Hesus! Take the wheel!

Vienā dienā gāju mājās no darba, skatos - džeks filmē handreilu. Eju tālāk, redzams arī džeks ar bmx. Gatavojās graindot. Kko raustās, raustās, beigās uzlec un viss sanāk. Tik kruti, nezinu. Baigais sentiments laikam.

Kad sāku nēsāt lēcas, gāju vidusskolā, turpat, pilsētas optikas veikalā pasūtījām, augstskolas laikos baigi turīgs nebiju, arī tad ar mātes labvēlību tika pasūtīts no tā paša veikala. Klaut kad pasen gāju pirkt lēcas pats, bļā, astigmātismam, tur jau mēnesis stabili jagaida, viņas bez maz vai ražo tieši Tev tikai. Nu, 100€ drošības naudu iemaksā, pie saņemšanas vēl 20€ un mēs pasūtam. Ladna, huj s ņim.

Tagad atkal jāpērk, skatos internetveikalos - pis mani raibais - 39 eiro par visām ar visu piegādi. Skatos uz recepti - vadu iekšā pasūtījumu, tā optikas veikala mauka uz iepakojuma nepareizi norādījusi, kuras lēcas kurai acij. Jebal, un par to es pārmaksāju 80€ ??? Es gadu staigāju ar nepareizu sfēru - vienai acij pa švaku, otrai pa stipru.

Kaut viņi nosprāgtu, pidarasi nelaimīgie...

Es parasti nedalos profesionālos noslēpumos, bet šoreiz būs savādāk. Arī es šodien skrēju maratonu.Jā, arī es esmu dalbajobs. Daļēji rakstu tādēļ,lai jūs neuztrauktos. Es nenomiru. Ne šogad. Padalīšos ar dažādiem knifiem, kurus daudzi nezin. Pirmkārt, kā visur raksta - laikapstākļiem atbilstošs apģērbs. Viegls, elpojošs karstā laikā, lietainā laikā - čības un vaifbīters pie TV. Nē, čista, pa lietu nahuj nav vērts. Var arī kā šitais. Tas pat par mani dumāks.
Lol, botas aizmirsa.

Vēl viens joks - kultūras kilometrā neklapējat pa plaukstām tiem dejotājiem. Tās ir lamatas, lai melnie aizietu pa priekšu.

Nedrīkst arī aizmirst, ka,jāuzraksta sūdzība uzņēmumam, skriešanas tkrekls noberza krūtsgalus un tikai finišā man norādīja, ka es laikam asiņoju.

Tizlie pusmaratonisti apēd visus augļus un želejas, sukas tādi, man jādzer ūdens kā kaut kādam kazlēnam. Tiem jādod jebaļņikā. Kājas visas slapjas, pēc pārģērbšanās pat tēja nepalīdz sasilt. Karoče, diezgan slikti viss. Ja tā padomā, nafig tos maratonus. Staigā visi stīvi,slapji un smirdīgi. Vai ģībst. Beidzot esmu sapratis - nav jēgas mocīties. Neskrieniet arī jūs.


Šogad par 50 min. labāks laiks, mākamgad varētu vēl kādas 20 minūtes nogriezt...

Noskrēju 30 kilometrus, nofočēju ezīti, zirgus un sazvanīju 112, ka deg mežs. Šie gan teica, ka pažarnieki jau brauc, lai es mazāk mīžot.

Zinkā, nopirku galdu, vai zinies. Zinkā, galds baigi forši, ir, kur pie datora piesēsties. Pasūtu pa 90 eirikiem. Gaidu 6 nedēļas. Optimuss sazvana, mēbeles ir klāt. Nevilkšu stāstu garumā - tā mauka salikta kopā pēc instrukcijas izjūk, kad pabīdu tuvāk sienai, izplēšot jobanus caurumus visos dēļos.



Bļa, jābrauc pēc montāžas līmes, jālīmē tie caurumi ciet. Vot, pasaki man, kapēc man jāpērk galds, kas nepilda galda pienākumus? Nē, pareizāk būtu - kapēc jāpārdod tāds galds?


