Sen nebiju te rādījusies, sorry for that. Zinu, ka daži no jums gaida stāstus par maniem piedzīvojumiem Karību salās. Ok, par visu pēc kārtas. ( follow me... )
I feel: 
chipper
chipper20 comments | leave a comment
City Lights
see right through me
14 Janvāris 2012 @ 11:33
Sen nebiju te rādījusies, sorry for that. Zinu, ka daži no jums gaida stāstus par maniem piedzīvojumiem Karību salās. Ok, par visu pēc kārtas. ( follow me... )
19 Decembris 2011 @ 17:52
Mani piedzīvojumi Karību salās turpinās. Šonedēļ man jāstrādā pēcpusdienās un no rīta man ir basic safety trenings, kas ilgs veselas 2 nedēļas. Tas ir ļoti nopietns tenings, kura beigās jākārto teorētisks un praktisks eksāmens un jāiegūst sertifikāts. Tā kā līdz nākamajam gadam esmu super busy. Toties pagajušajā nerdēļā man bija ideāls grafiks, tiku vairākās ekskursijās, peldējos ar delfīniem :)) Pabiju arī Barbadosā ( follow me... )
I feel: 
cheerful
cheerful07 Decembris 2011 @ 18:34
Sveika Latvija :)
Man iet labi. Esmu trešā kruīza vidū. Tagad atrodos Tortola salas ielas kafejnīcā, klausos Ziemassvētku dziesmas(!), kūstu 33C temperatūrā, dzeru karameļu Frapučīno un vēroju ķirzaciņu, kas rāpo pa grīdu man blakus. Darba joprojām ir ļoti daudz, bet man padodas arvien labāk un man patīk arvien vairāk. Nespēju noticēt, ka pēc 6 dienām būs mēnesis kopš esmu te. Laiks skrien tik ātri! Spriežot pēc feisbuka, jums jau sniegs un ziema pilnā sparā? Lai nu kā pagaidām es pēc tā nemaz neilgojos, palmas un smiltis pārmaiņas pēc ir jauki. Jau tagad sāku plānot savu atvaļinājumu, kas būs tikai pēc 3 mēnešiem. Sākumā protams gribu uz mājām un tad tālāk paceļot pa Eiropu. Pagaidām padomā Spānija un Itālija, bet laiks rādīs :)
I feel: 
jubilant
jubilant28 Novembris 2011 @ 15:50
Karību salas
I feel: 
refreshed
refreshedI hear: caribbean beats in the beach bar :)
19 Novembris 2011 @ 00:53
Hello from Caribbeans!
Nu jau sešas dienas kā es esmu uz skaistā Norwegian Dawn klāja. Maršruts mums nepārspējams – katru dienu cita sala. Mēs jau pabijām uz Tortolas un St. Martina, šobrīd esam uz Antigua salas, rīt būsim Barbadosā, parīt uz St. Kitts... Pagaidām man bija pavisam nedaudz brīvā laika, bet es paspēju aiziet iepirkties St. Martin salā un aiziet uz pludmali šorīt. Lasīju milzu gliemežvākus, nopirku inčīgus flip flopus un platmali un rakstīju šo ierakstu pludmales bārā. Vēl es saskandināju kokosriekstu piena kokteiļus ar saviem jaunajiem kolēģiem par godu Latvijas dzimšanas dienai :) Kas attiecās uz darbu, darba ir ļoti daudz. Es vēl neesmu pilnīgi pārņēmusi visus pienākumus, bet man vēl ir tam laiks. Paralēli darbam man jāapmeklē visādi treningi: orientēšanās, drošība utt. Jūtos kā skolā – mūs apsēdina klasē, nolasa lekciju, parāda video un beigās eksāmens. Ar kolēģiem man kā vienmēr paveicās: mūsu ofisā ir ap 15 cilvēku no visām pasaules malām. Kā jau viesu servisa speciālistiem pienākas, viņi visi jauki, komunikabli un vienmēr gatavi palīdzēt :) Tā kā mans fotoaparāts pazuda kaut kur reisā starp Ņujorku un Miami, man nāksies nopirkt jaunu, kad nākamreiz būšu St. Martins salā, jo tur ir vislabākais šopings. Pagaidām man ir tikai pāris bildes no kolēģu iphone ;)
I feel: 
relaxed
relaxed11 Novembris 2011 @ 08:20
Parīze
