Hesus! Take the wheel!

Es parasti nedalos profesionālos noslēpumos, bet šoreiz būs savādāk. Arī es šodien skrēju maratonu.Jā, arī es esmu dalbajobs. Daļēji rakstu tādēļ,lai jūs neuztrauktos. Es nenomiru. Ne šogad. Padalīšos ar dažādiem knifiem, kurus daudzi nezin. Pirmkārt, kā visur raksta - laikapstākļiem atbilstošs apģērbs. Viegls, elpojošs karstā laikā, lietainā laikā - čības un vaifbīters pie TV. Nē, čista, pa lietu nahuj nav vērts. Var arī kā šitais. Tas pat par mani dumāks.
Lol, botas aizmirsa.

Vēl viens joks - kultūras kilometrā neklapējat pa plaukstām tiem dejotājiem. Tās ir lamatas, lai melnie aizietu pa priekšu.

Nedrīkst arī aizmirst, ka,jāuzraksta sūdzība uzņēmumam, skriešanas tkrekls noberza krūtsgalus un tikai finišā man norādīja, ka es laikam asiņoju.

Tizlie pusmaratonisti apēd visus augļus un želejas, sukas tādi, man jādzer ūdens kā kaut kādam kazlēnam. Tiem jādod jebaļņikā. Kājas visas slapjas, pēc pārģērbšanās pat tēja nepalīdz sasilt. Karoče, diezgan slikti viss. Ja tā padomā, nafig tos maratonus. Staigā visi stīvi,slapji un smirdīgi. Vai ģībst. Beidzot esmu sapratis - nav jēgas mocīties. Neskrieniet arī jūs.


Šogad par 50 min. labāks laiks, mākamgad varētu vēl kādas 20 minūtes nogriezt...

2 gadus esmu izkritis no 2. apļa, tā kā olimpiskā sistēma, medaļās netieku. Nākamgad es stāvēšu uz pjedestāla Pasaules čempionātā, nemīž. Moldovietim pirmajā cīņā seju normāli uzaru, kas liek domāt, ka varbūt neesmu nemaz tik bezcerīgs.


Un pēc tam čurkas savāc tos sūdus.

81.2kg > 75.5kg = 5.7kg
02.07-04.07 = 2 dienas

Biju Rīgā, mazliet pastrādāju, vakarā Chilli Picu pasūtot 23.00, saņem ap 2.30, paldies, riktīgi vēl gribās ēst. Patrenējos Rīgas klubos, sāncenši normāli pa jebaļņiku mēģina sadot.
Austiņu puļķis iesprūda ausī, šodien gāju pirkt pinceti un pats ķeksēt ārā, jo pie ārstiem tāda nieka dēļ negribējās. Nezinu, cik pareizi rīkojos, bet tagad viss kārtībā. Ar superlīmi piekabināju to gumiju pie dzelža, lai nepiš prātu vairāk.

Centrālajā stacijā novēroju, kā vieglā svara mma paveida čempions izslēdz kaut kādu čali, kas laikam kaut ko bija pateicis ne tā. Čalis izvairījās pa visu Origo un tinās prom no konflikta, kad gāju garām RIMI kasēm, tas jau parubīts gulēja, apsargs vaininieku tur aiz rokas un viens pieaugušais mma varoni grasās sist. Rīga, bļin.
Dzimšanas dienu svinēšu Sibīrijā. Vīza vēl spēkā, kapēc neizmantot, ne?

Nu ko, nākamnedēļ laikam jāsāk atkal trenēties pamazām. Sākumam varētu atstrādāt aizsardzību no metieniem: https://www.youtube.com/watch?v=OTRdu8-01II

Es - apakšveļā uz viesistabas paklāja.

Vakardien esmu saņēmis normālu sitienu ar galvu pa degunu, šodien pieblīdis, ledus nav palīdzējis. Interesantākais, ka nekādu asiņu.

Mugura čupā. Aiziet, sports, sportiņš!
Invaliditāte rullē.

Uzspiedu 100 kilo guļus.
Kačokiem tagad žopa. Nākamais mērķis notupties ar 130 kilo uz jau tā sajātās muguras. :D

Mans ģīmis izskatās tā, itkā es būtu pirmdienu pavadījis, bārā sitoties ar armijas bataljonu. A nē, sejas maigā āda aizmirsusi, kā tas ir, kad biezas džudo jakas gabalu rauj tai pāri.
Šorīt piezvanīja, lai ierodos darbā ātrāk no atvaļinājuma, baigi vajagot. Nu neko, paši prasijiāt...

Ierakstot google manu vārdu uzvārdu, parādās mans cīņu profils Shredog.com. Professional record MMA: 0-1-0. heh. Būs šosezon jāiztaisno tas cipars. :)

p.s.
Kādā citā saitā stāv mans novērtējums. Esmu apaļa nulle. :D

Šajā nedēļas nogalē vienkārši atpūšos. Went a bit nuts trenējoties 7 dienas nedēļā kādu laiku. Nākamās 2 nedēļas uppin' my game ar svaru zāli.

