October 2014

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Oct. 24th, 2014

sievietēm ir tāds dīvains un nepareizs standarts, vai uztvere (šis ir no sērijas "padoms puišiem"), noteikti ne visām, bet vismaz steretipa veidā šāds uzskats klejo, ka, lūk, ja vīrietis atklāti atzīst, ka vēlētos nokniebties, pajāties, padrāzties, vai vinekārši seksu, tad viņš noteikti nav dabūjis. un noteikti ka jau sen.

padoms ir tāds, ka nevajag to atzīt tiešā veidā, lai nenonāktu līdz šīs tēmas apspriešanai.

varbūt, ka sievietēm tas tā strādā - ja dabū, tad kādu laiku ir pofig, neko nevajag.

es nezinu. neesmu lasījis to grāmatu, kur izskaidrotas sieviešu un vīriešu atšķirības. varbūt tāpēc esmu tur kur esmu :D

patiesībā, spriežot es pēc savas pieredzes, ja ilgāku laiku nav, tad arī negribas tik ļoti. ir kaut kāds dabiskais cikls jeb karstie punkti. un tur daudz atkarīgs no sportiskās formas.

piemērs. ja es esmu labā sportiskajā formā, tad man gribas drāzties uzreiz pēc iepriekšējā drāziena. ar to es domājupauzi, kas nepārsniedz 15 minūtes. jo ja ķermenis ir labā formā, tad ātri atjaunojas.

ja ir slikta forma, tad arī līdz vakaram var nesagribēties.

nu, piemēram, ja TU, jaunieti, iepazīsties ar zaķi, un aptuveni nedēļu no vietas viņa un Tu guļat vienā gultā, un iemīlēšanās sākuma posmā hormoni trako, un viņa ir ar mieru to darīt no rīta, pirms celties un velties, pēc atnākšanas mājās, un pirms gulētiešanas, un varbūt nakts vidū no slikta sapnīša pamostoties. tātad, svārstības 1-4 reizes diennaktī. un ja tā nedēļu no vietas, un astotajā dienā TU paziņo, ka gribi seksu - vai jautājums "cik sen neesi dabūjis, ka tik ļoti gribi?" IR ADEKVĀTS?!

Bļa, es varbūt uzturu sevi labā formā un varu jāt vecenes tāpat kā tu skaties seriālus?! ja es to varu, gribu, un man tas patīk, kāpēc lai es nepiepildītu savus sapņus?!

ar laiku, protams, iestājas cita rutīna - viņa grib jau katru otro dienu, tad katru trešo, līdz paliek "KATRU nedēļu". vai tml. dabīgās pauzes - dabīgi. visiem vajag atpūtu.

kas es vainīgs, ka izdrāžot veceni man atkal uzreiz gribas vēl?

vnk problēma tajā, ka vairums sieviešu, vai vismaz man ir tā nelaime satikt nepareizo kadrāžu, NESPĒJ vairāk par noteiktu frekvenci. vienkārši vīrieši ir jaudīgāki šajā tēmā, pat neskatoties uz to ka viss darba smagus "uz viņu pleciem". vismaz biežāk sastopamos gadījumos.

katram tas īsais, vidējais un garais atkārtošanās cikls ir dažāds. tāpat kā sportā. ir olipimpiskais 4 gadu cikls, un dažādi mazie cikli. pirmssezonas gatavošanās, treniņnometnes, un spēļu cikli. gadās, ka ir uzvaru sērijas, gadās ka ir zaudējumu sērijas.

VNK BESĪ ĀRĀ STULBI CILVĒKI.

Varbūt problēma manī? stulbiem cilvēkiem sakot lietas, ko stulbiem nedrīkst teikt?!?!?!?!?!?!?!?!

EJIET VISI DIRST!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

NAHUJ BĻAĢ. DIRSAS.

es jau tagad zinu, ka svētdienas vakarā man vajadzēs vēl vienu dienu, kad atpūsties siltumā. sēdēt mājās pidžamā un dzert kakao, ieritināties azotē zem segas, nevis vienai guļammaisā nekurienes vidū. bet laikam jau reizēm vajag gan to, gan to.

idiotisms tie alkoholiskie vakari pie datora :D

Lai arī prāts čukst, ka tas ir sviesc, šī grabaža ārkārtīgi labi jūtas tantrai veltītos semināros.

Pāru meditācijas vispār gāž nost, dzirksteles lido, galvas reibst un asinis mutuļo.

Velk uz psihodēliju pat mazliet.

