Comments: |
Stāsts obviously nav par to, bet vispār jau nav jāzina, kas ir artikuls, lai pareizi un vai saprotami izteiktos, par vārdšķirām tas pats. Proti, valodu zināšanas, izņemot dzimto valodu, manuprāt, vispār nevajadzētu bāzēt teorētiskās zināšanās. Kamēr nav tā ~2,500 vārdu krājuma tekošai runai, nav svarīgi, vai prot gramatiku, jo lielāko daļu tekstu tāpat nespēs saprast.
arī privātstundas sakarīgu pienesumu nes tad, ja tām līdzi nāk daudz (saistoša) materiāla mērķvalodā.
Pamegini latviski parunat bez piedekliem un tad velreiz atgriezisimies pie temas "sacita sapratne" un "artikuli nav vajadzigi" (un sis tezes derivatiem).
tu ļoti konkrēti pārprati. vai, tavuprāt, bērni neizmanto piedēkļus (vai, gadījumā ja angļu, vācu, utt. ir dzimtā valoda - artikulus)? nav jāzina, kas tas ir, lai to pareizi izmantotu. vajag piemērus un materiālus iz dzīves, nevis teikt "artikulu izmanto, piemēram, situācijā, kad grib norādīt uz kādu konkrētu, abiem redzamu vai iepriekš minētu lietu".
| From: | bozena |
Date: | January 29th, 2017 - 06:23 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Redzi, konkrētā gadījumā konkrēts bērns nevarēja īsti izpildīt uzdevumu, jo nesaprata noteikumus tbš, kas ir tie artikuli, kas jāliek. Bet varbūt es kļūdos, protams, un programmas ietvaros viņa visu bija apguvusi, un man kaut kādas pārpasaulīgas vajadzības. :) Nu varbūt tu varētu noticēt mātei, kura saka, ka bērnan zināšanas vājas? :)
acīmredzot neprotu izteikties:
es runāju par principu - kāpēc, manuprāt, ir maza jēga zināt, kas ir artikuls. man konkrētais uzdevums liekas zināmā mērā stulbs. kur es rakstīju, ka neticu, ka kādam ir vājas zināšanas?
Nu, beidz, tu tiešām gribi iestāstīt, ka ir stulbi lietot nenoteiktās un noteiktās galotnes (lasi - artikulus)?
vēl joprojām saku, ka to var prast, nezinot, kas tas ir :((((((
ok, ok, var prast, nezinot, kas tas ir, bet labāk saprast, kas ir tas, ko lieto, kā un kāpēc. Jo dažreiz kopējie principi pasaka vairāk priekšā, nekā no galvas iekaļamie izņēmumi šķir..
Diemzel es esmu uz mob., jo citadak es uzietu tos vismaz paris piemerus, kur nu jau pieaugusi laudis lieto dzimto valodu, un elementaru ortografijas un interpunkcijas kludu del vinu sakamais iegust citu vestijumu, neka domats. Lidz ar ko "saprast" markieris ir tads neviennozimigs. Savukart tas, ka svesvalodas nevar macities tikai no gramatas, ta ka butu skaidrs, tiesi tapat ka-bez sistemas ari kko apgut var tikai lidz noteiktam limenim..
par dzimto valodu, kā jau augstāk rakstīju, es piekāpjos, taču tāpat - būtu viņi vairāk lasījuši (piemēram, grāmatas), kļūdu noteikti būtu mazāk. par sistēmu - ~10 klasē pārstāju mēģināt apgūt angļu valodu skolā un tā vietā lasīju/skatījos filmas. tikai aptuveni nojaušu, kas ir ģerundīvs, bet jau sešus gadus pelnu iztiku rakstot, galvenokārt angļu valodā.
manuprāt, "gramatika vispirms" pieeja traucē apgūt valodu, un to vajadzētu apgriezt otrādāk.
Nu nez, man ar angļu valodu ir tā, ka gramatiku no skolas laikiem zinu un lietoju labāk nekā daudzi native speakers, kas rakstās internetā :) Toties lasīšana un filmu skatīšanās liek klāt vārdu krājumus, idiomas un vispār dziļāku izpratni par valodu, ko skolā nevar dabūt.
Jo viņiem gramatikas apgūšana ir optional, nevis tāds svētais grāls kā šeit.
priecājos par tavu gadījumu, taču vēl joprojām saku - lielākajai daļai cilvēku gramatika ir more trouble than it's worth. tāpēc, ka viņa pati pielīp, ja ir kvalitatīvi ievades materiāli - piemēram, interesants teksts, kura nozīmi (bet ne obligāti katru sastāvdaļu) izskaidro dzimtajā valodā. kļūdas var labot un gramatiku apgūt var pēc tam, kad ir "iedzīti" pāris teikumi/frāzes pareizā valodā. un native speakeru gadījumā atkal ticu - bet nezinu, protams, - ka tas tāpēc, ka viņi vairāk patērē audio nevis rakstisko.
Ar native speakers internetā ir tāpat kā ar Delfu komentētājiem - palasi un reizēm nesaproti, vai viņi raksta tai pašā latviešu valodā, kā es :) Man šķiet, ka skola ir tā vieta, kur nevar pa īstam iemācīt svešvalodu, ja to nelieto citiem mērķiem - var ielikt kaut kādu pamatu, kas ir zināms vārdu krājums un tā pati gramatika. Pēc tam tad katrs būvē virsū valodas zināšanas un praksi atbilstoši savām vēlmēm un iespējām.
Nu, skaidrs, ka teorijai un praksei jaiet roku roka. Es te par gadijumiem, kad prakse iet dirsa - neesosas teorijas vai sudigas sistemas del-nezinu. Teicamnieks, 5.klase, neatskir vienskaitli un daudzskaitli anglu valoda. | |