Šodien iedomātajā virtuvē pagatavoja kakao ar kokakolu.

Kad latviešu biedrībā pie blakus telpas dzirdējām muzikantu mēģinājumu, paziņoja, ka tad, kad izaugšot liela, spēlēšot mūzikas instrumentus (dažādus — ar žestiem rādīja klavieres, ģitāru (?) un akordeonu (?)), dziedāšot un dejošot baletu.

Pirms brīža sēžu pie darbagalda, štukoju, ka drīz jāiet meitai pakaļ uz dārziņu, bet nevaru atcerēties, vai no rīta viņa uz dārziņu brauca ar velo, vai arī gājām abi ar kājām. Mums te 150 metri līdz dārziņam, viegli aizmirsties no rīta, it sevišķi, ja abi esam samiegojušies.

Bet tad man zvana auklīte, kura bija pasteigusies un pirmā aizgājusi uz dārziņu, gājušas abas prom no turienes, kad Līva esot atcerējusies, ka viņai ritenis palika dārziņā. :) Gandrīz jāiet uz garāžu skatīties, bet nu, ņemot vērā, ka ķivere stāv priekšnamā (un bez ķiveres diez vai būtu viņu palaidis), gan jau ka abiem vienlaikus nostrādājis kaut kāds vienāds aizmāršības/atcerēšanās reflekss vai kā nu to varētu nosaukt.

Vēl neesmu uzķēris, kā tieši viņa apzīmē šīs divas valodas, bet nu ir pienācis laiks, kad viņa sāk precizēt, kas un kā ir kurā valodā.

Šajās dienās jau pāris reizes esmu no viņas dzirdējis jauna tipa jautājumu, ko tā uzreiz nesaprotu, bet apdomājot saklausu tajā manis paša lietotu skaidrojumu — kad viņa kārtējo reizi kādu vārdu pasaka ne tajā valodā, vai arī vienkārši kādas situācijas skaidrojumam iekomentēju, ka, piemēram, igauņu valodā "pall", latviešu valodā "bumba"; vai citā reizē: igauņu valodā "lumemees", latviešu valodā "sniegavīrs" (vai citā reizē pat iepinot kaut ko no krievu vai angļu valodas, ja situācija to prasa).

Tad nu tagad arī no viņas pašas šādus precizējošus jautājumus sāku uzklausīt, tikai, kā jau teicu, nespēju vēl saklausīt, kā tieši viņa šīs valodas dēvē (diez kas nav 3-gadīgam bērnam pateikt "latviešu valoda" bez kādas sajauktas zilbes).

Vakar atvēru viņai priekšā tukšu Word failu, uzliku apm. 30. fontu un lielos burtus, un ātri vien iemācījās ar klaviatūru uzrakstīt savu vārdu. Bez garumzīmes gan. Savu vārdu ļoti labi atpazīst, bet pa burtiem atsevišķi nosaukt vēl nevar.

Pirms dažām nedēļām iemācījās un tagad ļoti labi zina, kura ir labā/kreisā kāja un labā/kreisā roka. No bērnudārza audzinātājas gan nopratu, ka igauņu valodā viņa to nav vēl iemācījusies.

Nu jā, un jau nedēļu ejam "jaunajā dārziņā". Jau pirmajā vakarā bez lielas tirdīšanas pati teica, ka viņai tur patīkot, lai gan pirmās dienas, šķiet, bija stresainas, bet varbūt tā arī tāda sagadīšanās.

Ir iemācījusies uzrakstīt savu vārdu! (Tā, kā to pieraksta igauņi.) Azartiski mācās lasīt, bet vēl gluži nemāk — ļoti labi atpazīst tos burtus, kas ir viņas vārdā, bet citus vārdus kopā vēl nelasa.

No 3. decembra sāksim iet jaunā dārziņā. Tas būs jau trešais dārziņš (viens Rīgā, divi šeit). Rīgā privātajā dārziņā Pārdaugavā viņa gāja apmēram 11 mēnešus, tagad šajā viņa bija nogājusi 15 mēnešus (vasarā bija pārgājusi uz vecāku bērnu grupiņu).

Jaunajā, pašvaldības dārziņā viņa ies jaunāko bērnu grupā (un t.s. igauņu plūsmā, ir šajā dārziņā arī krievu bērnu grupiņa).

