Hesus! Take the wheel!

Šodien novadīju pēdējo treniņu un pēc 9 mēnešu trenera gaitām esmu sapratis - ir maz tādu, kas grib arī kaut ko iemācīties. Mani standarti atbilst nopietniem sportistiem-entuziastiem, tikai zināšanu man nav, lai tādus trenētu.
Katrā ziņā čaļus, kas izlaiž treniņus, jo ir iesnas un tā vietā iet cilāt svarus, vai arī visu laiku uzsver, ka negrib lauzties, jo jākačājās, bet tad kad uztaisu treniņa beigās elles kačalku, tad nīd, ka grūti (garš palīgteikums), trenēt negribu, un līdz ar to arī savu trenera karjeru izbeigšu. Ir 1-2 cilvēki, kas ļoti uzmanīgi klausās, ko mācu, un ar tiem arī palieku citā zālē trenēties.
Viens no puišiem ierosināja, lai reklamēju savu darbību ar video, ko nofilmēju, lai popularizētu to lietu un kārtējo reizi izskanēja doma, ka jāveido atsevišķs cīņu klubs.

Katrā ziņā, laba pieredze 9 mēnešu garumā

Vakardien tika apstiprināta mana vīza, kas nozīmē, ka šodien pēcpusdienā es izbraucu uz Krieviju, Pasaules čempionātu tuvcīņā.
( vairāk )

Nu un beidzot mans rezumē ir tapis. 2 nedēļu rezultāts. Otrajā nedēļā 1dienā un 3dienā izgāju 30 minūtu intensīvu ēnu raundu kompleksu biezā apģērbā. Ēdienreizēs bija daudz augļu, dārzeņu, riekstu, gaļas nebija pietiekami, aktru dienu pa vairākām zivju eļļas kapsulām, kā arī jogurts.
Ja vidēji skatās, uz manu tievo ķermeni, ēdot veselīgi 2 nedēļās kilogramu nomest varētu. Tātad, long term'ā, es mēnešu divu laikā varētu iekāpt perfektā svarā, un pēc vajadzības, kad sākas sezona, notriekt kādus 2-3 kilo ar dehidrēšanās un uztura daudzuma samazināšanu.
Aptiekāre šodien skatījās kā uz debīlu, kad mēģināju paskaidrot savu vajadzību - ka esmu lasījis par līdzekli, kas atvieglo vēdera izeju, tautas valodā, ļaujot klucim mīksti izskriet, lai kakas nesaķerās zarnās. :D "Caurejas zāles vajag?" un smīn. Tad sāka stāstīt par milzīgu burku, kura jādzer 5x dienā ēdienreižu laikā, bet, dāmīt, man ir ap 24 stundām. Sorry, but no.



RAJU cīņas man atkrīt, jo, kā man šodien paskaidroja, es nemaz nebiju pieteikts. Amatieru tur esot gana. Tur pro cīņu vajadzējis. Varēja jau, protams, pateikt. Bet, kā izrādās, Krievija ir nākamajā nedēļā 18.-21. datums. PČ kaut kādā MMA subžanrā. Nu ok, rīt kārtojam vīzu, viesnīca apmaksāta, ceļš apmaksāts, gan jau būs interesanti. :) Nav jau Igaunija, kur maksā un beigās vēl HD strīmā rāda, bet varētu būt stipri vērtīgāk. Vairāk cīņu, traumu, pieredzes. Plus, būšu pabijis Krievijā. :) Varēšu taisīt videoblogu.

Esmu sācis sportistu diētu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē 5-6 ēdienreizes dienā, rieksti, olas, gaļa, augļi, dārzeņi, jogurts, zivju eļļa un cerams, ka arī proteīns, aizstāj kartupeļus, šokolādes, krejumotus ēdienus, makaronus, rīsus un desas.
Sākuma svars -79kg. Līdz 13. aprīlim jāsasniedz 76 kilogrami. Pieņemu, ka spēšu dabūt 77kg veselīgi ēdot un smagi trenējoties, vienu kilogramu noliks milzīgā klucī ar kaut kāda pieneņu saknes ekstraktu. ;) Gan jau updeitos vēl, kā tur un kas.

Šodien lauzāmies un viens vīrs man ar celi uzdauzīja aci. Nu, ne pamatīgi, bet tāds sarkans asinsizplūdumiņš zem acs ir.
Un tagad, prikols.
Eju pa ielu, pa ceļu streipuļo čalis. Rokas kabatā, tipisks latvju urla. Iet pa kreiso malu, es arī pārkārtojos, šis visu laiku iet tā, lai būtu man pretīm. Ok, velku ausis āra, ja nu kas, lai var pizdi iedot. Šis no tāluma jau: "Eu iedod uzpīpēt. Cigarešu nav?" Pieeju viņam pavisam klāt. Šis sāk pētīt seju, ierauga uzdauzīto aci. "Ā, nē, laikam nav, neizskaties pēc pīpētāja". Aiziet projām. :D

WIN!

