Runājot par ģērbšanos, gribēju piezīmēt, ka nu jau vairākus (2–3) mēnešus neesmu ne reizi manījis, ka viņa būtu uzvilkusi kurpes nepareizajā kājā vai censtos to izdarīt. Cita lieta, ka bezmaz katru dienu jāstrīdās ar viņu par to, ka viņa pati nevelk tās nost vai kājās, ar pamatojumu, ka nesanāk (pat tad, ja tās ir pašas vienkāršākās iešļūcenes, kuru vilkšana viņai sanāk pilnīgi noteikti.

Man liekas, auklīte ir viņu mazliet izlutinājusi, un viņa negrib pati ģērbties. Šovakar pēc ierašanās mājās viņa apmēram stundu pavadīja āra jakā un biksēs, atsakoties tās vilkt nost ar pamatojumu "nesanāca". Beigās izdevās viņu pārliecināt, ka jāģērbjas pašai un jāmēģina (viņai jau nesanāca lielākoties tāpēc, ka viņa nemaz nemēģināja).

Pēdējās dienās pats apaukstējos un jau paguvu apmēram izveseļoties, bet viņa turas (tfu tfu tfu). Dzērveņu balzamu atteicās dzert. :)

Pēdējās dienās arī mācās jaunus vārdus - atkārtojam abi vienu un to pašu vārdu vairākas reizes. Šodien - "bikses" (grūti gan rakstiski atainot, kā viņa to saka, bet pilnīgi noteikti saprast var) un "kupīte" (kurpīte).

Par kurpītēm runājot, esmu novērojis, ka reizēm cenšas pati tās uzvilkt. Vēl nesanāk, bet arī kurpes tik piegulošas, ka arī man ir normāla "cīņa" jāizveic, lai to panāktu. Reizēm piemēra manas kurpes. :)

Tā kā ir sākusies lietus sezona (un pats vēl mazliet šņaukājos), ārā bez vajadzības neejam, tomēr Līva pa dienu tā nogarlaikojas (par spīti visām un jaunām mantiņām), ka brīžiem nāk pie manis vai nu ar savu jaku vai ar manu cepuri, dodot nepārprotamu mājienu, ka jāiet ārā.

Vakar bija mazliet asa diskusija ar viņas mammu (asa, jo pats biju noguris no saaukstēšanās) par to, kā uzturēt atmiņas par mammu. Vakar atradām dažus senus video, šodien atradām kāzu foto, ko nolikām goda vietā pie gultiņas.

Meklēju bērnudārzu, pagaidām internetā un arī runājoties ar radiem, draugiem, paziņām. Mana māsa ieteica vienu privāto, kas tepat netālu un nav dārgs.

Šodien centās novilkt jaku, kad pa dienu bijām ārā un saulītē kļuva karsti. Diemžēl neizdevās tikt ārā no piedurknēm, un padevās. (Rāvējslēdzēji jau sen nav nekāds šķērslis.)

Un vēl par ģērbšanos - jau diezgan sen viņa ļoti prātīgi pati izdomāja, ka mantiņa, ēdamais vai pat pudele, no kuras viņa dzer, ir jāpārliek otrā rokā, kad ģērbju viņu un attiecīgā roka man ir "vajadzīga". Tiesa, tieši roku vilkšana iekšā un ārā no visādiem apģērbu gabaliem izraisa lielākos protestus, ātri kļūst nepacietīga, ja roka nedodas, kur vajag.