Nedēļa Parīzē paskrēja tik ātri, ka es nepaspēju ne attapties! Ko lai saka, bija vairāk nekā kolosāli. Un uzreiz saku: nē, es neesmu to tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka Parīze ir romantiskākā vieta zemes virsū. Tomēr skaistums, elegance un iedvesma Parīzē mājo uz katra stūra. Tā ir pilsēta, kur uz katra soļa valda estētiska bauda. Es dievinu tos logus līdz pašai grīdai, trīsstūra mājas un Parīzes jumtus! Nemaz nerunājot par impresionismu D'Orsē muzejā, brokastīm mazajās franču kafejnīcās, galeriju La Fayette, Monmartras mākslas veikaliņiem un daudzām citām lietām. Par fizisku atpūtu to īsti nosaukt nevaru, jo sēdēt vienā vietā mums nenācās - gribējās apmeklēt jau iemīļotās un vēl neredzētās vietas. Toties garīgi es uzlādējos uz visiem 100 %! Tā kā dzīvojām centrā, mēs staigājām praktiski visur kājām. Ar laiku mums arī ļoti paveicās - Parīzē tagad skaists un silts rudens. Vēl mēs bijām vienā pasakaini skaistā parkā netālu no mūsu dzīvesvietas. Tur mēs sarīkojām pikniku pie ezera un uztaisījām skaistākās bildes.
Savukārt šodien es atvados no Eiropas uz kādu laiku. Jau rīt (! ārprāts) es lidoju virzienā Riga-Berlin-Ņujorka-Miami. Vairāk nekā 15 stundas jālido kopumā. Kā jau es teicu iepriekš, es kādu laiku tagad padzīvošu ASV. Strādāšu ceļojumu aģentūrā par viesu servisa speciālisti. Grūts darbs, jāstrādā vismaz 10 stundas katru dienu un visu laiku jāceļo. Bet tā kā ceļošana manās acīs ir vairāk bonuss, nekā nepatīkama neērtība, manuprāt man patiks. Kā saka: dzīvosim - redzēsim. Domāju, ka iegriezīšos arī šeit pastāstīt kā man tur iet ))
I feel: cheerful
cheerful01 Novembris 2011 @ 22:35
Uzelpoju ar lielu atvieglojumu, kad šodien beidzot saņēmu savu pasi no vīzas noformēšanas. Tā tika turēta vēstniecībā veselu nedēļu, lai gan parasti tas ir divu dienu jautājums. Ja šodien nesaņemtu, rīt nevarētu lidot uz Parīzi. Lūk mācība, cik bīstami atstāt visu uz pēdējo brīdi. Dabūju panervozēt. Turklāt vīza ir citai valstij, uz Franciju man vīzu nevajag. Bet bez pases jau tāpat nekur netiksi... Tagad man vajadzētu pakot čemodānu, bet tā vietā es sēžu pie datora un lasu komentārus facebook. Jūtu, ka atkal pakošos pēdējā brīdī. Un smieklīgākais ir tas, ka mana dārgā J ir tāda pati. Arī vienmēr pako mantas pēdējā brīdī un paralēli bļauj man klausulē, ka drēbes vēl slapjas, fotoaparāts lādējas un vēl kaut kas nav atrodams! %) Haha, vismaz es neesmu viena tāda :D
I feel: 
packing
packing
21 Oktobris 2011 @ 17:50
Esmu atpakaļ realitātē. Mans laptops satikās ar marinēto gurķu burciņu, kā rezultātā nācās remontēt pirmo. Tagad viss ok, got my baby back :)
Vakar ar J bijām Nacionālajā Operā uz baletu Anna Karenina. Paldies manai kolēģei par ielūgumiem, balets mums abām ļoti patika. Pēc baleta gājām uz Tokio City atklāt karstvīna sezonu un apēst pa porcijai Filadelfia maki. Pie viņiem kā vienmēr pilns, brīvi bija tikai 2 galdiņi. Suši kā vienmēr mega garšīgi, karstvīns arī. Tik labi pasēdējām, ka aizejot J aizmirsa savu telefonu uz galda. Te nu jāatzīmē Tokio City darbinieku godīgums un profesionalitāte. Jau pēc pāris minūtēm piezvanīja man, lai pateiktu, ka draudzene pie viņiem aizmirsa telefonu. Redz ko dara viena karstvīna glāze! %)
Tikmēr tuvojas novembris. Un novembris nozīmē milzīgas pārmaiņas. Par to visu uzrakstīšu vēlāk, kad pati zināšu kas un kā. Pagaidām tikai teikšu to, ka es pārceļos uz dzīvi citur, tālu prom no šejienes :)
I feel: 
excited
excited12 Oktobris 2011 @ 21:15
Tāda sajūta, ka ne tikai Stockmann, bet visa pilsēta trako un laikapstākļi arī. Jāsaka arī es pati pēdējās dienās esmu tik aizņemta un visu laiku kaut kur skrienu - te uz darbu, te pie ārsta, te uz vēstniecību, te vēl kur... Skatos plānotājā un nespēju noticēt, ka oktobris jau pusē! Līdz 2. novembrim ļoti daudz kas jāpaspēj, ka galva griežas kā padomāju.
