October 2014

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Nov. 1st, 2014

Pirmais novembris ir iestājies.

Lai Dievs mums visiem ir žēlīgs.

Oct. 31st, 2014

http://xhamster.com/movies/1930829/bbw_mandy_majestic_fuckin_hard.html

es nezinu, vai vainīgs alus, vai resnītes un lieli pupi tomēr nav mans variants. skanot enriques escape tomēr pabeidzu uz savas 6pakas. bet vsp textbook vagīna, krūtis un miesasbūve. I like.

aizsūtīju 23.24 booty-call sms vienai. gribās nopisties tuvākā mēneša laikā. līdz Ziemassvētkiem. ar zaķi, kam vai nu lieli pupi, vai liela pakaļa un mikla vāvere.

labunakti.

46 min kolkhoz left

pēc 46 minūtēm būs legāli beidzies mans kolhoza periods

istabas līgums nupat beigsies

un es pat neesmu šovakar tur

iedzeru Hektoru

kaut kā tā

un black moon un mosura (1996) un Les Biches
//http://www.zecatalist.com/wp-content/uploads/2011/07/naE1BGsg2FhsYbPQfmFj1IhvSg1.jpeg

Lietusmežu medicīna

The Sacred Science: Free for a Limited Time
http://www.filmsforaction.org/watch/the-sacred-science-free-online-screening/

Lūk, teiksim, kino biļetes.

Kino biļetes var iegādāties internetos. Un saņemt 2 veidos, izdrukājamu PDF vai SMS formātā.

Izdrukājamais PDF sevī satur: visādus noteikumus un informāciju, svītru kodu divās vietās, biļetes numuru, vēl kaut kādu huiņu, slinkums tagad vaļā vērt un skatīties.

SMS sevī satur: rezervācijas numuru un nopirktās vietas.

Uzmanību — jautājums. A kakova, sobssna, hrena ir vajadzīgs viss tas vājprāts drukas versijā? Kāpēc arī tur nevarēja būt tā pati sešciparu kombinācija, izpildīta ar 42. izmēra Arial? Kāpēc es nevarētu vispār vienkārši šos cipariņus iegaumēt un nepostīt Brazīlijas mūžamežus, tērējot papīru?

Nicht saprōten.

objectify me through compliments, you big bad gangsta

starp citu, šis bija ļoti jauks viģiks - soc.eksperiments, kur meitene iet caur ņujorku un tiek filmēts, kā viņai visu laiku piesienās vīrieši. džeki, protams, pēc tam uztaisīja parōdiju ar jauno cilvēku, kas iet pa ņujorku :)) un jā, kā meitene varu tikai apstiprināt, ka nav pareizās atbildes, kad tev piepišās vai bļaun nopakaļus. lai ko tu šajā situācijā darītu, viss ir slikti. tu vari flirtēt pretī un tad jāreķinās ar sekām, ka tā saruna labākajā gadījumā var būt nebeidzama. vari ignorēt un tādējādi uzzināt par sevi daudz kā jauna [what a bitch, too cocky to talk, you cunt? utt.], kas var eskalēt arī līdz vardarbībai. tāda it's a jungle out there sajūta drusku. laikam jau ir tomēr iemesls nēsāt tās parandžas un hidžābus, ne, un tas taj's progresīvajos attīstītajos rietumos, mkēj. jū es end eja gan ir sevišķi īpaša ar savu atvērto mentalitāti. lai arī ir gadījušies arī tādi latvieši, drusku tomēr viņu tādu mazāk.

