May 2015

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

May. 30th, 2015

esmu nosaukts par Rūdisu

Dators mani nosauca par Rūdi.

May. 29th, 2015

īsumā par īsajiem matiem un manu 1. pieredzi ar tiem

Sākums. Klubs "DEPO", 2014. gada pavasara sākums. Es ierodos tur totally wasted uz kaut kādu grupeļu koncertu (tas nebija nekas īpašs, cik atceros - šķiet, aiz-neko-darīt gājiens uz "DEPO" krutāko pasākumu "20 minūtes slavas", kur spēlē grupas, kas ir tikko sākušas spēlēt dzīvajā).

Un tad es pamanīju viņu - meiteni ar matiem, kas ir gandrīz līdz pleciem. Īpatnēji blondā krāsā, dabiski. Gaiši, bet vietām tumšāki. Sāku uzbāzties šai jaunajai meitenei, un tā, ritot mēnešiem, mēs kļuvām par labiem draugiem (protams, man bija daudz paužu šajos mēnešos, kad vispār ar nevienu faktiski nekomunicēju). Tad viņa pagājušovasar palika vairākas reizes pie manis pa nakti - laikā, kad mitu pie savdabīgās sievietes Dzirnavu ielā. Viņa man līdz tam šķita vienkārši savdabīgi skaista, bet vasaras sākumā viņa bija nogriezusi matus "īsākus par zēngalviņu", un tobrīd viņai bija "zēngalviņas" garuma mati.

Vidus. Kad es viņu satiku uz ielas (mēs bijām tikušies tikai DEPO), lai novadītu uz īstā kursa - mana dzīvokļa - es biju šokēts, redzot viņas jauno frizūru - ļoti īsos matus. Bet tad mēs apskāvāmies, un es sajutu tādu siltumu, un līdz ar to bezmazvai smadzeņu ķīmijas rezultātā man viņa šķita ļoti simpātiska. Lai gan, ja es viņu tādu būtu redzējis 1. reizē, es noteikti nemaz nebūtu uzsācis sarunu.

Viņa ļoti, ļoti labi jūt. Un tieši tāpēc otrajā tikšanās reizē mēs, ejot gulēt manā tā brīža necilajā dīvānā, izģērbāmies kaili. Un es atceros, kā es viņu glāstīju - viņas mazās, formīgas krūtis, kaklu, vēderu. Un viņa tam ļāvās šiem glāstiem ar tādām kā mazliet jūtamām, taču sirsnīgumu uzjundošām bailēm, it kā paslēptām viņā, taču, esot kailiem cieši blakus, ir grūti paslēpt ko tādu. Pirmo reizi mūžā man tie īsie mati, kas, iespējams, nebija būtiski, šķita seksīgi (protams, ļoti kontekstuāli). Un tad viņa uzsēdās man virsū, man guļot uz muguras, un viņa masēja manus plecus no priekšpuses, savukārt es apbrīnoju to visu, ko spēju tvert gan ar acīm, gan rokām. Un tad vienā brīdī mēs aizmigām. Nekas īpašs vairāk nenotika.

Tuvojoties tagadnei. Patinot laiku uz priekšu (mēs tiešām tikāmies reti - kopā esam tikušies labi ja 6, 7 vai 8 reizes šajā pusotra gada laikā), laikā, kad mitu Brīvības ielā (šoziem), viņas mati bija izauguši līdz "gandrīz perfektam izmēram" - tie bija aptuveni 5-6 cm gari, pieķemmēti galvai kā 20/30to frizūrās, veidojot daudz sievišķīgāku zēngalviņu, nekā viņai bija vasarā. Manās acīs viņa kļuva arvien skaistāka.

[pagāja vairākas stundas, kopš sāku šo rakstīt šo postu un apstājos pie iepriekš.rindkopas, jo pa vidu bija jāizdara visādi darbi]

Bļin, kā man riebjas nepabeigt postu LAICĪGI. Tagad es vairs nezinu, kā turpināt labāk. Paliksim pie tā, ka es nestāstīšu par lietām intīmāk. Vienkārši secinam, ka īsi mati arī ir skaisti (drīzāk nevis ir, bet var būt, haha!).

par sievietes daili un mainīgo cilvēka dabu

Turpinot par tēmu "Ciba: Revival", dalīšos ar citu pieredzēm (tas ir svarīgi - nav tā, ka visi būtu piedraugojuši visus, un tāpēc būtu iespējams izlasīt visu random cilvēku postēto). 

