|
[Jan. 29th, 2017|12:15 am] |
|
|
|
Comments: |
par dzimto valodu, kā jau augstāk rakstīju, es piekāpjos, taču tāpat - būtu viņi vairāk lasījuši (piemēram, grāmatas), kļūdu noteikti būtu mazāk. par sistēmu - ~10 klasē pārstāju mēģināt apgūt angļu valodu skolā un tā vietā lasīju/skatījos filmas. tikai aptuveni nojaušu, kas ir ģerundīvs, bet jau sešus gadus pelnu iztiku rakstot, galvenokārt angļu valodā.
manuprāt, "gramatika vispirms" pieeja traucē apgūt valodu, un to vajadzētu apgriezt otrādāk.
Nu nez, man ar angļu valodu ir tā, ka gramatiku no skolas laikiem zinu un lietoju labāk nekā daudzi native speakers, kas rakstās internetā :) Toties lasīšana un filmu skatīšanās liek klāt vārdu krājumus, idiomas un vispār dziļāku izpratni par valodu, ko skolā nevar dabūt.
Jo viņiem gramatikas apgūšana ir optional, nevis tāds svētais grāls kā šeit.
priecājos par tavu gadījumu, taču vēl joprojām saku - lielākajai daļai cilvēku gramatika ir more trouble than it's worth. tāpēc, ka viņa pati pielīp, ja ir kvalitatīvi ievades materiāli - piemēram, interesants teksts, kura nozīmi (bet ne obligāti katru sastāvdaļu) izskaidro dzimtajā valodā. kļūdas var labot un gramatiku apgūt var pēc tam, kad ir "iedzīti" pāris teikumi/frāzes pareizā valodā. un native speakeru gadījumā atkal ticu - bet nezinu, protams, - ka tas tāpēc, ka viņi vairāk patērē audio nevis rakstisko.
Ar native speakers internetā ir tāpat kā ar Delfu komentētājiem - palasi un reizēm nesaproti, vai viņi raksta tai pašā latviešu valodā, kā es :) Man šķiet, ka skola ir tā vieta, kur nevar pa īstam iemācīt svešvalodu, ja to nelieto citiem mērķiem - var ielikt kaut kādu pamatu, kas ir zināms vārdu krājums un tā pati gramatika. Pēc tam tad katrs būvē virsū valodas zināšanas un praksi atbilstoši savām vēlmēm un iespējām.
Nu, skaidrs, ka teorijai un praksei jaiet roku roka. Es te par gadijumiem, kad prakse iet dirsa - neesosas teorijas vai sudigas sistemas del-nezinu. Teicamnieks, 5.klase, neatskir vienskaitli un daudzskaitli anglu valoda. | |