neklasificējos zem "draugiem", bet piesaistīja posts :)
nu es bērnībā nevarēju dabūt iekšā griķus savādāk kā pārsālot :D nesapratu upeņu ievārījumu un upenes vispār.
kumelīšu tēju nevaru dabūt lejā vēl tagad, tāpat kā dažādas piena zupas..

Taču amna teorija ir tāda, ka katra ēdamlieta ir garšīga, tikai ir iespējami gan garšīgi, gan negaršīgi tās sagataošanas/pasniegšanas veidi.. :)

man ar zaļo tēju mūžīgās cīņas. it kā saprotu ka jādzer, jo veselīgi utt. Mēģināju sevi pieradināt, izdzēru kādus 200g dažādu beramo, bet tā līdz "garšo" tā arī netiku.
ar kefīru tāpat kā ar piena zupu - nekad neesmu pat pagaršojusi.
attieksme Tev pareiza, man laikam biežāk sev tas jāatgādina, jo ēdiena ziņā esmu nepieklājīgi izvēlīga ))

neesi pat kefīru pagaršojusi? kā ar auksto zupu? man kefīrs nu ļoti ļoti garšo un dievinu aukstās zupas! :)

iedomājies nekad neesmu pat pagaršojusi kefīru %)
auksto zupu kaut kad pagaršoju, bet negaršoja

tad jāpagaršo! :)
man vispār ir teorija, ka vajag visu pagaršot ko tik vien liek priekšā. tā ir dzīves sastāvdaļa un vajag iepazīt un baudīt. visos ceļojumos pagaršoju visu.
dažas lietas, kas man ne pārāk (zilais siers, sēnes, olīves) ik pa brīdim patestēju no jauna vai gadījumā nav iegaršojies. nu jau olīves biki labāk iet iekšā :)

piekrītu, pati vienmēr visu garšoju. bet kefīrs tas ir kaut kā citādi. man pat ceptas prusakas liekas ok pagaršot, bet ar kefīru ir tāda stulba pārliecība, ka es jau zinu kā tas garšo un man viennozīmīgi negaršo. tipa ja es pagaršošu tas tāpat neko nemainīs )

hey hey sweetie!
ar manīm ir tāāāds storijs, ka viss, gandrīz viss, ko es childposmā neēdu tagad ēdu. pirms 2 gadiem, pat sāāku "zelēt" olīves ar visādiem sieriem, un visp. dēēļ laba siera, es varētu dzimteni pārdot :)
bet vienīgais joprojām man ir slitkas attiecības ar griķiem, putrām, kartupeļu pankūkām un zupām. laigan, ja ciemojos, pieklājības pēc es varu to ēst, bet tāā ikdienā, nēē ne par ko, kautkas, man līdz šai baltai dienai, atsit šajos ēdienos. laigan par zupām runājot, man vienk. nepatīk šķidri ēdieni, izņemot auksto zupu un kādu labu buljonu reizi gadā :) bet visp. liekās esmu palikusi mazliet izvēlīga ēdienos, vai nu ēdu, kautko, kas man ļoti garšo, vai neēdu neko. tākā es bieži mainos, man arī ātri apnīk ēst vienu un to pašu, bet sūdz. nevar bieži vien mani cienā ar citu valstu ēdieniem, kas man ir kautkas vāāu, laigan tie ēdieni ir ļoti garšvielām pieblīvēti. un vēēl, kas ar škidrumiem man agrāk bij tāpatās. kefīru arī neciešu un dzēru visu citu, tikai ne to ūdeni. visus tīņa gadus dzēru tikai kolu :D bet tagad kautkā pēkšņi uzsēdos uz kafijas, un tākā iegaršojās ūdens, laikam arī tāpēc, ka mums pieslēdza minerāli. un šokolādi, es ar kautkā esmu "atēdusies" bet tagad nesen atklāju šeriju šokolādi.
želejkončas arī vairs nevaru kautkā ieēst, jo ar manīm ir tāā, ja es vienu lietu ilgi ēdu, tad pāris gadus to nekādigi vairs nevaru ieēst. ņu tāālūkiņās

šeriju šokolāde? kur tādu var dabūt un vai tā ir rūgta?

