Hesus! Take the wheel!

Šodien noārdījos pa Siguldas Mežakaķi. Ejot pa pēdējo trasi švunkā (pa pēdējo reti kāds iet un tur rindu nav starp šķēršļiem) iesvīdu tā normāli, tulznas arī dabūju, mērojot ceļu atpakaļ uz būdiņu pa kāpnēm, jutu, ka esmu normāli aizelsies. Atgādināšu, ka esmu lieliskā fiziskajā formā. 12 lati bija to vērti. Forši pavadīta brīvdiena, vismaz nav nosēdēts mājās. YOLO! ;D

Nu un Sigulda, pati par sevi, arī skaista pilsēta. Iespaidīgi dabas skati un, pats centrs arī piemīlīgs.

Izdomāju, ka šogad jāturpina tradīcija, kas aizsākta studentijas gados - stopēšanas pasākums/sacensības. Atceros, pagājušogad saņēmu tik daudz pasīvi agresīvus komentārus, ka netika cilvēki ielūgti, vai arī, ka izvēlēti tizli datumi. Šogad 2 nedēļas iepriekš apziņoju interesentus. Beigu beigās sanāk, ka esam trīs cilvēki, kas tiek/grib. Kādi 12 cilvēki ar patiesi viltotu nožēlu atteica, jo datumi nav brīvi. Ir tik interesanti pavērot savus vienaudžus, un kā izmainās tas dzīvesveids. Nu, it īpaši, kad sāk strādāt cilvēki. Young overachievers, lol. Nu neko, izsecinājām, ka jāpārceļ viss uz augusta sākumu. Ir forši ceļot par spīti visam, bet šim pasākumam vajag kompāniju tuvu pie 10 cilvēkiem. Tad ir īstā jautrība.

Ja godīgi, baigi laba tradīcija. Šogad jātaisa pēc iespējas lielāka "sacensību garša". Kaut kādas balvas ātrākajiem cilvēciņiem. Nu, un vēl taisam bildes pie punktiem, kas ir mazlietiņ nost no kursa, tur atsevišķi bonusi. Lai gan, ja godīgi, man nesen sanāca, ka no Mazsalacas jāstopē mājās, jo autobuss tika nokavēts par minūti un nākamais tikai pēc 3h. Sajūta tāda nedaudz pazemojoša, stāvot un bomžojot transportu. :)) Tā jaunībā nekad nebija bijis.

Šis ceļojums noteikti būtu mans vasaras posts, kuru būtu arī interesanti lasīt. Bildes, video un apraksti. Lieliska iespēja ceļot, sēžot datorkrēslā un piržot.

A es rītdien dodos brīvdienu ceļojumā. Atpakaļ uz trešdienu, tieši laikā, lai sāktu vergot.

Un vēl - ko vajadzētu iegaumēt garākos stopēšanas ceļojumos vasaras sezonā(amatiera ieteikums):

• Vilkt plānu sintētiku, kurā nav pārāk karsti un kura ātri žūst.
  
• Ņemt līdzi arī gumijas čības, ar kurām pārvietoties, kad līst.
  
• Nu vajag to papīra karti. GPS ar laiku nomirst un ja vien nav lieliska topogrāfiskā atmiņa, var noderēt.
  
• Dafiga ūdens karstā laikā. Ar to nevar nošaut greizi.
  
• Cepure ar nagu ir dievīga, skatoties pret saules apspīdētu šoseju.
  
• Stāvēt tikai ļoti pārredzamās vietās, vai arī ātruma ierobežojumu zonās.
  
• Siltā laikā var ņemt tikai telti vai tikai guļammaisu, nav jēgas stiept abus, ir grūtāk pārvetoties un aizņem daudz vietas.
  
• Kārtīgs lietusmētelis būs neaizvietojams vētru situācjiās.
  
• Nazis vai piparu gāze. Itkā jau maz to stāstu, bet kad ir, vienmēr labās beigas var dzirdēt pēc frāzes "izvilku nazi" vai "nobiedēju ar piparu gāzi". Pats kabatā turēju nazi. Nekādi karatē spērieni pret fūres vadītāju nedarbosies. :))
  
• Šķiltavas uguns ieguvei
  
• Apavi, ar kuriem daudz staigāts un ir pārliecība, ka nesaberzīs kāju
  
• Ērta mugursoma, kurai nāk līdzi pārklājamā plēve, vai arī improvizēta pieeja somas nosegšanai. Tas pats ar guļammaisu. Tās ir svarīgas lietas, kurām vienmēr jābūt sausām
  

Pa nedēļas nogali sanāca sen kārotais stopēšanas ceļojums pa Latviju. Sākuma ideja bija 12-16 cilvēki, bet, kā izrādās, musdienās visi strādā arī sestdienās un svētdienās, so salasījamies tikai 7.
Mērķis: 1.diena - Valmiera-Rīga-Jelgava-Liepāja, 2.diena - Liepāja-Kuldīga-Tukums-Jūrmala, 3.diena-Jūrmala-Tūja. Pa vidu izlasīju vietas, kurās jānofotografējas, kas dod papildus edge attiecībā pret citiem stopētājiem. Stopējam komandās pa 2, pāriniekus ik pa laikam mainām, visu ceļojumu dokumentējam video blogos.

