October 2014

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Oct. 22nd, 2014

ripp raksta par finansiālajām grūtībām, un man tagad ir līdzīgi. tikai, atšķirībā no normāliem cilvēkiem, tādā situācijā grūtības man ir ar iekšējā miera saglabāšanu.
kad resursi tuvojas beigām un nav skaidrības par nākamajiem ienākumiem, es kļūstu ļoti viegli sadusmojama. jums pat nav nojausmas. mani kaitina viss.
jebkas var sadusmot un tikai tad, kad esmu izgāzusi savas dusmas, tikai tad attopos, ka nejau tie nenoslaucītie putekļi ir pie vainas. pie vainas ir tas, ka es eju uz darbu un pelnu naudu, un neesmu mājās un tāpēc neslauku tos putekļus, un beigās tik un tā kontā svilpo vējš.

Vakar bija gardākie smiekli pēdējā laikā..

'Jānītis mājās rāda liecību.
-Kas ir nv?
-nacionālais varonis!'

Un, smieklīgāk par visām iespējamajām anekdotēm
'tagad es pastāstīšu anekdoti par blondīni un bruneti... (skaļš čuksts, jo jāprecizē - tēti, kura bija tā stulbākā? )'

kas labāk?

A. Resna kuce*
B. Slaida kuce**

* Viņa ir resna, bet viņai ir izteiktas, lielas un stingras krūtis, formīgs dibens, viņai ir jauks raksturs, vienmēr mikls zaķis un vienmēr gatava un vienmēr par to priecīga, bet neko nedara no mājas lietām. liekā svara dēļ iespējamais mūža ilgums varētu nesasniegt rekordus.
** Viņa ir slaida, krūtis un divens ir ok, ar pušapiem un būtīpadiem pat izskatās visai labi, dažreiz ir aizdomas, ka varētu būt frigida, raksturs ir ok, ļoti saimnieciska. vispārējās veselības dēļ varētu būt ilga dzīve, bet jautājumus rada mentalitātes iespējamā ietekme.

Šorīt ir viens no nepatiesākajiem rītiem.

par to cik nepatiess ir rīts ja pamosties ir tikai pienākums kurš sen līdz kaklam visiem mums
par to ja aizslēdz durvis ciet aiz durvīm kādam jāpaliek jo kādam vienmēr prom jāaiziet

P.S.
un tikai lūdzu nemāciet mums to kā laikus apstāties mums jāzin tikai to kā ieskrieties

un spārnos augstu pacelties par eņģeļiem kā pārvērsties kā krist un nebaidīties sasisties

ja runā par vegānām lomkām, tad pie vainas nav ne gaļa, ne dīvainā kārtā (jo gaidīju) siers. tie ir skābpiena produkti (šķiet, vienīgais, uz kā sanācis norauties). kefīrs, airāns, lakto bez piedevām utt utml. teorētiski uzraudzējot kviešu graudus, sanāk tā pati pienskābe (sk rejuvelac), bet mazliet par daudz ņemtnes, lai darītu regulāri. ar ko aizvietot? teorētiski-2 neesmu ētiskā, varu mierīgi dzert reizi nedēļā ierūgušu pienu un nestresot, bet tad zūd eksperimenta tīrība, un visādas latviešu mātes pēc tam varēs bakstīt ar pirkstiem un teikt: re, re, tikai tāpēc tev vēl nav izkrituši nagi un ragi.

Oct. 21st, 2014

NB - ja liekas, ka pēc jogas nodarbības ir pārņēmis neizskaidrojams vieglums, tad vienkārši tu esi KĀ LOHS aizmirsis paklājiņu zālē.

KĀ BANKĀ

eksistē kaukāda paralēlā pasaule, kura zog mums laiku un naudu, bet pretī dod putekļus un šaubas

ir ok, pārvietoju velo

Ko tur daudz dīkt, aizdevos uz kolhoza istabu, paņēmu velo, aizvedu prom uz jauno dzīvesvietu.

Istaba tik burvīgi tukša... It kā nav žēl atstāt to, bet it kā ir. Bet lai nu kā, 31. oktobrī īres līgums beidzas.

citās ziņās: kur iespējams iegādāties vispošlāko leopardkleitu ziemas sezonai? (vienu atradu, bet izskatījās pēc naktskrekla)

pirms cik tur tiem gadiem no manas dzīves pazuda modinātājs. no m. dzīves tad nu beidzot arī. gada labākais notikums, atvečaju.

piepisējs

Pirms pāris dienām Rita man teica, ka, ejot garām Lāčplēša/Kr.Barona krustojuma jaunajam būvlaukumam, kas sevī bija ieskāvis, nezinu, 4, līdz 6 lielus kokus, viņa pavaicājusi darbu vadītājam, vai viņi negrasās cirst tos vecos, burvīgos kokus, kā lapotnes tveicīgās vasarās mums sniedz tik veldzējošu paēni. Viņa bija noraizējusies, jo koki atrodas iekš būvlaukuma iežogojuma, ļoti tuvu pie objekta. Būvdarbu vadītājs par viņai par brīnumu atbildējis, ka necirtīs. 

