Kreisā sejas puse gan ir zila, viss torso sašķaidīts ar nagiem, bet uzvarējis un laimīgs.
Vispār stāsts interesants. Visi lielie fani un skatītāji kā parasti piepisa. Daļa tādēļ, ka mašīnas nedarbojas, daļa - jo vienkārši ir melīgi lopi. Žeņa arī norūc par šito un, tā kā man nav neviena, kas varētu būt sekundants, braucam ar autobusu.
Zālē neviens nesmaida un mani nomoka šī atmosfēra. Visi draudīgie čaļi ir acīmredzami nobijušies, ko pēc tam cīņās var redzēt, daži cīņās griež muguru un tolkom vispār nevar savākties. Pretinieks tiešām ir 80kg, pāris simtus gramu pāri, lieliem pleciem, nopietns un manāmi vecāks vīrietis. Noteikumus atnāk apspriest ar treneri un ir ļoti nopietns, treneris tāds jautrs un nedaudz ņirgājas par mani un manām bažām, ka viņa audzēknis ir lielāks par mani. Visu nedēļu man borēja, ka viņš nāk no viena no labākajiem Rīgas kikboksa klubiem un, lai Dieva dēļ nemēģinot apmainīties sitieniem stāvus, turpat uz grīdas arī palikšot. Un tad mani mocīja spītība. Pirmkārt, liela daļa nemaz nezin, ka esmu diezgan sucessful grapleris. Tie, ar ko trenējos, zin, ka esmu diezgan labs, bet viņi nezin, kāda man josta un kādi panākumi. Sasodīts, drīzāk tam kikbokserim būtu jābaidās.
Skipping all the hujņa - karoče esmu pasākuma headlainers. Wow. Kruti.
Sadzenu sevī adrenalīnu un aiziet cīnīties. Pēc pirmā raunda Žeņa sakliedz, lai es neturu rokas lejā kā lohs. Viss raunds principā paiet stāvus cīņā. Dabūju pa seju tā ka noplakšķ vien. Izslēgties netaisos, tuvcīņā viņš veiksmīgi izvairās. Nu ok, stāvēs. At kājām sanāca tīri labi pastrādāt. Otrajā raundā pateicoties viņa svaram, viņš netiek nomests uz galvas, mountoju viņu un, kliedzot un raujot no visa spēka, dzirdu kā viņš sāk gārgt un velku, līdz tiešām var saprast, ka viss - game over.
Rarr. Ļoti laba sajūta. Kāpjot nost orgs man paziņo, ka manā īpašumā nonāk fucking boksa maiss. HAHA, mums jau tā nav transporta, tagad vēl boksa maiss 150cm augstumā jānogādā mājās. Nu neko, labi, ka kursabiedrs bija skatīties. Riktīgi liels paldies, ka aizveda līdz mājām, hoķ tas viņam liels līkums sanāca.
Nu ko, esmu still undefeated MMA disciplīnā un gatavojos nākamajam pasākumam. Noteikti došu sev un dabūšu par to, kā es rokas turu un, lai gan cīņa jau bija skatāmāka, man ir shitload of stuff, ko mācīties. Ir arī video safilmēts. Un beidzot manas cīņas sāk atmaksāties balvu veidā. Tagad jāizdomā, kur to milzīgo maisu likt lolol :D pagaidām tā ir lieliska mēbele istabā, kas noder ciemiņu uzņemšanai. ;D
Par saviem panākumiem gribu pateikties trenerim Jurim, kas ar mani intensīvi strādāja nedēļu un tam Kungam par gara spēku.
Labs džudo+sūdīgs kikbokss > labu kikboksu.
Peace!
Vispār stāsts interesants. Visi lielie fani un skatītāji kā parasti piepisa. Daļa tādēļ, ka mašīnas nedarbojas, daļa - jo vienkārši ir melīgi lopi. Žeņa arī norūc par šito un, tā kā man nav neviena, kas varētu būt sekundants, braucam ar autobusu.
Zālē neviens nesmaida un mani nomoka šī atmosfēra. Visi draudīgie čaļi ir acīmredzami nobijušies, ko pēc tam cīņās var redzēt, daži cīņās griež muguru un tolkom vispār nevar savākties. Pretinieks tiešām ir 80kg, pāris simtus gramu pāri, lieliem pleciem, nopietns un manāmi vecāks vīrietis. Noteikumus atnāk apspriest ar treneri un ir ļoti nopietns, treneris tāds jautrs un nedaudz ņirgājas par mani un manām bažām, ka viņa audzēknis ir lielāks par mani. Visu nedēļu man borēja, ka viņš nāk no viena no labākajiem Rīgas kikboksa klubiem un, lai Dieva dēļ nemēģinot apmainīties sitieniem stāvus, turpat uz grīdas arī palikšot. Un tad mani mocīja spītība. Pirmkārt, liela daļa nemaz nezin, ka esmu diezgan sucessful grapleris. Tie, ar ko trenējos, zin, ka esmu diezgan labs, bet viņi nezin, kāda man josta un kādi panākumi. Sasodīts, drīzāk tam kikbokserim būtu jābaidās.
Skipping all the hujņa - karoče esmu pasākuma headlainers. Wow. Kruti.
Sadzenu sevī adrenalīnu un aiziet cīnīties. Pēc pirmā raunda Žeņa sakliedz, lai es neturu rokas lejā kā lohs. Viss raunds principā paiet stāvus cīņā. Dabūju pa seju tā ka noplakšķ vien. Izslēgties netaisos, tuvcīņā viņš veiksmīgi izvairās. Nu ok, stāvēs. At kājām sanāca tīri labi pastrādāt. Otrajā raundā pateicoties viņa svaram, viņš netiek nomests uz galvas, mountoju viņu un, kliedzot un raujot no visa spēka, dzirdu kā viņš sāk gārgt un velku, līdz tiešām var saprast, ka viss - game over.
Rarr. Ļoti laba sajūta. Kāpjot nost orgs man paziņo, ka manā īpašumā nonāk fucking boksa maiss. HAHA, mums jau tā nav transporta, tagad vēl boksa maiss 150cm augstumā jānogādā mājās. Nu neko, labi, ka kursabiedrs bija skatīties. Riktīgi liels paldies, ka aizveda līdz mājām, hoķ tas viņam liels līkums sanāca.
Nu ko, esmu still undefeated MMA disciplīnā un gatavojos nākamajam pasākumam. Noteikti došu sev un dabūšu par to, kā es rokas turu un, lai gan cīņa jau bija skatāmāka, man ir shitload of stuff, ko mācīties. Ir arī video safilmēts. Un beidzot manas cīņas sāk atmaksāties balvu veidā. Tagad jāizdomā, kur to milzīgo maisu likt lolol :D pagaidām tā ir lieliska mēbele istabā, kas noder ciemiņu uzņemšanai. ;D
Par saviem panākumiem gribu pateikties trenerim Jurim, kas ar mani intensīvi strādāja nedēļu un tam Kungam par gara spēku.
Labs džudo+sūdīgs kikbokss > labu kikboksu.
Peace!
Tad kā tu beigās uzvarēji? Bildē izskatās pēc front mounta, no kura veiksmīgi var tikai laterālos žņaugšanas paņēmienus un ezekiēlu izmantot.
Noteikti joprojām adrenalīns un eiforija :)
Anyway, pilna kontakta mma sacensībai vajag iekšas. Priecājos, ka uzvarēji. Noteikti iepostē arī video!
bet nu prieks.
hi5