March 2015

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Apr. 1st, 2015

mordorfa!

Сегодня встречался с активистами, которые выступают за создание на территории Пурвциемса и Плявниеков отдельного самоуправления.

Активисты подсчитали, что с нынешним населением в 120 тысяч человек, Пурвциемс и Плявниеки станут вторым крупнейшим городом республиканского значения Латвии и обгонят Даугавпилс. А по уровню доходов и налоговых поступления на душу населения – самым богатым самоуправлением Латвии.

Активисты готовятся к организации референдума. Единственное о чем они не могут договориться, так это о названии нового города. Часть выступает за возвращение исторического названия нынешнего Пурвциемса – Moordorf (Мордорф). Но есть и те, кто предлагают вернуться к историческому названию нынешнего кольца троллейбусов в Плявниеки – Scheumannshof (Шейманнсхоф).

Сам я сейчас пытаюсь убедить активистов не отделяться от Риги. Разделение самоуправлений связано со многими сложными вопросами. Например, кто тогда будет дальше организовывать троллейбусное движение в новый независимый город? Кто будет платить за создаваемый сейчас парк на месте бывшей свалки на улице Деглава? Кому будут подчиняться части Муниципальной полиции, которые сейчас расположены в Пурвциемсе?

Где будет расположена городская Дума Мордорфа? От активистов прозвучала идея закрыть Классическую гимназию и там разместить административное здание нового самоуправления.

Кроме этого есть опасения, что новый город захочет начать бороться за выход к Даугаве и соответственно к Балтийскому морю через Кенгарагс.

Я продолжу вас информировать о дальнейшем развитии ситуации.

Pa nakti biju Bresno Poļē, kur Slobodans ar ģimeni bija atvēris "ciema labāko bāru veltītu pasaulē labākajam sunim". Kad tur iegājām, visa viņa ģimene staipīja apkārt pīrādziņu paplātes un izteiksmīgi svīda, bet Slobodans bija izbalinājis galvu. Bārā ienāca 3 britu večuki, no kuriem viens bija Malkolms Makdovels vecumdienās, un prašņāja, kas un kāpēc. Un Slobodans stāstīja - reiz kāds viņu brīnišķīgajam sunim aizmetis bumbiņu tik tālu, ka tā ripojusi līdz pat Turcijas tuksnešiem, suns dienām vadājis savu saimnieci tai pakaļ un neesot domājis ne par ko citu. Kad viņš beidzot to noķēris, vairs neesot spējis domāt par lietām, kas nav apaļas un bijis galīgi izmainījies. "Pamēģini man tikai no UK atvest kaut ko kantainā kastītē!" suns draudējis saimniecei, kaut ko noburkšķējis arī par kvadrātsaknēm, un pazudis uz visiem laikiem.

es vairs negribu būt baltā nindzja

Mar. 31st, 2015

beidzot man ir treniņtērps. un 3+ nedēļās +4 kg.

labošos. visi ir traki. kaut kāds pilnmēness.

īss dienu apskats:

iztulkoju kristiešu muzikālo drāmu (meitene aizmūk no baznīcas un laimīgi dzīvo kalifornijā, līdz viņai piedāvā dziedāt dziesmu par Grēku).
(lai gan kas es esmu, lai ņirgtu, ja pollā par integritāti pieteicos pie nepazaudētājiem)
zajebala sāpēt (bet ripas nedzeru, jo kā savādāk es zināšu, ka man ir labāk?)
Tags:

un vēl. nezinu, kā jums, bet man sāk gribēties saldumus tad, kad maz ēdu zivis. precīzāk, lasi. (auksti kūpināts, ņamm)
tikko pat novicoju četras migles un apstājos vien tāpēc, ka ar katru nākamo gribas nākamo, un tad jau labāk ēdu lasi. kura nav. tāpēc apēdu vēl vienu migli.
tā lūk. sava taisnība ir tajā, ka saldumus prasās, ja neuzņem pietiekami olbaltumvielas. bet idejas autori varēja arī pateikt skaidrāk - zivis!

jūs visi esat traki. un es to nedomāju labā nozīmē, nudien ne.