Es uz to atbildēju ar konfirmēju-tavu-informāciju, nomurminot kaut ko: "Neticami fantastiski cerams, jā." 
Bet patiesi. Tā vieta ar saviem bomžu soliņiem, kur karstās vasaras naktīs cilvēki mēdza vienkiārši apsēsties vai nu vieni, vai ar draugiem, un izpist kaut kādu prāvāku alkohola vienību, un turpat vienkārši arī atrubīties... Tā vieta bija vieta, kas vietai pilsētā piešķir toni, kas definē to. Bet es laikam atceros to, ka vispār ir šāda sajūta. 

Tas ir kā nogalināt kādu tavu ģimeneslocekli. Jo tā arī ir atmiņa, kas izplēn laikā. 

foto  )

sanāca, panāca, atnāca atpakaļ un pūst

Dienas pūst un pūst no galvas līdz astei, kā pašam nesapūt? Nepadarīto lietu smagums traucē vismaz kaut ko padarīt un tā pa riņķi...

Citās ziņās: pirms pusotras nedēļas 8 darbadienas pēc kārtas darbā nelasīju internetus. Kaut kā sanāca. Bet pagājušā un šī nedēļas atkal aizlasītas.

Ai, kā es dzīvošu, kā mēs dzīvosim...

Bet nu no rītdienas atkal jāmēģina tā bezinternetu lieta...

Laime metra attālumā, bet aizsniegt nevar...

uz vecumu man parādījusies izcili izteikta nepatika pret sevi fotogrāfijās - man vienmēr liekas, visi citi izskatās kā fotošopēti, izņemot mani, protams. es izskatos pēc tā, ko parasti bildēs nogriež nost, atstājot vien roku vai somiņas stūri (lai gan es cenšos nebildēties ar somiņām, viņas var sabojāt kadru viens un divi). nu lūk, un rezultātā man nav nevienas kopbildes. viens fotogrāfs man reiz sūdzējās, ka "tas ir pizģets - meitenes it kā grib bildēties un grib bildēs izskatīties labi, bet hoķ trīs sekundes papōzēt neviena negrib. un kā tad lai noķer kadru, ja vislaik vēršas prom no kameras?"

Krievu praktiskais humors. Man jau patīk.

plānotājs 2015. gadam iegādāts.

Oct. 20th, 2014

http://klab.lv/~divi_litri/

Radošais kolektīv, kur esam palikuši?

“The best things in life are free. The second best are very, very expensive.”
- Coco Chanel

Tā, nu re, pamazām sāk ieskicēties nākamā gada kultūras programma, un jau atkal iemesls gaidīt pavasari.

Mar 18: Archive @ Lucerna Music Hall Prague.

Nesen dzīvē bija moments kā no filmas "Waking Life"

Nakts, sēžam restorānā un runājam par sapņiem, reality čekiem, tibetas mirušo grāmatu, narkotikām, filozofiem, samsārām, Ivo Puriņiem, Pēteriem Kļavām, Šri Ramana Maharši, Maikiem Talbotiem, Papadži, Moodži, Alanu Wattsu un citiem šamaņiem, un svētajiem. Bet tā interesantākā doma, ko dzirdēju no sarunbiedrenes (kura pazīst nenormāli daudz inčīgu cilvēku), - visi vēlas nomirt, bet tā pa īstam - ka pēc tam absolūti nekas nenotiek, ka pazūd pieredze kā tāda, lai neeksistētu eksistence.

Viņa jautāja, kurai gaismai jāseko, lai izšķīstu. Teicu, ka laikam baltajai, bet Pēteris Kļava lūdza sekot zilajai, jo tā varot nonākt pie cilvēkiem.

Es tur vervelēju diezgan daudz, pats biju pārsteigts, cik gan pulka muļķības esmu salasījies, sasūcies. Viņa man teica, ka manis runāto apstiprinot citu satikto cilvēku runātais un grāmatās lasītais, un ka tas no vienas puses jau ir garlaicīgi.