai. Tā riktīgi klišejiski, ķīniešu quartera vidū tā zāle ir. Pati zāle jau tāda diezgan moderna un tā, bet gaitenī laikam speciāli sametuši vecas zeķes, lai ir tas "cīņa aromāts".

Ziemassvētkos, iespējams, glābšu Ivaru no šausmīgajām mājām.

Istabu silda sildītājs, kurš pats sāk sildīt, kad temperatūra nokrītās līdz noteiktajai temperatūrai. Viss debīlā itāļa dēļ. Viņa izskaidrojums, kapēc naktīs gaiteņa logs būtu jātur vaļā - vismaz kaut kāda gaisa cirkulācija. Un, ja auksts esot, varot taču sarullēt dvieli un durvju apakšu nosiltināt. Viņam, redz, esot 2 biezās segas, nejūtot.

Noskatījos The Warrior. 8 balles. Tāpēc, ka daļēji tur bija sakars ar MMA. Pirmā izdevusies filma par šo tēmu, ja godīgi. Bija daži cheesy momenti, bet to jau var palaist garām. ;)

Riju ķiplokusu un sūtu ziemassvētku kartiņas. Nē, Tev nebūs - jo Tu esi lohs/lose.
Ā, bija šonakt sapnis (atkal vidusskola) un klasesbiedri mani apsveic Ziemassvētkos. Un es nesaprotu, kapēc tikai man dāvanas dod. Un tad man kaut kas pasaka - daudz laimes dzimšanas dienā! Nicce. Paldies, jums, klasesbiedri! T_T kkāds neprāts.
Runājot par svētkiem, sniega gan te vēl nav. Un egles man arī noteikti nebūis. Bet tas laikam nav tas trakākais. Jānopērk kilograms mandarīnu un svētku sajūta instantly būs klāt. ;D

UFC Birmingham un Birra Moreti aliņš. Ja būtu bijušas sūdīgākās biļetes pieejamas, mož pat būtu noziedojis.

Pirmā cīņa - 18 sekundes, otrā - divi nervozi onkuļi nervozi mīcās līdz viens padodas, trešā cīņa beidzas pirmajā minūtē, ceturtā cīņa - pirmajā raundā.

Puse pasākuma jau noskatīta. Smaidu - šoreiz mans žīdisms nostrādājis manā labā. :)

Ā, un, kā beigās izrādās, main event beidzas otrajā raundā, medicīnisku iemeslu dēļ. Pizģets, neveiksmīgs šovs. ;D

Īsumā pirms miega:

• 15. novembrī man tiek dota nedēļa brīva, lai varētu tikt uz Londonu, sagaidīt divas brīnišķīgas latvju meitenes, tad pa visām malām tūrisms, pēc tam savākt vienu somu meiteni un tad - 3 dienas ballēt pa maniem apartamentiem. Viena no viņām tiek trakoti gaidīta. ;)

•  Sākot ar 9. datumu man uztic kompānijas uzturēšanu uz mēnesi, kamēr direktors ir tajā Indijā, uz kuru es tomēr nebraucu finansiālu iemeslu dēļ. Wanna see how that works out. ^^
•  Un, runājot par indiešiem - god, kā mani tikko piebaroja ar mājās gatavotu spicy indian food! Tas, kā viņi gatavo ir vienkārši pizģets. Vīrieši savos late twenties, bet par ēdiena gatavošanu zin vairāk kā mana māte. Es nepārspīlēju.
•  Man ir pielipusi britu pieklājība un es rakstot un runājot esmu sācis lietot nepareizu interpunkciju un nesaturīgu teikumu uzbūvi.
  
•  Ikdienā pārvietojos ar ričuku, kas ir baigi forši, neskatoties uz to, ka citreiz nākas braukt pa lietu. Tad šļakatas šķīst uz visām pusēm un manu seju rotā velnišķīgs smaids!
•  Brazīļu Žužitsu esmu nenormāli attīstijies salīdzinot ar to, kā pirmajās nodarbībās darbojos. Pagājušajā treniņā izmantoju vismaz 50% no nodarbībās mācītā un apaļīgais treneris ļoti apmierināts bija un kliedza, lai pretiniekiem salaužu rokas. Taiboksā cilvēki nemāk spert pa galvu, jo viņu treneris nevar uzcelt kāju tik augstu. Es - šokēts. Man vienīgajam tur kājas kā tailandiešu puisītim.
  
• Pagarināju savu uzturēšanos šeit par vienu mēnesi. Galvenokārt tāpēc, ka mans arguments "a ko man darīt Latvijā" ir neapstrīdams, un nauda no Eiropas ripo, kas vienmēr ir patīkami.
  