Oct. 23rd, 2014

ja šodiena iesākās baigi labi, ar reālu apsveikumu, ko sazīmēja (un pantiņu sadzejoja) abi divatā, sarkanbaltsarkano latviešu zīmīšu bufu dāvanā un vispār daudz foršu emociju, tad pa dienu noķēru stresiņu, jo neko atkal nesaprotu... un gandrīz aizbraucu mājās kurnēt par netaisnībām. saņēmos, man pat atveda peldbrilles, un devos nezināmajā a.k.a. savā pirmajā peldēšanas treniņā (izņemot to vienu test režīmā ar ironman.lv). nereāli. 45min, un ūdens aizskalo un ar hloru izdezinficē visas figņas, kas nāk prātā un krājas viena virs otras. priecīga. un brīvdienas atkal būs mežā :)

man viens pazīstams reiz teica, ka esot ar savām kolēģēm izčamdījies un ar dažām arī nogrūdies.

viņš zina sīkret kraš, bet nezina ka viņa ir mana sīkret kraš. kolēģe.

jautājums.

es to izdarīšu tikai tad, ja būs, teiksim 2/3 vai 4/3 "par" = jā, un balsotāju skaits būs vismaz 2/3 vai 3/4 no maniem cibas draugiem vai skeotājiem. kā Satversmē, lai varētu grozīt Latvijas konstitūciju.

Poll #20192 Vai man vajadzētu nogrūsties ar sīkret kraš?
Open to: All, results viewable to: All

Vai man vajadzētu nogrūsties ar sīkret kraš?

View Answers


3 (100.0%)


0 (0.0%)

Tikai kādreiz uzgrūzties viņas dibenam vai cicim
0 (0.0%)

organizācijas (patiesā) hierarhija

feisbuks rekomendē man apmeklēt dažādu draudžu saietus, juglas kaut kādas tur skolas skolotāju/skolēnu vakaru, kā arī svingeru kluba grupņiku (gang bang!).

Baigi labi. Ir bez dažām dienām Berlīne, pēkšņa pīpošanas pārtraukšana un 3 dienas, ko atvēlēt dzimtā pagasta apciemojumam.

tēja, viskejs - ček.
temperatūra 38.4 - ček.
suns -ček.
sirsniņa dauzās - mierīgi sēžot uz 120 minūtē.

dark side of the moon

visi jau drošvien izlasījuši. ja nu kāds gadījumā nav: http://www.newyorker.com/magazine/2014/10/27/alan-bean-plus-four

mani nabaga nervi.

konjaka iegāde mani ir atstājusi ar tēriņiem pieejamo summu tieši apmēram tādā pašā summā kā tas litrs konjaka.

lūk, tā laikam ir depresija, vai kas tāds, jo nekad tā apzināti nebiju uzvedies tik stulbi.

the best day

pēc darba mājās nācu morāli sagrauta, nebija pat spēka iztriekt to mazo prosekō, pa taisno izplājos ķisenos un aizmigu ar pirkstu grāmatā kā grāmatzīmi. bet no more, esmu svabada no darba važām, mana dvēs'le priekā gavilē un ar dziesmu sveic jaunatgūto brīvību blāblāblā, karoč, ēē meklēju darbu atkal. bet tas viss ir nieki, jo darba virtuvē nopizģīju pāris grāmatas. kad ņēmu viņas lasīt, man vēl nebija zināms nākotnes razklads un es vēl nezināju, ka skaitīšos viņas nozagusi, bet te nu es esmu - ar lielisku gillian flynn grāmatu dark places, kas pagaidām vēl šķiet krietnu strēķi aizraujošāka par viņas nu jau uz ekrāniem iznākušo gone girl. varbūt dark places holivudai likusies par asiņainu khehe. un otra ir kortnijas lovas biogrāfija ar foršām vecām krāsainām fočenēm [nezināju, ka viņa savulaik taizemē dejojusi striptīzu, bet vualā, ir pierādījumi]. vēl taj' plauktā bija praktiski viss no stīvena kinga un viena no moriseja biogrāfijām, iespējams, autō, bet man somā nebija tik daudz vietas un es negribēja būt pārāk uzkrītoša. es pat nesaprotu, kā viņas tur taj' virtuvē uzradās. ņemot vērā, ka viens no kolēģiem stīvenu kingu ļoti pārliecināti sauc par stefanu, man neticās, ka kāds viņas ir arī lasījis. to bring it to the next level, es kolēģim teicu, ka pareizi ir stefans kindžs un visa virtuve ņirdza.

