UK saga
No hosteļa esmu izvācies, nozogot tikai ēdampiederumus. Iegāju veikalā, ieraudzīju, ka tualetes papīra 4paka maksā 3 latus, nodomāju, bļe, es tak pa tām tualetēm varēju nozagt jaguāram. Nu ok, neko, krūzīti un tualetes papīru pats nopirkšu. Hostelī tāpat sāka besīt cilvēki. Vācu čalis visu laiku uzvedās tā samāksloti atraisīti, itālis visu laku runā par savu mūziku un to, ka viņš tak arī esot mākslinieks (vienā vakarā teica, ka sakomponējis 6 dziesmas, varu derēt, ka kvalitatīvs mūziķis :D). Kā vienīgo tādu riktīgo sarunu biedru man izvērtās viens padzīvojis brits, kurš atbraucis līdzi meitai uz universitāti. Palīdzēt ar mantām tā kā un ievākšanos. Tik dīvaini. Tik daudz jauniešu, a es ar to veci runāju. par tādām lietām, par kurām parasti nerunāju. par to, kapēc anglijā optiskā šķiedra nav populāra un par to, kā ir bijis, kad viņš strādājis National Defence birojā, vai kaut kādā tādā iestādē. Beigās pat gājām uz pabu iedzert aliņu. Diemžēl pusceļā piezvanīja prakses vadītājs, sakot, ka jābrauc uz vienu hosepārtiju dzert, lietot nārkotikas un skatīties uz ārzemju meitenēm. :D Nu labi, tā neteica, bet doma tieši tāda.
Jaunā māja... Hmmm. Man te patīk. Lai arī cik nožēlojami, Latvijā man tāda māja nekad nebūs. Saspiesta sīka dalītā māja ar 6 istabām, vienu viesistabu un 3 vannasistabām, virtuvi un garenu, pretīgu dārzu, kur aug zāle. Gaiteņi izklāti ar paklājiem. Virtuve labiekārtota. Istaba man ir ļoti maza, bet man patīk, vismaz nav tās sajūtas, ka esi viens pats, ko pastiprinātu liela istaba, kā arī vieglāk sasildīt ziemā tādu. 3. stāvs, ar vienu jumta logu. Mēbeļu ziņā man pietiek, mazliet kaitina, ka grīda čīkst, bet hey - nekļūsim izvēlīgi.
Blakusistabā dzīvo itālis Antonio, wow, nu cik stereotipiski! :D Ir akcents, izteikta žestikulācija un viss pārējais. No tām 2 sarunām man likās nedaudz dīvains, nezinu, uzticēšos pirmajam iespaidam. (kā vēlāk noskaidrojās, papildinot šo postu pēc pāris dienām - IT čalis, kas atbraucis strādāt par pavāru. lolol. Teicu, ka kādā dienā noteikti gribēšu cooking lessons, jo jau par rīsu vārīšanu vien pāris trikus izstāstīja. Dzīvojis tajā pat hostelī, kur es. Laipns un izpalīdzīgs vecis, par spīti dīvainajām sarunām dažu brīdi.)
Pirmajā stāvā dzīvo plikpaurains strādnieks, kurš vienreiz pasveicināja, atnācis nenormāli vēlu no darba. Izskatījās arī pa vecu, lai būtu kas kopējs.
Trešais, ko zinu, ir Lee. Brits, pajauns, enerģisks un tās sarunas, kas ar viņu bijušas, ir bijušas vienkārši lieliskas. Interesants čalis, teica, ka drīz izvācās un brauc dzīvot uz citu pilsētu, mazliet žēl. Ar viņu noteikti varētu vakaros pasēdēt un alu iedzert un kaut vai to pašu regbiju vai futbolu paskatīties.
Taisu ēst.
Prakse. He he... Well, tas ir interesants stāsts...
