August 2015

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Aug. 30th, 2015

Atkal jau pār' pa 30.

Kas atgādina, ka nesen te pasūdzējos, kā pietrūkst kondicionieru transportā, nu un ko es īsi pēc tam uzzinu? Ka uzņēmumam Škoda pasūtīti 120 apgreidoti ForCity Alfa tramvaji ar vaifajiem un kondiškām, un tas vēl nav viss – primāri viņu misija būs braukāt maršrutos uz Barandovu. Pateicamies uzņēmam ROPID par atsaucību, turpiniet lasīt mūsu blogu.

viegli noreibis, nekontrolējami ironisks garastāvoklis. laikam tādām jābūt labām svētdienām. un darbiņš ar tik stundai, tik daudz laika sev, ka tik turies.

Sadzīves cirslings, jeb Kā noķert mazu infarktiņu, nepievēršot sanitāru uzmanību.

Izvedu pie sestās dienas bērīti pavizināties pa apkaimes kalniem un lejām, ripināmies savā nodabā gar upi, kruīzēšanas ātrums turas pāri 30 km/h, kas nav nekāds miljons, protams, bet pilnīgi noteikti arī nav tas ātrums, kurā gribētos zem sevis un mazliet priekšā izdzirdēt skaņu sekvenci "PLOK-psssssssss"

----
1 HOUR EARLIER
----

Dzīv'sbiedre taisās uz kārtējo folkloristu pasākumu, kurā kļūt par vakara zvaigzni, par to viņa vēl neko nezina, viņa ir aizņemta ar pragmatisku jautājumu 'kur lai sabāž visas mantas?'. Ņem tak mugureni!, saku, man jamo īsti nevajag.

Nu un ka reiz bagāžas pārvadāšana atkrīt – apdomīgi secinu, ka minerālīti dzerampudelē ir jāielej tik, cik vien var. Un gādīgi uzpildu trauku līdz pašai augšai.

----

Vajadzēja pāris sekundes, lai saprastu, ka ūdens ir veiksmīgi uzsilis, sakratījies un atšāvis vaļā pudeles korķi, bet šādās pāris sekundēs var paspēt izdomāt ļoti, ļoti daudz domu plašā jautājumu spektrā, sākot ar 'bremzē muļķi!', turpinot ar spekulācijām par to, pēc cik ilga brīža paklausīgais veļiks pārvērtīsies nevaldāmā un nekontrolējamā sava ceļa gājējā, kā arī galvā piemest apkārtnes karti un apjaust, kurā virzienā un cik tālu ir tuvākā dzelzceļa stacija.

Nē nu lab', ka bikses tīras, protams.

redzēju Teslu

Pirms dažām dienām Elkōra stāvietā redzēju piebraucam un noparkojamies Teslu. Much wow! Īsta Tesla, ar visu T burta logotipu un to apburošo kluso kluso knapi sadzirdamo skaņu braucot. Ar Latvijas numurzīmi un vīrieti ar meitiņu salōnā.

Tīri izskata ziņā man Tesla likās it kā OK, bet ja tā pavisam godīgi -- tā īsti nepatika, varbūt krāsa (tāds brūnganīgs auto) neīstā %-)

P.S. Teslas vadītājam galvā nebija nimba, izskatījās pēc lietišķā-darījumu-cilvēka-uzvalkā parastā.

Aug. 29th, 2015

St. Peeterburga lietuu un St. Peeterburga saulainaa dieninjaa ir 2 pilniigi dazhaadas pasaules. Vienaa tu velcies pa pelkjeem, meklee stolovuju un domaa par to, cik suudiigi taadaa laikaa ir buut visiem tiem cilveekiem, kam jaaseezh aaraa un jaareklamee viens vai otrs suudpraamiitis; naakamajaa ielas ir pilnas ar jaunatni un muzikantiem un laiks paskrien nemanot. Okej, tur mums piepaliidzeeja arii fakts, ka viena no hosteem sagaadaaja caurlaides uz Ermitaazhu (redzeetu rindu uz kasi, saprastu, kas shajaa faktaa tik kruts), kas jau pats par sevi noziimee to, ka diennaktii stundu buus par maz. Iekapaajaam pa alinjiem kaadaa barchikaa, kur lasaas vieteejie rokeri un speelee/dancaa rokabilliju, riitaa vilksies uz Igauniju. Gaidiet, sniedziet naktsmaajas u.tml.

https://www.youtube.com/watch?t=172&v=q9RpiLSUNi0

Windozes izlēcieni.

