###

ಠ_ಠ

12/26/23 01:40 am - bebes aug

Luiza gandrīz jau staigā. Vienu brīdi likās nesasniedzams mērķis, bet tagad jau gandrīz realitāte.
unbelīvabl.
Dāvanās bija divas identiskas lelles(jo ja ir dvīņi visam ir jābūt x2, jo savādāk konflikts. Šūpoles un šūpuļzirdziņš is a battleground, nerunājot par visiem citiem random sūdiem ko vnk VAJAG izraut māsai no rokām. Monke.) un mazi plastmasas dzīvnieki, KURI TIKA SABUČOTI, BEZ IZŅĒMUMA, ARĪ RUKSIS pie pirmās iepazīšanās.
Paldies kosmosam/dievam/Dievam/Allaham par vislabāko, kas ar mani, jebkad ir noticis. Bērni ir maģija. Katru reizi dzirdot viņu smieklus sirds dzied. Tagad ir atvaļix un smieklu ir daudz. Ok, viņas arī beidzot jau pāris dienas guļ visu nakti(kas jau pats par sevi ir unbelīvabl), so ir vairāk enerģijas to visu novērtēt.
Tieši pirms ziemīšiem visi kopā svinētāji norāva kovidu vai citas lipīgas kaites, so mierīgi ziemīši. Vismaz nav jāvergo virtuvē un alko iepirkts. Mierīgi.
Mashallah.

1/2/23 10:29 pm - novynovynovynovygood

nonesu kompi no "ofisa" uz dzīvojamo istabu un pa retam bik ķimerēju mūziku. nu kad bērni ļauj. vai arī kad uzdrīkstos upurēt miega stundas. ir labi.
novy gads klāt, un ķipa ir kkāds atskaites punkts kur paskatīties atpakaļ. em. karoč 2022 iet pist sūdu. nevienam nenovēlu tādus straglus. jāatzīst ka "character development" ir ahujennais, bet nu nahui. ir kruti ka kkādus jaunus limitus atklāj pie kuriem joprojām nesaplīsti, bet šitas ir baigi nogurdinoši. bet nu whatever. it will pass. all shall pass.
vienā mirklī gandrīz gāju uz terapiju, jau uzrakstīju visus savus issues kas traucē(nu jo ja jau maksās naudu par runāšanu, ta vajag zināt par ko runāt), pārlasīju, nosecināju ka krindž un nahuj skumt/cepties. muhļījam tālāk. vēl tikai maģiski jākļūst empātiskākam un jānomaina kkādi defense/survival mehānismi. good luck. pagātni neizmainīt un citus cilvēkus arī. ar asarām acīs un sakostiem zobiem tēvam teikt ka "bija baigi grūti bērnībā un tu esi kinda pie tā vainīgs" neko manā dzīvē nemainīs, tikai pievienos vēl vienu mirkli dzīves "best of krindž" montāžai. tur materiāla pietiek. nevajag barot to zvēru.

rīt beidzot uz darbu.
atvaļinājums beidzies.
slava bogu.

9/15/22 10:49 pm - 2:0

Pagaišnedēļ uzvarēju otro cīņu ar kovidu. Cerams ka triloģijas nebūs.
Fyzykal damage nulle, izņemot sāpošu muguru no dīvāna sievas mirušās omes dzīvoklī. Big isolation = big depris. Atnesu mājās, viss sapisās uz pāris dienām. Atpisināju kkā atpakaļ. Noklausijos rogana podkāstu ar doktoru par traumām. Ļoti labi. Jānozog grāmata. Piepildīja ar iedvesmu līdz aukslējāmm. Sāku rakstīt piezīmes par visām savām traumām un dzīves sapisieniem. Mby izštukošu pats, mby būs konspekts terapijai. Juan dei. Juan dei.


Bebes progresē. Lēnām, bet pārliecinoši.

8/20/22 11:42 pm - Samting samting ciešanas

Pedējā laikā daudz. Visa daduz. Daudz prieka, skumju, dusmu, laimes, rūgtuma.
Centieni to visu navigēt saglabājot veselu saprātu un nepadodoties rūgtumam un ir diezgan suxesful. Kkā dabīgi pat notiek. Karoč mēģinu pateikt ka esmu transcendants ubermensch kas cenšas saglabāt kkādu dvēsles pjuritī. Laikam bērni pie vainas.
Jo es varētu būt tik ļoti rūgtuma pilns. Par ārstiem kas dzīvo savā ortodoksijā, par medmāsām kam svarīgi ir pasēdēt telefonā kā rezultātā mums ir bērns kam ir kkāda psiholoģiska trauma ēst no pudeles. Par to ka liktens ir sliktens un vaivai cik grūti viss.


Daddy JP būtu lepns. Bet ja srs. Viņa grāmatas bija turning point. Rekomendēju. Saprotu ka krabju nodaļa ir boring af bet tai vnk jātiek pāri. Es to krabju dēļ grāmatu atliku uz veselu gadu. Big mistejk bet nu hepns. Ja nebūtu tā, tad nebūtu tā kā ir tagad. Un ir labi.

