March 2016

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

May. 2nd, 2016

nepretendēju uz absolūtu patiesību, bet varu pateikt, ka, neskatoties uz šīs tēmas jau ļoti senu izsmelšanu, drāžot resnules, prikols ir tajā, ka paša galvenā dabūšanai īstajā vietā ir tik ļoti jāpiepūlas, ka tas rada gan tādu pārākuma sajūtu, gan arī sniedz atbalstu... nu, kad olas atspiežas pret to mīksto miesu...

tas tā īsumā galvenais.

ir doma pielauzt vienu pastulbu slaiduli, bišku vecāku... blondīni...

reiz es satiku vienu slaidu blondīni, viņai sāpēja kad es sāku kaunuma kaulu pret kaunuma kaulu atspiest. bet tā jau viņa bija forša.

mazs lūgumiņš

Ak jā, būtu priecīgs, ja tu man vienkārši atsūtītu sms ar savu vārdu sms teksta vietā. Vienkārši padirsu telefonu un simkarti, tā kā man vairs nav numuru. Vienkārši izdari to, lūdzu. Tas nav grūti. Mans numurs tev jau ir.

'tis a long way to go from here

Kārtējo reizi atrakstīja mana lietuviešu draudzene Milda. Viņai neiet tik spīdoši, kā varētu iet galvenokārt tāpēc, ka cilvēki pieviļ (un tā ir, esmu to ļoti labi apguvis) tāpēc viņa plāno pilnībā nomainīt savu dzīvesvietu no Spānijas, uz Itāliju - precīzāk, uz kaut kādu Sardīnijas pilsētu. Ļoti liels respekts pret Mildu. Man jau ilgu laiku ir tāda juška, ka es viņu kaut kad apprecēšu, tāpēc, ka viņa ir burvīga jauna sieviete, kura nebaidās no piedzīvojumiem, reizē vienmēr saglabājot pašcieņu (vismaz ar gadiem to viņa viennozīmīgi ir iemācījusies). Savukārt piedzīvojumi ir tas, ko man vajag, lai beidzot varētu kārtīgi eksponēt savas esmes esenciālos aspektus - galvenokārt pats savā priekšā. Katram sava izaugsmes formula, tā teikt.

Bet, saprotams, ka šo vietu es vēl tik vienkārši nevaru un negribu pamest, jo mūzika. Bet visādi citādi - nav neviena iemesla, kas mani atturētu viņai pievienoties.

Citās ziņās: domāju šonedēļ ar savu reliģiozo šītu musulmaņu draugu aiziet uz improvizētu mošeju un iečekot tās fīlingu. Figures - ja man vienmēr ir patikušas baznīcas, tad, domāju, citi Abramisko reliģiju tempļi man arī varētu iet pie sirds.
Vispār R (my muslim friend) man ir daudz pastāstījis par to farsu, kas mūsu zemītē darās viņa ticības ziņā. To, cik ļoti šīti ir nošķirti no sunītiem (kas ir tikai normāli by the books). Un to, ka bijušais mūszemītes sunītu imams pirms kāda laika pieķerts karojam Sīrijā (ISIS pusē). Cool stuffz.

17-collīgo LCD monitoru cenas

Te nesen [info]pajautaa bija jautājums par bojāta 17 collu LCD monitora pārdošanu par 10 vai 15 eiro (pircējs bija neapmierināts, ka svītra pa visu ekrānu), tagad nez kādēļ (vai ne? ;-)) dzēsts.

Nu lūk, kā izrādās, tādi monitori, droši vien bez svītrām, maksā 1 līdz 10 eiro.