Dabuju divus bleķus - zeltu un sudrabu. Tagad laikam jāsāk dzert aflubīns un rīt jāmēģina nozieķēt saskrāpēto seju ar priekšnieces tonālajiem, lai kvalitātes apgaita neizdomā sākt izprašņāt mani un apšaubīt manu hobiju saderību ar darbu. Also, varētu rīt uz saunu aiziet.

19. janvārī braukšu dabūt pizdi kikboksa čempī, tiesa gan, pie iesācējiem, kāds es esmu, 27. janvārī - pankrationa čempī, pie pieaugušajiem, kur, visticamāk, arī dabūs pizdi.

Nesen saastapos ar perfektu citātu par to, ka mūsdienās arī profesionāļi nepieveic viens otru ar tehniku bet ar fizisko sagatavotību. Vēl trakāk ir amatieros. Ielu kautiņu stils ir daudz efektīvāks. Un tas nekas, ka cerību stāvēt uz pjedestāla man (loģiski domājot) nav, tā ir super pavadīta brīvdiena, tā kā iet uz klubiem kauties prasa daudz darba un piepūles.
Maijā vai Jūnijā jau esmu ielūgts uz cīņu šovu Madonnnā. Lauku dārgakmenis cīņas sportā, lol. Būtu labāk devuši arklu rokās, lai sniegu vagoju.




Varētu sarunāt, ka es iepostēju šāmēneša cīņu video, ja jūs pretī postējat savu ģenitāliju skenējumus. Or something. Galīgi nebaudāmi būs abām pusēm :D

Jackadiss
2Chainz
franču reps

rītdienas pimskikboksa maisa sesija būs awesome. :) Biju piemirsis par last.fm eksistenci

Pasūtīju sev dāvanu Ziemassvētkos. 23. decembris - pankrationa cīņa pēc MMA noteikumiem.

Es lūdzu Tēvu, kaut man nākamajās brīvdienās būtu brīvs. Es lūdzu Tēvu, kaut nākamajās brīvdienās man tiks atrasta cīņa. Es lūdzu Tēvu, kaut būtu man vēlamie noteikumi. Es lūdzu Tēvu, kaut man būtu sekundants un šoferis.

Pārāk daudz ķēdes posmu, kas var trūkt. Pirmdien jāsarunā viss un ar visiem, man gribās cīnīties. :/ Savādāk darba kolēģis izvedīs un nāksies to noguldīt uz flīzēm. Muti palaiž un nagla uzvedās.

Vienam čalim šodien salauza degunu. Stāvēju, skatījos, kā lauž atpakaļ un domāju:"Bļa, nu nahuj pizduj šitas ir vajadzīgs?"
Labā ziņa - tagad deguns ir taisnāks, kā pirms tam. Nezinu, tāpat - tirpas. Žēl gan tā, kam salauza, gan tā, kurš salauza, jo puika riktīgi nelaimīgs bija. Labākais ir tas, ka daļa no tā tika nofilmēta, jo es dažus treniņus filmēju, lai pēc tam analizētu paši savas kļūdas.

Te būs īss tutoriālis cīkstoņiem, kuriem gadās traumēt ausi, tā piepampst un nedzīst.
1. Pamostamies, pataustam, vai auss gadījumā nav noplakusi.
2. Saģērbjamies, ejam uz aptieku, jo ausī jūtams šķidrums. ;/
3. Mēģinam izskatīties pēc iespējas ne-narkomāniski, iepērkam plāksterus, spirta salvetītes un pie kases palūdzam, lai iedod šļirci ar lielāko adatu, kāda ir, jo jānosūc hematoma. Tad, priecājoties par to, ka aptiekāres skatiens nenosoda Jūs par heroīna lietošanu, dodieties mājās.
4. Sataustam piepampuma vietu, paņemam vienā rokā šļirci, lai ir ērti nosūkt ar vienu kustību, skatamies spogulī un ar otru roku novietojam adatu stratēģiski izdevīgākajā vietā.
5. Tad duram kādas 5 reizes, sakožot zobus, līdz beidzot izdodas nonākt līdz nepieciešamajai vietai. Cik iespējams, nosūcam ar šļirci, pēc tam šķidrumu izspaidam ar salvetes un pirkstu palīdzību.
6. Pataustam vēlreiz - liekas, ka pampums vismaz daļēji ir novērsts.
7. Uzlīmējam dramatisku plāksteri, nofotografējam un liekam blogā.




Tagad ir izpratne, kā to darīt, nākotnē tas jādara tajā pašā vakarā, ne jāgaida 2 dienas, kad tas sūds sāk čakarēt auss audus,
Šodien eju ebay un pasūtu kaut kādus šitos

-Kāds Tev svars? 75-80 kaut kur... Cik cīņas? MMA tur kkādas 3 bija ja? Un cīnijies pirms tam gan dahuja, ja? Mhm... Nu labi, tad skatīsimies, kādā disciplīnā un kādā svarā varēsim Tev uz sestdienu atrast pretinieku.


