March 2016

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Aug. 21st, 2017

love each other undyingly

vakardien pirmoreiz mūžā biju īstās indiešu kāzās, līdz ar ko šodien diemžēl nevarēju aiziet uz darbu. īsāk sakot, tāda glamūra vēl nekad nebiju redzējusi. darbakolēģis rō bija uzaicinājis visu nodaļu, piepisāmies vienkārši spektakulāri. laulību ceremōnija bija gara un nesaprotama. pie brokastīm ar šeiniju ķiķējām, ka nevar saprast, kura no klātesošajām dāmām ir līgava, jo praktiski visas izskatījās pēc diskōbumbām - visi tie krāšņie sari un to nenormāli skaistās nēsātājas. ceremōnijas sākumā tomēr noskaidrojās, kura ir līgava - viņa ienāca spilgti sarkanā un zeltainā sari, tikpat spilgtu lūpukrāsu un zeltainienām rotām no deguna līdz ausij. rō mugurā bija kaut kas neticams un neaprakstāms un galvā sarkans turbāns, no kura priekšpusē karājās pērļu virtenes, kas slēpa viņa seju. pie jostas viņam bija zelta zobens zelta makstī. man priekšā sēdēja indiešu kundzīte oranžā sari, ap plecu apmetusi tumžili zeltainu villaini auseklīšu rakstā :) viss pēc jau ir diezgan miglā tīts, jo alkohōls bija neierobežotā daudzumā. atceros, ka pie bāra man iedeva trīs glāzes prosekō, kuras es 10 sekundes vēlāk uzgāzu sev virsū. kleitas krāsa bija tam ideāli piemērota un principā tas bija patīkami atvēsinoši. aizgāju atkal uz bāru un viņi piedāvāja pienest tās prosekō glāzes man pie galda, bet atnesa pilnas glāzes un vēl pilnu pudeli. viesu bija ap 400, pilnīgs bardaks, bet arī ļoti skaisti un interesanti. pēc pāris dančiem atklāju, ka uz spoguļ-dānsflōra brīnišķīgi redzamas gan manas, gan arī keitas apenes. visām pārējām dāmām bija vai nu garie sari vai garās vakarkleitas un tik apkaunojoši momenti līdz ar to izpalika, lai gan pēc pusspaiņa prosekō arī mani tas vairs pārāk nesatrauca.

pīpētavā man piepisās viens reti pretīgs tips of the classic type of douchebaggery that transcends all races - ar pārlieki atpogātu kreklu, zelta ķēdi un zelta riņķi ausī. no sākuma šeinijam stāstīja, ka "ājā, latvija, zinu tādu", jo viņš jau ar visām tur esot gulējis, protams. kad noķēra mani vienu pašu, tad darīja man zināmu, ka "i want to take you out some time". vairākas reizes viņam pieklājīgi atteicu, līdz ar ko viņš sajuta vajadzību man paskaidrot, ka ne jau uz randiņu, bet vienkārši nopisties, ja tas man būtu pieņemamāk. saņēmis kārtējo atteikumu, viņš, protams, pajautāja, vai gadienā neesmu lesbiete. jo tik skaista un single, tāds kā vīlies, ka pat viņa nauda mani neimpresē. 47 gadi, 2 dēli, kam 15 un 17 gadu, 2 gadus šķīries, intereses: narkōtikas [kokaīns! tikai pats vislabākais!] un ballītes [visu laiku! non-stop!]. iekšēji uz maiņām smējos un vēmu. don't hesitate, dude, kill yourself now.

kāzas bija birmingemā, motociklu muzejā. atpakaļceļā visi gulēja, izņemot taksistu un mani. kad izkāpām mūsu miestā, visi paklīda un es dabūju stiept toniju kalnā, jo viņš murmulēja kaut ko par braukšanu ar mašīnu, lai arī nevarēja pat paiet. tonijs piekrita braukt ar tramvaju tikai tad, ja mēs iesim sadevušies rokās, kas ir viens no viņa stulbajiem, bet nevainīgajiem jokiem, bet, hare rāma, paspēju izrauties no viņa ķetnas taisni momentā, kad uz mūsu pusi rāpoja sadzērusies priekšniece, kura pēc tam vēl minūtes 5 karājās tonijam kaklā. pieskrēja arī šeinijs, lai arī sen bija atvadījies un itkā aizgājis, bet beigās palīdzēja man ielādēt toniju tramvajā. un uz atvadām neveikli palūdza apskāvienu.

