Hesus! Take the wheel!

Šis būs garš posts, kur atspoguļoju visu savu dzīvi, jo ir slinkums postēt īsus ierakstus. Tas ir tāpat kā dafiga treileri no filmām, kas noskatīti un pēc tam pati filma liekas sūds. Nē, pie manis jūs iegūsiet pilnu gatavo produktu.
Un tā kā mani viedokļi un domas mainās katru dienu, tad izveidot sakarīgu rakstu ir grūti.




Tā kā jau laiciņu trenējos D-TEC MMA treniņzālē, varētu sākumā pastāstīt vairāk par to, kā man tur iet. Treniņu sesijas sadalītas pa dienām, viss vairāk vai mazāk balstās uz MMA. Pagaidām maksāju par mēnesi, kurā iekļautas jebkuras 12 "klases" un samaksa ir 40 mārciņas. Nu, cik dārgi vai lēti tas ir, grūti spriest, Latvijā par tādu naudu es pat nezinu ko varētu iemācīties, kaut kādu Tīģera Ķepas tehniku or something. Šeit... nu, ir divi treneri un pēc cīkstoņu rezultātiem spriežot, ir tīri ok. Plus, diži lētāk laikam arī šeit nevar neko atrast. Ja būs laiks un trenēšos biežāk, nāksies atstāt 50 mārciņas un tad neviens tevi nerausta aiz rokas un neprasa, kur ej un ko dari. Tātad.

---

Brazilian jiujitsu.
BJJ IR GAY! Nē, čista, ar katru dienu arvien vairāk gribās ņemt mutē tieši BJJ dēļ. :D


Aizgāju, aizņēmos smirdīgu jaku ar balto jostu un davaj, iegūt apslēptos Brazīlijas zemes cīņas paņēmienus. Pirmais paņēmiens, māca, kā nokrist uz sāniem zem pretinieka. Māca, kā krist uz zemes un sarauties embrijā! Ibio, tas tak ir jau reflekss, ko tur vēl mācīt. Ok, tādos brīžos pie sevis murminu - wtf, wtf... ko es te daru... ^____^
Viss tur balstās uz pozīciju ieņemšanu, visu laiku dzenā, kā no vienas tikt uz otru, kā aizsargāties un kā apiet aizsardzību. Vispār, man bija nenormāla interese, cik spēcīgs es būšu uz zemes pret cīkstoni, kas specializējas šajā nozarē. Redz, viņiem ir strikta jostu polise. Katra nākamā josta ir liels gods un sacensībās arī - visus sadala pa jostu klasēm, līdz ar to, nākamā josta ir liels solis izaugsmē.
Nu, te, jums kā pilnīgiem "kaušļu" analfabētiem būs paskaidrojums (daži man te sūdzās, ka ņifiga saprast nevarot).



Nu, ok, balta ir vājākā un melna ir krutākā, to no amerikāņu filmām tā kā vajadzētu zināt. Ja kas, trenerim ir violetā josta, kas varbūt izskatās ne pārāk iespaidīgi, bet, tā kā viņš ir trenējies ar Gracie cīkstoņiem, kas skaitās nenormāli kruti, tad var manīt, ka šo to jau nu gan zin vīrelis, kaut arī riepa viņam ir drausmīga.
Tad nu jā - man galvā tāds jautājums interesants, cik spējīgs tad es te esmu.
Kā izrādās, pietiekami. Nu un tā kā cīņas notiek ar kimono (viss jums jāparāda priekšā -.- Kimono),šis treneris nožņaudza mani ne reizi vien, taču pašā sākumā gan pats roku vienreiz palaida vaļā un nācās padoties mazajam Hesusiņam. Tas pats ar otru čali, kuram arī violetā josta - veļos, izvairos, spārdos, lokos, bet nu bļin, vienmēr kājas priekšā un kā kakls mazliet neaizsargāts, tā gārdzu, palieku zils un klauvēju pie zemes. ;D
Līmeņa ziņā mani varētu dot zilu jostu ar pāris strīpām uz nākamo jostu. Ļoti gribu uz kkādu BJJ čempi aizbraukt, ja kāds man izskaidrotu noteikumus (bilnīgi melna bilde, kā viņi skaita tos punktus).
Bet paklausoties viņu bazaru no malas... Viņi savu cīņas stilu uzceļ tik augstu! Tipa, neuzvarami roboti bezmazvai. Tikai tapēc, ka māk smuki čučēt uz muguras. Kā arī pārāk pavilkušies uz BJJ zvaigžņu Youtube video un jokiem. Pats skatos un ir ok, bet tas humors nav atkārtošanas vērts un man nākas samāksloti smaidīt katru reizi, kā tiek kaut kas tāds izšpļauts.

