April 2014

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930   
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Apr. 20th, 2014

Runājot par [nealgoto] darbu

Jūs jautājat — mēs atbildam ar pretjautājumu:

Poll #20032 lcca
Open to: All, results viewable to: All

Opcija lasīt cibas caur CibasAppu

View Answers

Jā, obligāti, mēs pieprasām šito nekavējoties, lūdzu!
1 (16.7%)

Būtu kļova, bet mierīgi var iztikt arī bez
2 (33.3%)

Da priekš kam, lasīt var pārlūkā
1 (16.7%)

Pofig, nelietoju, vienkārši gribējās kaut kur ķeksīti ielikt
2 (33.3%)



P.S. Frendu grupas un postēšana komūnās + vēl pāris fiškas un gļuku labojumi — jau drīz ar nākamo apdeitu, iespēja veidot pollus — sorry, nē, veselais saprāts ir svarīgāks, iztiksiet.
Tags:

Apr. 19th, 2014

par godu laulības nedēļas jubilejai izmazgājām visus logus, aplasījām zālājā visu benčiku jūru no augšstāviem, iestādījām tajā pašā zālājā no tiem pašiem augšstāviem ar visām saknēm izmestu palmu, un tālāk jau viss kā pie zolīdiem pensionāriem.

--> )

Šādi es valkāju apavus - 3 sezonas pēc kārtas pohujā gandrīz vienus un tos pašus katru dienu. Dīvainā kārtā, tas absolūti neietekmē higiēnu.  

Kādi tie izskatās beigās (black hole 1 ms before implosion):
klik )

alises un ievas dzīve

aizgājām uz gaujarta koncertu. attapāmies plikas šubr. laukos.

Kāds nezina kādu skvotu, tusiņu, komunalku vai vienkārši dzīvokli, kur tiek izīrēta 1 istaba? Nosacījums īrniekam: lai viņš ir totally/somewhat/maybe an awesome person. Es nelietoju alkoholu (līdz ar to nav tās distinktīvās smakas pēc dzeršanas, vienīgi smēķēju, bet to var darīt arī ne-dzīvoklī). Man vajag no 1. maija. Nedārgi.

Apr. 18th, 2014

man pavēlēja pieteikt visām mīļākajām, ka esmu aizņemts. bet man nemaz nav mīļāko un varēju tikai pasmaidīt tā lai izskatās ka ir un tiks pieteikts.

strausa politika - tas laikam ir tā, taisīt romantisku mūziku un bāzt galvu smiltīs.

Apr. 17th, 2014

parasti ir aizraujoši vērot, kā sievietes panāk savu ar elementāriem plāniem, kuru stratēģija jebkurai citai skaidra uzreiz, bet vīriešiem parasti nē.

ja tie ir ļaunie plāni, tu jūties kā muļķe, ja mēģini iebakstīt un teikt: eu, vecīt, tevi čakarē! jo viņš taču domās, ka jocīgā esi tu. jo viņu taču šitik viegli nevar iznest cauri.

ja tie ir nevainīgi plāni, tu klusi pasmaidi un nopriecājies, kā tie realizējas.

un tikai reizēm. reizēm tu padomā, kas notiktu, ja viss būtu tieši un vienkārši.

viņām nav viegli dzīvot. bet es viņas bezgalīgi cienu. meitenes, kuras skatās acīs un nenovēršas. labi, sūds ar dzimumu.

cilvēkus, kas iztiek bez sīkām intrigām. cilvēkus, kuri pateiks labo un slikto. cilvēkus, kuri uzdos jautājumu bez iesildīšanās. jū nou. neiesākot teikumu ar "kā iet?", bet nenoklausoties atbildi līdz galam.

no reason.

fatality serbian style

vakardien tusēju bulkas savā vecmeitas alā, kad izdzirdēju normālu jandāliņu aizdurvē. mortal combat: franču madmazēles vs spāņu sladkaja paročka. spāņiem ir kaut kāds aušvices režīms, kur viņi ceļās 4 naktī un iet uz darbu, līdz ar to iet gulēt uzreiz pēc panorāmas vai kaut kad ap to laiku. francūzietēm tā nav pirmā ziņa, līdz ar to tiešām nesaprotu, porkē bija jāstāv tieši pie spāņu istabas durvīm un karstasinīgi jāvārās par, nezinu, bagetēm vai eifeļu torni vai ko nu tur francūži ikdienā apspriež. nuvot, un diršanās bija pamatīga. alsō, uzjautrinoša, jo angļu valoda švaka abās frontēs. tad lejā nokāpa serbs slavkō un mierīgā basā nodārdināja, kas te par lietu. tagad laikam noskaidrots, kurš šajsmājās ir alpha, jo jandāliņš ar steigu noklusa. spāņu čikse, ja kas, ir midžets. aizvakar viņu redzēju pirmoreiz pa visu manu šito rezidences laiku. iegāju virtuvē un gandrīz sabradāju. tāda uz puzotru metru vai drusku zem un ar laikam tikai suņiem sadzirdamu balsi, jo es tik augstas frekvences jau vairs uz vecumu lāga nepiedzirdu.