Labi, lai jau. Pagaidām turās. yay!

Mašīnai pabira amortizators un pakaļā gultņi. Kikai mašīnai bortdators laikam nodega, vispār neko nedara. Saimniece teica, ka nākšot dzīvoklim labot boileri, aiznesusi pie reizes daļu mēbeļu. Man kaut kā tas viss liekas sīkums, meitene saka, ka viņai esot histērija. :D

Čirrrk - čirrrrk,
Cietais disks čirrrrrkst.
Gatavojās nāvei.

Laiks sakomplektēt stacionāru monstru.

Pēdējā laikā menti, kad vien nav slinkums, tur mani nost, liek pūst trubiņā un prasa, kur es mašīnu dabūjis un kapēc nav vietējās numura plāksnes. Kaut kā baigi bieži tas sāk sanākt.

Skype messidži nāk tikai tad, kad kādam ir dzimšandiena. Šodien sanāca sūtīt vienu failu un sapratu, ka ļoti ilgu laiku neizmantoju. Un kapēc gan? Ir taču facebook. Mazāk čakara. Tāpat visi kā zombiji ik pa stundai pārbauda. Bet ir taču tā, ka skype mirst, ne?

Gatavojos izbraucienam uz ārzemju sacensībām. Katru otro dienu trenējos 2x dienā. Pieceļos 6.00. Izskrienu 5km, izsitu kādus 2 ēnu raundus, pievelkos pie stieņa. Tā, tīri, lai savāktu labu formu. Pēc Jāņiem gan sanākušas tikai 2 šādas reizes.
Pirmajā reizē pie Gaujas man skrēja virsū suns. Klausījos mūziku, mazliet satrūkos, suns izskatījās nikns. Saimniece sauca, sauca, es pārgāju soļos un gāju tālāk. Kad biju nosoļojis labu gabalu, es sabļāvu uz saimnieci, lai savalda tak savu suni. Uzvilkos mazliet, kas par nahuj, pabeidzu treniņu. Vienu dienu izlaižam, un vēl viens agrais rīts. Šoreiz domāju, varbūt nevajag skriet pa parku, mazliet tomēr no tā suņa raustos. Bet tad spītība pārņēma savu, parks taču pieder visiem, vienas stulbas vecenes dēļ nav ko uztraukties. Kad trase jau bija noskrieta līdz tam posmam, kad jāgriežas atpakaļ uz māju pusi, jau nopriecājos - šoreiz suņa nebūs. Izskrienu no meža taciņām uz lielo parka ceļu - ieraugu suni un suns - mani. Šoreiz austiņas izrāvu laicīgi un šoreiz dzirdēju uzbrūkošan sunim raksturīgu sērkšanas skaņu. Jā, suns grābās man rokā. Paspēju izraut roku ārā no žokļiem (kodiens nebija nopietns, tā bija vairāk ķeršana ar zobiem). Bet šis padumjais vilku sugas zvērs nespēlējās ar mani. Viņš pat nerēja pārāk, tikai rūca un šņāca. Saimniece atkal sauc suni un kamēr es stāvu kā sastindzis, mierīgā solī nosoļo tos 50 metrus, kas mūs šķir.
Kad suns ir paņemts aiz kaklasiksnas (pagāja kāds laiciņš, suns skrēja projām un lēca atkal man virsū) es viņai sāku bļaut virsū, nafig viņa to suni nesavāc. Viņš mani grasās sakost, vai nav bailes, ja mazs bērns staigās pa parku, sakropļos? Viņa tik nosmej, ka jā, suns jau sakost gan var. Es uz tādas pauzes labu laiku nebiju bijis. Es pat nezināju, ko tādam cilvēkam atbildēt. Es ieteicu uzlikt uzpurni, un lai tak tur pavadā, ir pietiekami gara. Pēc tam vēl lasīju morāles, bet sievietei bija pilnīgi pie dirsas. "Nu tak vienkārši pateikt varēji, lai suni savācu, lai neskrien virsū un viss". Atgādināšu, suns 50m skrēja man virsū un pat pēc tam viņa nevarēja savaldīt.
Meklēju pašvaldības policijas kontaktus. Dežūrlaiki 3x nedēļā, pa pāris stundām, pēcpusdienās un vakaros. Sameklēju pilsētas mājaslapā sadaļu, kur var adresēt problēmas. Iemetu kartē karogu, aprakstīju situāciju. Cerība, ka vismaz kaut kādas zīmes uzstādīs - piesieniet suņus. Vakarā skatos, vēl nav nonācis līdz izskatīšanai. Paiet vēl diena - ziņojumu vienkārši aizvāc.
Kad studenti staigā pa to parku ar alu un desām, policija visus nahuj noķer un izkrata, joptvaj.

