Hesus! Take the wheel!

UFC Birmingham un Birra Moreti aliņš. Ja būtu bijušas sūdīgākās biļetes pieejamas, mož pat būtu noziedojis.

Pirmā cīņa - 18 sekundes, otrā - divi nervozi onkuļi nervozi mīcās līdz viens padodas, trešā cīņa beidzas pirmajā minūtē, ceturtā cīņa - pirmajā raundā.

Puse pasākuma jau noskatīta. Smaidu - šoreiz mans žīdisms nostrādājis manā labā. :)

Ā, un, kā beigās izrādās, main event beidzas otrajā raundā, medicīnisku iemeslu dēļ. Pizģets, neveiksmīgs šovs. ;D

Īsumā pirms miega:

• 15. novembrī man tiek dota nedēļa brīva, lai varētu tikt uz Londonu, sagaidīt divas brīnišķīgas latvju meitenes, tad pa visām malām tūrisms, pēc tam savākt vienu somu meiteni un tad - 3 dienas ballēt pa maniem apartamentiem. Viena no viņām tiek trakoti gaidīta. ;)

•  Sākot ar 9. datumu man uztic kompānijas uzturēšanu uz mēnesi, kamēr direktors ir tajā Indijā, uz kuru es tomēr nebraucu finansiālu iemeslu dēļ. Wanna see how that works out. ^^
•  Un, runājot par indiešiem - god, kā mani tikko piebaroja ar mājās gatavotu spicy indian food! Tas, kā viņi gatavo ir vienkārši pizģets. Vīrieši savos late twenties, bet par ēdiena gatavošanu zin vairāk kā mana māte. Es nepārspīlēju.
•  Man ir pielipusi britu pieklājība un es rakstot un runājot esmu sācis lietot nepareizu interpunkciju un nesaturīgu teikumu uzbūvi.
  
•  Ikdienā pārvietojos ar ričuku, kas ir baigi forši, neskatoties uz to, ka citreiz nākas braukt pa lietu. Tad šļakatas šķīst uz visām pusēm un manu seju rotā velnišķīgs smaids!
•  Brazīļu Žužitsu esmu nenormāli attīstijies salīdzinot ar to, kā pirmajās nodarbībās darbojos. Pagājušajā treniņā izmantoju vismaz 50% no nodarbībās mācītā un apaļīgais treneris ļoti apmierināts bija un kliedza, lai pretiniekiem salaužu rokas. Taiboksā cilvēki nemāk spert pa galvu, jo viņu treneris nevar uzcelt kāju tik augstu. Es - šokēts. Man vienīgajam tur kājas kā tailandiešu puisītim.
  
• Pagarināju savu uzturēšanos šeit par vienu mēnesi. Galvenokārt tāpēc, ka mans arguments "a ko man darīt Latvijā" ir neapstrīdams, un nauda no Eiropas ripo, kas vienmēr ir patīkami.
  
• Man nenormāli izbesīja itāļu kaimiņš, kurš vienā dienā pasauca uzpīpēt, jo esot baigā manta no Holandes. Pirmkārt, puse no tā tika man un man NEKĀ nebija. Tik tiešām. Biju izdomājis, ka varētu kādreiz papīpēt un pasēdēt pie grafikām, paskatīties, cik traki būtu. Bet viņa mēslam netērēšos. Otrkārt, tikai tagad pamanīju viņa spēju veidot monologu. Viņu pilnīgi neinteresē otrs sarunu biedrs. Viņš vārās par savu hujņu un pat negrib dzirdēt viedokli, viņš vienkārši grib atstāstīt un tad notīties. Ir cilvēki, kas nedod vārdu, un, ja tiek malta normāla hujņa, man nav pretenziju. Bet, ja visu laiku pusteikumā pārtrauc, vai arī ļauj pabeigt un neatbild, tad nu i nafig vispār man būtu viņš jāklausās?
  
• Viendien novilku aktiera filmu paku un nu jau esmu noskatījies kādas 7 Van Dammes filmas, kas ir kāda 1/4 daļa no viņa daiļrades. Par 5 nevienu atzīmi augstāku nevaru ielikt, plus, katru otro atceros redzējis bērnībā pa Latvijas kanāliem. Likās, ka tajā laikā esmu par mazu, lai saprastu sižetu, izrādās - tur tāda nemaz nav.
  
• Mums mājā varbūt ievāksies viena meitene, kura laikam, tāpat kā es sākumā, neuzticējās landlordam, tāpēc es tiku izsaukts no istabas, lai viņu nomierinātu, ka neģeris ir cool brotha, kas viņu nepiečakarēs. Būtu cool, ja viņa ievāktos, jo tad man būtu tā apziņa, ka esmu labi dzīvesvietu notirgojis, kā arī, būtu cerība, ka beidzot mājā būs kāds normāls cilvēks, ar kuru man varētu sakarīga saruna izveidoties.
  
