tas ir tikai viens un gana būtisks.

bet otrs (un ko es drīzāk es gribēju pateikt), ka katrai tēzei katrs var piemeklēt antitēzi un radīt sintēzi pēc sava prāta un saprašanas.

kas nozīmē, ka katram cilvēkam vienai un tai pašai tēzei var būt pavisam cita antitēze un līdz ar to sintēze.

un divas sintēzes (tai pašai tēzei) līdz ar to var būt pretrunā viena ar otru.

Bez kvalitātes prasībām uz visiem 3 elementiem nekas jēdzīgs nesanāk.

Savukārt, ja kvalitātes prasības ievieš, tad principā šis process ne ar ko baigi neatšķiras no fancy vārdā nosauktām hipotēzēm/eksperimentiem zinātniskajā procesā, kur eksperimenti pilda kvalitātes prasību pārbaudes lomu.

Tikai hipotēze/eksperiments necenšas lēkt tālāk par savu pakaļu un nemēģina sintezēt tēzi + antitēzi. Bet vienkārši secina (balstoties uz eksperimentu), vai pareizāka ir tēze vai antitēze (tādējādi izvairoties no pretrunām).