šodien bezkaunīgi aizrakstīju uz darbu, ka nebūšu, jo vienkārši nevaru, visi bija ļoti saprotoši. māja ir tukša un klusa, un man ir neierobežots daudzums serjālu. top of the lake ir depresīvi brīnišķīgs un skaists, kā jau jaunzēlande, ideāli piemērots paģirainai pirmdienai, kas alsō iekritusi par mēnešreižu pirmo dienu, kad segapakša ir viss, ko vēlamies. kad pārnāks kriss, es ieiešu dušā un iešu uz jōgu, lai varētu turpināt ne ar vienu nesarunāties.

vispār ir tā, ka tviteri es izmantoju kā ziņu rulli darba vajadzībām.
tomēr ar katru dienu tur arvien mazāk ierakstu no gaidītajiem, un vairāk ierakstu no tiem dažiem, no offence, liekajiem, kas man tur ir.
feisbuka situācija.
tagad jāiet un katrs atsevišķi jāpārbauda un jāuzstāda, jo daži ir tik aktīvi retvītotāji, ka aizņem visu lentu.

: dark sky

izrādās, saules aptumsuma dienai kāds ir papūlējies izdomāt rekomendējamās darbības.
īsteni piemērotas pirmdienai (ziņo la.lv):
1) atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem (piemēram, atmest smēķēšanu) - jo vīkenda deva ir izsmēķēta ar uzviju
2) vairāk laika pavadīt vienatnē - jo negribas ne ar vienu runāt
3) meditēt vai skaitīt mantras - meditēt ar kafijas krūzi
4) vizualizēt vēlēšanās - jo daydreaming ir mūsu viss!

kaut gan, jāatzīmē, ka šodien ir galīgi neslikta pirmdiena, bet ja reiz saules aptumsums.. ko padarīs'.

aknīstes novada vēstis pilnas ar domes lēmumiem piešķirt dažādus pabalstus, līdzjūtības apliecinājumiem un pārdodamiem/izsolāmiem nekustamiem īpašumiem par tādu cenu, ka aš gribas kādu nopirkt tāpat vien, tik ko ar tādu darīs. bet viss nav tik slikti. ir dzimis arī kāds bērns, kuru sac imanuīls vai imanuīla, pēc akuzatīva nevar saprast.

Tātad ir tāda miss [info]nekurlande. Un viņa reiz sacīja: "Nahujam cibā jāliek bildes ar bērniem." Galnais, ka viņa nesen FB ierakstīja par to, ka ienīst faktu, ka zīdaiņi, kuri ir paņemti līdzi sabiedrībā, sāk publiski ķērkt. Tas triggeroja kaut kādas random māmiņas, un par viņas FB ierakstu parādījas raksti kaut kādos māmiņportālos. Un viņa tika uzaicināta uz LR uz diskusiju kopā ar kaut kādām māmiņām un gudrākiem ļaudīm. Intervija izvērtās pavisam normāla, un nebija tā, ka nekurlandi kāds mentāli tur pisa. Karoče, viss beidzās normāli. Taču fakts, ka bērniņi ir jāprezentē publiski, tomēr paliek neatrisināts. 

Kāds ir jūsu būtiskais viedoklis par šo sociāli derdzīgo aspektu?

Aug. 20th, 2017

The Fall of The Simpsons: How it Happened. Ļoti labs materiāls. Iesaku noskatīties visiem, kuri auga ar šo multenīti.

izrādās, visi defenderi ir klāt! visas nieka astoņas sērijas, bet tas vismaz mazliet spēs aizpildīt džesikas džounsas izmēra caurumu manā dvēselē.

Aug. 19th, 2017

Haha, [info]swimpis nokļuvis ziņās.

Aug. 18th, 2017

njā, ir tagad drusku bēdīgi.

Vakardiena, tātad. Izgājām tautās ar kamrādku, sēžam parciņā, uzkalnā, skats uz pilsētu, putojošais dzēriens, šitas viss, idillisks vasaras vakars, vārd'sakot. Dažu soļu attālumā priekšā uz deķīša sēž piecas jaunkundzes, malko dzirkstošos, uzkož auglīšus, nevienam netraucē un principā nekādi nepievērš uzmanību, svarīgāk ir observēt to, kā tuvējos krūmos no nekā ģenerējas un pirmos nedrošos soļus pasaulē sper aizvien jauni randomi cilvēki.

Bet tad jaunkundzes sāka taisīties doties mājup.

Uzmanību viņas pievērsa ar to, ka viena no madāmām ieslēdza telefona lukturīti, lai varētu uzvilkt botas. Nē, es saprotu, ārā tobrīd jau bija tumšs. Bet cik tieši sarežģīti ir uzvilkt botas pat tumsā?, galu galā pat aklajiem izdodas ar šo tāsku tikt galā, nepieaicinot palīdzību no malas!