•  Neko stiprāku par alu šeit neesmu dzēris, un pat to - reti. Carlsberg ir viens no top aliņiem garšas ziņā. Bēdīgi.
  
•  Firefox pastāvīgi karās. Jāpārvācas uz hromu. kamēr firefox nokāries, brovzēju ar hromu, tātad kompī vaina itkā nav. Varbūt tie idioti veikalā uzlikuši 32 bitu FF uz 64 bitu mašīnas. Jāpaskatās. Katrā ziņā, īsti riktīgi nav.
  
• Sāk mākties virsū tā "pavisam lielā" dzīve un pagaidām iztēlojos sevi 3istabu dzīvoklī ar 3 citiem cilvēkiem, 2 pusslodžu darbiem bez noteikta darba laika, maz naudas un baigi atslābinātu dzīvesveidu šādā stilā bomžojot kādu gadu / pusotru.
  
•  Man baigi patīk 20 pensu monetas.
  
•  Britiem tronī varēs kāpt arī sieviete. Tā es internetā lasīju.

Cheers!

Šis būs garš posts, kur atspoguļoju visu savu dzīvi, jo ir slinkums postēt īsus ierakstus. Tas ir tāpat kā dafiga treileri no filmām, kas noskatīti un pēc tam pati filma liekas sūds. Nē, pie manis jūs iegūsiet pilnu gatavo produktu.
Un tā kā mani viedokļi un domas mainās katru dienu, tad izveidot sakarīgu rakstu ir grūti.


( Viss garais teksts )

Pastāstīšu jums pāris stāstus.
Sākšu kā parasti, ar to, kas notiek mājā. Kāds pīpē ganju. Es nediršu, ienāku iekšā, nu natūrā velk. Eju pie visām durvīm un ostu, bet nevar saprast, jo visa māja vienos dūmos. :D Vispār bieži sanāk saost uz ielas, ka ir kādā mājā pīpēts. Šejienes mantai tāda padušu smaka izteikta, pat tad, kad es pats esmu nomazgājies.
vakar naktī patestēju internetu, tā, ņihuja sebe wifi...



Vispār, ar itāli baigie ne ta draugi, bet nu ir cilvēks ar ko parunāt. Tātad kopā divi. Ja redzēšu vēl kādu apkūrušos, būs arī trešais. ;D

Nu un šodien biju uz to MMA zāli. Teikšu kā ir. patīk līmenis un treniņu metodika, besī treneris un cilvēki. Pirmkārt, liek maksāt pirms treniņa, tā kā es bļed, nozagt viņu tehniku gribētu. Otrkārt, acīmredzami skatijās uz mani un gribēja, lai es tur nobeidzos. Nu un tālu jau nebija, mēnesis tomēr rijot čipsus un piržot dīvānā. Treškārt, mani 10oz cimdi nederot, jo sparingam vajag vismaz 14. Nodomāju, bļed, tu vari iedomāties kā man tādi cimdi izskatās? Man tādi cimdi lielāki par rumpi, ibio nah. nu labi, pohuj, nopirks jaunus, lai nepīkst, šitos turēs skapī. Ceturtkārt, epastā raksta, ka man no LV vajagot vest tikai šortus, jo, bļa, visu iedot varot, gi, cimdus un bezmazvai paēdinās. A šodien jau prasa, vēl nāksi? Ā, tad būs jāpērk savs gi, nu, higiēna tipa. Bļed, tu pidarass britu, tad varēji epastā uzrakstīt, paņemtu to jaku, lai nav jāraud. Piektkārt, kāds bļed treniņš bez iesildīšanās? Pirms tam apskatot plakātus un staigājot, pasildijos, acīmredzami biju stīvs no nekā nedarīšanas. Es ahujel, ka sākumā liek fiziski strādāt. Nu, un protams, sagriezu potīti. Man tādas lietas nekad nenotiek. Es pat nezinu, par ko esmu neapmierināts, itkā jau tehniku māca, čaļiem ir ātrums nenormāls, BJJ zelta medaļas ņemot pa visu UK, bet nu nezinu, nepatīk tas treneris laikam pārāk. Es jutos kā kkāda pabira, beigās vēl saka, ka es noguris izskatoties. Es saku, ka mēnesi sanāca netrenēties, šis tik rēc, ka es tad vienā maisā ar Igoru liekams (jā, ja kas, Igors ir no Daugavpils), jo Igors ar dzerot un ņifiga nedarot. Ja tam trenerim ir tāda pieeja, ka uzvedās kā douche highschoolers, tad ok. Ja viņš man pēc mēneša sāks līst dirsā, cik es labs un kāda man laba forma, es tam pimpim nekļūdīgi parādīšu, cik ļoti necienu viņu.

Vispār dīvaini.Cik saprotu, tad visas nodarbības spiež uz MMA, nevis noteiktiem sporta veidiem. Jo boksā jātaisa sprawli un pa vidu jāiet uz visādiem gāzieniem? Nu nez. Nu man jau forši, bet kopumā tā mazliet dīvaini liekas. Ko tad viņi MMA treniņos diez dara? To pašu tikai ar MMA cimdiem, lol?

