Hesus! Take the wheel!

Es parasti nedalos profesionālos noslēpumos, bet šoreiz būs savādāk. Arī es šodien skrēju maratonu.Jā, arī es esmu dalbajobs. Daļēji rakstu tādēļ,lai jūs neuztrauktos. Es nenomiru. Ne šogad. Padalīšos ar dažādiem knifiem, kurus daudzi nezin. Pirmkārt, kā visur raksta - laikapstākļiem atbilstošs apģērbs. Viegls, elpojošs karstā laikā, lietainā laikā - čības un vaifbīters pie TV. Nē, čista, pa lietu nahuj nav vērts. Var arī kā šitais. Tas pat par mani dumāks.
Lol, botas aizmirsa.

Vēl viens joks - kultūras kilometrā neklapējat pa plaukstām tiem dejotājiem. Tās ir lamatas, lai melnie aizietu pa priekšu.

Nedrīkst arī aizmirst, ka,jāuzraksta sūdzība uzņēmumam, skriešanas tkrekls noberza krūtsgalus un tikai finišā man norādīja, ka es laikam asiņoju.

Tizlie pusmaratonisti apēd visus augļus un želejas, sukas tādi, man jādzer ūdens kā kaut kādam kazlēnam. Tiem jādod jebaļņikā. Kājas visas slapjas, pēc pārģērbšanās pat tēja nepalīdz sasilt. Karoče, diezgan slikti viss. Ja tā padomā, nafig tos maratonus. Staigā visi stīvi,slapji un smirdīgi. Vai ģībst. Beidzot esmu sapratis - nav jēgas mocīties. Neskrieniet arī jūs.


Šogad par 50 min. labāks laiks, mākamgad varētu vēl kādas 20 minūtes nogriezt...