Mana ideja ir rokas notīt ar boksa saitēm, uz kājām kikboksa aizsargi, galvā gopro, pēdējo reizi izskriet pa to parku, video materiālu ar iesniegumu uz policiju. Lai dara kaut ko, pidarasi. Nošautu es to suni pašaizsardzības nolūkos, tad gan vietējā avīzē iemestu "potenciāls narkomāns-psihopāts uzbrūk sunītim".

Biju Rīgā, mazliet pastrādāju, vakarā Chilli Picu pasūtot 23.00, saņem ap 2.30, paldies, riktīgi vēl gribās ēst. Patrenējos Rīgas klubos, sāncenši normāli pa jebaļņiku mēģina sadot.
Austiņu puļķis iesprūda ausī, šodien gāju pirkt pinceti un pats ķeksēt ārā, jo pie ārstiem tāda nieka dēļ negribējās. Nezinu, cik pareizi rīkojos, bet tagad viss kārtībā. Ar superlīmi piekabināju to gumiju pie dzelža, lai nepiš prātu vairāk.

Centrālajā stacijā novēroju, kā vieglā svara mma paveida čempions izslēdz kaut kādu čali, kas laikam kaut ko bija pateicis ne tā. Čalis izvairījās pa visu Origo un tinās prom no konflikta, kad gāju garām RIMI kasēm, tas jau parubīts gulēja, apsargs vaininieku tur aiz rokas un viens pieaugušais mma varoni grasās sist. Rīga, bļin.
Dzimšanas dienu svinēšu Sibīrijā. Vīza vēl spēkā, kapēc neizmantot, ne?

2 ali - reibumā

draugiem.lv man atgādināja, ka man tuvojās svētki. Tas tik būtu bijis šoks kārtējo reizi.

Vot, pa piemēram, es esmu ļoti aizskarts, ka mani neviens neuzskata par gudru, skaistu vai vēl kādu. Jāsamaksā portālam, jāatver, kas par mani to saka un jāsamet pa galvu. Ā... pag...

Es tagad biežāk izmantoju facebook kā draugus. Laikam tapēc, ka tur ir vairāk cilvēku, kas ceļo, kaujās un saprot interneta humoru. A varbūt tikai tapēc, ka facebookā nav sākumskolas skolasbiedru, kuru posti vienmēr ir - wtf, kas par nahuj, kas Tu esi?

Kurlmēmais hipster pat nevarēja dzirdēt, ka viņš izskatās, padebīli. A mož nebija kurlmēms, tikai hipsters...

Sen neredzētās Rokija filmas noskatītas no jauna. Nu ir sasodīti labas, tik tiešām.

Pamazām sevi nokrauju ar videotehniku. Manā sarakstā tagad ietilpst jaunākais GoPro ar praktiski visiem iespējamajiem aksesuāriem - liec tur uz krūtīm, galvas, pie mašīnas utt. Pasūtīts jau metru garš slaideris artsy šotiem, drīzumā tiks pasūtīts normāls statīvs ar fluid galvu, kuru varēs arī uz šī slaidera uzlikt, kā arī lētā gala glidecam ar quick release plāksni. Pagaidām vēl neesmu saņēmies, bet ir nolikta nauda T3i DSLR iegādei, tik negribās sasteigt, jo tam jau arī uzreiz vajadzētu daudz laika, lai apgūtu. Katrā ziņā, man ir padomā pāris video, ko vasarā gribētu safilmēt, plus, kad atlaidīs no darba, varēšu kāzas filmēt un dzert bez maksas. :D

Šodien izbaudīju čīgānu pirti, kas izskatās apmēram šādi. Es nebiju pazīstams ar šo fenomenu. Galīgi nenožēloju. Kā nekā man šī bija pirmā brīvā diena no treniņiem pēdējo 2 nedēļu laikā.