OK, tiktāl nu būtu. Pēdīgā cibošanās no dzimtā kantora un sekojošas brīvdienas, kurās varēs ar visu ko jauku nodarboties, piemēram, meklēt jaunu dzimto kantori, staidzināt suneni, kad viņai pāries TAS, cept kartupeļu pankūkas un vārīt zapti ar viskiju pēc senas vecmāmiņas receptes.

Mar. 30th, 2015

Bet īstenībā vai nav ironiski ko. Konstatēju, ka blociņš, kura aizmugures lappuses drudžaini piesmeju ar garlaicīgām tulkojumu piezīmēm, īstenībā bija paredzēts gariem brīžiem dienās, kad Ramon tuksnesī bija tik daudz brīvā laika, ka es paspēju ne vien izlasīt 2 nedēļās ap 6 grāmatām, bet arī uztaisīt no cepumu kārbas basu. Lūk jums sinusoīda, lūk jums agdams un šampanietis, visam jābūt līdzsvarā.




Mjam, tā jau parasti notiek dienās, kad visi no visām pusēm sūta mīlas vēstulītes no sērijas iztulko šo, uzraksti šito, lai gan plānā visu dienu veltīt tam vienīgajam, noslēdzošajam un akadēmiskajam. Pēkšņi attopos, domājot par to, kāpēc uz ģitāras 5. un 12. ladu vienmēr iedomājos kā vīrišķās, bet 7. un 11. - kā sievišķās - protams, ka tas beidzas ar internetu lasīšanu par sinestēziju. Un tad vēl biedri sāk kaut ko feisbukoties par neiedomājamo lietu un parādību mērvienību "stakāns" (cik saprotu, autortiesības uz šo pieder [info]ieraksts ), kas šobrīd pārtop ne pārāk strādāt motivējošās diskusijās par Mazstakāniem, stakānoviešu brigādēm un viņu priekšnieku Stakanu Stakanoviču. Vienvārdsakot, atpestiet. 

Nav ko sarežģīt nesarežģītas lietas.

Dzīvē viss ir vienkārši. Ja neurbj – tad pūš.

Pīpēju un skatos, kā pa ielas vidu vientuļi un majestātiski ripo atkritumu konteiners.

: mitze katze

vakar, toties, kaktuss piedzīvoja pirmo mazgāšanos.
viņam par to bija sakāmi daudzi, gari un žēli "mjauuuuuu".
bet vismaz bez skrāpēšanās.
nabaga minka. tas ir tikai sākums.

starp citu, suņu viesnīcas un frizētavas mums ir, bet kā ar kaķu frizētavu? kaktusam ir tādas pinkas, ka pilnīgi jādomā, vai nav jāķeras pie skūšanas, bet nevaru iedomāties, kā to kaķim bez anestēzijas vispār iespējams veikt.

Šodienas dziesmiņa - https://www.youtube.com/watch?v=b15pCWeKdzw

(vakardienas dziesmiņa - https://www.youtube.com/watch?v=O_M-Lw4_Bfo)

Kurš no visiem tagad izskatās visapjukušākais.

Mar. 29th, 2015

Precos ar svešinieku!

Neziņu - "Mīl vai nemīl? Gribi būt miljonārs? Vai esi gudrāks par piektklasnieku?" u.tml. - Latvijas šovu nozarē beidzot ir nomainījusi patīkama apņēmība: "Precos ar svešinieku!". Nav gan arī tā, ka kāzu tēma līdz šim pie mums būtu bijusi pilnīgi neaparts lauciņš. Piemēram, 2010. gadā norisinājās šovs ar nosaukumu "Maģiskās kāzas Molā", kurā desmit žūrijas atlasi izturējuši pāri tika pie tā goda Vislatvijas acu priekšā apprecēties lielveikalā. Tiesa, šie cilvēki diemžēl bija ne tikai iepriekš pazīstami, bet vairāk vai mazāk uzskatīja sevi arī par pāri. Jau vēlāk pie Latvijas izklaides zvaigžņotajām debesīm parādījās vēl viens šovs ar kāzu un reizē neziņas pieskaņu "Precamies?", kurā Binnija ar pavadonēm riņķoja pa orbītu kā prazdamas, lai pierunātu laulāties iepriekš nepazīstamus cilvēkus. Tiesa, laulības nebija obligāta prasība, un te tāpat kā skolā - kas nav obligāti, tas arī nav jādara, tāpēc neviens, neskaitot Binniju pašu, tā arī neapprecējās. Vislabākā šova daļa bija iespēja pasniegt otram dāvanu - piemēram, kolažu no savām fotogrāfijām, ko piekārt mājās pie sienas, lai varētu vienmēr atcerēties, kā izskatījās cilvēks, ko neesi gribējis precēt.

