Viņa ir tā izaugusi...
Pakoju mantas rītdienas braucienam un ieskatījos viņas pasē.
Pases bilde ir gadu veca, un viņa ir tā mainījusies!
(Tas gan arī nozīmē, ka man ar steigu jātaisa jauna pase...)

Tas bija jau kādus 3 mēnešus pēc ierašanās Igaunijā, kad ievēroju, ka viņa ir iemācījusies nodalīt, ar ko un kur runāt igauņu valodā un ar ko - latviešu valodā. (Nu, joprojām gan gadās izņēmumi, kad viņa man ko saka igauņu valodā, bet tas vairs mani tik ļoti nesatrauc, jo pats esmu apguvis igauņu valodu līdzīgā līmenī.)

Šodien toties ievēroju, ka viņa pati sevi iztulko - kad tikko bijām bijuši pie auklītes (kur viņa runājot tikai (vai galvenokārt) igauņu valodā) un devāmies projām, viņa teica igauņu valodā "Natja ka pesub", tad brīdi padomāja un pateica to pašu latviski: "Nastja arī mazgājas."

Kādu brīdi iepriekš auklīte bija stāstījusi, ka tas esot bijis ļoti iedarbīgs veids, kā pierunāt viņu neraudāt mazgāšanās laikā - tiklīdz viņai pateica, ka Nastja arī mazgājas, tā esot pārstājusi raudāt.

Vienu dienu viņa uzkāpj uz palodzes, pieceļas kājās un lepni paziņo: "Es - Džeina!" Es jautāju pretī: "Vai man tagad jāsaka "es - Tarzāns"?", viņa priecīga māj ar galvu.

Tad vienu dienu viņa atskrien pie manis: "Puņķi nāk!", paskatos, tur knapi viena pilīte, noslauku, viņa papildina: "Tā kā no strūklakas!"

"Nu, prūtams!" (protams)
"kaņa" (skaņa)

Man liekas, auklīte ir viņu mazliet izlutinājusi, un viņa negrib pati ģērbties. Šovakar pēc ierašanās mājās viņa apmēram stundu pavadīja āra jakā un biksēs, atsakoties tās vilkt nost ar pamatojumu "nesanāca". Beigās izdevās viņu pārliecināt, ka jāģērbjas pašai un jāmēģina (viņai jau nesanāca lielākoties tāpēc, ka viņa nemaz nemēģināja).

Mēģināju viņas gulēšanas vietu pārcelt uz otru istabu, nekas daudz nesanāca. Vienu nakti un vienu pusdienlaiku gan nogulēja šai "otrajā" istabā, bet šovakar ilgi mocījās, nevarēja aizmigt, viss slikti. Šķiet, viņai bija karsti (mums dzīvoklī visu ziemu ir ļoti silti, reizēm pat pārāk), un joprojām nedaudz temperatūra; gan jau arī pagalma laternas gaisma spīdēja acīs. Pēc kādas pusotru stundu ilgas ņemšanās neizturēju un "pārvācu" atpakaļ uz lielo istabu.

Šajās dienās viņa mazliet apslimusi, šodien pa mājām dzīvojas. Es strādāju pie kompja, viņa ir paņēmusi manu telefonu. Skatos, man pienāk e-pasts "paldies par pirkumu" (utt.), pēc apraksta un maksāšanas metodes ir skaidrs, ka viņa nupat ir izdarījusi pirmo patstāvīgo pirkumu savā mūžā: 78 centus vērtu Android telefonu aplikāciju All By Myself - Little Critter. Paskatījos telefonā, tīri tā neko, jauka aplikācija bērniem, bet nu būs jādomā, kā to risināt/kontrolēt.

Darbadienās modinātājs parasti zvana plkst. 7. Man pašam vienmēr (jau gadiem) ir grūti piecelties, un viņa arī neceļas, it sevišķi pēdējā laikā guļ līdz brīdim, kad es ceļos. Plkst. 7 gan viņa reizēm man saka, lai neceļos un eju atpakaļ gulēt. :) Un pati arī turpina gulēt. (Precīzi citēt nevaru, tobrīd vēl neesmu īpaši pamodies.)

Man gan parasti ir ciešs miegs un reti esmu dzirdējis viņu pa miegam runājam (bet ir gadījies), šonakt viņa pa miegam teica kaut ko igauņu valodā.

Īsti nesapratu pamatojumu, bet nupat brokastošanas laikā atnāca apmainīt karoti šķietami tāpēc, ka uz iepriekšējās karotes bija putra!

ēd sniegu

Savukārt viens no krīpīgākajiem viņas teicieniem ir viens tāds, ko viņa ir iemācījusies, atkārtojot manis teikto. Vakaros un pusdienlaikā, kad viņa iet gulēt un neguļ, es viņai nereti saku "zem segas! čuči!", ko viņa atkārto: "zem zemes! čuči!"

bandiņš - mandarīns

nananakt - ar labunakti

Reizēm viņa aicina mani, lai eju uz guļamistabu un pasaku "nananakt" kādam, ko viņa ir nolikusi gulēt, piemēram, Jenku. Nupat mēģināja iekārtot kaķi (mūsu dzīvo kaķi) uz spilvena un zem segas, un bija diezgan skumja, kad kaķis to neizturēja un aizgāja prom.

Viens no smieklīgākajiem pēdējā laika vārdiem: nunučups (izklausās pēc ņuņučups).

Jau vairākas nedēļas nevaru izdomāt, ko viņa domā, kad saka "ei tühi" (igauņu valodā). Pēc konteksta šķiet, ka tas nozīmē kaut ko tādu kā "nedari [tā]", bet vārdnīcā nevaru atrast nekādu apstiprinājumu (vai arī nepareizi saklausu).

Papildināts pāris mēnešus vēlāk: kāds igaunis, kam uzdevu jautājumu, ko tas varētu nozīmēt, uzreiz saprata un teica, ka tas nozīmē "nedrīkst", bet nu jau vairs neatceros (un arī vārdnīcā vairs nevaru atrast), kāds tieši ir tas pareizais vārds.

Reizēm mēdz runāt pati ar sevi:
-Ēēē (tāda vāji uzspēlēta raudāšana)
-Kus, Līvucīts, neraud

Es gan viņai tā nesaku. Bērnudārzā arī diez vai (ja nu vien viņa nav iemācījusies tulkot). No vecmāmiņas nez?

Man šķiet, ir pienācis laiks, kad viņai nepieciešama sava istaba.

Nesen sāku novērot, ka viņa mēdz viena spēlēties virtuvē, aizvērusi aiz sevis durvis. Reizēm arī gulētejot, pati nāk aizvērt durvis aiz manis, kad eju ārā no istabas. (Citreiz gan tieši pretēji — prasa, lai atstāju durvis vaļā (viņai gan joprojām jūk jēdzieni vaļā/ciet, augšā/lejā)).

Pēdējās dienās viņa bieži spēlējas tādā kā buduārā — nelielā telpā starp gultas galu un logu uz grīda ir viens neizmantots matracis, un slīpi pāri to visu nosedz loga aizkari.

Tas vecums, kad visu var ārstēt ar zaļonku. (Pati nāk un prasa, ka vajagot zaļonku.)

-Vinnij Pūk pakatīties!
-Tas ir tā kā "labrīt!" vietā?