Piemēram, uzinstalēju sev vienu programmeli, pat īsti neapskatījies, kur tā ir uzinstalēta. Nu, ir un ir. Programmele sāk glupi uzvesties un es izdomāju, ka šis lieliskais rīts ir patiesi piemērots programmas pārinstalēšanai. Atrodu viņu visā tajā miskastē, aiz kuras Windows 10 mēģina izlikties, ka Control Paneļa viņam nemaz nav, klik uz Uninstall.

Nope, saka dators, neesi administrators, nav tev tiesību (a uzinstalēt tiesību pietika atliku likām, ha!) OK, sava taisnība ir, neesmu administrators. Palēkāju ap paneli, mēģinu atrast veidu, kā izlikties par administratoru, neatrodu. Labi, nenokaru vēderu, bet dodos uz administratora kontu, ščas noinstalēšu visu nost. Administratora konts plikšķina acis, ko, noinstalēt, jums tādas programmas nav. Kur palika? Aha, čigānu profilā...(no čigāns -> roma - > roaming profile).

Labi, irst ar visu dziesmu grāmatu, pataisu savu kontu par administratoru, ielādējos atkal, paņemu programmeli aiz megabaita, ščas noinstalēšu. Nē, viņa saka, nav tev tiesību, gygygy!

Kā, nav, es sarunājos ar nedzīvo priekšmetu. Tā, nav neesi administrators. Tas, ka tev ir administratora privilēģijas, tevi par administratoru nepadara.

Es šņācu un skatos gūglē. Gūgle atzīstas, mhm, ir tāda štelle, ka ute tu esi, ne administrators, īstais Administators ir slēpts no plebeju acēm un nemazgātajām roķelēm! Tikai īsteni iesvaidītie atradīs Administratoru!

Ko lai dara, iesvaidos un dabūju Administratora kontu uz kompja. Ielogojos, kompis čivina, mol, mazu brīsniņu uzgaidiet, kamēr mēs te visu sapucējam, ne jau kaut kāds suņa čibriks, bet pats Administrators pirmo reizi ienācis kompī, jāsapucējas un jāuzliek svētku ņieburs!

Apleju kafiju ar ūdeni, strebju un gaidu, kamēr mazais brīsniņš paies. Aha, nu esmu Administrators, nu man ir spēks rokā! Kur mana programmele? Nav jums tādas, ser. Jūs tikai globālās programmas redzat, a čigānu profili, kuru tie krata? Jūs noteikti ne!

Tā nu es pagaidām palieku. Ar sava konta privilēģijām es nevaru noinstalēt programmu, neatrodu iespēju izlikties par Administratoru caur savu kontu, ar Administrator kontu es to prrogrammu neredzu.

Droši vien Administrator konts var ierakties arī čigānu profilos, bet man apnika. Es jau tā šorīt esmu uzzinājis daudz jauna par Windows 10, abet pārāk liela gudrība ved pie skumjām., nah mums tās?

Kas nekaiš Rīgā sestdienas rītā. Autiņa techniskās apskates ceremonija aizņēma 26 minūtes (iekaitot piecas, kuru laikā es mēģināju atrast, kā ieslēdz miglas lukturus). 8:12 es izkāpu no karietes pie CSDD kases, 8:38 ripinājos mājās.

klau, kur jūs ejat SUPot? (pieņemsi, ka vēl ir silts)

Aug. 28th, 2015

pelīte

Šorīt gāju uz darba vietu un uz taciņas ieraudzīju nelielu, mirušu dzīvnieciņu. Pele. Neliela, beigta pele.