Strādāšu uz forša Makintoša un milzīga ekrāna, kas nodrošinās man lielkalibra web browsēšanu. Jāiemācās Final Cut Pro, jo ne ar ko citu viņi nestrādā. Kamēr mans aizbildnis vazājas pa Vācijas ielām, mani atstāja Sighu televīzijā. Mazs kantorītis tajā pašā ēkā, bet no nostāstiem - skatītāju vairāk kā LV un EST televīzijās kopā. Tur man kolēģis ir igaunis. Tāpēc arī tāds salīdzinājums. Sākumā biju nenormāli aizrauts par to visu, taču ar katru dienu atklājas kaut kādi trūkumi, nepilnības. Kopumā, joprojām neesmu atmetis cerības, katrā ziņā samaksa, ko viņi saņem par darbiem, kurus reāli varētu izdarīt es, ir vienkārši šokējoši smieklīga. Labā nozīmē. Ofiss un liels MAC kompis norāda uz profesionālismu. Ā, nu vēl viņi visādas augstskolas foršas pabeiguši. Bet tad, kad jāatcerās, kā keyframe saucās, saka "punktiņi". Pašlaik tajā TV iegūstu baigos kontaktus, piemēram, vienā dienā bija ienācis kkāds aktieris, kurš nesen sācis palikt populārs un visi viņam apkārt lidinās un čalo. Igaunis piedāvāja iesaistīties viņa Baltijas līmeņa kompānijā, ko noteikti izmantošu, ja būs iespējams. Ļoti ceru, ka tā televīzija piedāvās arī kaut kādas haltūras. Tā jau pagaidām cool, ļauj visu darīt, ja vien iespēja. Sagatavoties tiešraidēm, braukt uz filmēšanām, editot materiālus. Iespējams, ka kļūšu populār indiešu kultūrā, jo, braucot uz filmēšanu, izrādijās, ka nav britu puikas, kam jāfilmējas. Nolēmām, ka filmēsim mani. Nu un tagad mani raidīs kaut kādā bērnu raidījumā.
Manas cīņas mākslas. Nu, vietējā sporta veikalā sapirkos brendotu inventāru, tā kā var teikt, ka esmu nereāli cool čalis tagad. Tapout tkrekls, joptvaju. Bet nu jā, kapēc ne, ja ir 70% atlaides? Šodien biju uz vienu MMA iestādi, "oi, mate, naaaah, they went to Wales. Some sort of tournament. Come on Monday". Atvilkos uz mājām un gribēšana sākt montēt to mākslas filmu, vai arī iet uz tikšanos ar tās kompānijas producentiem pilnīgi pazuda.
Nu, ies pirmdien, bet tas, ka puiši kaut kur brauc, man patīk. Ar sakrustotiem pirkstiem ceru, ka visi man spēs sadot pa pakaļu, lai atgriežas vēlme trenēties. Brīžiem tiešām jūtos fucking neveselīgs. Tā laikam notiek, kad pieradina to gaļas gabalu, ko sauc par ķermeni.
Vispār, kad neesmu aizņemts, ir pasmagi. Pasūtīju ebayā mp3 pleijeri ar 128 megabaitiem pa 2,50Ls. ;D Lai staigāšana nav tik vienmuļa. Vakaros vienmēr ir ko darīt tāpēc vēl neizjūtu tik ļoti, bet, kad skype ar kādu savējo parunājos, pārņem vientulības sajūta. Nevar teikt, ka baigi atpūšos te. Nauda gan deg kā negudra, pērkot burgerus un kolu. Labi, ka man dienā 2 ēdienreizes, savādāk jau būtu resnis. Interesanti, ka te pusfabrikāti aizstājuši the real deal. Kartupeļus tādus - apaļus un nesagriestus neesmu redzējis.
Kaut kad drīzumā derētu aizlaist uz kādu citu pilsētu, cerams, ka nākamnedēļ atradīsies brīvs laiks, nauda un gribēšana.
p.s
Reliģija - tas ir radikāli, vecīt.
Šis - pēdējais, tiešām notiek turpat. Sīkajā drukā bija rakstīts.