Un, runājot par sportu - mani pašu pašreizējie rezultāti neiepriecina, taču esmu tādā dīvainā semipro stāvoklī, kur man sāk apmaksāt dažas lietas un es ar savu lauķa sirdi jūtos tā, itkā mani būtu nopirkuši. Tagad izskatās, ka mans pienākums būs sisties ar ārzemniekiem, tepat LV par visādām tituljostām un iznīcināt pretiniekus amatieru sacensībās. Dīvaina štelle - street cred un tāda kā pienākuma sajūta aug, taču, manuprāt, līmenis - ne. Depresīvi, a ko darīt?

Esmu atsācis lasīt. Pašlaik gan tie ir žurnāli (kuri, starp citu, tika pasūtīti līdz šā gada sākumam, taču nez kāpēc joprojām nāk kaudzēm - nevaru paspēt izlasīt) un iesākta paīsa fantastika, taču mani tas priecē.

Ar rokas pumpi nekad nepumpēšu velo riepas. Salocīju ventili, plus, riepa vēl tukšāka kā pirms tam. Katrā ziņā velosezona tūlīt sāksies. Par to esmu priecīgs.

Es esmu vienīgais, kuram vairs nesanāk mierīgi ieelpot brīvajā laikā? Vai tā ir tāds pieauguša cilvēka pienākums - būt uzvilktam visu laiku? No rīta pieceļos - tā, šodien atpūtīšos šādā veidā: un sastādu sarakstu. Tad saprotu, ka neiekļaujos deadlainā un sāku steigties. Nedod dievs, kaut kur uzaicina, kas izjauc grafiku. Vienā brīdī sāc domāt - wtf notiek? Kur paliek nesteidzīga tējas malkošana uz balkona, skatoties uz koku galotnēm un bērniem, kas pagalmā spēlējas? Nē - ja tēja, tad tur var iebāzt vēl klausīties podkāstu, kuru nesanāca dzirdēt, plus, paralēli jau var šķirstīt foto žurnālu, kurā bija neizteiksmīgi raksti krievu valodā, kurus nemaz negribās lasīt. Tad vēl - varētu pie reizes locīt izmazgātās zeķes. Pag'. Ko es daru? Info un darāmā apjoms laikam ir tik liels un laika ir tik, cik viņa ir, jāsadod sev pa dirsu un jāļauj izbaudīt brīdi, kad nav jāsteidzas. Zajebal jau tā steiga.


A savādāk - same old, same old.

Sazvanījos ar māti, tā izstāstīja, ka dzimtajā pilsētā televīzijas priekšā neviens nemāk uzvesties.
Noskatījos vienu, Timrotam ir tas šarms, līdz gulētiešanai var paskatīties vēl.

http://www.ltv.lv/lv/izklaide/te/visi/

Vakardien izšķīrāmies arī feisbukā. Šodien pa ilgiem laikiem sēžam skaipā un smejam par to, kā arī apceram savus dzīves plānus. Pilnīgi gribās sev ieliet alkoholu un uzlikt jautri sērīgu pleilisti.

Man patīk svētdienas. Svētdienas ir manas let-go dienas. Visu dienu pavadu pie kompja, kad paliek tumšs, uzvelku jaku, iebāžu ausīs netīru muzonu un uzvilcis kedas, šļūcu uz veikalu. Laikam tā gaita un pašsajūta vienmēr ir ļoti uzbāzīga, jo cilvēki vienmēr blenž, kas tas par bomzi-narkomānu ar uzdauzītu seju te vazājās. A huļi, pat alkoholu nepērk.