Mežiniece K. ([info]hekate) rakstīja,
@ 2022-07-24 09:31:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viss ģeniālais ir vienkāršs: tēze, antitēze, sintēze.
Es vienkārši meklēju sintēzi starp reliģiju un antireliģiju, starp ticību un zinātni. Un man šķiet, ka es patiešām to esmu atradusi, bet to ir sarežģīti noformulēt un kurš gan man ticēs.
Un es pat neesmu studējusi antropoloģiju, tikai sagramstījusies pa druskai no visa kā. Droši vien mūsdienu filozofi un teologi to visu jau sen zina un par mani vienkārši pasmietos, ka es it kā saviem spēkiem cenšos atklāt to sintēzi, ko citi jau sen ir savilkuši kopā kā 2+2.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hekate
2022-07-25 14:50 (saite)
Tagad dialektika skaitās novecojusi? Kas ir nācis vietā? Atvainojos, bet tiešām nav sanācis laika par visu painteresēties un pašai visu noskaidrot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-07-26 08:45 (saite)
Teiksim, nevis novecojusi, bet patvaļīga, un galvenokārt izmantota komunistu retorikā kā kaut kāds mistisks dabas likums, kuru neapstrīd. "Dialektiskais materiālisms" vien ir ko vērts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hekate
2022-07-26 10:15 (saite)
Un ko tad izmantot citu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hekate
2022-07-26 10:25 (saite)
AAA, tu laikam mēģini pateikt, ka jāsamierinās ar to,ka ne vienmēr iespējams tēzi ar antitēzi sintezēt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-07-26 23:58 (saite)
tas ir tikai viens un gana būtisks.

bet otrs (un ko es drīzāk es gribēju pateikt), ka katrai tēzei katrs var piemeklēt antitēzi un radīt sintēzi pēc sava prāta un saprašanas.

kas nozīmē, ka katram cilvēkam vienai un tai pašai tēzei var būt pavisam cita antitēze un līdz ar to sintēze.

un divas sintēzes (tai pašai tēzei) līdz ar to var būt pretrunā viena ar otru.

Bez kvalitātes prasībām uz visiem 3 elementiem nekas jēdzīgs nesanāk.

Savukārt, ja kvalitātes prasības ievieš, tad principā šis process ne ar ko baigi neatšķiras no fancy vārdā nosauktām hipotēzēm/eksperimentiem zinātniskajā procesā, kur eksperimenti pilda kvalitātes prasību pārbaudes lomu.

Tikai hipotēze/eksperiments necenšas lēkt tālāk par savu pakaļu un nemēģina sintezēt tēzi + antitēzi. Bet vienkārši secina (balstoties uz eksperimentu), vai pareizāka ir tēze vai antitēze (tādējādi izvairoties no pretrunām).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hekate
2022-07-27 03:00 (saite)
Tikai viens sīkums. Cik liela mērā iespējams eksperimentāli izpētīt ticību. Tas ir, vai ticībai ir īsts pamatojums un īsti efekti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-07-27 09:04 (saite)
un šeit mēs nonākam pie tās pašas slavenā nošķīruma starp ticību un zinātni, post ko tu runāji sākumā.

zinātniski ir iespējams pētīt ticību, bet zinātnisku pētījumu secinājumi attiecībā uz viņu ticību nav pieņemami ticīgajiem. 🤷

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hekate
2022-07-27 09:51 (saite)
Ticīgie visbiežāk ir redzējuši kaut ko, ko neticīgie nav redzējuši . Tāpēc arī vienīgais kompetentais pētīt ticību, būtu ticīgs zinātnieks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-07-27 10:15 (saite)
Tā zinātniska pieeja nestrādā. Zinātniskas pieejas viens no mērķiem ir atkārtojamība, tā meklē likumsakarības un fenomenu paredzēšanu. Ja mēs varētu nodrošināt ticības redzējuma inducēšanu un paredzamu atkārtojamību (ideālā gadījumā ar jebkuru cilvēku), tad vēl varētu domāt.

Redzēšana automātiski nenozīmē kompetenci. Ticības fenomenu pētīšanu uzticēt tikai ticīgiem zinātniekiem būtu kā interešu konflikts, jo ticības raksturīgā iezīme ir tā, ka cilvēks pakārto apkārtējās pasaules faktus ticībai, nevis otrādi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hekate
2022-07-27 10:44 (saite)
Savukārt neticīgais cilvēks pakārto apkārtējās pasaules fenomenus neticībai. Neticība ir tā pati ticība, tikai apvērsta. Un tas ietekmē jebkura pētījuma rezultātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-07-28 13:18 (saite)
Noup, ticīgie ir šai ziņā viena veida, neticīgie ir dažādi.

Tur ir sākot no zvērinātiem ateistiem, kas tiešām eksplicīti tic, ka dieva nav, un beidzot ar agnostiķiem utt (kuri arī dažādi iedalās), kuri uzskata, ka nav zināms, vai dievs ir, vai nav. Tāpat ir cilvēki, kas uzskata, ka jautājums, vai dievs pastāv, nav svarīgs.

Ja zvērinātiem ateistiem būs tādi pat pakārtošanas riski kā ticīgajiem, tad lielākai daļai no tiem, kam šis jautājums nav principiāls, šis risks nebūs.

Svarīgais jautājums, uz kuru jāvar pozitīvi atbildēt, katram, kas pēta jebko zinātniski, ir -- vai ir iespējami kādi pierādījumi, kas pārliecinātu tevi par pretējo tam, ko tu tagad domā. Mūs neinteresē _pierādīt_ (ka dievs ir vai nav, vai ticībai ir kādi pamatojumi, kas iziet ārpus psiholoģijas un kultūras), bet _noskaidrot_, kā tad īsti ir.

Tas principā ietver zināmu apzināšanos, ka situācija ir neskaidra, kas ir zināmā mērā antitēze ticīgajiem (un zvērinātajiem ateistiem).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hekate
2022-07-28 16:36 (saite)
Nu labi, pieņemsim, ka pētījumus veic agnostiķi, tad varētu būt daudzmaz uzticami. Pēdējā laikā biju sākusi pieskaitīt sevi pie ticīgajiem, bet nu ja pieņemsim, uzticami agnostiķi pierādītu, ka Dieva nav, ka Dievs ir daba, vai ka Dievs īstenībā ir iekšā katra paša smadzenēs, t.i., katrs pats ir sev Dievs, tad tā varētu būt tā sintēze, kuru es viegli pieņemtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hekate
2022-07-27 09:54 (saite)
Es te nerunāju par to ticību "es ticu, jo man tā sastāstīja", bet par "es ticu tam, ko pats redzēju"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hekate
2022-07-27 09:58 (saite)
Varbūt patiešām visi,kas domā, ka kaut ko redzējuši,ir garīgi slimi, bet tādā ziņā uzdrošinos domāt, ka garīgi slimo skaits ir visai liels.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hekate
2022-07-26 10:26 (saite)
Būtu jauki iesviest linku uz kādu vietu, kur dialektiskais dabas likums būtu argumentēti apstrīdēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-07-26 23:49 (saite)
nu kaut vai vikipēdijā var izlasīt par slavenākajiem kritiķiem:

https://en.wikipedia.org/wiki/Dialectic#Criticisms

bet godīgi sakot, tas tik ļoti nav nekāds dabas likums, ka to pat, manuprāt, apstrīd tikai tāpēc, ka tas ir bijis komunistu jājamzirdziņš.

kā "dabas likums" tas neeksistē pilnīgi noteikti, salīdzinājumā ar tādiem "dabas likumiem" kā, teiksim, gravitācija vai dabiskā atlase.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?