No hosteļa esmu izvācies, nozogot tikai ēdampiederumus. Iegāju veikalā, ieraudzīju, ka tualetes papīra 4paka maksā 3 latus, nodomāju, bļe, es tak pa tām tualetēm varēju nozagt jaguāram. Nu ok, neko, krūzīti un tualetes papīru pats nopirkšu. Hostelī tāpat sāka besīt cilvēki. Vācu čalis visu laiku uzvedās tā samāksloti atraisīti, itālis visu laku runā par savu mūziku un to, ka viņš tak arī esot mākslinieks (vienā vakarā teica, ka sakomponējis 6 dziesmas, varu derēt, ka kvalitatīvs mūziķis :D). Kā vienīgo tādu riktīgo sarunu biedru man izvērtās viens padzīvojis brits, kurš atbraucis līdzi meitai uz universitāti. Palīdzēt ar mantām tā kā un ievākšanos. Tik dīvaini. Tik daudz jauniešu, a es ar to veci runāju. par tādām lietām, par kurām parasti nerunāju. par to, kapēc anglijā optiskā šķiedra nav populāra un par to, kā ir bijis, kad viņš strādājis National Defence birojā, vai kaut kādā tādā iestādē. Beigās pat gājām uz pabu iedzert aliņu. Diemžēl pusceļā piezvanīja prakses vadītājs, sakot, ka jābrauc uz vienu hosepārtiju dzert, lietot nārkotikas un skatīties uz ārzemju meitenēm. :D Nu labi, tā neteica, bet doma tieši tāda.
Jaunā māja... Hmmm. Man te patīk. Lai arī cik nožēlojami, Latvijā man tāda māja nekad nebūs. Saspiesta sīka dalītā māja ar 6 istabām, vienu viesistabu un 3 vannasistabām, virtuvi un garenu, pretīgu dārzu, kur aug zāle. Gaiteņi izklāti ar paklājiem. Virtuve labiekārtota. Istaba man ir ļoti maza, bet man patīk, vismaz nav tās sajūtas, ka esi viens pats, ko pastiprinātu liela istaba, kā arī vieglāk sasildīt ziemā tādu. 3. stāvs, ar vienu jumta logu. Mēbeļu ziņā man pietiek, mazliet kaitina, ka grīda čīkst, bet hey - nekļūsim izvēlīgi.
Blakusistabā dzīvo itālis Antonio, wow, nu cik stereotipiski! :D Ir akcents, izteikta žestikulācija un viss pārējais. No tām 2 sarunām man likās nedaudz dīvains, nezinu, uzticēšos pirmajam iespaidam. (kā vēlāk noskaidrojās, papildinot šo postu pēc pāris dienām - IT čalis, kas atbraucis strādāt par pavāru. lolol. Teicu, ka kādā dienā noteikti gribēšu cooking lessons, jo jau par rīsu vārīšanu vien pāris trikus izstāstīja. Dzīvojis tajā pat hostelī, kur es. Laipns un izpalīdzīgs vecis, par spīti dīvainajām sarunām dažu brīdi.)
Pirmajā stāvā dzīvo plikpaurains strādnieks, kurš vienreiz pasveicināja, atnācis nenormāli vēlu no darba. Izskatījās arī pa vecu, lai būtu kas kopējs.
Trešais, ko zinu, ir Lee. Brits, pajauns, enerģisks un tās sarunas, kas ar viņu bijušas, ir bijušas vienkārši lieliskas. Interesants čalis, teica, ka drīz izvācās un brauc dzīvot uz citu pilsētu, mazliet žēl. Ar viņu noteikti varētu vakaros pasēdēt un alu iedzert un kaut vai to pašu regbiju vai futbolu paskatīties.
Taisu ēst.
Prakse. He he... Well, tas ir interesants stāsts...