Tā kā novembrī es sākumā braucu uz Lietuvu, biju jau nopirkusi autobusa biļetes līdz Kauņai. Vakar saņēmu no autobusu kompānijas īsziņu, ka reiss ir atcelts. Turklāt nevis vienkārši atcelts, bet vispār noņemts maršruts. Man sākās neliels stress, jo autobuss bija maksimāli pieskaņots lidojumam un tagad steidzami jāmeklē kāds cits variants. Es vēl toreiz pērkot biļeti principā zināju, ka cita varianta nav, jo citām kompānijām nav atbilstoša laika/maršruta. Kāpināja manu stresu tas, ka īsziņu saņēmu no rīta, man bija jābraukā visu dienu darīšanās, es nebiju pie datora līdz ar to nevarēju piezvanīt un uzreiz nokārtot šo lietu. Biju arī nedaudz dusmīga: kā tā var pārdot biļetes savā mājas lapā uz neesošu reisu? Šodien aizbraucu pie viņiem visu noskaidrot. Rezultātā man piedāvāja braukt uz Kauņu caur Viļņu ar pārsēšanos. Principā sanāk dārgāk un neērtāk. Bet tā kā reisa laiks bija ok un neko piemaksāt protams nevajadzēja, tā arī darīšu. Labi, ka vismaz tā )
Šovakar es atnācu mājās pēc masāžas, jūtos relaksēta un atslābināta. Ieliešu sev sarkanvīnu, sagriezīšu brie sieru, bumbierus un skatīšos veselas divas (ja neaizmigšu kaut kur vidū:)) Fransua Ozona filmas: "Baseins" un "5x2".
I feel: relaxed
relaxed10 Oktobris 2011 @ 11:40
Gribēju uzrakstīt te garu un jēgpilnu ierakstu par attiecībām no attāluma. Par to, ar kādu skepsi es vienmēr uz tām raudzījos no malas. Kā es nekad tām neticēju un neticu joprojām. Par to kā tas notika ar mani. Par manu laimi divtūkstoš km attālumā. Gribējās tā smuki, uz vienas elpas vilciena uzrakstīt to visu šeit, bet es nevarēju atrast īstos vārdus. Visu laiku bija tāda sajūta it kā atbilstošie vārdi vēl neeksistē, nu nav izgudroti vēl. Laikam es vienkārši vairs neprotu runāt par jūtām...
Es gribēju pastāstīt par cilvēku, kurš ir tik īpašs, ka gribās raudāt. Par īsiem laimes mirkļiem, kuri pilnīgi sāp. Par beigām pašā sākumā. Par naivu cerību, kuras vairs nav. Par manu izvēli, par dzīves līkločiem...
Tā visa vietā es labāk atkārtošu īsu un vispārzināmu dzīves gudrību. Un tā skan šādi: „Galvenais ir sekot savai sirdsbalsij. Vienmēr un visur. Punkts”. Šī bija grūtākā izvēle manā dzīve. Es izvēlējos sekot sapnim.
