Hesus! Take the wheel!

Es pat nezinu, ko te rakstīt. Vai maz vērts. Man atgriezušies cilvēki, ar kuriem visu izrunāt, so...
Būtu man nopirktas lādējamās baterijas, varētu safotografēt kaut ko un izveidot sižetisko reportāžu iz manas dzīves, bet tā kā tā visa nav, tad sūds vien sanāks, ne posts.

1) Apzinoties, ka mana "skaistā dzīve" kā studentam dodas uz noslēgumu, izbaudu visu burvību. Detaļās neieslīgšu.
2) Uz treniņiem neeju, jo nav naudas. Diezgan nožēlojami, bet fakts. Ja godīgi, gribās. Prasās. Jāizspiež no bosa nauda par aizpagājušo mēnesi.
Vispār, ir iestājusies tāda kā rudens krīze, neredzu vairs jēgu treniņiem. Nu, viss tādēļ, ka to treneru nav un es nejūtu izaugsmi, un čalis, kas mani trenē, Rīgā sakačājis boksu, dauza man seju, kas mani nenormāli kaitina. Ar nožēlu, bezmaz vai ar asarām acīs sēžu uz paklāja, staipos un domāju, cik lieliski būtu trenēties specializētā klubā, nevis šitā knapināties. Potenciāls ta ir, a realizēt nav kur.
3) Istabā 100Mbit/s kabeli izmantojam veļas žāvēšanai. Te bez bildes ieraksts ir pilnīgi bezvērtīgs.
4) Tā kā ir nojauta, ka drīz būs vajadzīgais naudas daudzums, atkal rodas problēma, kādu video aparatūru iegādāties. Vērtības ir pilnīgi nomainījušās, video formāti arī, jāskatās, kas pašlaik pieejams manā price range. (vispār, šito pašu teikumu rakstīju gadus 2 atpakaļ. :D)
5) Eu, kā būtu, ja es stātos arī maģistros? Ja es labi mācītos, man pienāktos stipendija, kas nozīmē, ka darbu nemaz nevajadzētu. Pats grāds jau man it kā pie vienas vietas, bet doma, ka var valstij vēl noslaukt naudiņu mani priecē un aizkustina. Plus, kamēr vēl pusjauni un nabagi, varētu šārēt dzīvokli.
6) Un vēl, vienam manam YouTubes video ir 22000 skatījumu. Kļūstu pazīstams plašākām auditorijām.

Nu ok, nākamreiz rakstīšu laikam tikai tad, kad tiešām būs ko rakstīt. :D So, for now - bye guys. :*