Un tikmēr man cilvēki saka, ka nevajag tagad pārtrenēties, vajag atpūsties līdz sestdienai. Mhm. Vēl man vajag menedžeri, kas 2 mēnešus iepriekš paziņo par cīņām un vēl man vajag sponsorus, kas aplīomē manu Subāru, ko arī ir nosponsorējuši.

http://vimeo.com/51662984
"Well, so you are saying there are steroid users and there are naturally gifted ones, like Bolt?"
"Hell no, probably Bolt is on something as well, just like whole Jamaican island, probably on 6-7 drugs altogether "

Uz maniem treniņiem vēlas nākt meitene. No vienas puses atturu viņu, biedējot ar smaku zālē, dušas un atsevišķu ģērbtuvju neesamību, kā arī sienu krāsas nolupumu, no otras puses gribās redzēt, cik ilgi viņa nāktu. Ieradīsies nākamo skatīties, gribot redzēt, vai tiešām esot tik traki.




Šķelmēju.

Bija man te tas saraksts ar sporta lietām, kas jāizdara. Biju pietiekami sakačājis skrietprasmi un vienā svētdienā izdomāju, hujsņim, jānopērk biļete uz tuvējo ciemu, kas 21km attālumā un jāskrien uz mājām. Pusmaratons tipa.
Nu jebal, nahuj pizduj to skriešanu. Pusotru stundu skrēju kā nelabais, klausoties podcast'u. Pēc kaut kāda 16 kilometra saule, asfalts un garlaicība darīja savu. Ceļgali brūk kopā, pats sakratīts un liekas, ka nes uz viegla vēdera izeju. Tiekot šosejas galā redzēju kā divi sīkie satinuši kkādās lapās pīpē cigaretes (laikam jau lai rokas nesmird), bet bija jau sasodīti vienalga. Kaut arī apavi piemēroti skriešanai un ērti, kāju pirksti notīti ar leikoplastu, tulznas tāpat dabūju.

Mana atziņa ir tāda, ka skriešana pa mežiem normālos tempos ir ok, bet gargabali ir kaut kāds pilnīgs sūds, ja negribi būt, khm... skrējējs. Šito no saraksta ārā un vairāk pa 15 km noteikti nekad neskriešu.

Tā kā augstskolu esmu pabeidzis, saņēmu "pošol nah otsjuda" vēstījumu un, esmu atradis jaunu dzīvesvietu, kurā ar nolūku interneta vēl nav, līdz ar to esmu interneta bomzis, pašlaik rakstot, piemēram, no darba vietas.
Par dzīvesvietu uztaisīšu sīku aprakstu kaut kad Septembrī, tur ir ko stāstīt, jo tas ir mans pirmais dzīvoklis, bet pagaidām uzrakstīšu par savu apņemšanos.
Tā kā tagad esmu treneris, tad 6 dienas nedēļā vnk fiziski nav iespējams trenēties. Tapa neliels saraksts, ko gribētos līdz gada beigām piepildīt. Izskatās tas šādi:

• Noskriet pusmaratonu


• Iemācīties atmugurisko salto


• Beidzot izstaipīties līdz sāniskajam špagatam


• Taekwondo stila 540 spēriens - patīk man tie flashy mūvi


• Uzspiest sotaku nah. Jāsāk kačāt pupi.


• Dabūt balansu, lai varētu pumpēties, stāvot uz rokām.

Esmu ķēries klāt pusmaratona lietai un 540 spērienam. Līdz Jaunajam Gadam būšu cmoplete atlēts, garantēju. ;D
Vispār, esmu kļuvis par samērā aizņemtu cilvēku un ir daudz darāmā, kas man patīk, jo atpūta tiek izbaudīta kā auksts aliņš karstā vasaras dienā. :)

Kā vīri daži vīri teica, tie mūsu volejbolisti pediņi kkādi, izsmērēt viņus tikai par to vien. Bet nu, vai nu veiksme, vai kas, bet nospēlēja godam. Īpašas kļūdas nepieļāva, ko nevarētu teikt par pretiniekiem. :)
Tagad noteikti gribēšu redzēt interviju, būs sablatojušies, vai nē.

Lai arī ko TVNETa komentētāji un Zeļonijs neteiktu, Konstantīns slikti nocīnijās. Jau sākumā bija redzams, ka ir nenormāli uztraucies un ļoti stīvi cīnijās. Par to arī tos sodus dabūja. Viens varbūt arī bija lieks, bet nu nevajag sēdēt uz paklāja un likt visiem gaidīt, jo esi saguris. Nav brīnums, ka tiesnesis arī mazliet iedzeļ ar tiem sodiem pēc tam.
Nu a ja šis turpinās trenēties, tiks tam uztraukumam pāri, domāju, ka nākamreiz veiksies labāk.

Vakardien noskatījos Silva vs Sonnen. No episkās cīņas sanāca maz, tā kā Sonnens 2. raundā vienkārši saļima un tika nodauzīts. Sūdīgi.