• Man nenormāli izbesīja itāļu kaimiņš, kurš vienā dienā pasauca uzpīpēt, jo esot baigā manta no Holandes. Pirmkārt, puse no tā tika man un man NEKĀ nebija. Tik tiešām. Biju izdomājis, ka varētu kādreiz papīpēt un pasēdēt pie grafikām, paskatīties, cik traki būtu. Bet viņa mēslam netērēšos. Otrkārt, tikai tagad pamanīju viņa spēju veidot monologu. Viņu pilnīgi neinteresē otrs sarunu biedrs. Viņš vārās par savu hujņu un pat negrib dzirdēt viedokli, viņš vienkārši grib atstāstīt un tad notīties. Ir cilvēki, kas nedod vārdu, un, ja tiek malta normāla hujņa, man nav pretenziju. Bet, ja visu laiku pusteikumā pārtrauc, vai arī ļauj pabeigt un neatbild, tad nu i nafig vispār man būtu viņš jāklausās?
  
• Viendien novilku aktiera filmu paku un nu jau esmu noskatījies kādas 7 Van Dammes filmas, kas ir kāda 1/4 daļa no viņa daiļrades. Par 5 nevienu atzīmi augstāku nevaru ielikt, plus, katru otro atceros redzējis bērnībā pa Latvijas kanāliem. Likās, ka tajā laikā esmu par mazu, lai saprastu sižetu, izrādās - tur tāda nemaz nav.
  
• Mums mājā varbūt ievāksies viena meitene, kura laikam, tāpat kā es sākumā, neuzticējās landlordam, tāpēc es tiku izsaukts no istabas, lai viņu nomierinātu, ka neģeris ir cool brotha, kas viņu nepiečakarēs. Būtu cool, ja viņa ievāktos, jo tad man būtu tā apziņa, ka esmu labi dzīvesvietu notirgojis, kā arī, būtu cerība, ka beidzot mājā būs kāds normāls cilvēks, ar kuru man varētu sakarīga saruna izveidoties.
  
•  Neko stiprāku par alu šeit neesmu dzēris, un pat to - reti. Carlsberg ir viens no top aliņiem garšas ziņā. Bēdīgi.
  
•  Firefox pastāvīgi karās. Jāpārvācas uz hromu. kamēr firefox nokāries, brovzēju ar hromu, tātad kompī vaina itkā nav. Varbūt tie idioti veikalā uzlikuši 32 bitu FF uz 64 bitu mašīnas. Jāpaskatās. Katrā ziņā, īsti riktīgi nav.
  
• Sāk mākties virsū tā "pavisam lielā" dzīve un pagaidām iztēlojos sevi 3istabu dzīvoklī ar 3 citiem cilvēkiem, 2 pusslodžu darbiem bez noteikta darba laika, maz naudas un baigi atslābinātu dzīvesveidu šādā stilā bomžojot kādu gadu / pusotru.
  
•  Man baigi patīk 20 pensu monetas.
  
•  Britiem tronī varēs kāpt arī sieviete. Tā es internetā lasīju.

Cheers!

Šis būs garš posts, kur atspoguļoju visu savu dzīvi, jo ir slinkums postēt īsus ierakstus. Tas ir tāpat kā dafiga treileri no filmām, kas noskatīti un pēc tam pati filma liekas sūds. Nē, pie manis jūs iegūsiet pilnu gatavo produktu.
Un tā kā mani viedokļi un domas mainās katru dienu, tad izveidot sakarīgu rakstu ir grūti.


( Viss garais teksts )

Pastāstīšu jums pāris stāstus.
Sākšu kā parasti, ar to, kas notiek mājā. Kāds pīpē ganju. Es nediršu, ienāku iekšā, nu natūrā velk. Eju pie visām durvīm un ostu, bet nevar saprast, jo visa māja vienos dūmos. :D Vispār bieži sanāk saost uz ielas, ka ir kādā mājā pīpēts. Šejienes mantai tāda padušu smaka izteikta, pat tad, kad es pats esmu nomazgājies.
vakar naktī patestēju internetu, tā, ņihuja sebe wifi...



Vispār, ar itāli baigie ne ta draugi, bet nu ir cilvēks ar ko parunāt. Tātad kopā divi. Ja redzēšu vēl kādu apkūrušos, būs arī trešais. ;D

