March 2016

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Mar. 24th, 2017

Nē, šo nevar nepastāstīt, pie vakardienas, tātad, ieklīdu Zilajā bārā. Zilais bārs – tā ir rajončika pēdējā vieta, kurp doties, pie kam šī vārda abās nozīmēs, jo Zilais bārs tiek slēgts tikai uz pusstundiņu kaut kad rītā pusē. Zilais bārs ir integrēts tramvaja pieturā zem daudzstāvenēm, krānā ir lētākais, atkal jau abās vārda nozīmēs, man zināmais vietējais alus par 25 kronām kausiņā (!), ir trīs naktī, kaut kāds līdzpilsonis reizes piecas ienāk barčikā, pagrozās, iziet, ienāk, iziet, kaut kādi metaļori spēlē galda futbolu, vienā stūrī piesliets apmēram sešdesmitgadīgs skinheds, kurš knapi turas kājās, bet tik un tā ik pa brīdim mēģina pievienoties galda futbola spēlēšanai, citā trīs sirmi pensionāri nesteidzīgi malko alu ar stiprinātajiem dzērieniem, viens no pensionāriem ir akls, un pārējie uz maiņām viņu pavada uz nužņiku, sieviešu tualetes durvis nomarķētas ar milzīgu valšķīgas daiļavas attēlu, vīriešu tualetei durvju nav vispār, logu bāram arī nav, jo tas atrodas pazemē, un visa šī bardaka vidū aiz letes saimnieko neticami skaists, mazs, smalks meitēns rozā matiem.

Aizspogulija ir tepat blakus, kā izrādās, vajag tikai saņemties ieskatīties.

Но самым главным нововведением может стать запрет на продажу табака лицам, рожденным в 2015 году и позже, после достижения ими совершеннолетия.

http://izvestia.ru/news/656193

šodien uzzināju, ka tas, ko latvijā dara visi - nesas pa kreiso/vidējo joslu, kamēr pirmā ir brīva - rietumeiropā ir nopietns, štrāfējams pārkāpums. tāpat instruktors g. uzskata, ka tas ir viens no būtiskākajiem sastrēgumu iemesliem šaizemē. jā, runājot par sastrēgumiem - nebiju iedomājusies, ka tie sāk veidoties jau pēc 13:00. joprojām uzskatu, ka tramvajs un mikriņš ir optimālākie transporti pilsētgalvas apstākļos. mikriņi vismaz mūsu galā pat ir iemācījušies bremzēt un īpaši nepārkāpt noteikumus.

Šovakar spēlējam Nabaklabā. Man ir pēdējā paciņa nimesil, ko taupu vakaram, lai nosistu temperatūru, un tāpēc varētu normāli nospēlēt. Ceru, ka nenomiršu uz skatuves. Lai gan tas savā ziņā būtu kļova.

alternative approach

tonijs vakardien uz darbu atnesa savu bēbīti alfiju, viņam ir kādi 5-6 mēneši. smieklīgākais moments laikam bija, kad priekšniece turēja alfiju un teica "look at kate, look at kate" un bēbītis sāka projektīli vemt, uz ko visi korītī uzreiz "don't look at kate, don't look at kate!!" :)) ānē, smieklīgi bija arī, ka tonijam bēbīšsomā nebija iepakotas nedz salvetes, nedz vate vai kas tamlīdzīgs, lai iztīrītu bērnam iekaisušo aci, līdz ar ko aunty neō šai procedūrai ziedoja no kosmētikas maka izķeksētu tampōnu, ko mēs izjaucām un veiksmīgi utilizējām. tagad mans menedžeris [vīr.dz.] man ir parādā tampōnu, that's a first. alsō, man joprojām bail no tādiem pavisam maziem cilvēkiem, es ar viņiem labprāt paākstos no attāluma, bet rokās nekad neņemu, jo liekas, ka ņems un izjuks.