Lol.

es nekad neesmu cibā izklāstījusi savstarpējo citu cilvēku dajebko, esmu allaž bijusi pārlieku aizņemta ar savu svarīgo personu un šamējās attiecībām ar citiem, so es te tagad sēdēšu un jutīšos makten apmelota.

sliktākajā gadījumā mēdzu apspriest novērojumus, based on a true story, bet noteikti plašākā mērogā un gaužām netieši.

tiesa, savu privāto dzīvi cibā mēdzu izlikt uz delnas, tāpēc parasti mazdrusciņ mēdz ciest tie nabadziņi, ar kuriem guļu. par to mēdzu nabadziņus arī brīdināt.

vēl mēdz ciest tie nabadziņi, kas man entuziastiski krāmē sūdus uz galvas. taču arī šos nabadziņus, man domāt, es izskatu kontekstā es vs nabadziņi.

parasti formātā "kāpēc šie piemīlīgie un visādā ziņā sakarīgie, tikai mazdrusciņ prātā sajukušie jaukumiņi mani aiztiek? besī ārā."

ja es šausmīgi gribu kādu aprunāt, man tam ir pārītis draugu un viens nabadziņš. nevis ciba. ciba ir ALL ABOUT ME.

upd: taisnība, es mēdzu aprunāt kaķus, un kaķiem arī, protams, ir jūtas. īpaši mēģinu aprunāt šos kaķus pēc tam, kad kāds ir norādījis, ka regulāri spiežu viņus lietot narkotikas un šmigu kopā ar mani, kā arī izskūt viņos rakstus ar rupjiem vārdiem tīri jautrībai.

Es.
Vinkārši.
Nevaru.

Šis ir pizģec...
https://www.youtube.com/watch?v=9m1TkngIYsU&list=PLgauX27Ka2XITMbC_VHDxgu17W-Vxu5bV



Tags:

ar personu x runājām par māsas augstskolas izlaidumu, kas kaut kad nu būs.

x: un kā tu viņu apsveiksi?
es: pag, ar apsveikšanu tu domā apdāvināšanu? a vai tad izlaidumos apdāvina?
x: protams, izlaidumi taču ir (blablabla)
es: hm, es gan izlaidumā nesaņēmu neko. man, protams, pohuj, beeeet.
x: nevar būt, mēs taču tev uzdāvinājām...
es (ar patiesu interesi): nu, nu, ko jūs man uzdāvinājāt?
x (pēc saspringtas pauzes): nu nevar būt, ka neuzdāvinājām NEKO!

par neapdāvināšanu man čista pretenziju nav, jautājums cits. jūs mēdzat pieķert citus viltus atmiņās? es - regulāri. baidos par to, kāpēc nesanāk tajās pieķert sevi. vai es esmu ģeniāla, ar ocd slima (kā tā beibe hausā ar iksekundes atmiņu) vai vnk neobjektīva pret sevi.

patiesības ministrija

pēdējā laikā sastopos ar tādu kā agresīvu politkorektuma izpausmi.
labs piemērs bija tepat cibā, kur viena meiča uzskatīja, ka čalis nedrīkst būt brīvs un otram pateikt kā jūtās. pat labāk - viņa centās noorganizēt, lai citi šo cilvēku nosoda.
kāds tai meičai no tā labums? jo ja tā palūko, kultūru un sabiedrību, kur valda dubultmorāle un nepatiesības, kur jārunā kādā vienā žņaugā - tādu sabiedrību tās locekļi nicinās. jeb nē, tas ir jaunais laiks?

arī sestdien biju zoodārzā. bet tas nebija pa īstam, jo neredzēju savus vismīļākos zvēriņus. mani mīļākie zvēriņi zoo ir surikāti.

(sapratu, ka zoodārzi trendojas cibā leitlī)

Man liekas, Rīgas Zoo to kazuāru tomēr būs nomaitājuši. Kur viņi liek beigtos lopus? Izbaro maitu ērgļiem?

jūs neticēsiet, bet kanalizācijas sāk dambēties ciet atkal, tātad pirms mēneša izsūknētā sūdubedre, kurai, tā nu sanācis, pieslēgti vispirmāk esam mēs, atkal ir pilna, tātad вопрос на засыпку - ko un kādos apjomos dirš šīs mājas iedzīvotāji?

jāiet iepriecināt benita, ka pēc kādām dienām aizdambēsies arī viņa, gribu redzēt viņas seju!