I feel: 
sad
sadI hear: Adele - Turning Tables
01 Oktobris 2011 @ 20:03
Pasaule uz ledusskapja
Ļoti jauka magnētiņu izstāde ir šobrīd apskatāma t/c Galerijā Centrs. To organizēja Zanussi sadarbībā ar suvenīru veikalu Love Latvia. Izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 280 magnētiņu. ( follow me... )
I feel: relaxed
relaxed28 Septembris 2011 @ 00:13
Andre Zucca, 1897 - 1973
Andre Zukkas dzīvespriecīgās bildes, kas uzņemtas vācu okupētājā Parīzē, ir interesants tā laika noskaņojuma atspoguļojums.
( follow me... )
I feel: 
sleepy
sleepy27 Septembris 2011 @ 23:00
Robert Doisneau, 1912 - 1994
Skatos uz šīm burvīgām melnbaltām Roberta Duano bildēm un vēlos kaut novembris pienāktu ātrāk.
( Paris... )
I feel: 
mellow
mellow24 Septembris 2011 @ 00:00
Budapest, Hungary
Laiks Budapeštā bija ļoti karsts - ap 37C. Līdz ar to nekādu ievērojamu vietu apskati (lasi: skraidīšanu) man negribējās, lēni pastaigājos pa pilsētu, sēdēju parkos uz soliņiem, ēdu saldējumu pa ceļam un šo to tomēr apskatīju. Pirmais, kas man šķita interesants, ierodoties pilsētā, bija tas, ka Budapešta ir burtiskā nozīmē sadalīta uz "Buda" un "Pešta". Divas pilsētas puses, kas kartē tā arī apzīmētas un Donava pa vidu :) ( follow me... )
I feel: 
accomplished
accomplishedI hear: Lindstrom & Christabelle - Baby can't stop (Aeroplane remix)
23 Septembris 2011 @ 11:00
Vienna, Austria
Beidzot parādījās laiciņš uzrakstīt nedaudz par Vīni.
Vīne ir burvīga. Skaistas jūgendstila ēkas, stilīgi cilvēki, ielu mākslinieki, garšīga kafija, un kolosāls šopings!
( follow me... )
I feel: 
working
working21 Septembris 2011 @ 22:30
Par šokolādi
Līdz šim man likās, ka nevar būt nekas garšīgāks par Lind 70% Dark, bet tas bija pirms es atklāju vācu zīmolu Hachez. Martā man draudzene uzdāvināja kastīti Hachez tumšo šokolādes lapiņu. Un to vienu kastīti es ēdu kādus 2 mēnešus. Lapiņas ir plānas, mazas un rūgtas, taču vienai tējas krūzītei pilnīgi pietiek ar pāris lapiņām. Ļoti ērts formāts (īpaši tiem, kas cenšas neēst daudz saldumu) un mega garšīga šokolāde. Stockmann ir Hachez produkcija, taču viena kastīte ar lapiņām cik es atceros tur maksāja ap 8 LVL. Šoreiz, lidojot no Minhenes, es ieraudzīju Hachez lidostā. Nopirku sev vienu kastīti vienkārši 77% dark un otru 77% dark ar ( apelsīnu garšu )
I feel: cheerful
cheerful21 Septembris 2011 @ 11:56
Dürnstein, Wahau valley, Austria
Durnšteina ir Vahau ielejas skaistākā un mājīgākā vietiņa, kas ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā. ( follow me... )
I feel: relaxed
relaxedI hear: Adele - He won't go
20 Septembris 2011 @ 23:59
Linz, Austria
Esmu mājās! Atlidoju vakar un jau šorīt cēlos 6:30, lai sāktu savu garo darba dienu. Likās, ka tagad, vakarā, kad esmu daudzmaz atelpojusies, saņemšos un sarakstīšu garu atskaiti par apmeklētām vietām, ielikšu pildītus cukīni cepties krāsnī un vēl sašķirošu veļu mazgāšanai... Bet spēka nav vairs itin nekam, sēžu ar vīna glāzi pie datora un atgūstu iekavēto ) Bilžu daudz, šķirot negribas, tāpēc sākšu pēc kārtas un pirmā pilsēta, kas man patiešām patika ir Linca. Patiešām jauka vecpilsēta un skaists galvenais laukums. ( follow me... )
I feel: 
tired
tired