itāļu mājasbiedram tagad paradums pa vakariem klauvēties man pie durvīm, vienmēr atron iegansta bezjēgā patarkšēt. pārsvarā aicina uz pļēgurošanām vai arī piedāvā man pagatavot vakariņas. ne reizi vēl neesmu piekritusi, bet viņš vēl nemet plinti krūmos. ja nekā savādāk, tad dažreiz atver durvis un iemet man ar šokolādi. vakar iemeta ar salčuku. nēnu, paldies, vējamāt, bet sūrā dzīve mani jau ir izmācījusi un skaicka, ja tev tiek dots, tad kaut kas tiek arī gaidīts pretī. var jau cerēt, ka tas ir tāds tīrs un šķīsts draudzīgums, bet es diemžēl nevaru ekspektēt no citiem sava līmeņa naivumu.

alsō, jūtos ārkārtīgi appista. pie durvīm klauvē 4 dienu brīvdienas, reku ķepiņas stiepiena attālumā, pāris stundiņas vēl un skrien brīvs pār pļavām, noguli sānus plakanus midziņā vai dzenā kamolīti, bet nē, taisni šodien man ir temperatūra un jūtos uz miršanas robežas. rumpis strikes again, atvaļinājums romā 2 - rādās, ka arī šajā atvaļinājumā esmu izpelnījusies darvas pilienu pusspaiņa izmērā. ko lai tādu sadzerās, lai nosistu temperatūru? ja būtu jāsēž darbā, tad jau pofig, bet man ir lieliski un aizraujoši plāni 4 dienām. kurš ta' cits ceps spejsmafinus un hujārīs ar dēli? un nē, es negribu gulēt un lai par mani rūpējās, gribu dauzīties un smiet, saulē actiņas žmiegdama.

lasu "vēja ēna", cieši laba literatūra.
Tags:

Gaidi 10 cilvēku rindā maiznīcā, un no tās dievīgās smaržas vēderā plešas melnais caurums.. Pabraukt garām vispār ir neiespējami.

Toties vakar bija Magnēts, gāja ne pārāk slikti (ņemot vērā to, ka es TO daru apmēram reizi 2 gados), brīžam arī paskrējām. MEŽS!!!!! Un svaigs gaiss. Viss, vairāk neko nevajadzēja..

tikko gandrīz noindēju sevi ar uz spilvas burkas vāciņa uzliktu sveci, kurā samesti daudzi sērkociņi, pārāk ilgi kļuvušu par lāpugunskuru, kad deg visa parafīna virsma, līdzi paķerot arī kaut kādu vāciņā ietilpstošo krāsu un gumiju. Atrāvu vaļā logu ar visiem ziemas skočiem. briesmīgā smaka gandrīz ārā, bet ir auksts un ceru, ka beidzot aizmigšu, kaut gan drīz jāceļas.

ja šo skatoties jums nesmeldz, tad cngrtlns. better to have a short life, which is full of

vienvārdsakot - būtu šovakar skrējis, nekas no šī nebūtu noticis.

Apr. 16th, 2014

Userpic related

Kaut kā biju nobažījies, ka tv seriāls "Fargo" būs tā pati k/f "Fargo", tikai izstiepta un mazliet sliktāka, an nē, tur viss ir labi, es pat teiktu, ka ļoti labi.

Jums ir tāds nelaimīgais apģērbs?

Man ir nelaimīgās apakšbikses. Vismaz brīžos, kad man tās ir bijušas mugurā, ir notikušas, khm, nelaimes. Pat lielas. Es tām braucu vienmēr garām. Un, ja vilkšu, tad tikai staigāšanai pa māju. Bet tādai uzmanīgai. Nevēlos salauzt mazo pirkstiņu pret durvju stenderi vai iecirst pirkstus durvīs.

Skatīšanās uz roku darbojas, bet iedzimta kautrība liedz to darīt sabiedriskās vietās.