Bokss
Tā bija pirmā mana nodarbība, kurā pret mani izturējās kā pret noziedznieku. Es jau pat to rakstīju. Un yep, viss ir tā kā parasti, sākumā necieš, tagad mani ļubī kā negudrs. Spinning backfist iemācīja fucking 5 minūtēs. Nu tā, normālā ātrumā un spēcīgu beidzot. Ā, jā, pareiz -
Wait for it a bit.
Nezinu, kas visiem ir par problēmu ar mani pirmajās tikšanās reizēs. Es turpmāk pat necentīšos nevienam iepatikties, runāt sākšu vispār, tikai satiekot cilvēku kādu 3. reizi. Nu, boksa treniņi pagaidām priekš manis ir nenormāli intense. Tajā stundā tomēr sabāž tik daudz, ibal.

MMA
Kārtējo reizi nākamās dienas jāpavada karstā vannā, kustinot savilktos muskuļus. Aizeju, uzreiz liek paņemt boksa maisu un sāk dzīt uz izturību. Pēc tam iedod cimdus, davaj, būrī. Čo? Es ahujel. Protams, kad jāsitās pret 90+ kg čaļiem, kas tomēr saprot no MMA šo to, man sastiepj gan kaklu, gan plecu, gan sānus. Nu neko, vienam pāršķēlu lūpu ar ceļgalu, vienam uztaisīju zilu aci un vienam gandrīz salauzu roku. Kā man vēlāk paskaidroja, kad jautāju, kas pa sūdu, man teica, ka šeit vienkārši ļauj salikt visu kopā no visām nodarbībām. Nu, itkā doma jau neslikta. Bet tas tāpat nepalīdz manam salauztajam ķermenim. Tā kā šis ir tikai rizi nedēļā, tad jāapmeklē obligāti, forši tā, pie tiem režģiem pierast.

Submission wrestling
Nu, tas bija traki. Ne man. Joks tāds, ka es jau kā gudrs būdams gāju agrāk, iesildijos, jo lai nu kur, lauzšanās noteikti ir vieta, kur es zinu, ka var sabojāt veselību tā, ka pēc tam visu dzīvi nākas atcerēties, ja neiesildās properly. Kā parasti - kkādi spēka un ātruma uzdevumi, un hops, atkal, davaj, Didzis pirmais. Lauzies. Ok, laužos. Hops, hops, džudo metiens, visiem "ooooooou!" no mutes. Pag, Didzis, ko Tu celies, Tev ABAS lāpstiņas jāpiespiež pie zemes. Ok, turpinam. Mother fucking suplex. Čalim roka lupatās, viss, pizģets, turpmāko stundu tirina roku. Kārtējais pierādījums tam, cik nepareizi tur tā sistēma. Tad, kad man būs savs klubs un es būšu treneris, man viss būs zašebis, garantēju. :D
Uz šo nodarbību domāju iet samērā reti, jo labāk dabūt visu laiku pa purnu, nekā taisīt citiem hujņas un neko īsti neiemācīties.
Šī bija pēdējā nodarbību, uz kuru gāju, un pierādījās mana teorija par to, ka es NEVIENAM sākumā nepatīku. Pagājušas 2 nedēļas laikam un (kaut arī es to noteikto britu dialektu PILNĪGI nesaprotu) visi jau grib pļāpāt ar mani, patīk mani nelielie paņēmienu tweak'i un varam arī tēlot mazus bērnus cīņas laikā ar ne pārāk smieklīgiem komentāriem, par kuriem paši, jāatzīst, smejamies.