Ok bby mostas.
Like n subscribe.
Mīliet dzīvi!

8/3/22 10:00 pm

Fāterings internetu laikmetos rulz. Man nevajag mega mātes instinktus. Man ir jūtūbs.

How to put your baby to sleep according to "The Baby Whisperer"

8/3/22 03:06 am - Dont tell the boys

Ex kolēģe pa pālim pastāstija ka viņas vīrs esot kkādā mental health institution. Ik pa laikam par šito atceros un baigi domāju. In passing pateicu savai sievai un viņas pirmā reakcija bija "o no kā tad viņai tagad vienai pašai un vēl ar bērniem a vai dies". Un tad man bija jāizskaidro cik ļoti menz mentālās veselības ir sūdā un ka viņas pirmā reakcija principā ir sabiedrības attieksme in general un tas baigi nepalīdz. Tas ka 50 gadīgs vecis ir ierakstījies kkādā slimnīcā ir indikators ka kkas ir baigi bad bad. Also ka viņu neatrada karājoties pagrabā/bēniņos ir kinda gut.


Es gan drošvien pakārtos. Neesmu jau mīkstais. *badumtss*

7/26/22 12:59 am - Tak nomierinās pls. Es pat nevienu reizi neizmantoju vārdu "vecenes".

Mazā ar antibiotiku palīdzību veseļojas no infekcijas, nu jau braši ēd no pudelītes visas maltītes. Tagad kkāds monitoringa periods un mistisks masas cipars jāsagaida. Vēl nedaudz. Vēl nedaudz un būsim mājās.
Vēl nedaudz un manas smadzenes salūzīs. Nu nē jau. Tas viss ir tikai trials and tribulations from god. Post dzemdību hormoni ir kkas ahujennijs. Es tagad saprotu(ok tā ir tikai mana spekulācija) kapēc ir tik daudz single māmiņu. Viņas paliek pilnīgi debīlas un bieži vien nejaukas. Un tagad tam visam pāri vēl ir jauns paštaisnuma slānis, jo "es esmu MĀTE bļe".
Viena kolēģe pirms 10 gadiem izmantoja frāzi "bļe Santa tu savas smadzenes arī izdzemdēji?". Tad likās smieklīgi. Tagad i crie evry tiem.
Internetos redzēju memi par to ka "kapēc cilvēki saka ka pirmais bērna gads ir visgrūtākais?" Un tad ir vidjomontāž ar kkādu metālu apakšā kur bērni panko, vārtās pa dubļiem un nodarbojas ar visādu recidīvismu. Biš. IR(šitas vārds vēl lielākā kapslokā) GRŪTĀKAIS, JO DZEMDĒTĀJA IR SAPISUSIES PRĀTĀ.
Bet is ok. Is normal. Is life.


Enīvei. Riktīgi patīk būt tētim. Small human atsakās vest jebkādas pārrunas un iziet uz kompromisiem, bet esmu jau atstrādājis savas pārtīšanas/barošanas rutīnas. Katra atraudziņa ir svētki. Prektis meiks perfekt. Interesanti kā būs hendlot ar diviem.
Also ik pa laikam attopos pie "Uj šitā darītu mans sencis. Lets do the opposite." Baigi labais fīlings par šito visu. Itkā būtu dzīves jēga atrasta or somfin.

Life is actually fucking great.

7/18/22 07:35 pm - Tātad

Pirmā sieva pēc pārprecēšanās, protams, ieplāno savu medusmēneša ceļojumu uz šito eiropas galu. Es protams piekrītu satikties, jo esmu pieklājīgs. Pēc tam gan ir divas dienas jāmokās ar ķermeniskām traumas sajūtās un sevis/viņas psihoanalīzi. Bet ir ok. Esmu pieklājīgs. Protams, visidealākais variants būtu viņu nekad dzīvē neredzēt, nedomāt par viņu, tīklos neredzēt un vnk aizmirst par eksistenci. Bet esmu pieklājīgs(un vēl liekas ka to pasakot skaļi būšu vājš/kkādā veidā dark side will have won/un vnk viņa sajutīsies slikti.) Tātad. Turpinu būt pieklājīgs, ceru ka šie gadījumi būs pēc iespējas retāk, stej stronk. Jaunais(kek 10 gadi vecāks) vīrs liekas tīri sakarīgs(jocīgi ka ir visas manas substanču problēmas), un lai viņiem viss iziet ahujenna. 
Tikai bez manis.


Also. Ir tak dīvaini iepazīstināt pirmo vīru ar otro vīru un tad sēdēt ar mirdzošām acīm un vērot to visu kā kkādu realitātes šovu?
Cilvēk mīļais. Saņemies.

7/8/22 05:18 pm - Mēreni iepuvusī sabiedrība.