Un man kļuva tik labi un patīkami ap sirdi. Pelīte piedzima, rosījās, varbūt mazliet cieta, un nomira. Es esmu dzīvs.

Tobrīd pēkšņi man kļuva TIK ĻOTI skaidrs, ka es vēlos mazliet parosīties, kamēr esmu dzīvs.

Ļoti uzskatāms piemērs.

Tāds kā mikroapgaismības brīdis.

Pēc tam jau piemirsās, tikai tagad -- pirms gulētiešanas -- atcerējos.

Manā dzīvē ir pārāk daudz ķīniešu pārtikas.

Un picas, manā dzīvē ir pārāk daudz ķīniešu pārtikas un picas.

Un pelmeņu.

Pārāk daudz visa kā, vārd'sakot.

Tu paskat, Stigs Larsons jau 10 gadus kā pazemē, bet Millennium sērijā 'ilgi gaidītā jaunā grāmata'.

Es jums ko pateikšu. Es, protams, nekad mūžā neuzrakstīšu slavenu romānu, bet ja nu kaut kas universā saiet šķērsām un es uzrakstu slavenu romānu, un kāds pēc manis norakšanas viņam uztapinās turpinājumu, es paņemšu ellē oficiālu atvaļinājumu, lai atgrieztos uz zemes un vajātu šo autoru piecās paaudzēs vienlaicīgi. Uzskatu, ka elles CEO nevajadzētu būt nekādu iebildumu pret šādu pamatotu lūgumu.

I could have beer for breakfast
My sanity for lunch
Trying to get over how bad I want you so much
Innocence for dinner
Pour something in my cup
Anything and everything just to fill me up

But nothing ever gets me high like this
I pick my poison and it's you
Nothing could kill me like you do
You're going straight to my head
And I'm heading straight for the edge
I pick my poison and it's you
I pick my poison and it's you

Pacients:
Man vajag vienpusēju melnbaltu pastkartes maketu. Var ludzu ASAP?

Es:

Šonakt nelāgi gulēju, laikam tas no tā Marsa, traki tuvu pienācis un nepierastā gravitācija traucē saldi dusēt. Kas tā par gulēšanu pie griestiem, vai ne?

this city needs a protector, a superhero

vakardien, no darba nākot, gāju garām viņas majestātes nodokļu kāšamajam birojkompleksam, un tad, kā ierasts, gāju pāri ielai, lai šķērsotu tiesumājas laukumu. man pa priekšu kādu laiku bezdievīgi lēni vilkās tāda mollīga jaunkundze ar lielu rokassomu un viņai nopakaļus mazs urļaks. un es jau uzreiz pačujela ņeladnoje - apmainījāmies ar urļaku skatieniem, kad viņus abus apdzinu, un tad pēc mirkļa iztālēm dzirdēju to meiteni bļaujam "hey, give it back! he robbed me!". tas sūds trennuškotais viņai bija nospēris somu un muka diemžēl pretējā virzienā [pie tiesasmājas, btw, normāls nagļaks]. būtu ar prieku viņam uzšāvusi pa muti, bet mērfijs jau nesnauž un vakar bija vienīgā diena nedēļā, kad nebiju uzvilkusi kedas, bet gan puslīdz zolīds tupels [kleitas prasa upurus], kurās tikai žauties, ne skriet. vienīgais prieks, ka tas viss notika pie mana mīļā kanāla - tur ir daudz riteņbraucēju, un viens tāds bruņinieks rumaka mugurā aizminās tam lohatrōnam pakaļ. nezinu, kā tas viss beidzās. draudziņš mājās prasīja, vai man gadienā nevajadzēja kāda ieroča šādiem gadījumiem, bet man, protams, liekas, ka nē. man vienmēr ir mugursoma, kuru man var noraut tikai ar visām rokām, un es parasti esmu skriešanai draudzīgās kedās. also, nekautrējos sist, ja rodas tāda vajadzība. kaut kāds gāzes balōniņš man liekas ļoti neefektīvs, jo tas tiktu turēts somā, kura man būtu nozagta. nu, vai arī es visticamāk ar tādu balōniņu neitralizētu pati sevi, ar triumfālu "ahā!" iepūšot sev sejā un iegāžoties krūmos. vienīgi varētu pagādāt tādu laras kroftas zeķturi un tad tur viskādus nunčakus un šrapneļbumbas ķēdes galā iestiprināt, par biedu un brīdinājumu visiem.