Uz taiboksu vēl neesmu bijis, bet tur noteikti visiem patiks, ka es izmantoju visas zināmās spērienu tehnikas, man klapēs uz pleca un teiks, ka es esmu vecis. ^___^

---

Pašā praksē, esmu atpakaļ no televīzijas pie oriģinālā vadītāja. Te ir cita dziesma un liek darīt melnos, laikietilpīgos edita darbus, kas garās dienās riebj nenormāli.
Joprojām visi man dzied, ka Apple datori ir ātrāki, tāpēc arī savu spēkstaciju pārlodēju uz Apple "dzelžiem" (starp citu, neviens man netic, ka "Apple detaļas" nav kvalitatīvākas par PC komponentēm un saka, ka, ja es gribu būt profesionālis, man vajag MAC). Līdz ar to man ir veselas divas MAC spēkstacijas. Omg, dubultpro!



Jobanie MAC mīļotāji. Fucking riebj līdz kaulam. Tās Apple bēres vispār, bezmazvai melnos karogus visi kar laukā.
Tā kā MAC ir krutākie kompji, tiek izmantots Final Cut Pro, kas ir, bļed, debīlākā programa ever. Nu. Nav pārāk traki, tomēr, video montāžas pamatakmens skaitās. BET. Tas, ka jebkura izmaiņa, kas tiek veikta jārenderē, man liekas TIK nenormāli tizliun laikietilpīgi! Tu uzliec 5 minūšu klipam krāsu korekciju, 2 minūtes jāgaida, kamēr norenderēs. Uz windawža progām viss notiek uzreiz un bez aizķeršanās. Kapēc viss tik sarežģīti? RAMs taču pietiek, procesors pavelk, kapēc vēl kaut ko renderēt? Kapēc cilvēki vispār... Ok, man laikam vienkārši nesaprast.

Pabeidzu strādāt kā mākslas filmas video redaktora asistents (latviski tik kropli skan) pie krāsu korekcijas. Skatās uz materiālu un saka, ka man esot laba acs uz krāsām. Es truli skatos ekrānā un nesaprotu, nopietni to saka, vai arī vienkārši pašiem slinkums darīt. Ņemot vērā, ka tā ir filma, tad itkā tādus uzdevumus nevarētu dot internam. Bet nu labi. Prieks, ka tiku uzlikt ķepiņas tam projektam.

Filmēšanas daļa patīk vislabāk, jo tas man bija tāds neizzināts lauciņš, plus nav jāsēž dahuja stundas blenžot un editojot to visu. Vot, pieteicos, ka gribu filmēt, izvadāja pa kāzu pasākumiem, tāda kā haltūra tai firmai, tiku filmēt ar Z1, Z7, P2, kā arī ar filmēšanas krānu, redzēju monopodus darbībā, shouder mountus, kā arī tiku padarboties ar steadycam bruņām. Pa tām dienām, manuprāt uzzināju vairāk vai mazāk visu, lai pats varētu atvērt savu kāzu filmēšanas biznesu un saukt sevi par "profesionāli" lolol. Kā pirms viena liela pasākuma man Mr. G teica: "Well, if client asks, you have few years of experience in filming. I mean, you have seen the camera and it's not exactly rocket science".

Kad Mr. G. dodas ballēt, I'm the guy to take with. Vienā pirmdienā izvadāja pa visiem lielākajiem klubiem, dažādu stilu - gan regeja, gan 70-to gadu, gan parastās - tizlās mūzikas. Dzērieni, ja nepaspēju nopirkt pats kaut kā aiz muguras, slepeni, tiek izpirkti, un kad saku, ka vairs nelien iekšā dzeramie, viņš saka, ka iet pēc kolas un tāpat, kaut ko atnesīs. Viņam jau vienalga, viņam tāpat jāstūrē. Klubos, kur ir OK mūzika un pat aizejam pakustēties, dāmas nekautrējas ar savu ķermeņa valodu un pieskārieniem izrādīt, CIK ĻOTI viņām negribas šodien iet vienām pašām un uz savām mājām un gulēt aukstā gultiņā. Dažas gan pat bija tīri glītas ;/
Vēl normālu prikolu ierādīja. Aizbraucām ēst uz kazino. At first I was like - wtf. Bet tad viņš pastāstīja, ka paika tur nenormāli lēta, jo nav jēgas likt uzcenojumu, visi tāpat naudu padirš. Pieēdāmies pilnu šķīvi ar maizītēm, tad viņš aizgāja un 2 minūtēs ruletē padirsa 20 mārciņas un varējām braukt mājās. :D