-Tētī, es nevaru nokāpt lejā!
Aizeju apskatīties, kas notiek — uzkāpusi grāmatplauktā, gan ne pārāk augstu, nepilnu metru no zemes, bet nu... turās pie plauktiem un stāv uz viena no tiem. Labi, ka tas plaukts/skapis "neizdomāja" gāzties un ir pietiekami smags un stabils.

Pie nedarbiem gluži nav pieskaitāms, tik tāds nedarba aizsākums. Ieviešam jaunu tagu: "palaidnības".

Pagājušajā naktī, kā jau bieži tas notiek, kaut kad nakts vidū viņa bija pārvākusies uz manu gultu. Ap kādiem sešiem es pamodos no blieziena man pa degunu, iemeslu tā arī nesapratu, bet izliku no gultas, nolasīju morāli. Kādas minūtes desmit 'pusmiegā paklausījos raudāšanā/čīkstēšanā, tad apdomājos, ka, iespējams, viņai bija palicis auksti ar savu segu (un es, iespējams, neviļus biju atņēmis savējo). Iedevu jaunu siltāku segu, tad beidzot bija ar mieru palikt savā gultā un arī man uz pāris stundām iestājās miers. :)

Viņas jaunākā iecienītākā grāmata ir "Lielā ilustrētā enciklopēdija", kas arī viņas mammai bērnībā/jaunībā bija mīļa:
( ... tālāk ... )

Runājot par ģērbšanos, gribēju piezīmēt, ka nu jau vairākus (2–3) mēnešus neesmu ne reizi manījis, ka viņa būtu uzvilkusi kurpes nepareizajā kājā vai censtos to izdarīt. Cita lieta, ka bezmaz katru dienu jāstrīdās ar viņu par to, ka viņa pati nevelk tās nost vai kājās, ar pamatojumu, ka nesanāk (pat tad, ja tās ir pašas vienkāršākās iešļūcenes, kuru vilkšana viņai sanāk pilnīgi noteikti.

Uzvilkusi balles kurpes, teletūbiju mugursomu, teica, lai es attaisot durvis, viņa braukšot ar autobusu — mājās — pastrādāt.

Pirms dažām dienām paziņoja, ka viņai patīk Karl Markus. (Ak kungs!)

Par šo tēmu runājot, no manis viņa iemācījusies "bļāviens!" un no kādiem igauņiem (nezinu kuriem) "Issand Jumal!" (burtiski - Kungs Dievs).

Jāievieš jauns tags: "grāmatas"

Vakar uz dārziņu bija paņēmusi līdz Nikolaja Gogoļa "Tarass Buļba" (latviešu valodā), stipri pārsteidzot audzinātājas. :)

Tad vēl viņai iecienīta grāmata ir bilžu vārdnīca A4 formātā "Esimesed 1000 sõnad" (Pirmie 1000 vārdi). Vismaz vienu reizi esam to ņēmuši līdzi uz dārziņu.

Jāpieraksta sapulces protokols, kamēr nav aizmirsies.
a) jāierodas dārziņā līdz 9:00-9:15, jo ap to laiku sākoties nodarbības (to nu gan es nesaprotu, kā to reāli var izdarīt, tas taču ir nakts vidus!);
b) uz dārziņu jāaiznes kāda ķemme, lai pēc gulēšanas var matus izķemmēt;
c) drēbēm, kurpēm vajag pierakstīt vārdu, citādi tās mēdz pazust un mazie neatzīstas, kam ir kas;
d) rotaļlietas var nest līdzi vienu reizi nedēļā (piektdienās), bet "guļamos dzīvniekus" var ņemt līdzi un grāmatas arī (līdz ar to šis noteikums uz viņu neattiecas, tb lielākoties attiecināms tikai izņēmums);
e) vajag aiznest kādas sportošanas drēbes (iekštelpām);
f) vīkendā jāizmazgā āra drēbes (laikam priekš tam domāti tie drēbes maisiņi, lai tajos tās drēbes nēsātu šurpu/turpu);
g) Miķeļa dienas pasākums (vajag kādu īpatnēju dārzeni, droši vien no tirgus) 27.09;
h) Ziemassvētku pasākums kaut kad ap 20.-21.12.

Viens no viņas iecienītajiem izteicieniem: "Nūū ja!" kas manai ausij izklausās mazliet savdabīgi.
Bet tāpat pēdējā laikā mazliet brīnos par viņas atbildēm uz jautājumiem, kas nav jā/nē tipa jautājumi. Tādas atbildes viņa parasti sāk ar "Nē, ...", kas arī mani izbrīna, bet šodien aizdomājos, ka tas "nē" un "nū ja" ir kaut kā modificēts un pārņemts igauņu valodas vārds (varbūt "nii").