Šoreiz tas ir lj user phz pavecāks posts - estētisks videoklips ar kailām sievietēm (skatīties, uzlikšķinot šeit) - pēc kā noskatīšanās uznāca tāda kā miesaskāre. Un apziņa, ka nav vairs tā, ka man netīk meitenes ar īsiem matiem. Patiesībā no nepatikas (man agrāk kategoriski nepatika sievietes ar īsiem matiem as in "zēngalviņa" un, nedod dies', lisaks) šī apziņa laika gaitā, izbaudot un pieredzot zināmas pieredzes, ir krasi mainījusies uz fetišam līdzīgu apziņu. Es gan vislabprātāk preferēju sievietes ar pusgariem matiem - no, nezinu, minimums 5-6 cm garuma, līdz "garums mazliet virs pleciem". Protams, mati ir mati, un tas nav nekas daudz, taču esmu ievērojis, cik ļoti tie spēj ietekmēt cilvēka fizionomijas īpatnības, izceļot vai "slāpējot" kādu detaļu - vai nu tas būtu pieskaitāms pie "estētiskajiem trūkumiem", vai arī "dabiskā skaistuma". Tāpēc galējā verdiktā es uzskatu, ka matu garumam/griezumam būtu jābūt pakļautam sejas īpatnībām, jo ne visām sievietēm piestāv griezums X, un ne visām griezums Y. 

Taču noskatieties labāk video un izbaudiet ķermeņa daili. Pofig, ka tas ir mūzikas klips - mūzika šajā gadījumā (vismaz man) nav relevanta.

Kādi ir tavi uzskati par frizūrām un matu garumu sievietēm (un vīriešiem)? Neesmu nekad nevienam vaicājis, šķiet. 

Mums ir nenovērtējami svarīgi zināt, kādu vārdu tev piešķīra dators, lūdzu informē, cik ātri vien iespējams!

šonakt bija riktīgi jocīgs sapnis. varbūt murgs.

ieradās M. satiekamies, draudzīgi uz vaigiem bučas, es tā kā sasveicināšanos gatavs pabeigt, bet tāda zināma pauze...

tālāk neatceros, bet apmēram neieradās tukšām rokām.

un vēl par lielām šausmām sev atklāju, ka mazajā, jaukajā veikaliņā, kur pirku savu urban therapy "un ērkulis pārvēršas zīdainās lokās" līdzekli, tā vairs nav. tukšs. plaukta vietu aizņēmis cits. nodevība.

: privātās telpas un komandējumi

atceros, kaut kad teicu, ka gribētu džeku, kurš brauc komandējumos. well.
be careful what you wish for.
nē, tā jau viss ir labi - man ir sava privātā telpa, varu gatavot, ko gribu, t.i., pārtikt no dārzeņiem, vistas un kafijas, varu dzīvot pēc sava grafika, ko man ir grūti izdarīt, ja dzīvoju kopā ar kādu. jā, esmu no tām, kam tiešām jāpiedomā, lai nepazaudētu savu es. vai arī es vienkārši pie tā visu laiku piedomāju, un tāpēc man liekas, ka citādi nevar. negribās pārbaudīt, ja godīgi.
ne īpaši labā daļa ir tā, ka vakarā nav tās izvēles iespējas - ņemt un satikt.
pieradumā ir šausmīgs spēks (kрасота это страшная сила! (c))

Also, 560 cilvēku frendlistē stundas laikā ģenerē precīzi 0 ierakstus. Kā jūs zeme nes, a?

Arvien vairāk atpalieku no modernām tehnoloģijām. Piemēram, ka Youtube video šārēšana Facebook'ā saucas "aplikācija". Lai gan viss, ko "aplikācija" dara ir pievienots teksts pēc šablona "X darīja Y. Tas, kas pēc tam notika, šokēja nāciju!" Un neatlaidīgs lūgums mīlēt šo aplikāciju, jo, ziniet, mēs burtiski sitamies vai nost, lai šitos kolosālos kadrus jums sagādātu un debīlos tekstus izdomātu. Vai, vēl labāk, ja jūs mūs nemīlat, paliksiet nešokēts uz visu mūžu. Lai gan nav grūti paskatīties video nosaukumu un sameklēt Youtube, ja nu man tieši šodien ir šoka trūkums organismā pēc iepriekšējā šoka, kad sunītis nolaizīja kaķīti.

Dators man piešķīra vārdu "Persijs". Priecājos iepazīties, Sirdna Abramovičs Persijs. Jaunākais.

May. 28th, 2015

un rītvakar, ja planētas būs labvēlīgas, pirmo reizi gulēšu savā gultā. ne dīvānā. gultā. jau no pirmdienas stāv te salikta pa kastēm, traucē pārvietoties, un matracis vispār nostutēts tieši tualetes durvīm priekšā, ko es dažkārt aizmirstu, un tad dabūju ar duvīm pa nierēm. bet, jā. gulta. kur tie laiki. nez vai man vispār kādreiz bijusi gulta? raskladuška, izvelkamais krēsls, mazs dīvāns, lielāks dīvāns, vēl lielāks dīvāns, bet joprojām - dīvāns. un tagad - oh-boy-oh-boy-oh-boy!

