Meita II pajautāja man, kas tad ir artikuls (tas angļu valodā, 8 klase). Tagad abas (gan Meita I, gan II) apmeklē privātstundas angļu valodā.
Par manu naudu mācās to, ko vajadzēja apgūt par manu nodokļos samaksāto naudu.
Nav tā, ka es nevaru paskaidrot, kas ir artikuls. Es vienkārši neesmu gatava ar to nodarboties sistemātiski stundu dienā. Tāpat kā ar ķīmiju, pienēram. Un, palūgšu ticēt, nav tā, ka viņas būtu stulbas no dzimšanas.

(Reply to this) (Thread)

Par ko arī stāsts.

(Reply to this) (Parent)

Atceros, ka man mācīja pamatskolā, ka ir apstākļa vārdi, darbības vārdi, nu, un visi pārējie. Bija jāmācās atšķirt, bet tas lielā mērā, cik atceros, man galvā bija uz buidui.

Bet kas ir vārdšķira, to es vēl tagad nezinu.

Circa 1985, R50vsk.

(Reply to this) (Thread)

Vārdšķiras ir visi tie ko nosauci: lietvārdi, darbības, apstākļa, īpašības, vietniekvārdi, prievārdi utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā es arī aptuveni saprotu. Bet tādu vārdu dzirdu pirmoreiz :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es gāju gūglē skatīties, kas ir vārdšķira, jo arī nevarēju atcerēties(?), kas tas ir. Protams, lietvārdu, darbības, īpašības un apstākļu vārdus kā tādus vēl atceros, pārējās šķiras mazāk vai nemaz.

(Reply to this) (Parent)

Stāsts obviously nav par to, bet vispār jau nav jāzina, kas ir artikuls, lai pareizi un vai saprotami izteiktos, par vārdšķirām tas pats. Proti, valodu zināšanas, izņemot dzimto valodu, manuprāt, vispār nevajadzētu bāzēt teorētiskās zināšanās. Kamēr nav tā ~2,500 vārdu krājuma tekošai runai, nav svarīgi, vai prot gramatiku, jo lielāko daļu tekstu tāpat nespēs saprast.

(Reply to this) (Thread)

arī privātstundas sakarīgu pienesumu nes tad, ja tām līdzi nāk daudz (saistoša) materiāla mērķvalodā.

(Reply to this) (Parent)

Pamegini latviski parunat bez piedekliem un tad velreiz atgriezisimies pie temas "sacita sapratne" un "artikuli nav vajadzigi" (un sis tezes derivatiem).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu ļoti konkrēti pārprati. vai, tavuprāt, bērni neizmanto piedēkļus (vai, gadījumā ja angļu, vācu, utt. ir dzimtā valoda - artikulus)? nav jāzina, kas tas ir, lai to pareizi izmantotu. vajag piemērus un materiālus iz dzīves, nevis teikt "artikulu izmanto, piemēram, situācijā, kad grib norādīt uz kādu konkrētu, abiem redzamu vai iepriekš minētu lietu".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

noteikto artikulu*

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redzi, konkrētā gadījumā konkrēts bērns nevarēja īsti izpildīt uzdevumu, jo nesaprata noteikumus tbš, kas ir tie artikuli, kas jāliek. Bet varbūt es kļūdos, protams, un programmas ietvaros viņa visu bija apguvusi, un man kaut kādas pārpasaulīgas vajadzības. :)
Nu varbūt tu varētu noticēt mātei, kura saka, ka bērnan zināšanas vājas? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

acīmredzot neprotu izteikties:

es runāju par principu - kāpēc, manuprāt, ir maza jēga zināt, kas ir artikuls. man konkrētais uzdevums liekas zināmā mērā stulbs. kur es rakstīju, ka neticu, ka kādam ir vājas zināšanas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, beidz, tu tiešām gribi iestāstīt, ka ir stulbi lietot nenoteiktās un noteiktās galotnes (lasi - artikulus)?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vēl joprojām saku, ka to var prast, nezinot, kas tas ir :((((((

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, ok, var prast, nezinot, kas tas ir, bet labāk saprast, kas ir tas, ko lieto, kā un kāpēc. Jo dažreiz kopējie principi pasaka vairāk priekšā, nekā no galvas iekaļamie izņēmumi šķir..

(Reply to this) (Parent)

Diemzel es esmu uz mob., jo citadak es uzietu tos vismaz paris piemerus, kur nu jau pieaugusi laudis lieto dzimto valodu, un elementaru ortografijas un interpunkcijas kludu del vinu sakamais iegust citu vestijumu, neka domats. Lidz ar ko "saprast" markieris ir tads neviennozimigs.
Savukart tas, ka svesvalodas nevar macities tikai no gramatas, ta ka butu skaidrs, tiesi tapat ka-bez sistemas ari kko apgut var tikai lidz noteiktam limenim..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par dzimto valodu, kā jau augstāk rakstīju, es piekāpjos, taču tāpat - būtu viņi vairāk lasījuši (piemēram, grāmatas), kļūdu noteikti būtu mazāk. par sistēmu - ~10 klasē pārstāju mēģināt apgūt angļu valodu skolā un tā vietā lasīju/skatījos filmas. tikai aptuveni nojaušu, kas ir ģerundīvs, bet jau sešus gadus pelnu iztiku rakstot, galvenokārt angļu valodā.

manuprāt, "gramatika vispirms" pieeja traucē apgūt valodu, un to vajadzētu apgriezt otrādāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu nez, man ar angļu valodu ir tā, ka gramatiku no skolas laikiem zinu un lietoju labāk nekā daudzi native speakers, kas rakstās internetā :) Toties lasīšana un filmu skatīšanās liek klāt vārdu krājumus, idiomas un vispār dziļāku izpratni par valodu, ko skolā nevar dabūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jo viņiem gramatikas apgūšana ir optional, nevis tāds svētais grāls kā šeit.

(Reply to this) (Parent)

priecājos par tavu gadījumu, taču vēl joprojām saku - lielākajai daļai cilvēku gramatika ir more trouble than it's worth. tāpēc, ka viņa pati pielīp, ja ir kvalitatīvi ievades materiāli - piemēram, interesants teksts, kura nozīmi (bet ne obligāti katru sastāvdaļu) izskaidro dzimtajā valodā. kļūdas var labot un gramatiku apgūt var pēc tam, kad ir "iedzīti" pāris teikumi/frāzes pareizā valodā. un native speakeru gadījumā atkal ticu - bet nezinu, protams, - ka tas tāpēc, ka viņi vairāk patērē audio nevis rakstisko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar native speakers internetā ir tāpat kā ar Delfu komentētājiem - palasi un reizēm nesaproti, vai viņi raksta tai pašā latviešu valodā, kā es :) Man šķiet, ka skola ir tā vieta, kur nevar pa īstam iemācīt svešvalodu, ja to nelieto citiem mērķiem - var ielikt kaut kādu pamatu, kas ir zināms vārdu krājums un tā pati gramatika. Pēc tam tad katrs būvē virsū valodas zināšanas un praksi atbilstoši savām vēlmēm un iespējām.

(Reply to this) (Parent)

Nu, skaidrs, ka teorijai un praksei jaiet roku roka. Es te par gadijumiem, kad prakse iet dirsa - neesosas teorijas vai sudigas sistemas del-nezinu. Teicamnieks, 5.klase, neatskir vienskaitli un daudzskaitli anglu valoda.

(Reply to this) (Parent)