Nu un šodien biju uz to MMA zāli. Teikšu kā ir. patīk līmenis un treniņu metodika, besī treneris un cilvēki. Pirmkārt, liek maksāt pirms treniņa, tā kā es bļed, nozagt viņu tehniku gribētu. Otrkārt, acīmredzami skatijās uz mani un gribēja, lai es tur nobeidzos. Nu un tālu jau nebija, mēnesis tomēr rijot čipsus un piržot dīvānā. Treškārt, mani 10oz cimdi nederot, jo sparingam vajag vismaz 14. Nodomāju, bļed, tu vari iedomāties kā man tādi cimdi izskatās? Man tādi cimdi lielāki par rumpi, ibio nah. nu labi, pohuj, nopirks jaunus, lai nepīkst, šitos turēs skapī. Ceturtkārt, epastā raksta, ka man no LV vajagot vest tikai šortus, jo, bļa, visu iedot varot, gi, cimdus un bezmazvai paēdinās. A šodien jau prasa, vēl nāksi? Ā, tad būs jāpērk savs gi, nu, higiēna tipa. Bļed, tu pidarass britu, tad varēji epastā uzrakstīt, paņemtu to jaku, lai nav jāraud. Piektkārt, kāds bļed treniņš bez iesildīšanās? Pirms tam apskatot plakātus un staigājot, pasildijos, acīmredzami biju stīvs no nekā nedarīšanas. Es ahujel, ka sākumā liek fiziski strādāt. Nu, un protams, sagriezu potīti. Man tādas lietas nekad nenotiek. Es pat nezinu, par ko esmu neapmierināts, itkā jau tehniku māca, čaļiem ir ātrums nenormāls, BJJ zelta medaļas ņemot pa visu UK, bet nu nezinu, nepatīk tas treneris laikam pārāk. Es jutos kā kkāda pabira, beigās vēl saka, ka es noguris izskatoties. Es saku, ka mēnesi sanāca netrenēties, šis tik rēc, ka es tad vienā maisā ar Igoru liekams (jā, ja kas, Igors ir no Daugavpils), jo Igors ar dzerot un ņifiga nedarot. Ja tam trenerim ir tāda pieeja, ka uzvedās kā douche highschoolers, tad ok. Ja viņš man pēc mēneša sāks līst dirsā, cik es labs un kāda man laba forma, es tam pimpim nekļūdīgi parādīšu, cik ļoti necienu viņu.

Vispār dīvaini.Cik saprotu, tad visas nodarbības spiež uz MMA, nevis noteiktiem sporta veidiem. Jo boksā jātaisa sprawli un pa vidu jāiet uz visādiem gāzieniem? Nu nez. Nu man jau forši, bet kopumā tā mazliet dīvaini liekas. Ko tad viņi MMA treniņos diez dara? To pašu tikai ar MMA cimdiem, lol?

25. februārī Valmierā (hz kur un hz kas un VAI organizē) cīņas. Domāju, ja būšu labā formā, varētu kādu daunīti mēģināt izslēgt vai noķērt ar flying armbar. :)))

UK saga
( continues... )

Ziniet, man tomēr Apvienotā Karaliste patīk.
Šodien tirgū iegādājos frī un 3 gurķus, par salīdziunoši lētām naudām. Tiešām, kā muļķis neņēmu daudz ēdiena. Nākamreiz zināšu. Te, piemēram, ir grūti ar majonēzi, baltmaizi un pelmeņiem.
Centrs jau bieži izstaigāts, šodien pat karti neizvilku, apstaigāju sev vajadzīgās iestādes un veiksmīgi arī atgriezos hostelī.

Victoria square un ēka, kas skaitās Town Hall, izskatās tiešām nice. Pa lielo kasti cilvēki sēž un skatās ziņas/futbolu. patika tā vieta. Tur dafiga skeitspotu būtu, citviet pilsētā saliktas negludās plāksnes pirms lecieniem, taču šaubos, ka tas ir skeiteru dēļ.



Ejot gar chinatown, atkal skatījos uz plakātu "K-star Thai Boksing". Izdomāju ieet, apskatīt. Kā nu sanācis, kā ne, zāle ir maza un pieņemšana uzreiz pie ieejas. Piedāvāja trial sesiju apmeklēt. Nodomāju, kapēc gan ne.



Aizgāju, uzreiz rāva iekšā zālē, davaj, mācīsim Tevi. Ieveda zāles stūrī viņu vietējais kikboksa zvaigzne. Sāk rādīt, kā taisnais sitiens jāsit. Taisns spēriens. Saku, ka man āķis pilnīgā dirsā. Padauzu tās viņa ķepas - "Dude, your technique is perfect! Nothing to change! They have already started. Want to mix in?" Ok, who gives... Treniņš bija kādas 40 minūtes, pamata spērieni, viņu Tailandes kikbokseris (kaut kāds tumšs arābs, par kuru man bija jānotic, ka viņš ir no Tailandes. :D) klapē man uz pleca un saka, ka mana tehnika ir fucking amazing. 8. pasaules brīnums, bļa. Visi tādi uķi-puķi draudzīgi. Iepazīstia, ka esot vēl viens latvietis. Wow, abiem pārsteigums. Tad vēl izgāju vēl vienu treniņu, kas skaitās fiziskais (slinkošana atmaksājās, vienu brīdi sagriezās galviņa Jēzusiņam :))). Ģērbtuvēs parunājām ar to latvieti, viss uzreiz pa 180 grādiem. Kā mājās. Lamuvārdi - "Hujņa, ne?", "pizģets, sūds ne fizuha" un "aj, mājās normālāk trenējāmies". Angļi šim esot iedevuši iesauku Terminators. :D Vīrs trenējies ar Gluhovu un šeit laikam nesen, jo kā izrādās, viņi šeit sadala pa klasēm. Latvietis arī pie iesācējiem. Vecais, labais naudas izsūkšanas joks. Gribi augstākā klasē - maksā par jostu. Muay Thai - jostas? What the hell? :D
Katrā ziņā jāmaksā nav, un teica, kamēr man neesot dzīvesvietas, lai nākot un trenējoties. Figviņzin. Tad redzēs.