vēl man pms'a sakarā bija histērija darbā - tas ir tā, ka es aizeju uz dāmistabu, ieslēdzos, man nobirst veselas 2 asaras un es eju atpakaļ strādāt. tas pat nebija stresa sakarā, vienkārši hormōni, bet es totāli vairs nemāku raudāt. varētu domāt, ka i'm just dead inside like that, bet nē - prieka manī ir daudz. pat neskatoties uz to, ka darbs pamazām kļūst par sūdu - aleksa nedēļu apukaļ iesniedza atlūgumu, jo nevarēja vairs to čūsku midzeni izturēt. tonijs tagadiņ prasa, vai negribu iet viņas vietā, jo daudz naudas un man ir atbilstoši nervi, uz ko es atbildu, ka es nemaz negribu daudz naudas, ja tas nozīmē dahuja stresa un strādāšanu iespiestai starp priekšnieci un natāliju. zinu, ka natālijai patīku un mums tādu problēmu nebūtu, bet viņai ir tieksme profesionālo dzīvi jaukt ar privāto and i want none of that. viņa ir pārāk alkatīga un varaskāra, kā arī pilnīgā bezsakarā lec augstāk par savu dibuā un cenšas visiem uzmesties par priekšnieci - man tas cilvēkos ļoti riebjas. tur vēl bōnusā visa tā neraža, ka viņai nav vispār vairs nevienas draudzenes, līdz ar ko ir bijušas situācijas, kur natālija vēlā naktī zvana aleksai [cilvēkam, kam viņa izmisīgi mēģina uzmesties par priekšnieci un regulāri nesmuki pret viņu izturās] un raud klausulē, ka šķirās no sava vīrieša u.tml. huiņas, klausies tagadiņ un mierini, ja. diezgan neadekvāts cilvēks, mkēj, un man nav laika un pacietības tādiem izgājieniem, maksā man, cik gribi.

džeks pašlaik pie blakusgaldiņa koučo jaunu sportistu par PR un kā viņš var viņam uztaisīt smukas bildes, kas ir part of a bigger story, kamēr džeks kautrīgi atzīstas, ka grib ne tikai video, bet arī bildes, jo viņš esot smuki uzkačājies. tikpat kautrīgi painteresējas, vai bildēs ar spoguleni, kamēr džeks stāsta, ka strādā ar redbull un teju apvainojas.

bet nu jā, tagad viņi secina, ka sports, tas tomēr ir PR un PR un PR.

džeks nosauc savu vārdu, un tad es nenoturos neielīst internetā, kas viņš tāds ir, paskatīties, jo viņam pašam liekas, ka viņš zina VISU par PR.

un jūs jautājat- kāpēc kafejnīcas? cuz they have it all.

Būtu man bikses, varētu iet pārgājienā.

90'to indīroka mazā problemātika

Dies, tie ģitāru toņi. Tik šausmīgi tonāli perfekti, ka nāk vēmiens. Tas dzirdams 1992. ASV gadā dibinātās (līdz ar to pēc indīrokgrupu standartiem - sasodīti vecās grupas) indīrokgrupas Built To Spill 2015. gada dzīvās uzstāšanās ietvaros, jā, uzklikšķinot šeit arī. Es neteiktu, ka esmu baigais klasiskā (deviņdesmito) indīroka fans, bet es pavisam noteikti izbaudu noteiktus elementus, kas atsauču formā savukārt ir baudāmas dažu šodien spēlējošu grupu repertuāros. Deviņdesmito indīrokā man ļoti patīk tieši ģitāru toņi un dziesmu struktūras, kā arī bieži asprātīgās lirikas. Bet ļoti nepatīk tas, ka bieži basģitāras un bungas aurāli tiek atstātas otrajā plānā, ģitārām esot priekšplānā. Daudz spēcīgāks/dinamiskāks skanējums, kas ir tas, kas man patīk mūzikā (klausīties un it īpaši spēlēt), būtu manai ausij patīkamāks, un es to noteikti censtos panākt, pabīdot vairāk priekšplānā (50/50 ar ģitārām/balsi, kaut vai) zemo frekvenču spektru. 

Mar. 23rd, 2017

(drūmu skatienu, nolemtības pilnā balsī) Jēj, kārtējais bankas gada pārskats!

Jau iepriekš atvainojos par visu, ko es šeit tuvākajā laikā ierakstīšu.

Gribu MMMM

šovakar Depo ir MMMM koncis, uz kuru gribas iet, bet neiešu, jo tas nav savienojams ar gulēt iešanu pirms 2300

ech, tāda dzīve, jāpierod...

tomēr gribētos ticēt, ka pilnīgs sēne vēl neesmu palicis, rau, pirms mēneša vai diviem biju uz Balčusas uzstāšanos turpat Depo aizgājis, toreiz gulēt aizgāju 2330, 0700 celties bija grūti nākošajā rīt\, kad neizguļos, tad smadzenes slikti strādā, tāpat jau esmu patups un ja vēl neizgulējies tad vispāri vāxks

tomēr Balčusas priekšnesums man patika, labi, ka aizgāju toreiz

Visi iemesli, kāpēc vīrieši ienīst (šādas) sievietes. Ļoti uzskatāmi parādīts. Burvīgs ieraksts.