---

Māja. Oh, well.Daaaudz gadu ir šīs mājas iemītniekiem. Gudri cilvēki. Bet joprojām, nu ok, trauki izlietnē ta nekas vēl, pastumju malā, bet tas, ka no ledusskapja plauktiem met ārā citu produktus un liek zīmītes, kas vēsta par plauktiņa privatizāciju... Vai arī tas, ka svētdienas vakarā apmēram 7 dakšiņas kaut kur nozudušas un palikusi tikai viena. Vienā rīta pamanīju, ka 1/4 maizes kukuļa pazudusi. Sākusies cīņa par izdzīvošanu. :D Agrāk pieminētais Itālis pālī mēdz nākt manā istabā, jo, kā jau teicu, mājās pārrodos vēlu un kamēr vēl kādu filmu noskatos, ir jau pāri vieniem. Pieklauvē un sāk stāstīt visādas lietas. Mazliet amizanti, bet par to galīgi neiebilstu. Vienā dienā paziņoja, lai uzmanoties, jo viņš esot savu itāļu onkuli nosaucis par idiotu un tagad viņa ģimene plāno viņu nogalināt, varot arī atceļot uz mūsu māju. Bet viņš pats pārāk nesatraucoties, jo ja viņš pirmais viņu nogalinās, tad viss būs ok. Itāļi bļ.
Sieviete, kurai jātīra māja reizi nedēļā, šonedēļ parādījās pirmo reizi, iztīrot tikai daļu. Virtuvē grīda pilna sūdiem. Te nu tev bija "I will not tolarate mess".
Tikai tagad pamanīju, ka vanna ir nereāli kruta štelle un gulēt karstā ūdenī ir ļoti relaksējoši. Gadus 2 laikam nebiju vanna bijis... Baigi īstenībā.
Vēl viena lieta, kas ir mana paranoja filmu iespaidā - mājai ir galvenās un pagalma durvis. Tā kā cilvēki nāk un iet, naktī tā mazliet dīvaini mēdz palikt pie aizdurvju boilera skaņām, jo nezini, durvis aizslēgtas vai nē :))
Gāzesplīts citreiz noved līdz baltkvēlei, jo cepeškrāsns mēdz vienkārši nestrādāt un pūst uz maniem sasaldētajiem kartupeļiem tikai aukstu gaisu. Ieliec, aizej nomazgāties, atnāc tipa vakariņās, kartupeļi vēl ar ledus gabaliem. FUUUUUU.
Nu, bet za to te ir 2 gaismas slēdži pirms un pēc gaismmetēja, riktīgi ērti pārvietoties pa gaiteņiem tumsā.

---

Kontaktus ar Latvēšiem uzturu, ik pa laikam uznāk vēlme pēc normālas, inteliģentas komunikācijas. Naprimer:

Runa par tikko saņemto Ļeņingradas dziesmu no Maira.

Didzis: "vsjo zaibalo, pizģets, nahuj, bļaģ"
Didzis: love it
MAIRIS: :D
MAIRIS: what's not to love? :D
Didzis: :D :D :D

Sestdien braukšu pie Alekseja, taustīšu viņa sievas punci (gaidot, lai sajūtu spērienu. Bez fucking spēriena mājās nebraukšu! Man nekad pa plaukstu nav iespēris ēm... tehniski tas skaitās embrijs, vai jau mazulis? T_T) un, dzerot alu, gudri spriedīšu, cik svarīgi ir sabalansēt savas un bērna vajadzības.



Cheeeeers, lads!