Bet te nu beidzot mums ir ne tikai kārtīgs, draivīgs šovs, bet reizē arī sociāls eksperiments - izdosies vai neizdosies laulība diviem pilnīgi svešiem cilvēkiem. Uzreiz skaidrs, ka likmes nav sevišķi augstas, jo 70% ģimeņu Latvijā šķiras, bet - jānožēlo taču ir neizdarītais, nevis izdarītais! Bija arī aizdomas, ka šovam nepieteiksies neviens vai labākajā gadījumā vien kāds bariņš cerību pilnu nelegālo imigrantu, jo tomēr - kāzas?! Kurš gadsimts? Normāls, moderns mūsdienu cilvēks neprecas tikpat lielā mērā kā neabonē draugiem.lv statistiku, jo ir pienācis laiks jaunai ērai - Tinder un kopdzīves reģistrēšanai! Tomēr izrādījās, ka Rietumeiropas vēsmas pie mums vēl ir bērnu autiņos, jo šovam pieteicās 300+ džeku un 400+ meiteņu. Ekspertu komisija strādāja vaiga sviedros, lai no šī bagātīgā izejmateriāla atlasītu, viņuprāt, saderīgākos un saticīgākos pārus. Komisijas sastāvā tika iekļauti Latvijas profesiju elites spilgtākie pārstāvji - psiholoģe, seksoloģe, antropoloģe un mācītājs. Baznīca šovā visdrīzāk iesaistījusies, vēloties būt laikmetīga - sākumā gan jau teica: "Laulāt svešus cilvēkus? Ko jūs iedomājaties?", bet tad salūza pret tādiem argumentiem kā (citēju): "Kas jums visu laiku ir? Beidziet reiz stāvēt malā, sekojiet mūsdienu tendencēm! Paskat, viens jūsējais piedalījās šovā "Divas zvaigznes", normāls džeks, ar gariem matiem, cilvēkiem ļoti patika. Šis šovs visiem atklās, ka laulības nav nekas traks, turklāt - mūsdienās cilvēki saiet kopā kaislību vadīti, tad liesma abu starpā dziest, ģimene jūk, bērni cieš. Ir pienācis laiks mācīties labāko no vēstures un citu kultūru pieredzes - divu cilvēku kopdzīves pamatā ir jābūt racionāliem, izskaitļojamiem iemesliem!". Vispār tas šovu pārstāvis vēl ilgi runāja, bet visu es necitēšu. Galvenais jau ir pateikts - mācītājs piekrita, ka laulāt savstarpēji nepazīstamus cilvēkus tiešām ir ok.