Mēģināju mesties lielajā sportā un uzkačāt vismaz kaut ko no visa, kas man vēl palicis. Pamēģināju vēderpresi. Rezultāts, kā saka, šokēja nāciju.

Pagūglēju lietas un noskaidroju, ka vēderpresi kačāt man noteikti nevajag. Oh, well. Jānoslauka putekļi no hanteles un jākačā bicepss.

OK, nē, nu tā prese gan ir jākačā un noteikti, bet ļoti uzmanīgi un aiz stūra, tā, lai viņa to nepamana.

vid ir smieklīgs, neatšķir ziedojumus no iemaksām privātos pensiju fondos. taču nez kāpēc a) izmaksāja man divreiz vairāk, nekā parasti (lai gan vienīgo čeku, ko taisījos iesniegt, es pasēju), b) izmaksāja rekordātri, kaut kādas pārnedēļas pēc deklarācijas iesniegšanas. lai gan pašnodarbinos jau veselu mūžību, es joprojām nesaprotu, pēc kādiem algoritmiem viņi to visu izrēķina.

pms

priecīgi, mierīgi sapņot
Tags: , ,

saule spīd, sviestmaizes iepakotas, gatavojos braukt uz lielpilsētu.
tā kā brālis nevar atrast citu palīgu, atliek tikai yours truly.
tā nu šodien un rīt šiverēšos pa ķīpsalu. netipiski aktīvas dienas šim žurnālam.
un kas vispār būtu domājis, ka no manis sanāks cilvēks, uz kuru var paļauties?
es!

nevarēju izdomāt, vai spektrā iet uz liberation day UN edge of 17 vai 20th century women, izdomāju nepareizi, edge of 17 netika īpaši tālāk par awkward regulāro sēriju, m_s bija taisnība. bet vienkārši es jau sen sev esmu mazliet apnikusi ar - oho, filmas nosaukumā ir vārds "sieviete", neejam, skrienam!
Tags:

Mar. 22nd, 2017

Par "lohu honorāriem" un citām alternatīvās/neatkarīgās mūzikas problēmām šaizemē - anonīmā redakcij

  • Atruna: šis ir tikai mans viedoklis un mani secinājumu par konkrēto tēmu. Tāpēc vietas, kur pieminu ne tikai savu, bet arī savu grupasbiedru viedokļus, ir uztveramas kā speklulatīvās. Un šī ir raksta rediģētā versja. 

    Pēdējā laikā cilvēki atkal ir sarosījušies par un ap tēmu "Latvijas andergraunda/alternatīvās mūzikas problemātika". Alternative.lv portālā, šķiet, pirmo reizi dekādes laikā pat bija atrodami jēgpilni komentāri (starp vispār pārsteidzoši daudz paustajiem viedokļiem) par šo tēmu, ko izprovocēja tur publicētais raksts "Aizmirstiet par rokmūzikas revolūciju un sāciet rakstīt labas dziesmas". Es neiedziļināšos minētā raksta vai komentāru iztirzāšanā, bet tā vietā pastāstīšu jums, kāpēc Latvijā grupa(s), kas nodarbojas ar t.s. alternatīvās mūzikas sacerēšanu un izpildīšanu, nevar, nē, drīzāk sava veselā saprāta labad nedrīkst sevi, savu mūziku un lietas sev apkārt uztvert pārāk nopietni un neļauties izteiktai pašironijai. 

    Tikko mēs kā grupa un arī kā indivīdi, kuriem tomēr kaut cik rūp vide, kurā viņi uzturās un spēlē, dabūjām vistiešākajā nozīmē izbaudīt to attieksmi, kas lielā mērā ir cēlonis tam, kāpēc, kā runā, pie mums viss ir tik sūdīgi un kāpēc daudzi jo daudzi cilvēki jau sen ir atmetuši ar roku iespējai, ka viņu mākslu kādreiz Latvijā pasākumu organizētāji uztvers un novērtēs kaut cik adekvāti. 