Nolasīju trīsgadniekam lekciju par patstāvību — jo lielāka viņa kļūst, jo patstāvīgākai jākļūst: pašai jāslauka sev deguns, dibens, pašai jāuzklāj sev sega, pašai jāvelk kurpes, es viņai varu parādīt, kā un ko darīt, un palīdzēt, bet jādara pašai. Brīdi apdomājās un savu biezpiena sieriņu brokastošanai sadalīja pati.

Lekcijas lasīšanas iemesls radās jau sešos no rīta, kad viņa paziņoja, ka gulta esot slapja. Pa nakti vēl lieku pamperus, reizēm tie ir sausi vēl no rīta, reizēm viņa tos pa nakti norauj nost, reizēm tas beidzas ar slapju gultu. Šorīt novācu visu slapjos palagus, iedevu viņai jaunu segu un pats aizgāju gulēt tālāk, tad nu viņa sāka čīkstēt, ka [man] vajagot segu uzklāt [viņai].

Daži no viņas izteicieniem, kas sāk pielipt arī man:

"Otru vienu arī." (Kad vajag uzvikt, piemēram, arī otru kurpi.)
"Pilns vēders!" (Lietojams, kad vēders spiež un vajag uz tualeti.)

Šodien bijām ciemos pie vietējās latviešu ģimenes, kurā aug tikpat veca meita. Palaidām abas spēlēties blakus istabā un ieklausījāmies, kādā valodā abas runājas — igauņu! :)
(Abas iet igauņu dārziņā, tikai katra savā.)

Kopš pagājušās nedēļas viņa iet vecāko bērnu grupiņā tai pašā dārziņā. Joprojām ziņo, ka patīk dārziņā.

Tāpat kopš pagājušās nedēļas viņa mājās guļ gandrīz tikai savā "pilī" (vecvecāku dāvinātā rozā teltī pils formā), visbiežāk noguļ tur visu nakti.

Ak kungs, cik grūti ir nesmieties, kad, strīdoties ar meitu, viņa sataisa dusmīgu sejas izteiksmi.

Kamēr virtuvē vācu vienus viņas nedarbus (ledusskapī uz zemākās virsmas, kur bija sakrājies mazliet ūdens, sabērusi kafiju un "slaukot"), tikmēr klausos, ka kaut kā savdabīgi skan viņas izsaucieni no otras istabas. Izrādās, uzkāpusi uz palodzes, pabāzusi galvu pa vertikāli / ventilācijas režīmā pavērto logu un piekliedz pagalmu ar visādām tēzēm igauņu valodā.

Savukārt kāpņutelpā viņa mēdz izpildīties, klaigājot un klausoties atbalsī. Šodien to visu papildināja sasaukšanās ar suni, kurš rēja aiz kādām durvīm pāris stāvus augstāk — acīmredzot viņējā dzīvoklī plānas ārdurvis un tam sunim garlaicīgi vai arī patīk apriet citus, kas rada jelkādas skaņas kāpņutelpā. Tad nu šodien viņi abi atrada "kompāniju" — suns dabūja kādu, ko apriet, viņa tika pie kāda, ar ko sasaukties, lai gan pa vidu pāris stāvi un slēgtas durvis.

Pēdējā laikā daudz strīdamies par to, ko viņa grib darīt vs. ko es gribu, lai viņa dara. Piemēram, viņa grib iet ar kājām no dārziņa uz mājām (6 km, parasti jau tas ir tikai daļu no visa ceļa), es gribu, lai viņa kāpj uz sava troņa riteņa aizmugurē (ja man, piem., jāsteidzas kaut kur). Esmu nonācis līdz argumentiem tādiem kā - ja viņa nedara, ko es gribu, tad es nedaru, ko viņa grib. Tā vienkārši tas neiedarbojas, bet precizējot, ka, piemēram, neņemšu viņu "opā", tas viņai ir ļoti sāpīgs arguments un viņa mēdz padoties. Tā nu mēs manipulējam viens ar otru.

"Opā" toties viņai ir ļoti svarīgi, it sevišķi pēdējā laikā esmu to ievērojis. Pat no rītiem viņa mostas ar šādu lūgumu - pati neceļas no gultas, man viņa jāizceļ un uzreiz "opā" (pēc tam gan var doties skatīties multenes).