nesen piefiksēju, ka es nekad, vispār nekad nelietoju vārdu "vecene". man tas vārds riebj jau no dziļas bērnības un tam ir lauķīgas un jēlas viskādas konotācijas. ja tā ir domāta sieviete gados, tad šis vārds tiek lietots, lai vienlaicīgi nerespektētu gan vecumu, gan dzimumu - ar vienu vārdu 2 zaķus, ja. ja tas tiek lietots attiecībā pret jaunu jaunkundzi, tad nerespektēts tiek tikai dzimums. tāds nievājošs vārds, neviens to nedomā kā ļoti cienījamo vai augsti godājamo vai mīļo veceni, izklausās pēc ar-dakšiņu-pa-stiklu oksimorōna. ir vēl pāris vārdu, ko nelietoju nekad, lai arī esmu rupja balamute un vārdi man dara prieku, bet tie ir tik besīgi, ka es pat nepieminēšu. un, ja padomā, tad tie visi ir saistīti ar būšanu par sievieti un siev.dzimuma degradēšanu. bērnībā feminisma nemaz nezināju, bet izskatās, ka pamati paši sevi jau bija ielikuši.

Man vajadzētu palīdzību uzvalka novērtēšanā. Atradu vienu, kuru es gribu, bet man vajag saprast, kurš izmērs labāk der.

Par šo palīdžibu izmaksāšu, pēc izvēles kafiju, vai vakariņas, vai ko stiprāku. Var arī visu pēc kārtas... vnk vajag skatu no m-alas. kam lai prasa palīdzēt?

our figures are slipping

esmu ielūgta uz kaut kādu ļoti apšaubāmu helovīnpārteju. ballēties jau patīk un es zinu, ka varētu saģērbties par dexteru - kargō biksēs, melnā pogājamā topiņā, timberland zābaciņos un no kartōna izgrieztu nazi un tas man viss neko nemaksātu, jo tas viss man jau ir. bet man prāts nenesās uz ballēšanos, gribās normāli atlaist[ies] - mājās ar draudziņu un kīnō mincīšu čupiņā, kā parasti. izgāšnedēļas nogalē jau bijām 2 ballītēs. katrā pa kādām 10 minūtēm :)) iepazinos ar vienu poļu tetovētāju, tāds pretīgs glumjš tipiņš, kas tādā centīgā britu akcenta atdarinājumā stāsta, ka dzīvo kopenhāgenā un ir afigenns mākslinieks, d'you knowha'amean? un piekoļījas pie mana kāša un sāk piepisties ar savu huiņu un vai man kaut ko ieliet un vai es arī negribu tetovēties. nah, thanks, man, šitāda lohatrōna klātbūtnē izģērbties?! you should be so lucky. otra ballīte bija ar latviešu urļikiem, tāds kolka cool irl. ar draudziņu pa nakti skeitojām mājās un visu ceļu ņirdzām. tas bija diezgan foršs, savi urlas tomēr tuvāki nekā poļu, vai ne :)) es tikai klausījos tajā latviešu valodā un pie sevi smējos un laboju, prātā ar sarkanu piltušku kā tāda latviešu valodas skolotāja [tikai high].

vēl paskatījos, kādi interesanti darbi tikai nav manā apkaimē pieejami. detektīvdarbs pilsētas domē ar ļoti neskaidru darba pienākumu aprakstu. jādibina kontakti ar vietējiem jauniešiem no nariku un beigto prostitūtu rajōna, kas mums te netālu. un tad jaunieši jāmēģina izvest uz taisnā skaidrās apziņas ceļa un paralēli jāapkaro narkōtiku tirgošana, jāmāk iemantot jauniešu uzticību un tamlīdzīgi. nebūtu bijis iebildumu pamēģināt, lai gan droška nekvalificējos ne es pati, nedz arī manas urīnanalīzes. vēl bija ideja pieteikties salvation army pūznī, kas mums šepat pāri ielai, jo izskatās, ka viņiem tur jautri tusiņi [izņemot, bēres]. ja darbs tik tuvu mājām, es būtu gatava pat tēlot kristieti, uz tādiem meliem un divkosību es esmu spējīga, prikaļi? :)) un kā gan tas atšķiras no visiem pārējiem darbiem, kur man kaut kas svešs jāpārstāv un jātēlo rātns pilsonis? tas pats vien ira. vēl patika kaut kāds soc.darbs, kur palīdz veciem un jauniem un ar alcheimeru slimiem, labdarība īsāk sakot, bet tur vajag tādu kvalifikāciju, kuru var iegūt tādos un tādos kursos. un tos kursus var iet tad, ja strādā šajā jomā. bet, lai strādātu šajā jomā jāiziet tie kursi, ja, kurus tātad var iet, ja strādā jomā.. u wot, m8?