    Centīšos būt pēc iespējas lakoniskāks, lai gan, jāatzīst, ir grūti neizplūst par tik emocionāli piesātinātu tēmu. Tātad, kādā jaukā dienā pirms aptuveni nedēļas es un mani grupas biedri no MANAS GRUPAS pamodāmies, kur nu kurais, un, pateicoties dažādiem informācijas avotiem - virtuālajai presei, feisbuka fīdam un citiem "sekundārajiem" - mēs uzzinājām interesantu jaunumu - to, ka mums šovasar ir jāuzstājas VASARAS FESTIVĀLĀ (turpmāk - Festivāls). Pats smieklīgākais, ka neviens no grupasbiedriem nemaz nebija runājis ar Festvāla orgkomiteju par šo tēmu pirms tam. Labi - nospriedām - ja jau mēs esam izreklamēti bezmaz kā hedlaineri (presē minētajā info mūsu grupa, lai arī sākas ar alfabēta pēdējo burtu, visās listēs atradās pirmajā vietā), tad ko tur daudz domāt - jāzvana viņiem un jānoskaidro, kas par lietām, jo, nu, tas ir acīmredzami, ka viņi ir ieinteresēti, lai spēlējam šajā pasākumā (jo tomēr, ņemot vērā to, ka mums ir jauns albums, kopumā labās recenzijas, visādas sūda nominācijas un nepiemirstais fakts, ka pēdējā laikā informatīvajā telpā ļoti bieži izskan mūsu grupas nosaukums, var kaut cik objektīvi secināt, ka esam relatīvi trendy jeb aktuāli alternatīvās mūzikas izpildītāji). Bija nojauta, ka tas, ka neesam informēti par to, ka mums ir jāspēlē FESTIVĀLĀ, varētu būt vienkārša komunikācijas kļūda starp FESTIVĀLA orgkomiteju un mūsu izdevējiem, un tāpēc mēs īpaši par to neiespringām, īpaši jau apzinoties, ka neesam tā grupa, kas prasa pārspīlēti lielu honorāru. Tāpēc pāris dienas dzīvojām ar apziņu, ka noteikti spēsim vienoties ar FESTIVĀLA orgkomiteju par visām niansēm, kas saistītas ar mūsu uzstāšanos.