Šodien saņēmu jautājumu, vai es pelnu naudu tikai ar greplingu un pro MMA cīņām, vai tomēr strādāju arī dienas darbu. :D

Pirms kāda laika sapratu, ka man pāri ielai taču ir sākumskola ar savu sporta laukumu. Kapēc doties kaut kur citur, ja varu ieekonomēt laiku un nākt tepat? Tā jau kādas dienas esmu tur darbojies, it īpaši pa brīvdienām, šodien jau darbojos tumsā. Atpūšoties eju apkārt futbola laukumam, vicinu rokas, nākot atpakaļ, redzu, ka pie maniem stieņiem stāv apsargs. Super, bļin!

-Sveiki! Sportojat?
-Nu..jā.
-Jā, nu te jau tagad gaismas vismaz kaut kādas. Nu, un pa velti var atnākt. Man te vienkārši draugs mēdza nākt sportot. Aj, saklausījos ziņas, tur tik par tiem zagļiem stāsta, atbesīja...

...pa ziemu taču kaut kur iekšā, ne?


Un tad mēs 5-10 minūtes papļāpājām par mūsdienu skolas normatīviem, par to, kā agrāk bijis un tad onka aizgāja. Biju pārsteigts par šādu iznākumu.

Kā es dabūju draugus: gandrīz izgriežu puisim roku, viens otram klapējam uz pleca, ja nu kas, kaut kad Rīgā saskrienamies. Īkšķi gaisā, best friends for ever. Nezinu, kādam sociālajam modelim tas pieder.

-Pīpēt būs ko?
-Es vienīgi Mavasi varu piedāvāt.
-Kas tas tāds?
-Na...


Komplektā Lokik sērkociņi. Jebaķ, bokseri. xD

Ja man paveiksies, rudenī kādus profus novilks lejā uz amatieru noteikumiem, lai būtu iespēja man iespēja uzsisties līmenī. ;)
Tagad - saldējums un alus.

Pēdējā sprinta taisne pirms cīņas. Nākamā nedēļa othodka. Šodien man kreisā kāja ir sasista lupatās, paēdu, nogūlos dīvānā un piespiedu kārtā skatījos, ko biju uzslēdzis, jo nebija spēka pārslēgt. HĀRDCORE, MOTHERFUCKER!
Pēc cīņas nākamajā nedēļā volejbola turnīrs starp uzņēmumiem. Jāsāk kačāt sešpaka un jāatstrādā platā pohodka, lai nav kauns iet pludmalē. :D Mums jau te daudz pļažnieku, kas sarijas steroīdus pavasarī.

Šodien skrēju Nordea maratonā 10 kilometrus. Sākums bija visnotaļ interesants, kad čalis, kuru biju pieaicinājis klāt pie uzņēmuma komandas, kavēja 15 minūtes. Es nezinu, ko viņš darīja, bet fakts kā tāds, ka tiek kavēts maratons... :D
Uz trases jau liek nākamos skrējējus, mēs kaut kur starp žogiem lienam uz trases. Noskrienam kilometru atpūtas tempā un pusis saka, ka vairāk nevarēs. Lieliski. Skrienu tālāk viens pats. 15 minūšu handikaps tādam sportistam kā man taču nevajadzētu traucēt xD Visas lentas jau aizvāktas, ieskrienu ielā, kur par maratona eksistenci zin tikai kāds pavecāks vīrs, kurš man uzbļauj, ka ne tajā virzienā skrienu. Ok, rauju iekšā "rajonā" tieku atpakaļ uz trases, poliči noblenž kā uz debīlu, viss ok. Beigās ~2400 vieta no tiem 4777 dalībniekiem. Kolēģi arī visi tika līdz beigām 5km distancē, kas ir tikai apsveicami, jo ar sportu ir nodarbojušies tikai videospēlēs vai vidusskolā.

Vispār, bija foršs pasākums. Es gan esmu vienmēr bijis skeptisks par šāda veida pasākumiem, jo kāda jēga maksāt par to, ka tu skrien? Bet tas pats tusiņš ir neslikts. Pēc trases satiku ļoooti ilgi nesatiktus cilvēkus, papļāpājām. Jautāja, vai negribētu nākamgad skriet 10km, lai uzlabotu laiku, bet man laikam skriešana kā tāda baigi necepī (nu, bet formas uzturēšanai vajag) un tāds kā iekšējais prieks par noskrietiem daudz kilometriem būtu. Sapratu, ka nākamgad varētu noskriet pusmaratonu. Nav jāskrien pa sauli, laika limitā noteikti iekļautos un varbūt pēc kādiem gadiem, narkotiku ietekmē izdomāšu tikt līdz finišam maratona distancē. So... Yeah. Svētdiena well spent.


Steroīdu vāveres.

Ausī atkal hematoma, laika aiziet rīt pēc šļircēm un nosūkt ari nebūs. Saki tiem durakiem vai nē, pēc katra metiena ķer to giljotīnu, skrāpē ar audumu ausis. Atgādināšu pēdējo reizi, pēc tam metīšu uz galvas. Nu labi, ne galvas, kritīšu uz ribām. Vienu salauzīs, būsim abi slimnieki, visi laimīgi, pohodu.