starp citu, nīla stīvensōna jaunākajā grāmatā ir pieminēts reddits, kas šo grāmatu padara par pirmo grāmatu, kurā pieminēts reddits. subsequently, iedomājos, vai mums jau ir kāda grāmata, kurā pieminēta ciba? [telefōngrāmata un bībele arī skaitās]

Diena Nr. 17 b/a

Septiņpadsmitā diena bez alkohola, un ir ļoti labi :-)
Arī smēķēt gribas mazāk. Mazliet esmu "uzsēdies" uz kõlas, lai, tā sakot, kompensētu.

P.S. Laiks skrien tik ātri.

Pirms hz cik dienaam Jekaterinburgaa vieteejie bomzhuki, redzeedami, ka esam no celjojoshajiem, veeleeja, lai mums engjelji liidzaas un visaadi paliidz celjaa. Shodien, pirmo reizi izmeegjinot autostopu Krievijaa, viens taads engjelis, kuram truuka iikshja, uznjeema savaa fuuree. Taa nu es tur guleeju kabiines aizmuguree, sejaa no logiem puuta liegs veejinjsh, naaca arii mazliet tabakas smakas, veederaa prieciigi burzguljoja engjelja izmaksaatais gulashs un zatecki gus un ausiis dudinaaja krievu schlaageri. Un es nodomaaju - blje, taaaads chills. Ja nu kaut kas dziivee ir kruta, tad shis nu chista.

700 km, un esam pie divaam savam vecumam nepiedieniigi jaunekliigaam (vegjetaarais uzturs?) daamaam un 1 trusha. Peeterburga. Laika nepietiks.

Aug. 27th, 2015

Restorāna “Kentucky Fried Chicken” testa režīma kongress

Tieši dienu pirms oficiālās atklāšanas AK, EK un kādam vājredzīgam rakstniekam neatradās nekā labāka, ko darīt, kā dienišķo maltīti doties nobaudīt kulta Rietumu restorānā KFC (nejaukt ar KKC). Apbruņojušies ar satrauktiem sirdspukstiem, daudz brīva laika un žūksni naudas, šo plānu arī drosmīgi īstenojām.

Rietumu zīmolu invāzija Latvijā sākās 1994. gadā, kad pretī Brīvības piemineklim tika atvērts pirmais restorāns “Makdonalds”, pret ko ņipri protestēja vides aktīvisti. Lielākās bažas toreiz bija par to, ka čīzburgera papīru atliekas nākotnē pārstrādes procesu turpinās zīdaiņu organismos, bet latviešu tauta arvien retāk izvēlēsies baudīt nacionālo fāstfūdu - belašu. Pirms diviem gadiem Latviju pāršalca sajūsmas vilnis, Rīgas vecākajā lielveikalā atverot trīsstāvīgu lēto, bet gana stilīgo šmotku veikalu “H&M”. Daļā tas, protams, izraisīja arī skumju pilnu nopūtu, jo tas nozīmēja, ka turpmāk iepirkšanās tūrēs Berlīnē šim veikalam būs jāmet līkums - ar H&M raibajiem legingiem te vairs nevienu nepārsteigsi. Labā ziņa ir tā, ka viss Rietumu kārotāko zīmolu klāsts vēl nav izsmelts un gan jau pienāks diena, kad varēsim blakus mājai iegādāties IKEA dīvānu un Vērmanes dārzā nofočēties ar Starbucks krūzīti. Sliktā ziņa ir tā, ka paliks arvien mazāk lietu, ar ko bagātināt savus ārzemju ceļojumus pa Eiropu, jo kurš gan, piemēram, Stokholmā ar lielu sajūsmu rītu “Rimi” salātus? Toties mēs no Rietumu piedāvājuma visvairāk uz Latviju vēlētos pārvest beļģu La chouffe aliņu (pat neskatoties uz palielināto akcīzes nodokli), ķiršu kolu normālā cenā (Stockmann par mums šajā ziņā tiešām ņirgājas) un, protams, sīriešu restorānu.