    Tā kā es nebiju tas no mums, kurš turpināja komunicēt ar FESTVĀLU, es nespēšu izklāstīt visu tik detalizēti, cik vēlētos, bet īsumā tas viss noritēja pēc vecā, labā, banālā plāna, ko es nevaru nosaukt nekā citādāk, kā vien "pie mums, Latvijā, lohiem nemaksā vairāk par tik un tik Eur" - pofig, cik viņiem (mums) maksā citur, pofig, ka mēs, FESTVĀLA organizatori, šo grupu (kurus tomēr, spriežot pēc visa, uzskatam par lohiem) ievietojām PR relīzēs bezmazvai kā hedlainerus, labi apzinoties grupas trendīgumu un faktu, ka tāpēc ar šo grupu vien varēs normāli nopelnīt, un būs labs koncerts - visi būs laimīgi. Taču tas izrādās ir tikai mans viedoklis; FESTIVĀLA orgkomiteja tā neuzskata, spriežot pēc fakta, ka viņi mums par uzstāšanos piedāvāja tik un tk Eur, plus, utilities - precīzu summu nedrīkstu minēt, bet tā ir aptuveni 2x mazāka, nekā mēs parast prasam lielajiem organizatoriem, kuriem ir pietiekoši daudz resursu. Okej, okej, varbūt viņiem tiešām ir sūdīgi ar naudām? Jo FESTIVĀLA orgkomiteja kā attaisnojumu tam, ka nav gatava maksāt vairāk par tik un tik Eur, minēja faktu, ka viņi citādāk "nebūs pa nullēm" jeb neatpelnīs izdevumus. Labi, lai tā būtu. Taču tad uzreiz rodas jautājums - kāpēc vienas citas ļoti neaktuālas, bet FESTIVĀLĀ spēlējošas rokgrupas honorārs ir 10x lielāks, nekā tas, ko piedāvā mums? (Es nejokoju par "10x").
  • Šo jautājumu uzdodu arī tāpēc, ka paši FESTIVĀLA organizator, šķiet, īsti nezina, ko dara, jo, kā minēts viņu mājaslapā, viņu filozofija ir, citēšu: "FESTIVĀLA pamatideja slēpjas programmas nestandarta izpausmē, meklējot un piedāvājot arvien ko jaunu, līdz šim Latvijas mūzikas festivālos neredzētu un nedzirdētu." Tātad, spriežot pēc viņu rīcības, viņi izturas liekulīgi ne tikai pret mūziķiem, kuri tiešām nevēlas sajukt prātā, turpinot spēlēt mūziku šajā neauglīgajā vidē, bet arī pret potenciālajiem apmeklētājiem. Tas nav noslēpums, ka "sķietami neaktuālā rokgrupa, kurai maksā 10x vairāk" nav tā standartus graujošākā un "Latvijas mūzikas festos neredzētākā" grupa (nemaz nerunāsim par aktualitāti), tāpēc uzskatu, ka mūsu neizpratne par izteikti spēcīgo FESTIVĀLA orgkomitejas vēlmi ietaupīt tieši uz manas grupas u.c. mums līdzīgu grupu (atļaušos - grupas, kuras īsti nevar pastāvēt par sevi, jo nav kliķē) rēķina, šoreiz ir vietā. Protams, protams - es šī raksta ietvaros piesējos niansēm, un, jā, kā pretargumentu iepriekš minētajam var piesaukt to, ka katrs cilvēks tāpat iepazīsies ar gaidāmo grupu sarakstu, pirms izlems, vai veltīs savu laiku šim pasākumam. Un es nemaz nezinu, cik aktuāls patiesībā ir mūsu grupa, jo gan mūzikas žurnālistu un citu profesionāļu, kā arī klausītāju minētās pozitīvās atsauksmes, kā arī fakts, ka mūsu nosaukums relatīvi bieži parādās internetā, ir un var būt ļoti, ļoti maldino ). Un kurš vispār teica, ka festivāla organizētājiem būtu jāvadās pēc kaut kā tik abstrakta kā grupas trendīgums? Es to visu ļoti labi saprotu, patiesi, taču biju spiests izmantot šos brīžiem  ļoti muļķīgos jēdzienus, jo citādāk man būtu ļoti grūti, lai neteiktu "neiespējami", šo visu jezgu kaut cik saprotami izklāstīt cilvēkam no malas - tādam, kurš varbūt nemaz nezina un negrib zināt, kas ir mana grupa.
  • Skaidrības labad rezumēšu par pašu problēmas sakni. Tas nav noslēpums, ka festivālu organizatori Latvijā rīkojas pārsvarā pēc ļoti līdzīgas maksāšanas shēmas - ārzemju grupām (nav svarīgi, cik tās ir populāras/aktuālas, jo tās ir ārzemju grupas) maksā visvairāk, pēc tam visām "lielajām" grupām no Latvijas (t.i., grupām, kuras pašsaprotamu iemeslu dēļ jau gadiem ilgi prasa normālu, atbilstošu honorāru) un tad atlikušā nauda tiek izdalīta uz visām pārējām grupām jeb "lohu grupām", kā es tās esmu pasācis dēvēt. Kāpēc "lohu grupas"? Ne jau tāpēc, ka es uzskatītu, ka to mūzika ir nebaudāmāka vai izpildījums ir nekvalitatīvāks - nē, tās par "lohu grupām" padara tieši paši festivālu un pasākumu organizētāji, novelkot imagināru līniju starp grupām, kuras ir pelnījušas cieņpilnu samaksu un grupām, kuras dažādu iemeslu dēļ to nav pelnījušas. 