enīvej, no darba vakar aizgāju un atguvu that skip in my step, priecīgi aizskrēju uz sarunāto randiņu vienā pavisam zolīdā aģentūrā. viņi prasa character reference no kāda, kas jūkejā mani pazīst jau dažu labu gadu un man nav neviena tāda cilvēka. un tas, ka mani te neviens nepazīst, laikam arī viņiem izklausās pēc ne pārāk spoža ievada manai neesošajai character reference'i. un es saprotu, ka darbatirgū nav liela pieprasījuma pēc zaļmatainiem cilvēkiem, bet pie sevis klusiņām man pašai ir savi aizspriedumi pret darbavietām, kuras piš sveši matu sakārtojumi. mani mati ir vienmēr tīri un smaržīgi un ar to vajadzētu pietikt. un visas tās aģentūru cacas, kas visas ir vienādas kā no kāda šausmīgi garlaicīga konveijera, man šķiet tukšas condescending aitas. mani vienkārši, un es nezinu kāpēc, bet apbēdina šī apzinātā tiekšanās pēc kaut kādas normalitātes. un es nerunāju par matiem, mati ir pofig, es viņus varu nodzīt vai nokrāsot, vienalga. man ir bēda par to, ka viņas ar saviem aizspriedumiem liek man ražot pašai savus, jo mani aizspriedumi droška ir vēl drūmāki nekā viņējie.

OK, man uzklupis puņķis necilvēcīgais un, iespējams, kāds lieks temperatūras grāds.

Projekts.

1)centīgi nostrādāt noliktās stundas;
2)iegādāties melno tēju;
3)ripināties mājās un šķaudīt trolejbusā;
4)mājās palīst zem deķa un dzert daudz šķidruma (melnā tēja + viskijs + cukurs + melnā tēja + viskijs + cukurs + melnā tēja + viskijs + cukurs);
5)pūst elpu sejā sunim un vērot reakciju;
6)sarunāties ar rūķiem, kuri dzīvo pie griestiem;
7)skatīties lidmašīnas drošības instrukciju un apraudāties no aizkustinājuma;
8)pamosties tualetē un nezināt, kā es te nokļuvu.

nu, ko lai saka. dzīve sākas pēc 50

http://www.berevita.com/UK/Catalog/Spirit_drinks/Cognac/75557.html

mana dzīve vēl kādu brīdi jāpagaida

20 00 Ksunī iet džima filma, kas, protams, ir absolūts dārgakmens, viena forša filma, ko taisījis mans skolas biedrs, un vēl drusciņ daudz visādu filmu.
tad tas pats notiek 22 00, kad iet mana filma un trauslā sirds, ko es ļoti gribu redzēt, un vēl daudz visādu filmu.
kopā tas skaitās baltijas skate, kas sadalīta trīs daļās. pati pirmā daļa ir eksperimentālās īsfilmas, bet man personiski būtu bail no eksperimentālām un vēl baltijas filmām.

mana filma iet pēc kastrāta kuiļa, kas ir ahujena smuki nofilmēta, bet man domāt, ka visa idejiskā esence jau ir ielikta nosaukumā, pēc tam tikai variācijas par tēmu, kā pareizi apsēklot dvēseli.
Tags:

aizgāju pusdienās, pasūtīju zupu un zirnīšus ar dārzeņiem baltajā mērcē. neko tik pretīgu uz sava šķīvja vēl nebiju garšojusi. salīdzinājumā ar to, speķis garšo kā debesmanna. un pirmo reizi mūžā piecēlos un aizgāju pateikt, ka tas ēdiens nav ēdams, nevaru pateikt, kas tur nav riktīgi, bet šodien tas vienkārši nav ēdams, tāpēc es gribētu, lūdzu, marinētus ķirbjus. jutos dīvaini neērti par to, ka bija jāiet teikt tādas lietas.

Vai tikai man katrā tīkla lapā bāž acīs tās nolādētās Japānas dzelzceļa mēnešbiļetes? Aļļo, Internet! Es nebraukšu uz Japānu un ja arī braukšu, es to sūda biļeti nopirkšu pirmajā Nārvesena kioskā, vai nu kas tur Japānā tirgo visādus štruntus. Atšujās ar tām mēnešbiļetēm, idritvaipakreisi, cik stulbam ir jābūt, lai piedāvātu dzelzceļa biļetes otrā pasaules galā? Un es nemaz negribu uz Japānu, es neko labu par to valsti neesmu dzirdējis un cilvēki tur esot fantastiski truli un nepieklājīgi pūšļi.

Reizēm ieklimstu Amazonē un papētu atsauksmes par to vai citu grāmatu. Svētīgākās atsauksmes parasti ir tās, kuras ir tā, ap trim vai četriem, vai diviem punktiem. Vienpunktnieki apbrīnojami bieži raksta par problēmām ar grāmatas piegādi, kas, imvho, ir viņu stulbuma pietiekamais un nepieciešamais pierādījums. Piecpunktnieku sajūsmas pilnie kviecieni par viņu mainītajām dzīvēm un norautajiem jumtiem sevī satur ārkārtīgi maz tā, ko varētu dēvēt par informāciju.