garšoja fantastiski, un liekās bij lielajā maksimā

man bērnībā dikti patika sīpoli un zemenes, tagad nevaru abus ciest. tas pats ar aknām un pienu. pienu vispār nevaru iedzert.
bērnībā negaršoja olīves, tagad varētu burku apēst. btw, man agrāk saldējums garšoja, tagad ne pārāk, tas pats ar šokolādi. uz "jūs" esmu ar āboliem, lai gan konditorejas izstrādājumos patīk. es te varētu turpināt un turpināt ;)

man gaļa vispār dabīgi atkrita pēc kādiem 15 gadiem. man jau nekad īpaši negaršoja, bet tagad jau daudzus gadus vispār gaļu neēdu. parastais saldējums man arī negaršo, tikai itāļu gelato )

Mana garšas uztvere mainās tad, ja es kaut ko pārēdos. Atceros, ka reiz pārēdos karameļu saldējumu, un tagad nu vispār karameles kā tādas nevaru ieēst :D

man kaut kā pārdozēšana nedraud, es jau gadiem ilgi praktiski katru dienu ēdu noteiktus produktus un neapnīk.
vienīgi... nu ar šampi ir bijis tā, ka vienu jaungadu bija par daudz un tad vairākus gadus pat smaku nevarēju izturēt. Tagad šad tad pa aukstai glāzītei laba brut šampja labprāt iedzeru. bet vairāk par vienu nekad )

Jau gandrīz trīs gadus dzīvoju Dānijā, bet lakricu joprojām nespēju ieēst, lai gan mīļā miera labad esmu vairākas reizes garšojusi, centusies izturēt, tad beigās tomēr spļāvusi laukā un skalojusi muti :D

Agrāk negaršoja olīves un kazas siers. Tagad varu pāris olīves ieēst (ņamma), bet ar kazas sieru jorpojām tā piesardzīgi, mazos daudzumos un ļoti reti. Sīpoli, ja to ēdienā redzu, joprojām ir lielais pēē, un tāpat arī ar seleriju lakstiem (Valdorfa salāti ir lielais murgs, ko reiz pie mīļotā vecākiem ciemos pieklājības pēc kaut kā sevī iedabūju).

krāsainā lakrica tev arī negaršo? tāda kā, piem., Haribo Colorado, kur pašas lakricas garšu jūt daudz mazāk. Starp citu, is it just me vai tīrā lakrica tiešām ir bišķ sāļa? %))
o, pladies, ka atgādināji, lai kā man garšotu dažādi sieri, kazas siers vienmēr bija un būs absolūts nē. vaina laikam smakai, nu nevaru tādu paciest.

Krāsainajām nav ne vainas nelielos daudzumos :)

Lakricai ir dažādas garšas - ir gan sāļās (salmiaka lakrica), gan saldās. Sāļās tā neesmu garšojusi, bet saldajām ir ļoti spēcīga, salda pēcgarša, no kuras man šķērmi metas, tāpēc arī nevaru pierast.

piesaistīja raksts.
No bērnības atceros, ka arbūzs bija tāds našķis - tagad es to ēdu ar lielu piespiešanos, kad kāds liek pagaršot. (tāpat arī ar melonēm)
Piens - tīru pienu nevaru iedzert. Kakao, ar pārslām, putrā - visur citur tikai ne tā pat vien.

man principā ar pienu ir tāpat. neteiktu, ka man tas negaršo, bet kaut kā nekad nerodas vēlme to dzert tāpat vien. Kafijā, putrā utt it's ok :)

Dikti gribētu lasīt visus Tavus ierakstus.
Bezgala interesanti un saistoši Tu raksti!

paldies un friended ) es gan tagad rakstu arvien retāk, kaut kāds nerakstīšanas periods iestājās
btw, Tev ļoooti skaists blogs )

Paldies, prieks! ((:

Bet runājot par nerakstīšanas periodiem- galvenais jau laikam ir kvalitāte, nevis kvantitāte.

p.s. un jauki apzināt vēl kādu Itālijas mīļotāju. Vai esi pabijusi Venēcijā?

tur tev taisnība, citi raksta tik bieži, bet tā arī neko nepasaka īsti %)

P.S. nē, diemžēl izņemot Romu un tās apkārtni (Ostija, Marino, Frascati, Albano ezers) nekur citur neesmu vēl bijusi. Taču noteikti labošos. Ļoti gribu uz Apūlijas reģionu un vispār izbraukt cauri visai Itālijai - tā ir tik dažāda! :)