Rekur es, riktīgi sakačājies no treniņa, gatavs uzbrukt cilvēkiem (bonusā arī autobuss):



Tagad uz projektora uzlikts futbols un visi kā pielipuši, daži pat uz futbola bāru aizgāja. Lololol. Birminghema pret.. Brāgu? Hvz.
Tagad jūtu, ka kaut kas smaržo pēc vīriešiem. Paostu - es. Domāju, kas noticis, bet tas ir mans lētais dezodorants, kas asociējas ar riktīgiem trubu mainītājiem un kaimiņieņu (kaimiņienu?) drāzējiem.
Good shit. Good shit, man.

Es pat nezinu, ko te rakstīt. Vai maz vērts. Man atgriezušies cilvēki, ar kuriem visu izrunāt, so...
Būtu man nopirktas lādējamās baterijas, varētu safotografēt kaut ko un izveidot sižetisko reportāžu iz manas dzīves, bet tā kā tā visa nav, tad sūds vien sanāks, ne posts.

1) Apzinoties, ka mana "skaistā dzīve" kā studentam dodas uz noslēgumu, izbaudu visu burvību. Detaļās neieslīgšu.
2) Uz treniņiem neeju, jo nav naudas. Diezgan nožēlojami, bet fakts. Ja godīgi, gribās. Prasās. Jāizspiež no bosa nauda par aizpagājušo mēnesi.
Vispār, ir iestājusies tāda kā rudens krīze, neredzu vairs jēgu treniņiem. Nu, viss tādēļ, ka to treneru nav un es nejūtu izaugsmi, un čalis, kas mani trenē, Rīgā sakačājis boksu, dauza man seju, kas mani nenormāli kaitina. Ar nožēlu, bezmaz vai ar asarām acīs sēžu uz paklāja, staipos un domāju, cik lieliski būtu trenēties specializētā klubā, nevis šitā knapināties. Potenciāls ta ir, a realizēt nav kur.
3) Istabā 100Mbit/s kabeli izmantojam veļas žāvēšanai. Te bez bildes ieraksts ir pilnīgi bezvērtīgs.
4) Tā kā ir nojauta, ka drīz būs vajadzīgais naudas daudzums, atkal rodas problēma, kādu video aparatūru iegādāties. Vērtības ir pilnīgi nomainījušās, video formāti arī, jāskatās, kas pašlaik pieejams manā price range. (vispār, šito pašu teikumu rakstīju gadus 2 atpakaļ. :D)
5) Eu, kā būtu, ja es stātos arī maģistros? Ja es labi mācītos, man pienāktos stipendija, kas nozīmē, ka darbu nemaz nevajadzētu. Pats grāds jau man it kā pie vienas vietas, bet doma, ka var valstij vēl noslaukt naudiņu mani priecē un aizkustina. Plus, kamēr vēl pusjauni un nabagi, varētu šārēt dzīvokli.
6) Un vēl, vienam manam YouTubes video ir 22000 skatījumu. Kļūstu pazīstams plašākām auditorijām.

Nu ok, nākamreiz rakstīšu laikam tikai tad, kad tiešām būs ko rakstīt. :D So, for now - bye guys. :*

Didzi, atnāc tak kādreiz uz treniņu, man teica.
Didzi, mums tur jauni cīkstoņi, viņi teica.
Didzi, atnāc, apmainīsimies ar pieredzi, man teica.

Treniņš izvērtās 3 stundu pastaigā. Aizej. Durvis ciet. Uz telefona zvanu arī neviens neatbild. Pēc tāda noieta kluča jau pat uz otru zāli negribas iet. Dirsā to Jiujitsu, Japānu un tos lohus, kas tur trenējās. 2 reizes nedēļā treniņi un tāpat 50% nenotiek. Man ta pohuj, bet tad nesaucat mani trenēties, āži tādi. -.-