Paskat, kādā festiņā mēs, Židrūns, 6. jūnijā uzstāsimies, nosaukums "Maize". Rekur vairāk info

plakāts )

kopumā ņemot, es neesmu apmierināta ar laikapstākļiem. vienu dienu tev iedod saulainu starp septiņām, kuras ir apmākušās. ķipa, tagad visss baigi labi? a vējš? nekas nav labi. kājas jaunajās kurpēs salst uz velna paraušanu, un, nē, tās nav high heel strappy sandals. viss slikti. šņuk.

par kluso dabu un gandrīz vai kluso dabu

Vadoties pēc lj user martcore ieteikumiem par cibu atdzīvināšanu, sākšu ar klusās dabas foto, kas uzņemts pirms pāris dienām pie bijušās "Vernesāža" uz akmens sētas, kas apvij jaunās krievu ēstuves "Tokija" terasi. Virs tās ir kaut kādi koki ar daudz koši zaļām lapām, un kādā no lapotnēm laikam slēpās ligzdiņa. Atvainojos par asumu, nākotnē solu labākas fotkas, jo mans smārfons - kaut kāda Nokia Lumia viena no 1. versijām - beidzot sāk atdot galus (varu tikai saņemt/nosūtīt sms, zvani nestrādā - uz ekrāna var saskatīt pietiekoši), pateicoties n-tajiem kritieniem, sašķeltajam ekrāna stikliņam un citām nejaukām blaknēm, ko nespēju izārstēt.  

Un turpināšu ar stāstu iz dzīves, ko tikko atceros! Otrdien, Ž mēģinājumā pīppauzē, kas siltajā laikā notiek uz bijušās "Elektras" 3. stāva jumta (mums tur ir iekārtota tik glauna jumta terase, ka es pat teiktu, ka šo telpu vajadzētu nopirkt, nevis īrēt, un tad pārdot pa dārgo burvīgās terases dēļ). Kāpēc es to pieminu? Mūsu dziedošais ģitārvīrs K. k-gs (vecums jau atbilstošs, lai uzrunātu šādi, manuneciloprāt), kāpjot laukā pa logu (tā teikt, durvis uz terasi), vakara tumsā uz terases seguma - melni darvota jumta, kas, ja tam pielaistu uguni, gruzdētu lēni un patīkami - neredzēja 2 milzīgus sikspārņus, kam viņš uzkāpa tā, ka viņi sāka spiegt daudz zemākā frekvencē par savu kruto ultraskaņu. Deducējām, ka viņu "čiep-čiep" bija pārāk augstas frekvences, lai tie būtu putni, jo, goda vārds, sākumā likās, ka viņš ir uzkāpis strazdu pārim, bet, dzīvnieciņiem cenšoties pamest mūsu rezidenci, viņi kaut kā, nezinu, kā to pārvietošanās metodi nosaukt, ar spārniem plandoties, propulsēja sevi līdz jumta malai un, krītot lejā, aizlaidās kaut kur tumšajā, siltajā pavasara vakarā.

Vispār šādos vakaros es tik ļoti novērtēju dabu un to dzīvības/nāves ciklu, kas ir daba. Ikgadējo plaukumu. Kaut kad svētdien stundu pirms pusnakts man bija aptuveni stundu ilgs gājiens pa Maskavas forštates "lauku" sektoru - to, kur ir gan siltās, laika zoba skartās, taču tik mājīgi iederīgās koka mājeles, gan zālāji, pauguriņi un koki plaukumā, kas tās daudzviet ieskāva. Velīnajā pavasara gaismā tavs ceļš cauri tādām ielām kā Mazā Kalna un Katoļu šķiet tik miera un meditatīvas harmonijas pilns, kā arī patīkamais cilvēku trūkums uz ielām, ļauj pilnībā nodoties fenomenam "daba pilsētā". Tās laikam ir dziļas bērnības atmiņas no Āgenskalna, kā smaržu un ainu asociācija noteikti manī ir iesēdusies līdz kaulam, katru gadu izraisot neviltotu prieku par tik triviālām parādībām kā sezonu nomaiņai tipiskie elementi. 

klusā daba )
</div>

Man no narkotikām pumpas metas. Bez narkotikām nejūtos tik labi.

sakiet man, vai the fall pirms gadiem bija (vai vismaz taisījās būt) koncerts kaut kādos igaunijas pāķos, uz kuru devās arī buss ar cibiņiem, vai es to esmu smagi nosapņojusi?

May. 27th, 2015

Kalnainās pilsētās ir novērojama tāda īpatnēja zāles pļaušanas metode, kā "aitas un kazas".

Un kad man pastāstīja, ka es pilnīgi mierīgi, ja vēlos, varu tikt pie cienījamā urbānā aitu gana amata, man acis sajūsmā iepletās pa visu galvu un vēl vairāk. Pēc tam gan tika pieminētas kaut kādas summas, kas par šo lietu tiek maksātas, un tas viss pārvērtās ne vairāk, kā veiksmīgā jokā, pasmējāmies un aizmirsām.

Šodien, cīnoties ar pacientiem, sāku domāt, ka varbūt tomēr ne jau naudā laime.

: wink wink!

... tālāk ... ) lietus līst, saule nav redzēta miljons gadu, nu tad vismaz lai tomijs pamirkšķina ar aci.

pasniedzēja vakur stāstīja kā viņa gājusi uz savas vecmāmiņas bērēm ar milzīgu ziedu klēpi un atcerējusies, ka vecmuciņai dzīvai esot, gandrīz nekad ne puķīti neuzdāvinājusi. un kāda tad jēga tam klēpim tagad?