Restorāns KFC mums jau bija pazīstams ne tikai no ārzemju ceļojumiem, bet arī Rietumu romantiskajām komēdijām, kurās sievietes bēdas par nelaimīgu mīlestību mēdza kliedēt, skatoties teļļuku un ļoksējot iekšā vistu stilbus no sārta kartona spainīša, nevis vienkārši dzerot. Mūsu pavadonis, džentelmeniski kavējot garajā rindā pavadāmo laiku, arī izstāstīja, ka reiz seriāla “Dienvidparks” varonis Kārtmens nograuzis visiem keksiem paredzētajām vistiņām foršāko daļu - kraukšķīgās ādiņas. Kenijs par to sācis gauži raudāt, un to viņš parasti nedara. Beidzot par lielu nelaimi belašiem vistu kaudze kartona spainī ir pieejama arī mums. Tomēr vismaz pagaidām nav skaidrs, vai šis notikums izraisīs jaunu emigrācijas vilni, vai tieši otrādi - būs par iemeslu tam, lai Gunārs Kalniņš, SM, Čikāgas piecīši un citi trimdinieki atgrieztos Latvijā.

Cik nav dzirdēts, ka H&M 1998.gada kolekciju sūta uz Rīgu, kamēr citur tiek pārdots tikai vismodernākais! Lai noskaidrotu, vai Rietumi atkal mūs nečakarē, Texxxtu korespondenti Londonā SM nosūtījām komandējumā uz Lesteras laukuma KFC, ko vietējie inteliģenti dēvē arī par Kafku.

SM galvenokārt interesēja interjers, atmosfēra un vegānu piedāvājums ēdienkartē. Interjers bija ieturēts askētiskās plastmasas tradīcijās – neuzbāzīgs un lēts. Eksterjers mazliet atgādināja Laimas pulksteņa maķīša tradīcijas, t.i. senatnīgas ēkas stūrī iestūķēts amerikāņu džanks. Mazliet sajutusies kā mājās, mūsu korespondente drošu soli devās iekšā. SM atrada brīvu galdiņu otrajā stāvā – tobrīd tas bija arī vienīgais brīvais galdiņš. Sapratusi, ka šeit pie galdiņiem neapkalpo, viņa devās atpakaļ lejā un centās neuzkrītoši iedrūzmēties tuvāk pie kasēm, tomēr tāpat drusku nācās pamahāties ar elkoņiem. Kad korespondente Londonā bija tikusi līdz pašai kasei, viņu apkalpoja draudzīga un mīļa poliete. SM vaicāja, ar ko viņa rekomendētu šodien pamieloties, ja priekšroka tiek vegānu kuzīnei. Viss milzu piedāvājums pēkšņi sašaurinājās līdz trim izvēles iespējām – kartupeļiem frī (regulāri vai lieli), mazu ķobīti ar tomātu mērcē ceptām pupiņām un pirksta garuma kukurūzas vālīti. Nolēmusi mazliet patrakot, SM pasūtīja visus trīs. Jau esot atpakaļ otrajā stāvā, paralēli ēšanai SM vērsa savas antropoloģes acis uz cilvēkiem līdzās. Kopumā valdīja diezgan relaksēta atmosfēra – nelikās, ka ļaudis še devušies stresot par to, kura no visām ir zivju dakša. Pēc maltītes Londonas korespondente vēl mirkli pasēdēja ar savu kolēģi, lai dalītos iespaidos. Kolēģis teica, ka viņam vislabāk garšoja ūdens un kukurūza. Pati SM deva priekšroku pupiņām tomātu mērcē – it kā vienkāršs, ne pārlieku safabricēts ēdiens, tomēr labā temperatūrā un ar patīkamo mazuma piegaršu. Kopumā šī pieredze nebija slikta, tomēr domājams, ka, ja vien nespiedīs apstākļi, Kafkā viņa neatgriezīsies. Kāpēc? Pirmkārt, jo nafig vēlreiz. Otrkārt, ir daudz citu vietu, kur izsalkumu var remdēt lētāk un efektīvāk.