Jau pašā sākumā negāja pārāk gludi, sanāca aizķerties un sākt ceļojumu vēlāk, Rīgā arī aizkavēšanās, cilvēkiem darba intervijas, taču pēc tam gāja tīri ok. Gan pa strūklakām Saldū padejojām, gan Nākotnē parkour trikus pafilmējām, kopumā Kurzeme patīk. Liepājā tusējāmies pa pludmali un skatijāmies un sanarkotām sejām, kas uz Summer Sound atbraukušas, nopeldējos pirmo reizi šogad jūrā (un vispār - pirmo reizi lol).
Otrajā dienā jau daudzi čīkst, ka brauks mājās, viens tā arī izdara, citi tiek pierunāti un beigās esam 6. Palēnām - tā tiešām palēnām pa 20km kustam uz priekšu, jautrā bariņā, tad vieni ceļabiedri tikuši jau pie Rīgas un, redzot negaisu saka, ka dosies mājās. Paliekam 4. Guess what, arī uz Kurzemi tas sūds atnāk. Sāk gāzt lietus, spert zemē zibens un viss ir slikti. Kaut kā mus tomēr labas sirdis paņem mašīnā, tiekam līdz Sabilei - čigānu pilsētai, ar slapjām kājām un somām nostāvam pie 2 h un beigās mūs tomēr aizved uz Rīgas pusi.
Ieraudzījuši laika prognozi svētdienai, izlemjam, ka pa lietu nekempingosim tomēr un dodamies mājās. Fuck, svētdien bija ļoti patīkams laiks patiesībā. Bet nu neko. Ir ok.
Pastāstīja man par stopēšanu pa Eiropu, šis uzeriz likās kā bērnu spēle. :)
Pēc kāda laika arī būs šiks video un bilžu apskats.

Tik sasodīti daudz piedāvājumu viskautkur braukt un "pasēdēt". Nedēļas nogalē katru dienu uz citu galu jābrauc. Lielais Papīrs stāv uz vietas, cik ir, tik ir uzrakstīts, bet apziņa, ka citiem vispār nekā nav liek justies labāk. :)

uz jūru, uz jūru, uz jūriņu. Pohuj darbi.

Tatad - prikols. Cilveks megjina nomest svaru. Katru dienu pusstundu peld. Un tagad aakjis - cik ilgaa laikaa var nomest svaru shaadaa veidaa, ja brokastiis ed cepumus, pusdienaas - fast foodu un vaarinjaas picu/fast foodu/asu indieshu eedienu? Haha, tas ir kaut kaads pizgjets.
Ta ka tagad esmu tikai cieminjsh, tad principaa eedu to pashu ko paareejie. Un es juutos sudigi no taa neveseliigaa eediena. Jebkursh "davaj, uztaisam krasnii ceptus kartupljusar siipoliem un galju" tiek noraidiits ar "a mozh picu?"
Anyway, nav iisti nekaa interesanta, ko rakstiit, jo iisti nekas interesants nenotiek. Ceru vieniigi, ka dzmtajaa zemee jau ir silts un ir patiikami atrasties aaraa. Tad ar lielaako prieku arii bastoshu eksamenus (tajaa vienaa-divos priekshmetos, kas man ir), vaaljaashos zaaliitee, shuuposhos pie Gaujas un dzershu alu, seezhot biistami uz tilta margaam. Taa, vot. Tagad jaanokachaa paaris podkaasti, lai riitdien jautraaks maajupceljsh, jaaizdomaa, ka Ievai atvest tiitara/dzeervenju bageti... Un tas laikam arii viss. Shodien jaafilmee viena miljonaara maaja un aabeljdaarzi un tad vakaraa var ielakt arii daudzmaz dzeramo Budvaizeru.