    Visbeidzot, ja jau runājam atklāti par šīm lietām, tad būtu tikai godīgi, ja es minētu to summu, cik mēs parasti prasam par uzstāšanos. Jo es te nevēlos nevienu sanaidot ar nevienu vai vienkārši mazliet padirsties. Man tiešām diezgan ļoti rūp viņu attieksme, jo es apzinos, cik liels svars tai patiesībā piemīt - īpaši jau, ja mēs runājam par cieņpilnu attieksmi Latvijas alternatīvās mūzikas scēnas visās pusēs, kas attiecīgi ietekmētu šīs mūzikas uzplaukumu, nevis kalpotu par kārtējo iemeslu tās norietam. Tātad, vidēji manas grupas gadījumā honorārs ir tik un tik Eur "masātspējīga" organizatora/pasākuma gadījumā, taču tas nenozīmē, ka neesam gatavi spēlēt arī par divrez mazāk Eur vai pat par velti - viss ir atkarīgs no tā, kas tas ir par pasākumu un vai šis pasākums nevēlas ieekonomēt uz grupām, kas varētu būt ne tik informētas par to, kas ir "cieņpilns honorārs" un kas ir "lohu honorārs". Runājot par konkrēto gadījumu - FESTIVĀLS mums atteica mūsu standarta Eur apmēra lielu honorāru (piedāvājot 2x mazāk Eur, plus, utilities), neskatoties uz to, ka savu pasākumu reklamēja ar mūsu vārdu priekšgalā (un, kā minēju, sākumā bez grupas piekrišanas/ziņas). Un manas grupas vs FESTIVĀLA epopeja noslēdzās ar to, ka manas grupas nosaukums klusiņām tika izvākts no visām listēm (jo, orgkomitejas vārdiem, maksāt vairāk par 2x mazāk Eur, salīdzinot ar to, cik prasam parasti (un cik mums parasti maksā) mums nozīmētu zaudējumus festivālam; moš atvelciet no tās neaktuālās rokgrupas honorāra, kurai tiek maksāts 10x lielāks honorārs, nekā mums, kādu sotaku? Pretty please?), un, kas zina, varbūt dažs labs šogad tiešām aizbrauks uz FESTVĀLU, vēlēdamies dzirdēt manu grupu, bet tā vietā smagi aplauzīsies, jo pasākuma rīkotāji nav publicējuši relīzi par izmaiņām grupu plānā - par faktu, ka tomēr nespēlēsim. 

    Skaidrības labad (jo apkārt ir daudz idiotu, un tas ir normāli) atkārtošu, ka nedz es, nedz mani grupas biedri neesam ieinteresēti kurnēt un klusībā, aiz visu muguras dusmoties vai aprunāt kādu, kā arī mēs neesam ieinteresēti bezauglīgos konfliktos, un, ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti, uzskatu, ka sabiedrības informēšana par šo kuteklīgo situāciju varētu kalpot par labu kopējai diskusijai par alternatīvās mūzikas un mūziķu bēdīgo situāciju šaizemē. 

    Un vēlreiz: šis ir tikai mans viedoklis un mani secinājumu par konkrēto tēmu. Tāpēc vietas, kur pieminu ne tikai savu, bet arī savu grupasbiedru viedokļus, ir uztveramas kā speklulatīvās.

mierā blakus man sēž četras sievišķīgas sievietes. visas tikko uzzināja, ka iet visas uz pētera kļava lekcijām. viena no viņām stāsta par savu nesamierināšanās gēnu, kas viņu ir novedis līdz grāmatai, vēl neesmu saskatījusi kādu grāmatu viņas ir uzrakstījušas, bet sākumā ideja bija taisīt plānotāju, bet tad tas pārtapis par grāmatu. ar draudzeni kopā, jo visu laiku interesējoties, kā kļūt labākām. uzdāvināja ar rozā lentīti divām pārējām.

"mēs nevaram būt laimīgi, ja pasaulē vispār kāds cieš. piemēram, bērni."

ak, viņa ir bijusi Indijā, ideāli. 12 dienu meditācija, kur atnāca vaļā avotiņš, jo... cilvēks pilnīgi mainās gēnu līmenī, jo nāves mirklī ir svarīgi izlaist to enerģiju caur avotiņu, svarīgi izraidīt enerģiju un iet uz gaismu.

katru dienu jāizdara labs darbs. nedusmoties arī ir labs darbs.

HELP!!!

es tieši vakar kad biju uz savu jogas nodarbību, tur mēs strādājām ar to zemāku čakru, šodien es klausos to augstāko, jāmēģina atrast kaut kas pa vidu.

es atkal klausos jūsos un tas sasaucas ar to, ko es daru. es mācu valodu, bet es izmantoju mūziku.

turpināšu apdeitot. hihihihihihihi. rīsi, kuriem mēs atzīstamies mīlestībā un prātā sajukusi pasaule.

nē, fuck it, atradu austiņas, es klausīšos skaļu un negācijām pilnu mūziku.
Tags:

žirafi vairs neizdod un nekā ekvivalenti skaista nav šai pasaulē, vai ne?

moš kāds ir kādreiz iefočējis kādu žirafes lapu līksmībai? es biju, bet nevaru, vot, vairs atrast, kad VAJAG.

: divas izsaukuma zīmes

runājot par seriāliem: holy cow!! narcos gaidāma trešā sezona. šogad! un būšot arī ceturtā. iksaitments nav vārdos izsakāms. kvī!!