Pagaidām internetā pieejamas trīs šova epizodes - pirmo es skatījos, tā teikt, ar vienu aci, šķirstot jaunāko presi, otru uzliku, ejot gulēt, bet uzreiz arī aizmigu, trešo (hronoloģiski - otro), gods kam gods, noskatījos pilnībā. Visiem sešiem šovu dalībniekiem ir vidēji 25 gadi, visi izskatās normāli - pēc cilvēkiem. Sākumā intervijās viņiem jāatklāj savas sajūtas par to, vai cilvēks, ko viņi nekad nav redzējuši, izrādīsies piemērots kopdzīvei, vai tomēr ne. Zandai, kuru eksperti salikuši pārī ar Uģi, ir sajūta, ka svešinieks tiešām būs viņas ābola otra pusīte. Meitene arī vaļsirdīgi atklāj, ka gribētu topošo vīru iepazīt tuvāk un uzzināt, kas viņš par cilvēku. Esmu ļoti empātisks cilvēks, tāpēc spēju viņu šajā jautājumā saprast. Turklāt Uģis man uzreiz iepatīkas, jo, apcerot, kādā tieši tonī teiks liktenīgo "Jā", tur rokās līdz pusei pilnu (esmu optimistisks cilvēks!) viskija glāzi. Lai raksturotu Zandu, vienkārši citēšu viņas brāļa teikto: "Viennozīmīgi traka!". Daļu otra pāra veido džeks vārdā Ulvis, kura radiniece pirms brauciena pie altāra viņam jautā, ko iesāks, ja līgava būs pārāk apaļīga. Šeit puisim pēc atbildes rokā nav jāmeklē, jo viņš tomēr ir fitnesa treneris - phe, easy money, sastādīs programmu un liks notievēt! Mazliet pasteigšos notikumiem pa priekšu, bet trešajā sērijā Ulvis konstatēs, ka viņa sieva ir nevis resna, bet pārlieku mākslinieciska, tāpēc vedīs viņu iepirkties. Lielveikals tātad ir labākais ceļš kā izsist no cilvēka laukā līdz mielēm kaitinošo mākslinieciskumu. Puisis arī uzskata, ka būtu necienīgi līgavai pie altāra uzsist pa plecu, tāpēc ir apņēmības pilns ar viņu pēc gredzenu mīšanas nosūkties. Operatoram toties ļoti patīk Ulvja kurpes - tās raidījumā var aplūkot trīs dažādos rakursos, vienreiz arī blakus spilvenam. Par trešo pāri - Zaigu un Raimondu - man nav daudz, ko teikt, normāli cilvēki kopumā.

Pēc dalībnieku pārdomām beidzot seko šova galvenais notikums - kāzu ceremonijas - , kuru laikā visiem svēti jāsolās nekad nešķirties. Man vislabāk patika Zandas un Uģa kāzas, jo tajās līgava lepni izkāpa no lifta. Tas ir tieši tas, ko pārdrošākajos sapņos esmu iecerējusi arī savām kāzām. Lai skatīties uz dalībniekiem nebūtu pārāk vientuļi, ar komentāriem par notiekošo iesaistās arī jau minētie šova eksperti. Viņi ir satikušies Nacionālajā bibliotēkā un stāv pie tās lielās grāmatu sienas, kas laikam tiecas simbolizēt, ka viņi visi ir ļoti, ļoti gudri. Antropoloģes kundze manas aizdomas tikai apstiprina, sakot tā: "Lai kopdzīve izdotos, pārim kopā jādara lietas. Piemēram, jātaisa neparasti foto vai jālēkā ar gumijām". Pēc pieredzes zinu, ka abi minētie tiešām ir iecienīti hobiji Latvijas pāru vidū. Mācītājs tikmēr atklāj, ka bez cilvēku pasaules eksistē arī dievu un eņģeļu pasaule, bet es tā līdz galam nesapratu, ko viņš ar to gribēja teikt un kur galu galā atrodas dēmonu pasaule. Seksoloģe pasaka vien to, ka sekss laulībā nav galvenais, un tiek momentā atlaista no darba savā seksoloģijas uzņēmumā. Psiholoģe nesaka neko, jo viņa ir pieradusi, ka tad, ja grib normāli nopelnīt, runāt ir jāļauj klientiem.