Nezinu, vai tas ir oriģināli, bet mēģināšu implementēt sekojošu realitycheku:
kad rodas aizdomas, ka notiekošais ir sapnis, telepātiski jautāju apkārtesošajiem cilvēkiem "Vai mēs tagad sapņojam?"

Neviens no pretimnācējiem šodien uz šo jautājumu neatbildēja apstiprinoši. Tātad šī daļa strādā lieliski.

Tagad tikai atliek noskaidrot, vai mani dreamcharakteri ir telepāti. Nu, it kā jau vajadzētu, jo es dzirdu savas domas.

Apnika un uzliku viņu, iespējams, manu mīļāko, foršāko dziesmu. Aiz "Echoes". 

Cik patīkami atgāzties krēslā un uzlikt kādu sen nedzirdētu, piemēram, Pink Floyd albumu (šoreiz "The Dark Side of the Moon) un sākt baudīt to pienācīgi - no pirmās dziesmas, pirmajām skaņām.
Man patiesībā kaut kur ir paslēpta kaste ar visām Pink Floyd pirātkasetēm, kas, protams (jo esmu CD paaudzes bērns), nav manas, bet mana tēva. Atceros, ka, braucot kaut kur tumšos, aukstos vakaros, klausījāmies mašīnā.

Don’t mistake your ability to explain yourself as a sign of being “right.”

test for babies and rabies

jaunā rajōna cilvēki ar mani runā. vienvakar man divas reizes garām nobrauca tāds omulīgs getō tusnis uz ričuka un abas reizes uzsauca "cheer up!", uz ko es neklapēju ar ausi. bet trešajā reizē, kas bija citu vakaru, tomēr novilku tādu pavisam nopietnu "why?", no kura trennuškotajam resnulim gandrīz vai sapinās kājas. tas laikam ir mūsu classic zaļumbaļļu pikaplaina ekvivalents - nu, tur "ko tik skumīga šovakar?" vai "pasmaidi" vai kas equally šarmā. kas uzjautrina, ka šie pikaplaini nav aizgājuši aizmirstībā, tātad, uz kādu viņi reāli ir nostrādājuši un varbūt, ka strādā vēl šobaltdien.

vakardien pēc darba aizskrēju apošņāt gaisu selfridžu skeitparkā, jo tur bija girls-only night. jutos tā kā ar fiksīti uz bmx trasi atnākusi. vienīgā ar longbōrdu, protams. visas mazās meitenes tur krita no visiem kaktiem, stūriem un rampām un nebija pat iespējas kaut drusku ieskrieties. par šauru tik daudziem gribētājiem. bez tam visu laiku filmēja. neviens nemāk braukt, bet ka tikai uzfilmēt un uzfočēt. droška aizdirsa instagramu ne pa jokam. un skaicka visas mazās grib būt kamerā, jo 21.gs., interneti un atenšnhōrisms, un tad bez aizsargiem jāhujārī pa rampu, jo filmē taču. bail iedomāties, kāda ir izlauzto ceļu un elkoņu statistika šajos pasākumos. aizsargus varēja tur dabūt par brīvu, ja kas, bet tos ņēma tikai kautrīgās aziātu meitenītes:)) tādas pendžas kā es nāk ar savējiem, protams. vakarā izmetu loku pa patīkami kluso un tukšo rajōnu, kad no tumsas iznira melna seja kapucē un klusiņām nobubināja "want some green?. beidzot arī man kāds piedāvā narkōtikas, beidzot, jesss! infrastruktūra rajōnā pirmšķirīga. piesējās arī mazi puisīši, pa tumsu laikam nesaprata, ka esmu gadus padsmit vecāka un undatable.

alsō, redzēju pumpainu tīneidžeri [puiku t.i.] netīrās drēbēs pērkam grūtniecības testu. nezināju, smieties vai raudāt [raudāt ir pareizā atbilde], tamdēļ iedunkāju mājasbiedram "did you see that?". uz ko viņš savā ļoti sliktajā angļu valodā teica "test for babies?":))

Iemesls mazām svinībām. 1986.gada 16.aprīlī lībiešu labietis palkavnieks Muamars Kadāfi televīzijā parādīja mēli un paziņoja, ka baumas par viņa nāvi esot stipri pārspīlētas, ka riebīgie imperiālisti viņu nemūžam nenomočīs un lībieši par savu palkavnieku galvas uz ežām gatavi nolikt kaut tūlīt.

Tad nu iedzersim par likteņa ironiju!