(vai, iespējams, tas ir kāds lieldienu brīnums)
Tags:

Un rīt būs apkārt 5 gadi kopš nelietoju alkoholus.
Laiks baigi ātri pazūd. Tad mana lielākā dzīves problēma bija netikt autobusā apsēsties.

Jāpaklausās Relicseed. For the lulz.

Man ir milzīgs, melns kolēģis. Blakus viņam es jūtos kā Harijs, kad viņš pirmo reizi satika Hagridu... tikai ja Hagrids būtu no kāda Londonas getto.
Bet viņš ir ļoti sakarīgs un smieklīgs. Pirmo reizi satiekoties bija :
A - Sorry, whats your name?
E - Edžus... Or Edge.
A - Like Edge and Christian the wrestlers?
E - Yes, exactly. And your name...?
A - Andre.
E - Like Andre the Giant? (un šajā mirklī es saprotu, ka esmu idiots un, ka mani nepazīstošs cilvēks to mierīgi varētu uztvert kā uzbraucienu)
A - More like Andre 3000.

Tad nu pāris dienas atpakaļ bija arī :
A - Edge, let me tell you... you have one of the coolest sleeves I have ever seen!
E - Thank you.
Uzloku piedurkni un parādu arī bulbazauru.
A - Ohhhh my god! You even got a pokemon! I like you! I really like this guy!... you're a colourful personality and it all works for you!

Life is about the small things.

May. 1st, 2016

Kāpēc, joprojām, notiek Kritiskā masa?
Kas viņā ir tik kritisks?
Kāpēc viņa tik kritiski notiek katru gadu?
Vai kristīti kristieši kritiski masē?

Mans pirmais 2016. gada pusmaratōns

Šodien pirmo reizi šogad noskrēju pusmaratōnu. Pats, neoficiāli.

Distance 21,0975 km, laiks 2h:02m:24s, vidējais temps 05:48 min/km, uz katras rokas plaukstas locītavas 1,13 kg svars, piezemēšanās un atsperšanās uz pēdas priekšējās daļas, segums: pārsvarā grantēti un meža ceļi.

Izskatās, ka Lattelecom Rīgas maratona skriešanas pasākumam 15. maijā, kur esmu reģistrēts pusmaratōna distancei, esmu puslīdz gatavs. Svarus droši vien uz pasākumu nevilkšu :-)

imho no longborda sanāk varen seksīgs minidollijs. kā jau svētdienās.

+15!

nu tad beidzot pēc kačalkas un dušas var doties mājās slapjiem matiem.

Resnules, bezformīgās... viņas ir kā māls vai plastalīns. Var mīcīt un veidot formas samērā brīvi. Noslēpums beidzot atklāts, apgaismības brīdis.

Apr. 30th, 2016

puskailai gulēt saulītē drupās un aprunāt tālumā slīdošās kāzu kleitas un kāzu fotogrāfes, kas bildē pret sauli, bet toties rociņas piekārto un galviņu noliec, tur ir kaut kas nešpetns un kaut kas ļoti skaists.

bet tiešām, tās bezgaumīgās gubas ir kaut kas tik jocīgs. ja tik ļoti gribas spēlēt pēc noteikumiem, tad taču tas jādara šarmanti un pārliecinoši. a nē, kaut kur pasaulē laikam bijusi līgava, kam torte uz galvas un kaut kādi volāni pakaļā izskatījušies ahūna labi, un visas pārējās ir tādas vājas viena šablona imitācijas.

tad vēl kaut kad pienāca divi mācītāji, kas gribēja zināt, vai es esmu kādreiz uzlikusi vistumšāko filtru un garāko ekspozīciju. un vispār parunāt par kamerām un kino un to, ka viņi pazīst vēl vienu zēnu, kas arī kaut ko filmējot. šādās reizēs man gribas raudāt, ka kabatā vienmēr nav mazs diktofoniņš, jo šīs pārmēru autentiskās sarunas, tik vājprātīgas, kādas gadās dzīvē, es viņas aizmirstu tik ātri, un pēc tam liekot uz papīra, nomirst dvēsele (sarunai, ne man).
Tags: