Mēģināju viņas gulēšanas vietu pārcelt uz otru istabu, nekas daudz nesanāca. Vienu nakti un vienu pusdienlaiku gan nogulēja šai "otrajā" istabā, bet šovakar ilgi mocījās, nevarēja aizmigt, viss slikti. Šķiet, viņai bija karsti (mums dzīvoklī visu ziemu ir ļoti silti, reizēm pat pārāk), un joprojām nedaudz temperatūra; gan jau arī pagalma laternas gaisma spīdēja acīs. Pēc kādas pusotru stundu ilgas ņemšanās neizturēju un "pārvācu" atpakaļ uz lielo istabu.

Šajās dienās viņa mazliet apslimusi, šodien pa mājām dzīvojas. Es strādāju pie kompja, viņa ir paņēmusi manu telefonu. Skatos, man pienāk e-pasts "paldies par pirkumu" (utt.), pēc apraksta un maksāšanas metodes ir skaidrs, ka viņa nupat ir izdarījusi pirmo patstāvīgo pirkumu savā mūžā: 78 centus vērtu Android telefonu aplikāciju All By Myself - Little Critter. Paskatījos telefonā, tīri tā neko, jauka aplikācija bērniem, bet nu būs jādomā, kā to risināt/kontrolēt.

Tas vecums, kad visu var ārstēt ar zaļonku. (Pati nāk un prasa, ka vajagot zaļonku.)

Tas vecums, kad visus iespiestos pirkstus, sasistos ceļgalus var ārstēt ar uzpūšanu. (Pati nāk un prasa, lai uzpūš.)

Milzīgs tracis šovakar, šķiet, par to, ka nedevu knupīti (pazudis, nevaru atrast — nopietni!). Neguļ, un kliedz, un kliedz. Ceru, ka viņai nav kas cits, kā tikai knupīša trūkums. Kad jau viņai sākās histērija, paņēmu klēpī un noskatījāmies visādas miega dziesmiņas jūtūbē, kas viņai patīk. Mazliet nomierinājās, lai gan visu laiku vēl elsoja un šņukstēja, kā jau pēc lielas raudāšanas. Noliku atpakaļ gulēt, bet vienalga kliedz, tad kādā brīdī viņa atpakaļkrītot sasita galvu un tad bija vēl trakāk (puns jau ir), toties tad viņa ļāvās un pat gribēja, lai viņai glāsta galvu (parasti jau viņa stumj prom tādas pārlieku lielas tuvības izpausmes). Un tad viņai, šķiet, bija pilnībā izsīkuši spēki, pastāstīju, ka mamma un tētis viņu ļoti mīl — varbūt tas viņu nomierināja — pagriezās un šņukstot aizmiga. Drošības pēc nodziedāju vēl kādu miega dziesmiņu. Kāda pusotra stunda vismaz bija pagājusi ar šitādu ņemšanos.

Vēl ir variants, ka viņa bija nogurusi jau kādos astoņos, kad vēl tikai taisījāmies doties ārā no manu vecāku mājām, un mājās atnākot jau bija "histēriski pārgurusi" un tāpēc tāds tracis.

Man pašam tāda dīvaina pašsajūta, netipiski daudz svīstu un galva "viegli dulla", ceru, ka esam veseli. Toties šajā reizē man bija lielāka paškontroles "jauda", spēju saglabāt daudzmaz mierīgu "morālo stāju". Nepalīdzēja gan.

Pēdējās dienās viņai mazliet temperatūra uzradusies. Visādi citādi izskatās, ka jūtas labi.

Apkārt kaut kādi vīrusi staigā, pašam arī, ja tā labi padomā, miniatūras pazīmes vērojamas.

Pēdējās dienās pats apaukstējos un jau paguvu apmēram izveseļoties, bet viņa turas (tfu tfu tfu). Dzērveņu balzamu atteicās dzert. :)

Pēdējās dienās arī mācās jaunus vārdus - atkārtojam abi vienu un to pašu vārdu vairākas reizes. Šodien - "bikses" (grūti gan rakstiski atainot, kā viņa to saka, bet pilnīgi noteikti saprast var) un "kupīte" (kurpīte).

Par kurpītēm runājot, esmu novērojis, ka reizēm cenšas pati tās uzvilkt. Vēl nesanāk, bet arī kurpes tik piegulošas, ka arī man ir normāla "cīņa" jāizveic, lai to panāktu. Reizēm piemēra manas kurpes. :)

Tā kā ir sākusies lietus sezona (un pats vēl mazliet šņaukājos), ārā bez vajadzības neejam, tomēr Līva pa dienu tā nogarlaikojas (par spīti visām un jaunām mantiņām), ka brīžiem nāk pie manis vai nu ar savu jaku vai ar manu cepuri, dodot nepārprotamu mājienu, ka jāiet ārā.

Vakar bija mazliet asa diskusija ar viņas mammu (asa, jo pats biju noguris no saaukstēšanās) par to, kā uzturēt atmiņas par mammu. Vakar atradām dažus senus video, šodien atradām kāzu foto, ko nolikām goda vietā pie gultiņas.

Meklēju bērnudārzu, pagaidām internetā un arī runājoties ar radiem, draugiem, paziņām. Mana māsa ieteica vienu privāto, kas tepat netālu un nav dārgs.

Pēdējā laikā (un patiesībā jau no viņas dzimšanas) viens no ikdienas jautājumiem — kad viņa gulēs. :)
Dienas režīms laiku pa laikam nemanāmi mainās. Dienas mēdz būt dažādas, citas piepildītas ar notikumiem, cits garlaicīgas, tik daudz kas ietekmē gulēšanas režīmu un vēlēšanos gulēt. Bieži vien ir tā, ka viņa pati parāda, ka ir pārgurusi (niķošanās un "tiltiņu" taisīšana ir starp skaidrākajām pazīmēm, tāpat, protams, acu berzēšana, hehe), bet bieži vien arī man pašam ir jāplāno dienas režīms, ņemot vērā viņas gulēšanu. Var jau mēģināt paļauties uz to, ka kaut kur pa ceļam, transportā, viņa pagulēs, bet tur viņai parasti ir vēl grūtāk aizmigt, ja vien nav pārgurusi.
Arī savā gultiņā viņa ļoti bieži "ņemas" un neguļ.

Šodien gribēju ieplānot iešanu uz attālu veikalu. No rīta mēs ātrāk par 12 reti esam gatavi kaut kur doties bez lielas vajadzības, bet pēc tam ir agrā diendusa - šodien nogulēja ap 2 h, apmēram no 13 līdz 15. Vēlāk pēcpusdienā, kamēr paēdām, kamēr aizgājām uz tuvo veikalu pēc krējuma (secība gan bija otrāda), tikmēr jau man likās, ka viņai noderētu vēl viena diendusa (divas reizes viņai būtu normāli pēdējā laikā) pirms iešanas uz to tālo veikalu. Brīdi domāju, domāju un vēroju viņu, un izdomāju, ka tomēr nav viņa tik miegaina, lai neizturētu vēl pāris stundas, un tai pašā brīdī viņa sāk berzēt acis, līdz ar to nolēmu, ka tomēr likšu viņu gulēt otro reizi. Bet neguļ. Plosās pa gultu, met prom knupīti, spraucas ārā no guļammaisa segas utt. Brīdi padusmojos par plosīšanos, bet ar dusmām, protams, neaizmidzināsi, tad kādu laiku mēģināju mierīgi aizmidzināt, tāpat bez panākumiem. Gājām vien uz veikalu — pusotru stundu vēlāk, kā būtu iepriekš bijis, bez diendusas.

Tad nu tagad vakarā, normālajā gulētiešanas laikā aizmiga "viens divi".

Bet pa naktīm pēdējās nedēļas laikā (pēc otrdien taisītās potes) mēdz ieraudāties uz īsu brīdi.