Tagad gan stūķējam somās lietussargus, kāpjam Rynair lidenītē un dodamies atpakaļ uz restorānu KFC Audēju ielā. Rīgā tomēr lietussargi var noderēt ne tikai, lai paglābtos no nokrišņiem, bet arī - piedalītos revolūcijās. Un jebkura Rietumu zīmola ienākšana Latvijas tirgū par tādu ir uzskatāma.

Dienas vidū vēl neatvērtais restorāns bija gana pillā, lai līdz iespējai izdarīt pasūtījumu būtu jāgaida ceturtdaļstunda. Laiku izmantojām lietderīgi un aplūkojām KFC mērķauditoriju. Pārsvarā mums apkārt stāvēja skolēni, kas pēdējās brīvlaika dienas nolēmuši aizbāzt ar vistām, kā arī tādi kraķi, kas pretendē uz balvu par mūža ieguldījumu spārniņu rīšanā. Pa vidu šiem atradās arī pa kādam pārītim - cilvēki, pošoties uz randiņu, zina, ka izskatīsies sevišķi erotiski, ja hodā laizīs savus pirkstus. Un, kas sākas KFC, beidzas gultā, vienīgi tad jārēķinās, ka palagi būs piebirdināti ar rīvmaizi. Vēl, protams, restorānā bija iemaldījušies nepilni 250 bēgļi, bet kur tad to tagad nav?

Katram pasūtījumam restorānā KFC tiek veltīta personiska attieksme, piešķirot tam savu kodu - piemēram, b23, b25, b26 u.tml. Tas nepieciešams, lai klients uzzinātu, cik tieši laika pavadījis gaidīšanas režīmā. Pavirši uzmetot aci, jau sacerējāmies, ka varēs pusdienu pauzē nobaudīt kokteili “b52”, bet bija vien jāsamierinās ar patīkami vēsu, bet tomēr - tikai Pepsi. Kopumā ēdiena iegūšana mums prasīja aptuveni 20 minūšu, kuru laikā paspējam sastrīdēties par to, kam labāk ticēt - acīmredzamajam vai rakstītam vārdam. Proti, mēs uzskatījām, ka tad, ja uz paplātes atnestais ēdiens izskatās pēc mūsējā, tas ir jāņem ciet, bet kopā ar mums esošais kungs uzstāja, ka jāklausa uz sienas rakstītajai pavēlei “b23: ludzu gaidiet!”. Tomēr atcerēsimies, ka viņš ir vājredzīgs, tāpēc šādu nostāju ir grūti pārmest. Beigās tomēr paciešamies un ar gavilēm uz lūpām pretī mūsu ēdiena personas kodam ieraugām iedrošinošo “palides, nāciet vēl!”, kas apliecina to, ka te tiešām saimnieko ārzemnieki. Tā, protams, ir kvalitātes zīme, ko Rietumu uzņēmumi nereti neizvairās uzvērt arī savos reklāmas saukļos. Piemēram, urbju un veļamašīnu zīmola Bosch mājaslapā var atrast uzrunājošu saukli “Vācu kvalitāte – mūsu ceļrāde zvaigzne”.