šodien saņēmu visšausmīgāko epastu mūžā.
tur rakstīts:
"Готовьтесь к 11.11 – крупнейшей онлайн-распродаже планеты!"
lai dievs nogrābstās. tieši dienu pēc algas.

: uzmini nu, kas tas ir?

Kas taja nilājangā tāds ir, ka vienmēr vienatnē klausoties, nepatīkami pārvarama vilkme vienā rokā lēnām cilāt hanteli, otrā ar lielo, aso kasīt no vaiga sarus. Un skatīties kā lēnām, klusiem sprakšķiem, izdeg cīga lielā stikla pelnutraukā. Ievilkt vienu divus trīs, varbūt četrus dūmus. Uzdzert viskiju vai rumu. Kas tās arī tad par ... domām baigām pavada, liekas plakstiņi vairs nekustas, acis sausas paliek.

fragments no depresīvas sarunas.

-nu bet ko tu gribi darīt?
-es gribētu atsākt lasīt.
-tad lasi!
-es jau lasu.
-ko tad?
-grāmatu par pašnāvībām!

Oct. 30th, 2014

Zaudēju stopēšanas nevainību. Uz un no Tallinas, kur pusotra diennakts aizvadīta pilnīgi pa straumi.

Šoferīši stāstīja par savām dažādajām pieredzēm.

Jayne Mansfield's Car (2012)

Šodien pie manis pieķērās modernā medicīna un pilnīgi negaidot atzina, ka nemaz tik beigts es neesmu. Nu, ka acis man, iespējams, nevis iet boja, bet ir ar tādu pabiezāku čaumalu un tāpēc rada mānīgu iespaidu, ka tūdaļ sabruks. Visādas smalkas uzpariktes, zodiņu te, pierīti šite (es mulstu, kad attiecībā uz mani lieto deminutīvus), gaismas zibšņi un zili mirdzošs futūristisks sprungulis iesprausts acī.

Kā arī uzzināju, ka esmu vēl tīri jauns cilvēks, man vēl dzīvot un dzīvot, lūk.

Tas viss par nieka 37 eiro.

Ar ko man asocējas Latvija. 

es gribu cepumus un beigt nemitīgi lamāties ar prieciņu. also, saule būtu kruta.

un vēl man mazliet gribas palamāties. lasu, tātad, žurnālu, un tur lieliem trekniem burtiem izcēlums "man šī bilde ļoti patīk, jo tā esmu es - bez visādiem grimiem un uzlabojumiem, tātad patiesa, brīva un īsta." nav jau pirmā reize, kad kaut kas tāds dzirdēts, bet nu, seriously, what the fuck. vai tad patiesi? vai tad patiesi mēs esam mazāk īsti tad, kad esam ar grimu un apģērbu, un krāsotiem matiem, izraustītām uzacīm, vai kurpēs ar papēdi? vai tiešām tas mūs padara mazāk īstus? man šķiet, tā apgalvot ir līdzīgi kā teikt, ka "es esmu ļoti atklāts cilvēks, " un tad pateikt kaut ko nesmuku par kādu citu. es nedomāju, ka mūsu īstums ir atkarīgs no tā, cik daudz vai maz kosmētikas vai uzlabojumu, vai apģērba ir mums virsū. a ja nu mēs tādējādi kļūstam vēl īstāki? nu, labi, tā arī tāda filozofēšana. bet, vispār, cik īsti mēs esam, tik īsti mēs esam, un īstāki vai mazāk īsti - nu, ne jau ārējais veidols to nosaka.

p.s. šī frāze tikai atvēra slūžas, neko pret keitu ņeimeju.


nav ne jausmas. ieraudzīju, pierakstīju.