25. februārī Valmierā (hz kur un hz kas un VAI organizē) cīņas. Domāju, ja būšu labā formā, varētu kādu daunīti mēģināt izslēgt vai noķērt ar flying armbar. :)))

UK saga
( continues... )

Vakardien biju apskatīt dzīvokli un satikties ar prakses vadītāju.

( vesels piedzīvojums )

Ziniet, man tomēr Apvienotā Karaliste patīk.
Šodien tirgū iegādājos frī un 3 gurķus, par salīdziunoši lētām naudām. Tiešām, kā muļķis neņēmu daudz ēdiena. Nākamreiz zināšu. Te, piemēram, ir grūti ar majonēzi, baltmaizi un pelmeņiem.
Centrs jau bieži izstaigāts, šodien pat karti neizvilku, apstaigāju sev vajadzīgās iestādes un veiksmīgi arī atgriezos hostelī.

Victoria square un ēka, kas skaitās Town Hall, izskatās tiešām nice. Pa lielo kasti cilvēki sēž un skatās ziņas/futbolu. patika tā vieta. Tur dafiga skeitspotu būtu, citviet pilsētā saliktas negludās plāksnes pirms lecieniem, taču šaubos, ka tas ir skeiteru dēļ.



Ejot gar chinatown, atkal skatījos uz plakātu "K-star Thai Boksing". Izdomāju ieet, apskatīt. Kā nu sanācis, kā ne, zāle ir maza un pieņemšana uzreiz pie ieejas. Piedāvāja trial sesiju apmeklēt. Nodomāju, kapēc gan ne.



Aizgāju, uzreiz rāva iekšā zālē, davaj, mācīsim Tevi. Ieveda zāles stūrī viņu vietējais kikboksa zvaigzne. Sāk rādīt, kā taisnais sitiens jāsit. Taisns spēriens. Saku, ka man āķis pilnīgā dirsā. Padauzu tās viņa ķepas - "Dude, your technique is perfect! Nothing to change! They have already started. Want to mix in?" Ok, who gives... Treniņš bija kādas 40 minūtes, pamata spērieni, viņu Tailandes kikbokseris (kaut kāds tumšs arābs, par kuru man bija jānotic, ka viņš ir no Tailandes. :D) klapē man uz pleca un saka, ka mana tehnika ir fucking amazing. 8. pasaules brīnums, bļa. Visi tādi uķi-puķi draudzīgi. Iepazīstia, ka esot vēl viens latvietis. Wow, abiem pārsteigums. Tad vēl izgāju vēl vienu treniņu, kas skaitās fiziskais (slinkošana atmaksājās, vienu brīdi sagriezās galviņa Jēzusiņam :))). Ģērbtuvēs parunājām ar to latvieti, viss uzreiz pa 180 grādiem. Kā mājās. Lamuvārdi - "Hujņa, ne?", "pizģets, sūds ne fizuha" un "aj, mājās normālāk trenējāmies". Angļi šim esot iedevuši iesauku Terminators. :D Vīrs trenējies ar Gluhovu un šeit laikam nesen, jo kā izrādās, viņi šeit sadala pa klasēm. Latvietis arī pie iesācējiem. Vecais, labais naudas izsūkšanas joks. Gribi augstākā klasē - maksā par jostu. Muay Thai - jostas? What the hell? :D
Katrā ziņā jāmaksā nav, un teica, kamēr man neesot dzīvesvietas, lai nākot un trenējoties. Figviņzin. Tad redzēs.

Rekur es, riktīgi sakačājies no treniņa, gatavs uzbrukt cilvēkiem (bonusā arī autobuss):



Tagad uz projektora uzlikts futbols un visi kā pielipuši, daži pat uz futbola bāru aizgāja. Lololol. Birminghema pret.. Brāgu? Hvz.
Tagad jūtu, ka kaut kas smaržo pēc vīriešiem. Paostu - es. Domāju, kas noticis, bet tas ir mans lētais dezodorants, kas asociējas ar riktīgiem trubu mainītājiem un kaimiņieņu (kaimiņienu?) drāzējiem.
Good shit. Good shit, man.

Saņemot prakses dokumentus, viens no punktiem bija: "prakses laikā vari rakstīt blogu".
Nodomāju "ok, rakstīšu arī, neies jau pārstāt."

Esmu Anglijā, Birmingemā. Šoreiz gan ne zemenēs. Bet praksē, kā jau nopietnam, piedzīvojumus kārojošam IT studentam pieklājas pēdējajā gadā. Svētdien ielidoju Londonā, kas man, starp citu, bija pirmais lidojums. Sākumā pilnīgi disoriented, what the hell, where am I. Pagrozijos, pastaigāju, adaptējos. Nopirku autobusa biļeti un devos uz savu Birmingemas pilsētu, Londonu tā arī neapskatījis. Bet tam vēl laika gana.

( viss garais raksts )