Vakardien redzeju:
1. lielus negjeru locekljus
2. sikhu, kursh peldeejaas ar turbaanu un izskatijaas pec baikera, jo turbaans prosta izklaajies
3. eedu indieshu templii uz griidas, klausoties lugshanas
4. indieshu underground ka4alku

Biju pirtii un peldeejos baseinaa. KFC eediens ir drausmiigs. Necieshu, ka taa ir vieniigaa iespeeja paeest pa vidu filmeshanaam. Izdomaaju sizhetus, ko safilmet.
Iedomaajos, ka man arii vajag "firmas" maiku, kas reklametu manu weblapu un manus naudas rakshanas a.k.a filmeshanas skillus. Forshi, ka vienaadas maikas komandai. Juutos kaa profesionaalis.
Gribu nopirkt wide-angle adaptoru savai kamerai. Vareshu sakt filmet sportu.
Rit bushu filming crew direkotors, shodien filmejam reklaamu.
Vakardien nogarlaikojos sapulcees un speleju angry birds uz sava darba smaartphona. :D


Cheers, peec laicinja atkal updeitoshu savus notikumus.

Biju Mančesterā, tapēc, ka es varu. Izstaigāju muzejus, apskatīju episko arhitektūru. Ļoti mēģināju saskatīt Tsoukalos teorijas Ēģiptes nodaļās un man beidzots sanāca.




Tādus izgriezumus cilvēki nevarēja izveidot. ALIENZ!


Rekur "kamikadze" - iemesls kāpēc tās pilotus iesauca par Kamikadzēm. Bija arī heligopderi un moči.



Em, jā. Cool. Jāskatās, kur varētu aizšaut vēl.

Briivdienas beigushaas, viesi aizbraukushi un atkal saakas darbs. Esmu kaut kaadaa sasodiitaa depresivaja garigaja. Nihilisms, yo. PC World ieinstaletais viruss beidzot piebeidza manu antivirusu, skype un garumzimes vairs nevar dabut stradajoshas, ekranu, kursh liek maksat 100 eiro soda naudu par child porn video un terorisma planiem gan maaku apiet.
Sezhu viena indiesha maajaa, vinja siikaa man lec kleepii un hujzin, hindu vai anglju valodaa megjina runat. Pilniigi neko nesaprotu. Teikshu ka ir, es neesmu viens no tiem, kas saak runaat kaa retards beernu klaatbutnee. Liidz ar to man ir ljoti neerti sheit. Tieshi man aiz muguras uz diivana gulj sieviete, kas veero, ko daru. Kur tik naudas deelj neliidiisi...

Briivdienas mums bija diezgan krutas. Izstaigaajaam Londonu, redzeeju London Eye skeitparku, sapirkaamies suveniirus un visu to suudu. Iepazistinaja ar vieun chali, kura humora izjuuta bija vienkarshi graujoshi laba.



Bijaam Bournemouthaa, pabijam pie okeana, lai gan es uzstaju, ka taa tomeer ir juura.


Oksfordas muzejus un apskates vietas izstaigaajaam, tieshaam, wow.
Birmingemaa ne suuda neapskatijaam kursabiedrenes delj, kurai vajadzeja shoppingu 2 pilnas dienas. Teiksim taa, es tagad zinu daudz vairak par sievieshu apgjeerbiem... Ieva pat ljoti par shito uzvilkas un visu laiku izteica indigas piezimes, es tikai par to smeejos. 24/7 uztureshaanas kopaa parada neredzetas personibas shkjautnes.

Saņemot prakses dokumentus, viens no punktiem bija: "prakses laikā vari rakstīt blogu".
Nodomāju "ok, rakstīšu arī, neies jau pārstāt."

Esmu Anglijā, Birmingemā. Šoreiz gan ne zemenēs. Bet praksē, kā jau nopietnam, piedzīvojumus kārojošam IT studentam pieklājas pēdējajā gadā. Svētdien ielidoju Londonā, kas man, starp citu, bija pirmais lidojums. Sākumā pilnīgi disoriented, what the hell, where am I. Pagrozijos, pastaigāju, adaptējos. Nopirku autobusa biļeti un devos uz savu Birmingemas pilsētu, Londonu tā arī neapskatījis. Bet tam vēl laika gana.

( viss garais raksts )

Biju uz Salacgrīvu aizbraucis. Mīlu jūrju. ^__^
Pati lokālā disene bija tīri tā... Nu.. Kā bērnībā zaļumballes atceros. Veci, apdzērušies veči zvejnieku cepurēs, kas tizli smaida un grib kko pateikt, bet nevar muti piespiest runāt, pacāni "izejamajos wifebeateros", kas medī kautiņus, piedzērušies jaunieši un veci cilvēki, kas domā, ka māk dejot un IR updeitojuši savu Dance Skill paku no versijas '86 uz 2011. Bet nav.

Stopējot, vienreiz jau čalim teicu, ka, ja būs šāda situācija, iešu skaidroties.


Tagad es apzverējos, ka IEŠU! Un ja vajadzēs, došu ar kāju vaigā. Jo tā ir tā lieta, kura būtu jau nu jāsaprot un, ja ar labu nevar, tad, nu, neko. Strādā rindas visur citur, huļi uzskata, ka te var nostāties kādam priekšā? Nostāvēju uz A1 šosejas pāri stundai divu šādu jaunēkļu dēļ.