Nav jau slikta doma. Ir ļoti laba. Drošvien vajadzīga pat.
Bet. 400 eur. Bruh. Kurš ir gatavs nopauzēt savu dzīvi uz gadu par 400eur mēnesī? Ar šito domāju tos kuri jau dzīvi ir iekārtojuši. Kur nu vēl tie kas ārzemēs dzīvo komfortablu dzīvi. 400 eur jebem ti. Priekš vidējā latviešu vidusskolas absolventa kurš nezin ko ar dzīvi darīt tālāk - aiziet. Patusēt gadu kazarmās un iegūt jaunus draugus skan premium(i presume. Būtu bijis ļoti vērtīgi. Nu tur struktūra un blabla. Tagad esmu par vecu.) Also kreizy ideja. Mby tiem kas iziet dienestu ir studijas for free? Ekšual motivācija un kkāds ieguvums miera gadījumā, nevis tikai biļete uz fronti kara laikā.
Idk. Itkā nepis, bet spiest uz kkādām neesošām patriotisma jūtām liekas leim. Dod kko pretī, nevis brēc kko par pienākumiem. Tauta pat manas dzīves laikā ir pārtraumēta, salauzta un nekam vairs netic.

6/19/22 08:45 pm

Šodien dabūju pacilāt meitu. Tā kā principā visos savos darbos esmu strādājis ar rokām neliekas baigi grūti vai sarežģīti. Pārliecinoši velku paralēles ar vasaru ceptuvē. Mīkla nav no stikla, bet tomēr jūtas un maigums ir must have. Same ar beibī. Gud staf. Šodien abas ļoti labi uzvedās. 800g un gandrīz jau 2kg. Nav īstu prognožu kad beibes nāks mājās, bet lēnām un pārliecinoši iet uz priekšu.

5/20/22 10:05 pm - fāters in da haus

Tātad.
Kopš svētdienas oficiāli esmu fātera statusā. Meitenes nāca pasaulē 2 mēnešus pirms termiņa. Ķeizars, yo.
1300g un 530g. Ā jā. Tā arī neko neuzrakstīju par mūsu straglu un centieniem glābt bērnus, kad 'speciālisti' rausta plecus un grib sūtīt uz operāciju, kura visticamāk vismaz vienu nobeigtu. Nebija laika, vai iedvesmas, vai vnk dzīve notika vislaik. Bet nesanāca neko iedrukāt te. Grūti mēneši, daudz pāŗdzīvots. Bet kā es vienmēr saku: Es esmu iznēsāts ziemā un kalts no dzelzs.
https://en.wikipedia.org/wiki/Twin-to-twin_transfusion_syndrome
Kā izrādās ja ir pirksti un māki gūglēt var atrast info/support grupas un kko darīt lietas labā. Pat vikipēdijas rakstā ir info ka ar suplimentēšanu var ietekmēt kko. Bļ dis shit works. Mazā uz 3 nedēļām vispār pārstāja augt. Turoties pie režīma, augšana atkal tika iestartēta. Tagad domāju kā būtu ja sāktu ātrāk/ievērotu stingrāk, bet pohuj. Too late. Ceru ka mūsu pieredze tiks izmantota kā kkāds piemērs nākotnē lai palīdzētu cilvēkiem kas ir līdzīgā situācijā. Savādāk dakteriem vnk sadot pa ausīm un piesiet pie staba pilsētas centrā.
Kā izrādās savus bērnus baigi mīli, pat tad kad vēl nav piedzimuši. Enīvei. Tagad uz kādu laiku būs inkubatora lyf un braukāšana uz slimnīcu. Sieva turas ļoti labi un ir pa lielam atkopusies pēc operācijas. 'Nedaudz' nestandarta apstākļi, bet izbaudām visu procesu. Ir pagrūti skatīties uz savu bērnu inkubatorā, ja viņu varētu ietilpināt uz plaukstas, bet all is good.
Dāmas noturējām iekšā pietiekami ilgu laiku, neņemot vērā izmēru atšķirību, attīstībā atšķirību nav. Visas apskates saka ka viss normāl. Tagad beibēm tikai jāaug. Interesanti ka mazajai nav tāds šoks būt ārā, jo viņa ir pieradusi nesaņemt visu vajadzīgo. Pēc 3 dienām jau elpoja pati. Lielajai vēl bik stragls un palīdz ar skābekli. All is good.


Nevaru sagaidīt kad nepieļaušu savu vecāku kļūdas.

5/7/22 10:17 pm - 33

Also šodien dzimšanas diena.
Pavadīju tieš tā, kā vēlējos. Pilnīgi neko nedarot.
Best.

5/7/22 10:13 pm - karoč im da best un man vislielākais pimpis errbody suk it papis malā rajons brauc

Noliku ceļu satiksmes noteikumteorijas eksāmenu ar pirmo reizi.
Slovēņu valodā.
Tagad laikam braukšanai jāsaņemās. Kļūt par miljonāru drošvien riktīgi palīzētu. Vienas braukšanas stundas cena uzkāpusi līdz 39eur.
Powered by Sviesta Ciba