Strādāšu uz forša Makintoša un milzīga ekrāna, kas nodrošinās man lielkalibra web browsēšanu. Jāiemācās Final Cut Pro, jo ne ar ko citu viņi nestrādā. Kamēr mans aizbildnis vazājas pa Vācijas ielām, mani atstāja Sighu televīzijā. Mazs kantorītis tajā pašā ēkā, bet no nostāstiem - skatītāju vairāk kā LV un EST televīzijās kopā. Tur man kolēģis ir igaunis. Tāpēc arī tāds salīdzinājums. Sākumā biju nenormāli aizrauts par to visu, taču ar katru dienu atklājas kaut kādi trūkumi, nepilnības. Kopumā, joprojām neesmu atmetis cerības, katrā ziņā samaksa, ko viņi saņem par darbiem, kurus reāli varētu izdarīt es, ir vienkārši šokējoši smieklīga. Labā nozīmē. Ofiss un liels MAC kompis norāda uz profesionālismu. Ā, nu vēl viņi visādas augstskolas foršas pabeiguši. Bet tad, kad jāatcerās, kā keyframe saucās, saka "punktiņi". Pašlaik tajā TV iegūstu baigos kontaktus, piemēram, vienā dienā bija ienācis kkāds aktieris, kurš nesen sācis palikt populārs un visi viņam apkārt lidinās un čalo. Igaunis piedāvāja iesaistīties viņa Baltijas līmeņa kompānijā, ko noteikti izmantošu, ja būs iespējams. Ļoti ceru, ka tā televīzija piedāvās arī kaut kādas haltūras. Tā jau pagaidām cool, ļauj visu darīt, ja vien iespēja. Sagatavoties tiešraidēm, braukt uz filmēšanām, editot materiālus. Iespējams, ka kļūšu populār indiešu kultūrā, jo, braucot uz filmēšanu, izrādijās, ka nav britu puikas, kam jāfilmējas. Nolēmām, ka filmēsim mani. Nu un tagad mani raidīs kaut kādā bērnu raidījumā.
Manas cīņas mākslas. Nu, vietējā sporta veikalā sapirkos brendotu inventāru, tā kā var teikt, ka esmu nereāli cool čalis tagad. Tapout tkrekls, joptvaju. Bet nu jā, kapēc ne, ja ir 70% atlaides? Šodien biju uz vienu MMA iestādi, "oi, mate, naaaah, they went to Wales. Some sort of tournament. Come on Monday". Atvilkos uz mājām un gribēšana sākt montēt to mākslas filmu, vai arī iet uz tikšanos ar tās kompānijas producentiem pilnīgi pazuda.
Nu, ies pirmdien, bet tas, ka puiši kaut kur brauc, man patīk. Ar sakrustotiem pirkstiem ceru, ka visi man spēs sadot pa pakaļu, lai atgriežas vēlme trenēties. Brīžiem tiešām jūtos fucking neveselīgs. Tā laikam notiek, kad pieradina to gaļas gabalu, ko sauc par ķermeni.
Vispār, kad neesmu aizņemts, ir pasmagi. Pasūtīju ebayā mp3 pleijeri ar 128 megabaitiem pa 2,50Ls. ;D Lai staigāšana nav tik vienmuļa. Vakaros vienmēr ir ko darīt tāpēc vēl neizjūtu tik ļoti, bet, kad skype ar kādu savējo parunājos, pārņem vientulības sajūta. Nevar teikt, ka baigi atpūšos te. Nauda gan deg kā negudra, pērkot burgerus un kolu. Labi, ka man dienā 2 ēdienreizes, savādāk jau būtu resnis. Interesanti, ka te pusfabrikāti aizstājuši the real deal. Kartupeļus tādus - apaļus un nesagriestus neesmu redzējis.
Kaut kad drīzumā derētu aizlaist uz kādu citu pilsētu, cerams, ka nākamnedēļ atradīsies brīvs laiks, nauda un gribēšana.
p.s
Reliģija - tas ir radikāli, vecīt.
Šis - pēdējais, tiešām notiek turpat. Sīkajā drukā bija rakstīts.
Comments