Kā jau var nojaust, tā bija tikai uvertīra. Veiksmīgi un (cerams) bez traumām iekāpušas apavos, viņas sāka vākt nost savu iedzīvi. Kas sastāvēja no deķīša, pāris dzirkstošā dzēriena pudelēm un maisiņa ar diviem neapēstiem persikiem. Pēdējo reizi šādu rosību es novēroju, kad mums te pie mājas pārsprāga ūdensvads. Deķīša locīšana vien aizņēma vismaz piecas minūtes un prasīja fizisku piepūli locītājām un mentālu – padomdevējām, pie šī skata raudātu pat pieredzējuši origami meistari. Tālāk tika visādos veidos visur ielikta un atkal izņemta tukšā tara, persiku maisiņš tika nodots no rokām rokās, piepeši atradās vēl kaut kādi priekšmeti, tad tie atkal pazuda, mēs ar kamrādku sēdējām saķertām galvām un noskatījāmies notiekošajā, cenšoties nemirkšķināt, lai nepalaistu garām ko svarīgu.

Nezinu, cik ilgs laiks pagāja, bet pienāca tas brīdis, kad madāmas savācās un beidzot devās projām.

Vēl mirkli noskatījies viņām pakaļ, es klusējot pagriezos pret kamrādku.

Kamrādka, joprojām ieplestām acīm, izrieza krūtežu un ar ļoti, ļoti spēcīgu lepnumu balsī teica: "See?, we can! Women can! They did it! I’m a proud feminist now!"

Vīrietis Dod Zirgam Burkānu



P.S. Šodienas (un vakardienas) skaņa: Sky Technology - Spirituality [Full Album] - YouTube un Electrypnose - Sweet Sadness [Full Album] - YouTube. Jo atvaļinājums!

Aug. 17th, 2017

bet, pat ja mēs ļoti ļoti ignorēsim cehu, viņš neies prom. mani izbrīna akurāt līdzīgā "mani nemaz nepiš, tava māte ir šausmīgi resna, nē es neesmu apvainojies, tu, pimpjagals" reakcija uz jebkādu norādi, ka kungi ne pārāk māk rakstīt, domāt vai būt vērtīgi jebkādā veidā, it sevišķi tas, kā viņi uzreiz sadodas rociņās, lai viens otru aizstāvētu + metatroļļotu tā, ka paši vairs nesaprot, ko dara.

es neceru, ka viņi gluži raud spilvenā, ja viņiem pasaka, kaut ko analogu "Vīrieši –rakstiet, vai nu tad, kad esat ieguvuši augstāko izglītību vai vismaz tad, kad esat iemācījušies argumentēt. Citādi jūsu raksti nav nekas tāds, ko vajadzētu glabāt piemiņai vai rādīt citiem.*" bet... neteikt neko, nevērt vaļā un ļaut viņiem tur eksistēt tajā masturbulī, kur viņi ir smieklīgi un citiem nav humora izjūtas? vēh, gribas uzreiz pirkstu iebāzt rīklē.


*variācija par citātu no raksta, ko es neesmu lasījusi

: dzīves neatbildēto jautājumu klubs

kāpēc nevar man vienkārši piekrist un izdarīt tā, kā es gribu?
like, srsly, wtf.

kaila sieviete ar matiem un tinti



P.S.

Want a more stimulating job? Make £28k a year as a sex toy reviewer with uncapped holiday and exciting perks

ā, tad mans lielais plāns slēgt pašnodarbinātību izčākst, jo vsaoi no autoratlīdzības nu būs jāmaksā arī tad, ja esi darba attiecībās? neteiksim, ka jūtos ļ. sagrauta, bet nu lol. lol!

O tempora! O mores!

Ja agrāk es sajūsminājos par šo kolosālo alus reklāmu, kā arī par asprātīgo ideju, parādīt alu to nerādot:

tad tagad redzu tur degradējošu lieko svaru, slimības, nabadzību un sociālo bezatbildību.
· · · — — — · · ·
bet ja kāds ir tik krasi mainījis savus uzskatus, tad, acīmredzot, ticis pakļauts smadzeņu skalošanai.

Aug. 16th, 2017

Dekolonizācija nogalināja kristiešu dievu.

vakar bija tāds vakars, par kuru jāmaksā. šodien. ceļojums uz Spāniju cafe noir ar daudz vīna un daudz ķiķināšanas, tad mēs aizgājām beidzot uz Singh's un tur bija tieši tik ass, lai mazliet gribētos raudāt no čili un laimes, un, izrādās, viņi strādā tik vēlu, lai tu varētu slīcināties vēl vairāk vīnā uz terases, satinies plediņā pavisam mazliet, iedomāties, ka tās ir dienvidu naktis, ka vasara ir mūžīga, braukt mājās ar pedāli zobos, ostīt tikko nopļautu zāli, iemigt, neapjaušot.

bet vienmēr pienāk rīts.

tuvējā klātbūtnē novērotas indietes šķiet daudz vairāk studijas+darbs orientētas, nekā vietējās beibes. also, nespēju iedomāties viņas vēdiski aprūpējam vīru vai nodarbojamies ar kādām citām rietumu fantāzijām par tēmu.