Darbā iet labi, ahujenna garā full time nedēļa beidzās, tagad varēšu arī patrenēties un praksē kko darīt, a to vadītājs namekajet, ka es ne sūda nedaru (un tā arī ir). Es gan mēģinu viņam iestāstīt, ka daru gan, tik process baigi ilgais, bet tas āzis netic.
Šodien ceru arī izgulēties, pirms tam sakopšu savu living space. Jānoskatās filma, jāpasēž uz balkona ar tēju (tagad afigenna deep vecis esmu, kad pašam savs čajņiks. Gan no rītiem kā riktīgs gruzīgs darba vecis varu dzert kafiju, bet vakaros kā artsy fotogrāfs ar tēju vērot saulrietu), jāizdara vel mazliet freelance lietas un būšu labi atpūties.

Brīvdienās pa lielam izbaudīju jūru, alu, ūdenspīpi, bezmiegu un augļus. Būs iespēja - noteikti braukšu vēl. Izmazgāja man drēbes un no rīta tieši laikā sabiedriskais transports mani nogādāja uz 10 stundu darbadienu. Un tad - kafija, kafija, kafija, kafija.

Tā nopietni ar torti un kafiju dzimšanas dienu atzīmēju ar saviem "darba kolēģiem". Tagad sēžu mājās, graužu kūku, dzeru alu un domāju, ka katru gadu paliek arvien sūdīgāka tā svinēšana. :D

Aizgāju uz treniņu, Jura man uzdāvināja MMA šortus. Pizģets, kruta dāvana. Šim jauni ir, nevajagot vairs. Beidzot nebūšu tas čalis, kurš cīnās ar īsiem Umbro humpaču šrtiem pa 90 sanķiki.

Šodien man ir šā gada lielākā poha. Biju ciemos pie Maira. Paņēmām alu, pasēdējām, papļāpājām par lietām un stuff. Paņēmām vēl alu un aizgājām uz estrādi. Īstenībā ļoti skaista vieta.



Ieliku 2 aliņus upītē atdzesēties. Pļāpājam. Prasu: "Eu, tur gadījumā alus nepeld?"
Sūds, peld ar'! Skrienu, tieši arī otrs sāk peldēt. Ar zaru sabakstu un vienu dabūju. Otrs peld tālāk. Skrienu uz tiltu, tipa ceļu remontē tur. Mairis zvana:"yo, let it go!". Bet es esmu spītīgs āzis, plus, runa iet par 35 santīmus vērtu alus bundžu. (izrādās, ka mūsu teorija nenostrādāja un alus bundžās tomēr peld). Skrienu, tur brigāde stāv. Šie ierauga, ka peld alus un sāk man bļaut, lai no materiālu kaudzes garu dēli paņemu. Izrauju no kaudzes 5m garu dēli un kā spartietis skrienu uz dubļainu pussalu ķeksēt. Kad alus tomēr papeld dēlim garām, visa brigāde izdveš līdzjūtīgu "awww!".
Pēc tam radās ideja, ka viņi varēja ar krānu mani nolaist pie upes, tas būtu ūber fun. Bet nu, neko.

Tad ģeniālā ideja uz veikalu pec 0.5 šņabja, mājās viņam 3 šampjus atradām un tā nu diezgan episki pielējāmies. Sukam no rīta piezvanīja, šis darbu dabūjis. ;/ GL, pinpi.
Normāls trips, vismaz izkustējos.

Karoče viens saķer aiz zirgastes. Otrs ieķeras vestē no sāniem. Saprotu, ka ārā netikšu. Mēģinu pieliekties, bet tvēriens neatslābst. Uz brīdi uzmācas bailes: "tiešām? viss?" ( kā beidzās? )

Šodien aizņemta diena. Pērkam alkoholu, pārtiku, kārtojam mantas, taisīsim līdzi ņemamo ēdienu, meklējam mūziku, kas tiks klausīta, principā baigi nopietnie tūristi, joptvaju! Es arī tagad skaitīšos DJ, un vadīšu 3 dienu garu setu, mainly vieglā reibumā, visticamāk. Nu rasslabons būs nenormāls. Tur neko. Es arī 2 grilus pagrābu, kliedzot: "Man pohuj, es gribēšu desas uz kuģa!" Cerams, ka komanda neapniks, alkohola nepietrūks, laiks būs labs, laiva neapgāzīsies, sanāks atkal piestāt interesantās vietās (pagājušo reizi mēs pa visām pietekām izstūrējām) un overall būs labs noskaņojums.

Ču-čū!