Tagad - pats galvenais - kā tad nu visi nosūcās! Ulvis bija salielījies ne pa tēmu un iedeva tik vārgu buču uz vaiga, ka labāk tiešām būtu bijis līgavu draudzīgi iedunkāt. Raimondam ar Zaigu bija normāls, īss skūpsts uz lūpām, bet Uģis ar Zandu tika vistuvāk franču skūpstam, tāpēc es viņiem piešķiru veikala Sexy Style goda medaljonu ar trīs dažādiem režīmiem. Pēc ceremonijas likumsakarīgi ir afterpārtijs ar romantiskām dejām un sanākušo viesu novēlējumiem, no kuriem daži skan apmēram šādi: "Kaut kāds potenciāls jau tur ir" vai "Visus simt procentus nedodu, bet pa kādiem 87 jums varētu izdoties". Iespējams, esmu pārāk romantiska būtne, bet es nezinu, vai tās ir frāzes, kuras gribētu dzirdēt savās kāzās. Par laimi man, tās arī nedzirdēšu, jo kā normāls cilvēks plānoju reģistrēt kopdzīvi. Jāizdomā tikai, kā šajā procesā ieintegrēt jau izsenis izsapņoto izkāpšanu no lifta. Antropoloģe uzskata, ka pirmajā naktī pāriem seksa nebūs, jo viņi pārāk maz pazīst viens otru. Laikam par gadījuma sakariem neko nav dzirdējusi, dā! Zaiga tomēr ir cerību pilna un pieļauj tuvības iespējamību. Diemžēl viņas cerības nepiepildās, jo Raimonds ir prātīgs puisis un nevēlas neko sasteigt. Antropoloģe tikmēr nāk klajā ar vēl kādu pārsteidzošu atziņu - it kā esot tā, ka kopā dzīvojoši cilvēki, gadiem ejot, tikai satuvinās. Nu nezinu, es jau to tik apņēmīgi neapgalvotu, bet tā kā neesmu antropoloģe, manu viedokli neviens arī neprasa. Pēc tikumīgās kāzu nakts pāriem ir paredzēts doties ceļojumā - Ulvja un mākslinieciskās meitenes gadījumā - uz Igauniju, bet tad ar prāmi uz mīlestības pilsētu - Helsinkiem. Kopumā visu pāru vienojošais elements raidījumā bija nevis pārsteigums par izvēlēto partneri, bet gan to, ka visi cilvēki uz viņiem skatās. Tas tiešām šoviem un kāzām parasti ir pilnīgi neraksturīgi.

Kopumā šovs man mācīja, ka jānovērtē to, kas tev ir. Tai skaitā mīļotais cilvēks. Bet visvairāk jābūt pateicīgam par to, ka viņu pazīsti.

Ja visas izrādes varētu no kritikas viedokļa dalīt tikai 2 kategorijās - "šis sūkāja dibenu" un "šis bija zajbis ku labi" (kas dažbrīd nemaz nešķiet tik tālu no patiesības), man būtu tagad ļoti jāpriecājas par to, ka pēkšņi izmainījās vakara plāni (baķis tač piedos) & es nonācu DDT "Benzīnvīrā", jo šī izrāde diezgan droši tad būtu sēdināma otrajā plauktiņā. Vot-tā-lūk, esmu runājusi.

dzērves, zaķu kakas, pērnās brūklenes.

Mar. 28th, 2015

O, bože, Super Besses koncerts Aptiekā - vienkārši izcils fināls pēdējām dienām, kad intensīvi sēdēts uz Eiropas astoņdesmito synth viļņa, rakājoties pa visādām plejlistēm un jūtubes dzīlēm. Šis bija pilnīgi nereāli, kā no citas desmitgades. Насрать на моё лицо kavers apmēram tā, ja dziesmu izpildītu Joy Division un tā enerģija, wuaaaaah. Varbūt jāsāk atkal piestaigāt uz koncertiem. Vai arī tieši otrādi - jāturpina tas darīt tikpat reti, kā līdz šim, bet apmeklējot tikai pilnīgus must see.

Cilvēkam ir divi pavadoņi.
Viens ir tas milzis, kas iet nopakaļ un izfigurē mūs pēc savas patikšanas. Par to jau es esmu stāstījis un daži to sauc par zemapziņu. Bet ir arī otrs, īkšķi garš cilvēciņš, kas dzīvo pakausī. Kad mēs ko darām, tad vislaik ziņkāro uz viņu atskatīties. Jo viņš lasa domas un tiek saukts par intimitāti. Arī otrs izfigurē, bet neizrāda.