Šobrīd restorāns darbojas testa režīmā - tas nozīmē, ka vairākus ēdienus nevar dabūt. Piemēram, gribējām pasūtīt Ģimenes spainīti uz trijiem, bet tie jau bija beigušies. Tas liek domāt, ka Latvijas galvenais demogrāfs Ilmārs Mežs rītu aizvadījis, te rijot. Mūsu draugi no Solona kluba jau iepriekš bija nodegustējuši testa režīma ēdienkarti un brīdināja, ka mūs var apdraudēt silta limonāde “Pepsi”. Ar dzeramo, gods godam, vismaz mums gandrīz viss bija kārtībā. Gandrīz, jo metām acis arī uz dzērienu ar cepumiem “Oreo”, bet, tā kā arī tie bija testa režīma ēdienkartē, diemžēl svaigi spiesta cepumu sula palika tikai mūsu sapņos. Tāpat arī neredzējām Bonīti, ko piešaut klāt vēsajam Pepsim, toties no ledusskapja uz mums kāri lūkojās aliņš un sidriņš, tāpēc droši varam apgalvot, ka šī būs vieta, kurā brīvdienu naktīs pulcēsies dzērāji.

Mums bija palaimējies, jo dienā, kad visi Ģimenes spaiņi jau bija aprīti, bija pieejami Aso vistas spārniņu spaiņi. Beidzot varējām piepildīt savu sapni ieturēt maltīti mājlopu estētikā un ēst no spaiņa! Atklājām, ka pie galdiņa ar četriem beņķiem mums trijiem tomēr nebija gana daudz vietas, lai brīvi varētu nolikt gan spaini, gan kartupeļu paciņas, gan ķiploku mērcītes, gan dzērienus, nemaz nerunājot par kauliņiem, kurus sastūķējām dažādās spraugās.
Spārniņi bija vidēji pieņemamas kvalitātes - tie nebija baigi asie, bet toties bija bagātīgi ievīkstīti rīvmaizē jeb gružos. Protams, viss bija daudz garšīgāk nekā restorānā “Klīversala”. Un porcija bija gana liela, lai, maltītes beigām tuvojoties, mēs sāktu plūkties par to, kura pienākums ir aprīt pēdējās paliekas.

Kā jau ikvienā cienījamā kongresā, arī šeit novērtējām tualetes. Šeit bez šaubām sevišķi tiek gaidīti iereibuši ļaudis, jo dzimumu ikonas uz labierīcību durvīm bija viegli piedzērušās. Tiesa, viss bija tīrs, podi nebija apmīzti un pat nebija jācīnās ar tiem vārgajiem roku žāvētājiem - šeit ir tie labi, kas rokas nožāvē 2 sekundēs, tāpēc pēc tualetes apmeklējuma ikviens var skriet pēc vēl viena spaiņa, nebaidoties to saslapināt.

Pēc pusotras stundas un vairākām konfliktsituācijām Rietumu kultūras midzenī nolēmām nogludināt attiecības viens ar otru un dzimteni, tāpēc devāmies uz grāmatnīcu, kur ieraudzījām grāmatu “Hektors sāk jaunu dzīvi”. Pēc tam nofotogrāfējāmies pie latviešu dižās rakstnieces Aspazijas bildes. Kā teiktu pati Aspazija lugā “Vaidelote” - nu dieviem ziedots, viss ir izlīdzināts. Mēs gan labāk ieteiktu sāpes par neizdevušos mīlestību remdēt vienkārši dzerot, nevis rijot ar putekļiem apbārstītas vistas. Tā ceļš uz jaunu dzīvi tiks nobruģēts ātrāk un nesāpīgāk.



SM pie Rietumu civilizācijas šūpuļa - Londonas KFC

Londonas KFC vegāniskais piedāvājums pilnā košumā

Kārie Rīgas KFC tīkotāji

AK, EK un Aso spārniņu spainis laimīgajā ceturtdienā

EK un remdētais izsalkums

Jautrās dāmas un kungi

Atpakaļ pie latvietības un preambulas

Vaimandieniņ, kā es šito biju palaidis garām, ko?

Neticami skaists, bik špokains albums – soundtracks gariem rudens vakariem un viskijam teātra izrādei.

Zrní & VerTeDance - Kolik váží vaše touha )

To, ka Zrní malači – to mēs it kā zinājām, bet nu uh!